ATSAUCĒ IETVERT:
Klāt Meža dienu rīts. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.1998., Nr. 111/113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47925
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Klāt Meža dienu rīts
Rīt, 25.aprīlī, Latvijā sāksies tradicionālās Meža dienas — šāda tēma bija Valsts meža dienesta vakardienas preses konferencei
Meža darbinieku biedrības prezidente Aija Zviedre atgādināja, ka Meža dienām Latvijā ir sena vēsture. Pēc Varakļānu mežziņa P. Purvīša iniciatīvas 1928. gada pavasarī tika sarīkota sabiedrisko ēku apstādīšanas talka. Tajā pašā gadā pēc šī parauga koku stādīšanas talkas rudenī sarīkoja arī Strenčos un Bebrenē. Taču par Meža dienām šo pavasara rosību Meža darbinieku biedrības kopsapulce nosauca 1929. gadā, kad nolēma visu Latviju aptverošas meža stādīšanas un kopšanas dienas sarīkot 1930. gada pavasarī. Meža dienās šā gadsimta trīsdesmitajos gados ļoti aktīvi piedalījās gan skolēni, gan armija, gan dažādas sabiedriskās organizācijas. Kā moto tika izvēlēta Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa atziņa: ja nevar padarīt kādu darbu, kā nākas, tad nemaz nav vērts to darīt. Visu laiku līdz Otrajam pasaules karam katru gadu notika Meža dienu pasākumi, to dalībnieku skaits pieauga pat līdz 256 tūkstošiem, un kā nopietnākos paveiktos darbus meža dienās var minēt Ložmetējkalna stādījumu veidošanas uzsākšanu 1931. gadā, 1932. gadā atvērto Brīvdabas muzeja sētu apzaļumošanu, 1939. gadā ierīkoto ķiršu aleju gar autoceļu no Lietuvas robežas līdz Ventspilij. Karš daudz no paveiktā izpostīja.Padomju laikos Meža dienu pasākumiem bija cits skanējums un tie pārsvarā notika nozares ietvaros, piepalīdzot skolām un darbavietām.