Klāt Meža dienu rīts

Rīt, 25.aprīlī, Latvijā sāksies tradicionālās Meža dienas — šāda tēma bija Valsts meža dienesta vakardienas preses konferencei

Atjaunotās Latvijas neatkarības laikā atkal sāk atdzimt Meža dienas. Jelgavas mežniecībā 1995. gadā tika ierīkots piemiņas birzs stādījums par godu ilggadējam mežsargam Hermanim Gailim, kuram šajā gadā arī tika atklāts piemiņas akmens. Pagājušajā — 1997. — gadā aizsākās pasākums "Ozolu vainags Latvijai", kura īstenošana prasīs vairākus gadus, līdz visa Latvijas sauszemes robeža tiks apstādīta ar ozoliem. Līdz šim ir apstādīta lielākā daļa Latvijas—Lietuvas robežas.

Kā uzsvēra Aija Zviedre, Meža dienas nav obligāts pasākums, bet būtu patīkami, ja cilvēki justu iekšēju nepieciešamību tajās piedalīties. Taču, arī runājot par "Ozolu vainagu Latvijai", jāsaskaras ar īpašumattiecībām. Proti, gadās, ka cilvēks, kuram pieder zemes gabals, kurā paredzēts iestādīt ozolu, nedod piekrišanu tā iestādīšanai.

— Meža dienas ir tas brīdis, kad mežs it kā nāk tuvāk cilvēkam un cilvēks tuvinās mežam,— teica Aija Zviedre.— Tādēļ par šāgada Meža dienu galveno uzdevumu uzskatām meža iepazīšanu. Lai visi cilvēki zinātu, kas ir mežs, kā tajā jādarbojas, ko vajag mežam, lai tas varētu attīstīties, jo tas ir dzīvs organisms. Tas nepieciešams īpaši tādēļ, ka katra trešā Latvijas skolēna vecākiem pieder mežs un tieši šī augošā paaudze mežu kops nākotnē, par to rūpēsies un arī izmantos. Tādēļ uzskatu, ka jebkurā skolā un jebkurā klasē būtu jāmāca mežsaimniecības pamati. Līdz šim tas nav izdevies, taču sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju par šo tematu turpinās un ir cerīgas. Taču esam aicinājuši visus meža profesionāļus šajās Meža dienās tikties ar skolēniem, lai stāstītu, mācītu un rādītu viņiem, kas tad īsti ir mežs. Jo — ja iestādīsi koku, būsi laimīgs visu mūžu. Tas augs un priecēs stādītāju un vēl vairāku paaudžu pēcnācējus. Skolēnu izglītošanā palīdzību ir sniedzis uzņēmums "Latvijas finieris", kurš ir palīdzējis sagatavot un izdot grāmatu "Bērzs". Šī grāmata tiks uzdāvināta katrai Latvijas skolai.

Meža dienu pasākumos iesaistās arī studējošā jaunatne. Studentu biedrības "Šalkone" seniors Indulis Brauners pastāstīja, ka "Šalkone" apvieno LLU Meža fakultātē studējošos. Šogad studentu biedrība paralēli savai rosībai Meža dienās ir mēģinājusi iesaistīt gan citu LLU fakultāšu, gan arī visu pārējo Latvijas augstskolu studentus šo dienu pasākumos, aicinot veikt apmežošanas un kopšanas darbu. Diemžēl atsaucība bijusi visai niecīga.

Rīgas Domes Vides aizsardzības pārvaldes Dabas resursu nodaļas vadītājs Visvaldis Sarma informēja, ka Rīgas pilsētā Spodrības un Meža dienas pasludinātas jau no 1. aprīļa viena mēneša garumā. Arī uz lūgumu šajos Rīgas mežu sakopšanas darbos iesaistīt skolu audzēkņus atsaucība bijusi maza — saistībā ar ērču aktivizēšanos un to, ka ne visi skolēni ir potējušies pret ērču encefalītu, aktīva darbošanās nav vēlama. Mazākā daļa Rīgas skolu tomēr piekritušas sakopt savā mikrorajonā esošo mežu teritorijas, kā arī apmežot kāpu zonu. Vislielākais darbs nepieciešams Ulbrokas un Ziepniekkalna mežos, jo tur tie ir vispiegružotākie.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža politikas un tiesību aktu nodaļas vadītāja vietnieks Aigars Neimanis pastāstīja, ka Meža dienām ir divi galvenie uzdevumi. Pirmais ir praktiskais darbs — koku stādīšana un meža sakopšana. Otrais ir izglītojošais darbs — ne tikai gluži profesionāla meža speciālistu sagatavošana, bet visas Latvijas sabiedrības informēšana par to, kas ir mežs, kāda tā loma. Un īpaša grupa, kam nepieciešama izglītojoša informācija, ir mežizstrādē strādājošie un jaunie meža īpašnieki.

VMD galvenā virsmežziņa vietnieks Aigars Dudelis šajā sakarībā teica:

— Es negribētu, ka visi domā —VMD darbinieki un speciālisti ir vienīgais balsts visai meža nozarei Latvijā. Taču mūsu dienests uzņemas atbildību par meža likumdošanas ievērošanu visos — valsts, pašvaldību un privātajos mežos. Meža dienās VMD ir kā partneris Meža darbinieku biedrībai, Vides klubam un studentu biedrībai "Šalkone", kuri ir aktīvākie Meža dienu rīkošanā un darbībā.

VMD galvenā interese, pēc Aigara Dudeļa vārdiem, ir panākt, lai firmas un uzņēmumi, kuri izmanto mežu, investētu nesalīdzināmi vairāk līdzekļu mežā. Mežs ir tā nozare, kas tautsaimniecībā pašlaik dod vienu no lielākajiem ienākumiem. Mežs — izstrāde un pārstrāde — un vieglā rūpniecība Latvijā ir vienīgās, kuru importa un eksporta bilance ir pozitīva. Tātad meža sektors ir viens no galvenajiem balstiem Latvijas valūtas — lata — stabilitātei. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai meža nozare nekļūtu tikai par kokmateriālu ieguves vietu, bet lai sabiedrība saprastu šīs nozares nepieciešamību mūsu ekonomikā un par to rūpētos. Pašlaik ik gadu tiek no jauna iestādīti 7000 hektāri meža. Taču apmežošana nav tikai valsts institūciju pienākums. Likums nosaka, ka platību apmežošanas izdevumi jāsedz tiem, kas mežu ir izmantojuši. Tātad — šajā darbā jāpiedalās nozīmīgai Latvijas sabiedrības daļai un Meža dienas varētu būt tas laiks, kad cilvēks jūt atbildību un rūpes par Latvijas mežu, Latvijas dabu.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore