Par Ombuda institūciju

Ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāja rīkojumu tika izveidota darba grupa Ombuda institūcijas koncepcijas izstrādei. Darba grupā piedalās Valsts prezidenta kancelejas, Juristu biedrības, Satversmes tiesas, Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvji, Latvijas Universitātes profesori, juristi un vairāku citu institūciju pārstāvji.

Piedāvājam iepazīties ar darba grupas izstrādāto koncepciju ombuda institūcijas ieviešanai Latvijā un sūtīt Valsts prezidenta kancelejai (Pils laukums 3, LV–1900) savus komentārus, ieteikumus un priekšlikumus ar atzīmi "Ombuda darba grupai". Koncepcija ir nosūtīta dažādām nacionālajām un starptautiskajām organizācijām, kā arī vairākām nevalstiskām organizācijām atzinumu sniegšanai.

Projekts

Koncepcija Ombuda institūcijas ieviešanai Latvijā

1 Līdz tam, kamēr tiks formulēts latvisks nosaukums, piemēram, "valsts tiesībsargs", "taisnības sargs", "cilvēku tiesībsargs" vai cits, projektā lietots starptautiski atzītais — "ombuds". Tulkojums no zviedru valodas — "tautas pilnvarotais".

1. Ombuda

1 institūta raksturojums

1.1. Ombuda institūta rašanās un izplatība

Pirmie ombuda biroji tika izveidoti Zviedrijā (1809.g.) un Somijā (1919.g.). To attīstība izvērsās pēc Otrā pasaules kara. 1999.gadā pasaulē bija 90 valstis, kurās izveidotas ombuda institūcijas. Arī Lietuvā (1995.g.) un Igaunijā (1999.g.) ir izveidotas institūcijas, kas pilda ombuda funkcijas.

1972.gadā Eiropas Padomes Konsultatīvā asambleja ieteica Eiropas Padomes dalībvalstīm ieviest ombudu institūtus. Eiroparlaments 1979.gadā pieņēma rezolūciju par ombudu nepieciešamību dalībvalstīs. Līdz 1999.gadam Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Vāciju un Luksemburgu, kur šo funkciju pilda citas institūcijas, tika izveidoti nacionālie ombudu institūti. Pašā Eiropas Savienībā ombuds, kurš izskata sūdzības par ES struktūru darbību, darbojas kopš 1995.gada.

1.2. Ombuda institūta pamatfunkcijas un loma sabiedrībā

Ombuds ir starpnieks, kurš izlīdzina konfliktsituācijas starp ierēdņiem, amatpersonām, valsts iestādēm un fiziskajām, kā arī privāto tiesību juridiskajām personām.

Ombuds nav ne tiesnesis, ne advokāts. Viņš nevar pieņemt vispārsaistošus lēmumus.

Ombuds ir neatkarīgs. Neviena valsts vai pašvaldību amatpersona tam nevar dot rīkojumus. Ombuda darbības leģitīmais pamats ir viņa autoritāte.

Ombuds izskata sūdzības no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām, kā arī var pēc paša iniciatīvas pārbaudīt valsts institūciju un to darbinieku rīcības atbilstību likumiem (tajās robežās, ko nosaka likums par ombudu). Tā rezultātā iespējams uzlabot valsts administrācijas darbību, jo iedzīvotāji sajustu, ka viņu tiesību pārkāpumu gadījumos viņiem sasniedzams bezmaksas palīgs un kompetents padomdevējs.

 

2. Ombuda institūta nepieciešamība Latvijā

2.1. Pēdējos gados Latvijā daudz ir darīts cilvēka pamattiesību aizsardzībai. Satversme papildināta ar nodaļu "Cilvēka pamattiesības". Pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības likums. Aktivizējusies Valsts cilvēktiesību biroja darbība. Šī gada astoņos mēnešos birojs izskatījis 775 iesniegumus, sniedzis 4012 mutisku konsultāciju.

2.2. Kaut arī pastāv likumi, kas ļauj griezties ar sūdzībām valsts un pašvaldību iestādēs, socioloģiskie pētījumi rāda, ka vairums cilvēku neuzticas ierēdņiem un amatpersonām. Īpaši zems ir tiesu un tiesībsargājošo institūciju reitings. Sabiedrībā plaši izplatīts tiesiskais nihilisms un pesimisms. Masu mediji regulāri sniedz informāciju par pastāvošo netaisnību, ierēdņu birokrātisko attieksmi pret cilvēku vajadzībām. Cilvēki, nepanākuši jautājuma atrisinājumu, raksta Valsts prezidentei, Saeimai, masu medijiem. Valsts prezidenta kancelejā līdz 2000. gada 1.decembrim saņemtas 7200 vēstules. Atsevišķas vēstules parakstījuši pat vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Saeimas deputāti 1999.gadā saņēmuši ap 6000 vēstuļu, no kurām lielākajā daļā lūgta palīdzība konkrētu jautājumu risināšanā. Saeimas Iesniegumu birojs 2000. gada vienpadsmit mēnešos saņēmis 2200 vēstules. Valsts cilvēktiesību birojs savu pilnvaru ietvaros var izskatīt tikai vienu trešo daļu no saņemtajiem iesniegumiem. Tūkstošiem sūdzību ik gadu saņem masu mediji.

Arī likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" noteikumu izpilde pietiekami nenodrošina pareizu, likuma prasībām atbilstošu iesniegumu un sūdzību izskatīšanu un pārkāpto tiesību atjaunošanu, negarantē taisnīguma principa ievērošanu jautājuma izlemšanā.

Iepriekšminētais liecina, ka pastāvošā kārtība konfliktu risināšanā starp iedzīvotājiem un valsts institūcijām, kā arī sūdzību izskatīšanas kārtība nav efektīva.

2.3. Publiskās administrācijas institūciju un ierēdņu darbības uzlabošanā arī Pasaules banka un Eiropas Savienība ierosina izveidot Latvijā ombudsmena institūtu. Pasaules banka savā ziņojumā par šķēršļiem, kas traucē ārvalstu ieguldītāju ienākšanai Latvijā, to novēršanai iesaka izveidot ombuda institūtu. Latvijas attīstības plānā uzņemšanai Eiropas Savienībā ierakstīts, ka jāizskata un jāizvērtē šādas institūcijas piemērotība Latvijai.

2.4. Lai īstenotu kārtību, kas izriet no spēkā esošajiem Administratīvo aktu procesa noteikumiem un Saeimā izskatāmā jaunā Administratīvā procesa likuma, jānodrošina plašākas iespējas personām apstrīdēt administratīvos aktus ārpustiesas kārtībā. Iespējas, ko rada sūdzību iesniegšana augstākā iestādē un tiesā, daudzos gadījumos nav pietiekamas.

Šajos gadījumos neatkarīga iestāde, kurā var ārpustiesas kārtībā apstrīdēt administratīvo aktu, novērš mēģinājumus "kārtības ieviešanas" vārdā veikt nedemokrātiskus varas koncentrācijas vai centralizācijas procesus.

 

3.Risinājums

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāja rīkojumu tika izveidota darba grupa ombuda institūcijas koncepcijas izstrādei. Darba grupā piedalās Valsts prezidenta kancelejas, Juristu biedrības, Satversmes tiesas, Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvji, Latvijas Universitātes profesori un vairāku citu institūciju pārstāvji.

Darba grupa piedāvā šādu jautājuma risinājumu:

1) ombuda institūcija tiek izveidota uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes;

2) izdarāmi attiecīgi grozījumi Satversmē un citos normatīvajos aktos;

3) pieņemams likums par ombuda institūciju.

1. Ombuda pilnvaras

1) sniegt fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām konsultācijas par viņu tiesībām;

2) pieņemt iesniegumus un sūdzības savas kompetences ietvaros;

3) ierosināt ombuda pārbaudi (noskaidrošanas lietu);

4) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts un pašvaldību iestādēm un amatpersonām viņu rīcībā esošo informāciju par noskaidrojamo lietu un paskaidrojumus, kā arī iepazīties ar pārbaudei nepieciešamajiem materiāliem;

5) prasīt valsts un pašvaldību iestādēm viņu kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos veikt pārbaudes, kas nepieciešamas lietas apstākļu noskaidrošanai, un saņemt pārbaudes rezultātus;

6) par valsts līdzekļiem uzdot veikt ekspertīzes un saņemt speciālistu atzinumus;

7) aizstāvot fizisko un privāto tiesību juridisko personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, iesniegt priekšlikumus par administratīviem aktiem augstākām iestādēm vai amatpersonām, iesniegt tiesā pieteikumus administratīvās lietās un civillietās un piedalīties kā minēto personu pārstāvim;

8) iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā;

9) iesniegt Saeimai, valdībai un pašvaldībām priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, kas novērstu esošos vai iespējamos ar likumu aizsargāto personu tiesību vai interešu pārkāpumus;

10) pamatojoties uz ombuda rīcībā esošiem materiāliem, pieprasīt kompetentām amatpersonām izlemt par disciplinārlietas vai krimināllietas ierosināšanu;

11) veicināt mierizlīgumu administratīvos un civiltiesiskos strīdos;

12) savas kompetences ietvaros iesniegt valsts varas, valsts pārvaldes, pašpārvaldes un tiesu varas iestādēm priekšlikumus, kā arī pieprasīt izvērtēt pieņemto nolēmumu likumību un pamatotību;

13) sistemātiski informēt sabiedrību par savu darbību saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

2. Ombuda darbības ietvari

Ombuds neizskata iesniegumus un sūdzības par:

1) Valsts prezidentu,

2) Saeimas deputātiem,

3) Ministru prezidentu,

4) Satversmes tiesas priekšsēdētāju,

5) Valsts kontrolieri,

6) Augstākās tiesas priekšsēdētāju,

7) Ģenerālprokuroru.

3. Ombuda iecelšana amatā un atbrīvošana no amata

Ombudu kandidatūras izvirza Valsts prezidents un apstiprina Saeima uz pieciem gadiem ar balsu vairākumu. Viena un tā pati persona var ieņemt šo amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Par kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kas sasniedzis 35 gadu vecumu, ar augstāko izglītību, ar pieredzi un prasmi darbā ar cilvēkiem un nevainojamu reputāciju.

Ombuds dod zvērestu Saeimai.

Ombuds bauda tādu pašu tiesisku neaizskaramību kā Saeimas deputāti.

Ombudam, lai noskaidrotu patiesību, ir pieejama arī slepena informācija.

Ombuds reizi gadā sniedz atskaiti Saeimai.

Ombuds nedrīkst vienlaikus ieņemt jebkādu citu amatu vai strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoģisko, zinātnisko un radošo darbu. Viņš nedrīkst būt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāts.

Latvijā ir šādi ombudi:

1) vispārējo cilvēktiesību ombuds;

2) bērnu tiesību ombuds;

3) pašvaldību ombuds;

4) tieslietu, iekšlietu un militārais ombuds;

5) procesuālo tiesību ombuds.

Ombuds atstāj amatu pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās, ja viņš ir sasniedzis 70 gadu vecumu vai pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot ombuda institūcijai.

Ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret ombudu, šā ombuda pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai attiecīgā krimināllieta tiek apturēta.

Ombudu atbrīvo vai atlaiž no amata, ja viņš:

1) nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ;

2) ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

3) ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar ombuda statusu, vai sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts disciplinārsods.

Lai Saeima pieņemtu lēmumu par atbrīvošanu no amata, par to jānobalso divām trešdaļām klātesošo deputātu.

Ombuda un ombuda biroja darbinieku atalgojums pielīdzināms Augstākās tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu un darbinieku atalgojumam.

Darba grupa uzskata, ka ombuda institūta izveidošana saskanīgi iekļaujas Latvijā uzsāktās publiskās pārvaldes reformas stratēģijā. Tā veicinās tautas tiešās ietekmes pastiprināšanos uz publiskās pārvaldes iestādēm un šajā jomā pieņemamo likumu, tajā skaitā administratīvā procesa "ārējo" kontroli.

Šī institūta sociāli tiesiskās lomas būtisko nozīmīgumu raksturo Eiropas Savienības pirmā ombuda J.Zodermaņa atziņa, ka "ombuda institūts ir vissvarīgākais šī gadsimta konstitucionālais jauninājums".

Koncepciju parakstījuši:

Darba grupas priekšsēdētājs

Juris Dreifelds

Darba grupas priekšsēdētāja biedri

Ilmārs Kalniņš, Sandra Kukule

Darba grupas locekļi

Edgars Meļķisis, Ilmārs Bišers,

Ilma Čepāne, Olafs Brūvers,

Lars N.Grava, Rita Aksenoka,

Ivonna Allere, Solvita Harbacēviča,

Inese Birzniece, Viola Lāzo,

Pēteris Tabūns, Jānis Škapars,

Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs

Darba grupas atbildīgā sekretāre

Edīte Alksne

Eksperti

Inete Ielīte, Māris Pūķis,

Mirta Jansone, Iveta Nikolajeva,

Guna Kalniņa–Priede,

Iveta Reinholde, Inguna Ebela