Līdzīgas revīzijas plānojam rīkot biežāk — tas ir, uz lēmumu pamata laikus skatīties, kā līdzekļi tiek izmantoti. Pērn notikušas aptuveni 300 dažādas revīzijas, vairāk nekā pusmiljons latu atgūts, izdarot tikai uzrēķinus, taču, manuprāt, profilaktiskais efekts ir daudzreiz vērtīgāks. Jo revīziju laikā tiek sakārtotas daudzas lietas, lai līdzekļus turpmāk izmantotu racionāli. Tīro uzrēķinu veidā vien VK sevi pilnīgi atpelnījusi.

— Vai strīdīgas lietas VK revīziju rezultātā nav nācies risināt ar Augstākās tiesas Senāta starpniecību?

— Jā, pāris reizes tas bijis. Pastāstīšu par pēdējo — sakarā ar mūsu revīzijas rezultātā Muitā noteikto uzrēķinu — vairāk nekā 600 000 latu par realizētajiem metāllūžņiem. Sākumā Muita piekrita šim uzrēķinam un to samaksāja. Taču, kad VK revidenti pārbaudīja, kā veikta samaksa, izrādījās: tā izdarīta nevis no Muitas līdzekļiem, bet no valsts budžeta. Tātad — negodīgi. Bet Muita neatzina to un iesniedza prasību Senātā. Taču Augstākās tiesas Senāts atzina, ka VK Padome pareizi noteikusi uzrēķinu, un tās lēmumu atstāja spēkā.

Rūpīgāk sekojot privatizācijas jautājumu risināšanai, šogad Valsts kontrole pirmo reizi vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā. Konkrēti — par Ekonomikas un Finansu ministriju atsevišķu lēmumu skaidrojumu, kādā veidā privatizācijas procesā var izmantot investīcijas. Mūsu prasība tika apmierināta. Kopš sprieduma publicēšanas šāda veida privatizācija nevar notikt, tas ir, šādas investīcijas nav viena no privatizācijas metodēm. Lai tas notiktu, jāizdara grozījumi likumā, nevis tas jānosaka ar ministriju savstarpējiem skaidrojumiem, tā pārkāpjot savu kompetenci. Valsts kontroles prasības apmierināšana konstitucionālajā tiesā ir liels sasniegums, un par to ir informētas arī kontroles starptautiskās institūcijas.

Saimnieciskās darbības jomā nopietni strādāsim jautājumos, kas saistīti ar valsts pasūtījumiem un to izpildes likumību — gan no pasūtītāju, gan izpildītāju puses. Viena no šādām pārbaudēm bija par autoceļu izbūvi. Šeit atklājās, ka par 20 līdz 30 procentiem tiek pārsniegtas sākotnējās tāmes. Tas liecina, ka jau plānošanā pieļautas kļūdas, neprecizitātes. Mūsu uzmanības lokā ir un būs jautājumi par nomu ar izpirkumu, kā arī par jau iznomātajiem uzņēmumiem. Šajā jomā nav viss skaidrs, trūkst normatīvu dokumentu. Par šo sfēru interesējas ne tikai Saeimas deputāti, bet arī prokuratūra.

— Vai šajā gadā Valsts kontroles darbinieki piedalījušies kādās starptautiskajās sanāksmēs vai semināros? Kādas atziņas pārvestas mājās?

— Šī gada pirmie mēneši bijuši visai rosinoši, viesojoties citās valstīs. Vispirms minēšu semināru martā Vīnē, ko rīkoja starptautiskā organizācija INTOSAI kopā ar ANO Attīstības departamentu. Tur piedalījās 40 pasaules valstu pārstāvji. Galvenais semināra temats bija par sabiedriskajiem darbiem un pasūtījumiem, mūsu izpratnē — tās ir būves, celtnes par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Tātad tas ir aktuāli visās valstīs. Man arī bija jānolasa neliels referāts par to, kā veidojusies mūsu likumdošana un kādas izmaiņas ir likumos Latvijā. Šis brauciens bija nozīmīgs arī ar to, ka radās iespēja tikties ar ANO atbildīgo pārstāvi Bouba kungu, kurš interesējās par mūsu kontroles darbu. Vienojāmies, ka uz Latviju tiks sūtīti ANO eksperti, lai vērtētu Valsts kontroles veikto un sniegtu mums gan tehnisko, gan metodisko palīdzību.

Nākamais seminārs notika Polijā, Varšavā, sakarā ar integrāciju Eiropas Savienībā. Tajā piedalījās pārstāvji no ES Audittiesas, kā arī no to Austrumeiropas un Viduseiropas valstu kontroles institūcijām, kuras vēlas iestāties ES. Šeit tika pieņemta nobeiguma deklarācija, tās galvenie akcenti: profesionālā sagatavotība, konkrēta rīcība un centieni tālākai darbībai ES nākotnē. Būs iespējas VK revidentiem, citiem darbiniekiem stažēties ES atbilstošajās struktūrās. ES dalībvalstu revidenti savukārt dosies pastrādāt pie mums, mācīs revīziju metodoloģiju. Turpināsim sadarbību ar ES starptautisko audittiesu. Īpaši svarīgi tas ir starptautisko programmu īstenošanas pārbaudē. Šādu ziņojumu par PHARE programmas finansiālo līdzekļu izmantošanu lauku attīstības projektu realizēšanā esam sagatavojuši iesniegšanai Saeimā. Kopumā atzinīgi vērtējot šo projektu īstenošanu, nācām pie secinājuma, ka tā varētu būt efektīvāka, ja tiktu izraudzīts šo projektu koordinators no Latvijas puses.

Jāpiebilst, ka nesen no ASV atgriezās Privatizācijas procesa revīzijas departamenta direktors Indulis Šķibelis. Tur notika nozīmīgs saiets par korupcijas apkarošanas problēmām, bet VK revidents Jānis Blumbergs nupat Vācijā pabeidza stažēties par revīzijām būvniecības jautājumos. Paredzēta vēl citu darbinieku pieredzes apmaiņa Dānijā un Vācijā.

Maijā gaidām grupas "Sigma" pārstāvjus, lai strādātu pie projekta par iekšējās kontroles izveidošanu. Un sāksim paši ar sevi, perfekti izmēģinot un sakārtojot kvalitatīvu revīzijas kontroles modeli Valsts kontrolē, lai tas atbilstu starptautiskajiem kritērijiem. Šie jautājumi, cik zinu, ieinteresējuši arī Labklājības ministriju.

Un vēl kas: sadarbībā ar starptautisku auditorfirmu tuvojas nobeigumam Pasaules bankas piešķirto līdzekļu izmantošanas pārbaude. Revidenti mācījās revīziju tehniku, ziņojumu rakstīšanu u.tml. Šie procesi tiks apkopoti speciālā revidenta rokasgrāmatā (ap 500 lappusēm). Revidentiem svarīgi būt zinošiem attiecīgajās jomās, apgūt revīziju metodiku, citu kolēģu pieredzi, mācīties arī saskarsmes psiholoģiju. Tāpēc Valsts kontrolē var strādāt speciālisti, kas nemitīgi paaugstina savu kvalifikāciju, mācās svešvalodas, psiholoģiski gatavi veikt atbildīgos uzdevumus valsts un tautas interesēs.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore