Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Mūsu iepriekšējā saruna notika gada sākumā, drīz vien pēc tam, kad pērn, decembrī, Saeima bija jūs atkārtoti apstiprinājusi par Valsts kontrolieri uz nākamajiem septiņiem gadiem. Pastāstiet, lūdzu, par šī gada pirmajos mēnešos veikto un turpmākajām iecerēm?

— 1998. gada pirmajā ceturksnī noteicām stratēģiskās līnijas tālākajam darbam. Izplānojām darāmo — kādas ir prioritātes, kas sasniedzams, kas ir labojams. Tā ir VK darba koncepcija. Un viens no svarīgākajiem jautājumiem ir starptautiskā sadarbība, jo mēs taču nestrādājam izolētā vidē, mums jāsadarbojas ar citu valstu kolēģiem. Tā sakot, lai būtu viena valoda. Ar to jāsaprot nevis lingvistiskā, bet gan profesionālā valoda. Jo bieži vien vieni un tie paši vārdi cilvēku apziņā transformējas citādi, un nereti tāpēc rodas dažādas nesaprašanās. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs mazāk uzmanības veltītu savā valstī notiekošajam.

Domāju, ka revīzijas departamenti ir jau iestrādājušies, stabilizējies to darbs, uzkrāta pieredze metodikā, un revīzijas notiek saskaņā ar darba plānu, ko šim gadam akceptējusi Valsts kontroles Padome. Kas tajā ir galvenais? Valsts budžeta revīzijas departaments turpinās ministriju centrālo aparātu, arī augstskolu pārbaudes. Šogad pabeidzām revīziju Latvijas Universitātē, pašlaik turpinām to Medicīnas akadēmijā.

— Kādā laikrakstā nesen lasīju, ka Valsts kontrole jau pusgadu veicot tur pārbaudi un traucējot mācību iestādes darbu...

— Man nav pieņemama Medicīnas akadēmijas vadības nostāja, kas apzināti traucē revidentu darbu, pieņemot dažādas deklarācijas vai pat politiskus paziņojumus par to, ka VK veicot graujošu darbību akadēmijā, pat strādājot ar psiholoģiska terora (!?) metodēm. Tas vienkārši ir klajš spiediens uz Valsts kontroli. Nav šaubu, paredzēto revīziju pabeigsim, taču acīmredzot būs jāpiemēro likumā noteiktās sankcijas. Ja pašā mācību iestādē nav saskaņas, notiek iekšējas kolīzijas, tad nevajadzētu izmantot Valsts kontroli, mēģinot šādas problēmas atrisināt. Tas visupirms diskreditē jau pašu Medicīnas akadēmiju.

Valsts budžeta revīzijas departaments iesācis pārbaudi Tieslietu ministrijas centrālajā aparātā. Pērn rīkotās pārbaudes Valsts kases departamentā un Valsts prezidenta kancelejā radīja gandarījumu, jo tur netika konstatēti pārkāpumi. Kaut biežāk būtu šādi rezultāti!

Šajā gadā vairāk pievērsīsimies tematiskajām revīzijām, tas nozīmē, ka pārbaudīsim nevis kādu venu struktūru par visu, bet gan vairākas par vienu darba jomu. Tādā veidā izdarīsim plašākas pārbaudes par valsts un pašvaldību struktūrās esošā nekustamā īpašuma izmantošanu. Kas ar to notiek — vai ir pienācīgi apzināts, apsaimniekots. Esam jau revidējuši Valsts nekustamā īpašuma fondu jeb, kā tagad to sauc, Valsts īpašuma aģentūru. Redzams, ka arī pašvaldībās šajos jautājumos nav īstas sakārtotības. Valsts kontroli interesē arī tas, kā centrālie aparāti ministrijās un citur tērē naudu ikdienišķām lietām — autotransportam, sakaru līdzekļiem, kancelejas piederumiem, datortehnikai. Un tas jāveic salīdzinoši, jo bieži vien no likuma viedokļa it kā viss ir pareizi: tas paredz budžetā zināmu summu šīm vajadzībām, tiek sastādīta tāme, tad sapirktas šīs lietas. Iznākumā veidojas visai lielas summas. Bet vai šī nauda tiek lietderīgi tērēta, kāpēc tik daudz un ne vairāk vai mazāk — uz to VK grib rast atbildi.

— Cik plaši šādas pārbaudes tiek plānotas šajā gadā?

— Domājams, ka Valsts budžeta revīzijas departaments iespēs veikt piecas vai sešas kompleksas revīzijas. Gribu uzsvērt, ka Valsts kontrole nevēlas strādāt kā ugunsdzēsēji, jo ugunsgrēku var gan apdzēst, taču postījumi paliek. Mūsu koncepcija, tēlaini izsakoties, ir tāda: būvēt ugunsdrošu ēku, lai tā neaizdegas. Tas ir galvenais. Tāpēc jau cenšamies strādāt pie ilgtermiņa koncepcijas.

Un viena no būtiskākajām tās daļām ir dažādu programmu izpildes kontrole. Ko šīs programmas devušas valstij? Te ir svarīgi veikt analīzi. Šajā virzienā jau strādājam, vērtējot investīciju programmu izpildi. Minēšu kādu interesantu piemēru par revīziju valsts akciju sabiedrībā "Valsts robežbūve". Saka gan, ka VK veikusi pārbaudi neesošā iestādē, taču šajā bezpeļņas sabiedrībā konstatējām: tā tērē reālu naudu, taču nevis robežbūvei, bet prezidenta algai 1000 latu mēnesī, pērk orgtehniku, datorus, lūko pēc lieliskām biroja telpām. Šī akciju sabiedrība nodibināta ar Ministru kabineta attiecīgajiem noteikumiem, un šādai firmai jābūt, jo Latvijai kaimiņi un citas valstis pārmet robežu nesakārtotību. Bet slikti ir tas, ka Ministru kabinets, pasakot vienu vārdu iepriekšējā valdībā, tagadējā — šo jautājumu izskata vairākas reizes, iekams saka otro vārdu — beidzot piešķir līdzekļus robežbūves vajadzībām. Tādā situācijā ap 5000 latu statūtkapitāla tika izlietota paštēriņam, taču darbi robežbūvē nevirzījās. Ceru, ka pateicoties mūsu revīzijai un sabiedrības spiedienam, beidzot šogad robežu būvei piešķirti 10 miljoni latu, un darbus varēs uzsākt. Viens jautājums gan strīdīgs — vai šīs akciju sabiedrības prezidentam pienākas tik liela alga mēnesī, jo, cik man zināms, par neviena augsta valsts amatpersona tādu algu nesaņem. Un tik devīgi apmaksāti štati bija sastādīti 18 personām, no kurām zemākais atalgojums — 300 latu mēnesī. Protams, par darbu cilvēkam būtu jāsaņem pienācīga alga, taču jāņem vērā arī padarītais un valsts pārvaldē vidējais rādītājs. Nevarētu pieļaut tādu situāciju, ka ķieģelītis, ko iebūvēs uz robežas, būs divreiz dārgāks nekā tas, ko jūs iebūvēsit savā dārza mājiņā. Nedrīkstētu būt, ka, izmantojot tādu valstiski stratēģisku jautājumu risināšanu, tiek neracionāli izlietoti valsts līdzekļi. Un šeit nav vēršanās pret kādu amatpersonu, taču jābūt valstiskam skatījumam. Ceru, šī problēma nu ir izkustināta, un jautājumi, kas saistīti ar robežu nostiprināšanu, turpmāk tiks risināti mērķtiecīgi. Šī bija viena problēmas sīka ilustrācija.