• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nāk vērtpapīru aizdošanas un aizņemšanās automātiskā sistēma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.1998., Nr. 111/113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47942

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

No zoss spalvas līdz kompaktdiskam

Vēl šajā numurā

24.04.1998., Nr. 111/113

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Nāk vērtpapīru aizdošanas un aizņemšanās automātiskā sistēma

Analizējot bankas un finanses

Mārtiņš Rikšis, Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) valdes priekšsēdētājs

RIKSIS.JPG (11393 BYTES) Mārtiņš Rikšis, Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) valdes priekšsēdētājs, 1997. gadu Latvijas Centrālā depozitārija pastāvēšanas vēsturē vērtēja kā dinamiskas attīstības gadu.

Veiksmīgs pagājušais gads LCD bijis finansu jomā: depozitārija apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga 2,1 reizi un bija 181 039 lati. Lielākais apgrozījuma īpatsvars bija ieņēmumi no pamatdarbības un tikai 7,5 procenti — ieņēmumi no pārējās saimnieciskās darbības. Latvijas Centrālā depozitārija peļņa pēc nodokļu nomaksas 1997. gadā bija 17 320 latu. 1997. gada laikā ievērojami palielinājās Latvijas Centrālā depozitārija bilances aktīvu kopsumma — no 91,8 tūkstošiem latu līdz 1 169 tūkstošiem latu. Uzlabojoties finansu rādītājiem un palielinoties ieņēmumiem no pamatdarbības, tika uzsākta iepriekšējo gadu zaudējumu segšana (šie zaudējumi bija saistīti ar LCD darbības uzsākšanu).

Nozīmīgākie projekti 1997. gadā

Viens no nozīmīgākajiem projektiem 1997. gadā bija depozitārijā jaunieviestā norēķinu sistēma, kas nodrošina reālā laika norēķinus vērtspapīru piegādē par apmaksu un darījuma apstiprināšanu. Darījumu apstiprināšana tirgus dalībniekiem nodrošina iespēju katru darījumu pirms norēķinu veikšanas apstiprināt caur turētājbanku, kura piegādā un saņem vērtspapīrus un naudu. Jauno norēķinu sistēmu LCD izveidoja, izmantojot pasaules vērtspapīru industrijas pieredzi, kā arī investoru un turētājbanku ieteikumus.

Informācijas tehnoloģijas

Pagājušajā gadā Latvijas Centrālais depozitārijs lielu uzmanību veltīja informācijas tehnoloģijas attīstībai, kas nepieciešams komunikāciju drošībai un operativitātei. LCD kļuva par SWIFT dalībnieku un tagad var nosūtīt un saņemt SWIFT ziņojumus. Tā ir jauna un droša komunikāciju iespēja starp depozitāriju un tā dalībniekiem. SWIFT ieviešana deva iespēju ieviest reālā laikā DVP norēķinus un efektīvāk izmantot Latvijas Bankas maksājumu sistēmu. Arī ārvalstu tirgus dalībniekiem SWIFT ir drošākais un ātrākais komunikāciju līdzeklis ar Latvijas Centrālo depozitāriju.

Starptautiskās aktivitātes

Aizvadītais gads depozitārijam bija nozīmīgs ar vairākām svarīgām starptautiskām aktivitātēm. 1997. gada sākumā Latvijas Centrālais depozitārijs noslēdza sadarbības līgumu ar Igaunijas Centrālo vērtspapīru depozitāriju. Šis līgums ļauj brīvi pārvietot Igaunijas un Latvijas vērtspapīrus starp abām valstīm, kā arī atvieglo ārvalstu investīciju ieplūšanu. Depozitāriju sadarbība 1997. gada nogalē tika izmantota "Guttas" jaunās emisijas vērtspapīru izplatīšanai vienlaicīgi Latvijā un Igaunijā. Latvijas Centrālais depozitārijs veica parakstīšanās rezultātu apkopošanu un vērtspapīru sadali. Taču abu depozitāriju sadarbība attiecas ne vien uz vērtspapīru norēķiniem, bet arī uz vērtspapīru notikumiem (dividenžu izmaksām, procentu maksājumiem, akcionāru pilnsapulcēm utt.).

Pērngad depozitārijs reģistrēja arī pirmās ārvalstu emitentu emisijas (Merita Bank, Postipankki).

Nacionālā numerāciju institūcija

Aizvadītā gada vidū Latvijas Centrālais depozitārijs kļuva par Nacionālo numerācijas aģentūru asociācijas (ANNA) biedru un ieguva nacionālās vērtspapīru numerācijas institūcijas statusu. Savukārt vērtspapīru ISIN un CFI kodi, ko depozitārijs Latvijā jau piešķir, tika starptautiski atzīti. Nacionālo numerācijas aģentūru asociācijas (ANNA) kā Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) pilnvarota institūcija ir atbildīga par starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru (ISIN) un finansu instrumentu klasifikatoru (CFI) kodu piešķiršanu un attiecīgās informācijas izplatīšanu. Latvijā ar to nodarbojas Latvijas Centrālais depozitārijs. Gan CFI, gan ISIN kodi tiek piešķirti, automātiski reģistrējot emisiju.

"Pagājušajā gadā paplašinājās arī Latvijas Centrālā depozitārija informācijas pieejamība masu informācijas līdzekļos par akciju sabiedrību pilnsapulcēm, dividenžu izmaksām un citiem vērtspapīru notikumiem," stāsta LCD valdes priekšsēdētājs. "Tika izveidota arī Latvijas Centrālā depozitārija mājas lappuse "Internetā", kas tagad pieejama arī latviešu valodā." Arī "Reuters" Latvijas Centrālā depozitārija lapās atrodama informācija par LCD reģistrētajām emisijām un dalībniekiem.

LCD akcionāri un dalībnieki

Latvijas Centrālo depozitāriju 1995. gadā nodibināja Rīgas Fondu birža, Latvijas Privatizācijas aģentūra un Latvijas Krājbanka. Taču pagājušajā gadā depozitārijs ieguva četrus jaunus akcionārus: a/s "Latvijas Unibanka", a/s "Hansabank-Latvija", a/s "Latvijas hipotēku un zemes banka", un a/s "Latvijas Investīciju banka". Katrai no šīm bankām pieder 10,8% Latvijas Centrālā depozitārija akciju. Pārējiem akcionāriem piederošo akciju skaits ir šāds: Rīgas Fondu biržai — 27%, Latvijas Privatizācijas aģentūrai — 19% un Latvijas Krājbankai — 10,8%. Tas, ka par LCD akcionāriem kļuvušas bankas, kas ir tiešie depozitārija pakalpojumu izmantotāji, ir pozitīvi, jo tās pašas var tiešāk piedalīties depozitārija darbā.

Latvijas Centrālajam depozitārijam ir 27 dalībnieki: 19 bankas un 8 brokeru sabiedrības, kas veic starpniecības pakalpojumus vērtspapīru tirgū. Depozitārijs ir banku un brokeru sabiedrību kontu turētājs. Sadarbību stiprina LCD un dalībnieka noslēgtais līgums, LCD noteikumi un instrukcijas.

Atsevišķu operāciju veikšanā depozitārijs ir saistīts vēl ar vairākām organizācijām: Latvijas Privatizācijas aģentūru, Rīgas Fondu biržu, Latvijas Banku un Igaunijas Centrālo vērtspapīru depozitāriju. Ar Latvijas Bankas starpniecību tiek veikti naudas norēķini par noslēgtajiem vērtspapīru darījumiem. LCD dalībniekiem- bankām ir naudas konti LB, kurus LCD ir tiesīgs debetēt un kreditēt, lai veiktu naudas norēķinus. Brokeru sabiedrības nevar atvērt naudas kontus LB, tāpēc to naudas norēķinus uz savstarpēja līguma pamata veic kāds cits LCD dalībnieks - banka.

Latvijas Centrālais depozitārijs sadarbojas arī ar Igaunijas Centrālo Vērtspapīru depozitāriju.

LCD veic norēķinus par Rīgas Fondu biržā reģistrētajiem darījumiem. Par biržas darījumiem LCD veic neto norēķinus. Pēc tirdzniecības sesijas RFB nodod ziņojumu par darījumiem LCD. Tajā pašā dienā LCD nodod pieprasījumu darījuma apstiprināšanai no norēķina veicēja. LCD saņem darījuma apstiprinājumu līdz S -1 dienā un pārbauda vērtspapīru daudzumu kontos. Pēc tam tiek iesniegts naudas rezervēšanas pieprasījums Latvijas Bankai. S dienā LB veic naudas norēķinus, bet LCD veic vērtspapīru norēķinus un nosūta paziņojumu par veiktajiem darījumiem.

LCD un LPA

Uzņēmumu privatizāciju Latvijā organizē Latvijas Privatizācijas aģentūra. Pēc uzņēmumu privatizācijas Latvijas Privatizācijas aģentūra apkopo privatizācijas rezultātus un izstrādā sākotnējo akcionāru sarakstu. Sākotnējo akcionāru sarakstu LPA nodod LCD uzglabāšanai sākotnējā reģistrā, līdz brīdim, kamēr akcionāri atver vērtspapīru kontus pie kāda no LCD dalībniekiem - veic dereģistrācijas procesu.

Latvijas Privatizācijas aģentūras turējumā esošās valstij piederošās publisko emisiju akcijas tiek uzglabātas LPA kontos LCD.

LCD plāni 1998. gadā

Nozīmīgākais projekts, kura izstrādi Latvijas Centrālais depozitārijs pamatvilcienos plāno pabeigt 1998. gadā, ir automātiskas vērtspapīru aizdošanas un aizņemšanās sistēmas izveidošana, kas dos papildu iespējas visiem tirgus dalībniekiem. Liela uzmanība tiks pievērsta arī norēķinu sistēmas efektivitātes uzlabošanai. Mārtiņš Rikšis apgalvo: "Arī turpmāk Latvijas Centrālā depozitārija darbības stratēģija balstīsies uz nepārtrauktu pakalpojumu attīstību un ieguldījumi informācijas tehnoloģijā būs pakārtoti pakalpojumiem, kurus vēlas klienti."

LCD statistika 1997. gadā

1998. gada 1. janvārī Latvijas Centrālajā depozitārijā kopumā bija reģistrētas 110 vērtspapīru emisijas: 41 valsts parādzīmju emisija, 63 akciju emisijas un 6 cita veida emisijas. 1997. gadā divas reizes samazinājās reģistrēto valsts parādzīmju emisiju skaits. 1997. gadā tika reģistrētas 18 jaunas akciju emisijas. 1997. gadā reģistrēto vērtspapīru skaits gandrīz dubultojās, bet to kopējā vērtība pieauga par 62,9%. Reģistrēto vērtspapīru skaits pagājušā gada beigās sasniedza 148,8 miljonus, bet to vērtība — 403,9 miljonus latu. Salīdzinot ar 1996. gada beigām, reģistrēto vērtspapīru skaits gandrīz dubultojās, bet to vērtība pieauga lēnāk. To varētu saistīt ar šo vērtspapīru tirgus cenu svārstībām.

Trijos Latvijas Centrālā depozitārija darbības gados pakāpeniski audzis to reģistrēto vērtspapīru skaits un vērtība, kuri tiek kotēti arī Rīgas Fondu biržā. Taču 1997. gadā 2,4 reizes palielinājies to Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto vērtspapīru skaits un vērtība, kuri netiek kotēti Rīgas Fondu biržā.

LCD reģistrēto valsts vērtspapīru skaits un vērtība 1997. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu, mainījās maz. Lai gan citu LCD reģistrēto parāda vērtspapīru skaits un vērtība pagaidām ir neliela, 1997. gadā to vērtība pieauga vairāk nekā 10 reižu. Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto valsts parādzīmju vērtība 1997. gada beigās bija 158,6 miljoni latu, bet citu parāda vērtspapīru vērtība bija 23,7 miljoni latu.

Šā gada 1. janvārī LCD dalībnieku un LCD Sākotnējā reģistra uzskaitē atradās vērtspapīri 221 667 511 latu vērtībā. 90,1% no šiem vērtspapīriem atradās Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieku klientu īpašumā, bet 9,9% — pašu LCD dalībnieku īpašumā. Lielākā daļa Latvijā reģistrēto vērtspapīru 1998. gada 1. janvārī piederēja Latvijas nerezidentiem — 57,6%, pārējie 42,4% — rezidentiem. 81% vērtspapīru piederēja dažādiem uzņēmumiem, 17% — fiziskām personām un 2% — fondiem.

LCD sākotnējā reģistrā glabājās vērtspapīri 42 061 164 latu vērtībā. Kopumā Latvijā 1998. gada sākumā bija atvērti 42 125 vērtspapīru konti, no tiem 22 126 atradās LCD sākotnējā reģistrā. Pagaidām vērtspapīru kontu skaits, kas atrodas sākotnējā reģistrā, ir liels, taču 1997. gadā to skaits, salīdzinot ar 1996. gadu, pieauga nedaudz. To var uzskatīt par pozitīvu tendenci, jo tas, ka vērtspapīri tiek dereģistrēti no sākotnējā akcionāru reģistra uz vērtspapīru kontiem, liecina, ka ar šiem vērtspapīriem tiek veiktas kaut kādas operācijas.

1997. gadā Latvijas Centrālais depozitārijs veica vērtspapīru norēķinus 217 161 021 lata vērtībā, lai skaitā tika veiktas DVP transakcijas 48 632 170,07 latu apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to apjoms palielinājās gandrīz 8 reizes. 1997. gadā Latvijas Centrālais depozitārijs piedalījās 83 akcionāru pilnsapulču organizēšanā, veica 9 dividenžu un 3 procentu maksājumu izmaksas un 2 dzēšanas parāda vērtspapīriem. Latvijas Centrālais depozitārijs saistībā ar vērtspapīru notikumiem 1997. gadā veica maksājumus 5 503 293 latu vērtībā.

Dace Cauce

LCD reģistrētās emisijas
X1.JPG (11205 BYTES)

Akcijas, kas kotējas RFB (milj.Ls)
X3.JPG (8975 BYTES)

Valsts parādzīmes (milj. Ls)
X5.JPG (8913 BYTES)

Publiski privatizēto uzņēmumu akcionāru skaits sākotnējā reģistrā
X7.JPG (8355 BYTES)

Reģistrēto vērtspapīru skaits un vērtība
Skaits (milj.gab.) Vērtība (milj.Ls.)
X2.JPG (11489 BYTES)

Akcijas, kas nekotējas RFB (milj.Ls)
X4.JPG (8451 BYTES)

Citi vērtspapīri (milj.Ls)
X6.JPG (6382 BYTES)

Investoru struktūra Latvijā
X8.JPG (9752 BYTES)

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!