ATSAUCĒ IETVERT:
Par reliģijām un to attiecībām ar likumu Par galvaspilsētas mājsaimniecību budžetu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.1998., Nr. 111/113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47932
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Problēmas
Par reliģijām un to attiecībām ar likumu
Mag. iur. Ringolds Balodis, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"
Tā kā Latvijā ticamu izpētes rezultātu nav1, palūkosimies, kā ar ticīgajiem ir citās bijušajās ateisma teritorijās, un salīdzināsim... Saskaņā ar Krievijas sabiedriskās domas aptaujas (2400 aptaujātie) rezultātiem2 46% Krievijas iedzīvotāju ir ateisti, 45% — pareizticīgie, 2% — musulmaņi, 0,2% — katoļi, 31% apgalvoja, ka vienmēr ticējuši Dievam, 13% — atgriezušies no ateisma, 26% — nekad neesot ticējuši, bet 2% vispār pazaudējuši ticību; kādi 96% tomēr esot kristīti (83% — bērnībā, 13% — vēlāk pēc pašu iniciatīvas). Krievijā lielākā sabiedrības daļa redz, ka Krievija ir pārvērtusies par sektu caurstaigājamo sētu un tās kultūridentitāte ir apdraudēta. Krievijas federālās varas struktūras nezina vairs ko iesākt. Liela daļa valsts ierēdņu, izglītības darbinieku, spēka struktūru darbinieku un žurnālistu ir ierauti kaut kādos stihiskos procesos3. Citā bijušajā PSRS republikā — Kazahstānā — uz jautājumu "Vai tu esi ticīgs"4 39,7% atbildēja —jā, 60,3% — nē un 4,4% jeb 127 cilvēki no 2910 atbildēja, ka ir ateisti (kas, pēc dažu teologu apgalvojuma, ir savdabīgs ticības paveids, jo balstās uz ticību antagonismam).Turpinājums — 13.lpp.
Par galvaspilsētas mājsaimniecību budžetuOļģerts Krastiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"
Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu pētījuma projekts paredz ik mēnesi Rīgā aptaujāt 222 mājsaimniecības. Gadā tas dod ap 2,6 tūkstošiem mājsaimniecību, kas izlases vienību skaita ziņā apmēram divas reizes pārsniedz tradicionālo socioloģisko aptauju izlases vienību skaitu. Tādēļ mājsaimniecību budžetu pētījums ir jāvērtē kā reprezentatīvs ne vien Latvijā kopumā, bet arī tās galvaspilsētā. Turklāt jāņem vērā, ka parastās socioloģiskās aptaujas aprobežojas ar vienreizēju sarunu ar katru respondentu, bet mājsaimniecību budžetu aptauja un reģistrācija katrā mājsaimniecībā ilgst visu mēnesi.Ģimenes jaunākas, noveco straujāk
Rīgas mājsaimniecības, kas lielākoties ir ģimenes, vidēji ir mazākas nekā laukos. Vidējais mājsaimniecības locekļu skaits 1997. gadā Rīgā bija 2,36, bet lauku apvidos — 2,54. Rīgā dominē nelielas ģimenes, ko veido laulāts pāris ar bērnu vai bērniem.