Valsts īpašuma privatizācijas fonda miljoni un graši

Apsverot īslaicīgu un ilglaicīgu saimniekošanu

Aivars Bernāns, Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors, un

Jānis Karlsbergs, Privatizācijas fonda nodrošinājuma nodaļas vadītājs, - "Latvijas Vēstnesim"

- 1997. un jo īpaši 1998. gads ir valsts īpašuma privatizācijas procesa virsotnes posms. Kā liecina skaitļi, privatizācijas procesa sākumā, no 1993. līdz 1997. gadam valsts īpašuma privatizācijas fondā ieskaitīts apmēram 21 miljons latu. Pērn - gandrīz 42 miljoni, un tiek lēsts, ka šogad šī summa pārsniegs 51 miljonu latu. Ko varētu rādīt privatizācijas fonda ieņēmumu ailes turpmākajos pāris gados?

A.B.:

- Jā, 1997. gadā privatizācijas fonda ieņēmumi bija lielāki nekā iepriekšējos četros gados kopā, un šogad tiek prognozēts vēl lielāks apjoms. Tas ir tādēļ, ka mēs varam runāt par ļoti nopietnu valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas tempu pieaugumu. Kā zināms, šis gads ir visnozīmīgākais valsts īpašumu privatizācijā. Turpmāk valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi samazināsies.

J.K.:

- Pēc aptuveniem aprēķiniem, konsultējoties arī ar Privatizācijas aģentūru, galveno privatizācijas procesa īstenotāju mūsu valstī, mēs varam prognozēt, ka nākamgad fondā varam sagaidīt apmēram līdz 22 miljoniem, bet 2000. gadā - līdz 30 miljoniem latu. Tātad vairs tikai pusi no līdzšinējā apjoma. Tas gan atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, tiks pacelts vai pazemināts sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa pielietošanas īpatsvars valsts objektu privatizācijā utt.

A.B.:

- Ir noslēgti līgumi par īpašuma pirkuma nomaksu līdz 2005. un 2007. gadam, tāpēc valsts īpašuma privatizācijas fonds turpinās pastāvēt vēl vismaz piecus gadus, un arī pēc 2000. gada fonda ieņēmumi pārsniegs vairākus miljonus latu. Potenciālais privatizētājs ir samaksājis 50 procentu no īpašuma vērtības, bet pārējie maksājumi turpināsies.

- Pārlūkojot skaitļus privatizācijas fonda izdevumu ailēs pa gadiem, iemaksas valsts pamatbudžetā pērn bijušas par 16 miljoniem lielākas nekā četros iepriekšējos gados kopā, bet šogad tās pieaugušas līdz 49 miljoniem. Toties pieticīgās summas pārējās izdevumu sadaļās pilnīgi neatbilst fonda ieņēmumu vērienam...

A.B.:

- Šeit gribētos pievērst uzmanību trim galvenajām izdevumu pozīcijām. Pirmkārt, iemaksām valsts pamatbudžetā, kuras 1997. gadā faktiski bija puse no visiem ieņēmumiem; tām varētu pielīdzināt arī dažādu valsts programmu finansēšanu. Nākamais - valsts atbalsts privātuzņēmējdarbībai, kas pagājušajā gadā bijis vislielākais. Tie bijuši izdevumi infrastruktūras, tiesiskās vides sakārtošanai, uzņēmējdarbības atbalsta centriem un tamlīdzīgi. Treškārt, pagājušajā gadā pirmoreiz nedaudz vairāk nekā 2 miljoni latu tika izlietoti kompensācijām par lauku apvidus zemi.

Ja mēs runājam par šā gada prognozi, tad situācija ir mainījusies pilnīgi pretējā virzienā - vairāk nekā 95 procenti no visiem ieņēmumiem saskaņā ar likumu ir jāieskaita valsts pamatbudžetā, un mēs varam runāt tikai par dažu simtu tūkstošu latu izmantošanu valsts atbalstam uzņēmējdarbības attīstībai. Ekonomikas ministrija un arī valdības izveidotā darba grupa šo situāciju ir izanalizējusi, un šobrīd valdībā tiek iesniegts likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem". Mūsuprāt galvenais šā likumprojekta mērķis ir noteikt, ka šie valsts dzīvē tikai vienreiz iegūstamie līdzekļi turpmāk netiks ieskaitīti valsts pamatbudžetā un izlietoti kārtējo budžeta izdevumu segšanai, bet gan pirmām kārtām novirzīti uzņēmējdarbības attīstībai un privatizācijas procesa nodrošinājumam. Es īpaši gribētu pievērst uzmanību šim pēdējam punktam - privatizācijas procesa nodrošinājumam -, jo mēs ar to galvenokārt saprotam maksātnespējīgo un likvidējamo valsts uzņēmumu saistību dzēšanu attiecībā pret saviem darbiniekiem, t.i., neizmaksāto darba algu, sociālā nodokļa, atlīdzības par darbā nodarītajiem kaitējumiem un citu parādu dzēšanu. Tad cilvēki beidzot bez problēmām varētu mainīt darba vietu, doties pensijā, saņemt bezdarbnieka pabalstu.

- Un kā būs ar īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu?

J.K.:

- To nekādā ziņā nedrīkst atstāt ārpus uzmanības loka. Jau tagad redzams, ka kompensācijas sertifikātu dzēšanai, iespējams, būs nepieciešama vairāk nekā puse no visiem prognozējamajiem 1999. gada privatizācijas fonda līdzekļiem - jau pieminētajiem apmēram 22 miljoniem latu.

A.B.:

- Lai izpildītu šos divus svarīgos uzdevumus - likvidējamo un bankrotējušo uzņēmumu parādu saistību izpildi pret darbiniekiem un kompensāciju izmaksu par lauku apvidu zemi, faktiski ir nepieciešami visi nākamajā gadā prognozētie valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļi.

- Kā tas tiktu īstenots?

J.K.:

- Starpība būs tāda: likumā ir noteikts, ka Privatizācijas aģentūra no privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem valdības noteiktā kārtībā apmaksā šos izdevumus maksātnespējīgajiem un bankrotējušajiem uzņēmumiem, neieskaitot attiecīgās naudas summas privatizācijas fondā, bet pārējā privatizācijas ieņēmumu daļa, kas nonāks šajā fondā, tiks izlietota kompensācijas sertifikātu dzēšanai un vēl - nelielos apjomos - dažām citām vajadzībām.

- Tā ir pieticīgā nākamgada aina. Taču - kādas ir privatizācijas fondā uzņēmējdarbības atbalstam atstātā atlikuma izlietojuma aprises šogad?

A.B.:

- Ekonomikas ministrija jau trešo mēnesi saskaņo ar citām ministrijām 1998. gada valsts īpašuma privatizācijas fonda izlietošanas programmu, jo līdz šim valdība jau ir nolēmusi no šā fonda līdzekļiem dažādām vajadzībām piešķirt 6,5 miljonus latu, taču likums ļauj šogad iztērēt tikai 2,7 miljonus... Valdības uzdevums ir izlemt - kuriem līdzekļu izlietojuma mērķiem finansējumu pārtraukt. Bet, atgriežoties pie bijušo valsts uzņēmumu darbības saglabāšanas un atjaunošanas jautājumiem, saskaramies ar to pašu: 1998. gadā nebūs iespējams kaut cik nozīmīgos apjomos finansēt privatizējamo valsts uzņēmumu sanāciju, jo, kā zināms, 95 procenti no valsts īpašuma privatizācijas fonda kopējās izdevumu summas saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu" jāiemaksā valsts pamatbudžetā.

- Arī mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai būtu nepieciešams lielāks atbalsts. Īpaši privāto uzņēmējdarbību apkalpojošās infrastruktūras izveides, darbības un attīstības stimulēšanai.

J.K.:

- Šajā jomā situāciju mazliet varētu atvieglot gadījumā, ja tiktu grozīts Ministru kabineta rīkojums par 1 miljona latu izmaksu no privatizācijas fonda likvidējamās Rīgas radiorūpnīcas izdevumu segšanai, paredzot šīs rūpnīcas likvidācijas izdevumus segt no privatizācijas procesā iegūtiem līdzekļiem, kuri netiek Ministru kabineta noteiktā kārtībā ieskaitīti privatizācijas fondā, tad līdz 100 tūkstošiem latu varētu tikt izlietoti tieši MVU atbalsta infrastruktūras izveidē.

Mudīte Luksa, "LV"

Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi un izdevumi

(tūkst. latu)

	1993.g.	1994.g.	1995.g.	1996.g.	1997.g.	1998.g.
						prognoze
Ieņēmumi
1. Ieņēmumi no valsts īpašuma
privatizācijas	1453	5493	8750	7012	40 923	50 700
2. Ieņēmumi no pašvaldību īpašuma
privatizācijas	622	921	597	454	357	140
3. Pārējie ieņēmumi	58	651	831	432	231	360
Kopā	2133	7065	10 178	7898	41 511	51 200
Izdevumi
1. Iemaksas valsts pamatbudžetā	50	-	4266	1000	21 400	49 290
2. Valsts programmu finansēšana	360	-	2909	1636	8664
3. Valsts atbalsts privātuzņēmējdarbībai	1017	5658	3646	3765	6262
4. Īpašuma kompensācija	-	-	-	-	2111
5. Privatizācijas procesa nodrošinājums	-	150	50	923	506
6. Citi izdevumi	-	73	186	544	2891	2700*
Kopā	1427	5881	11 057	7868	41 834	51 990

 

*) Sadalījums Ministru kabinetā vēl nav akceptēts.

Valsts īpašuma privatizācijas fonda kopējie ieņēmumi 1991. - 1997. gadā ir Ls 69 191 000, bet izdevumi - Ls 68 304 000. No tiem iemaksām valsts pamatbudžetā izlietots Ls 26 716 000 (39% no kopsummas), izglītības objektu finansēšanai - Ls 2 142 000 (3%), kultūras objektu finansēšanai - Ls 2 433 000 (4%), sociālajiem mērķiem - Ls 1 410 000 (2%).