Uzņēmums pēc privatizācijas

1912. gadā galdnieka amata meistars Kārlis Zunde Rīgā nodibināja kokzāģētavu. Ar viņa vārdu uzņēmuma pirmskara darbība saistīta ilgus gadus. Otrs slavens latviešu mēbeļnieks Jānis Prīkulis 1922. gadā atvēra savu uzņēmumu — kantori, mēbeļu ražotni un vairākus veikalus Rīgā. Šajā ražotnē tapušas mēbeles daudzām slavenām ēkām Latvijā — Tiesu pils Senāta sēžu zālei, Rīgas un Jelgavas pilīm. J.Prīkuļa darbnīcā savulaik izgatavots Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta krēsls.

1940. gadā uz šo un vēl citu nacionalizēto privāto mēbeļu fabriku bāzes tiek izveidots Rīgas 1. mēbeļu kombināts — lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums Latvijā. Te tapušas augstvērtīgas sadzīves, biroju un speciālās mēbeles no dabīgiem koksnes materiāliem.

Savu pašreizējo nosaukumu uzņēmums "Zunda" ieguva 1991. gada augustā. Tas atspoguļo gan uzņēmuma atrašanās vietu Zunda attekas malā, gan šī uzņēmuma vēsturisko aizsākumu, jo trīsdesmitajos gados tieši te — Ūdens ielā 11/23 darbojās a/s "Zunde" fabrika. Tas ir arī veltījums ievērojamā mēbeļnieka Kārļa Zundes piemiņai. 1992. gadā "Zunda" atzīmēja savu 80 gadu pastāvēšanas jubileju.

1997. gada jūnijā tika parakstīts valsts mēbeļu ražošanas uzņēmuma "Zunda" privatizācijas akts.

Privatizācija

Akciju sabiedrības "Zunda" prezidents Aivars Einauss stāsta:

— Par privatizāciju sākām domāt 1993. gadā. Līgums par uzņēmuma nomu ar izpirkumu tika noslēgts 1994. gada novembrī. Līdz šim brīdim "Zundai" ir divu veida līgumi: viens pārtapa pirkuma līgumā 1997. gada jūnijā — tā ir uzņēmuma privatizētā daļa, bet otrs ir valsts īpašuma nomas līgums, kas attiecas uz tām ēkām un zemi, ko pašlaik nomājam — mēbeļu fabrikām "Teika", "Konsuls" un vēl citām. Privatizējot "Zundu", mums vajadzēja paņemt nomā kādas četras piecas neperspektīvās mēbeļu fabrikas. Jau pirms privatizācijas akta parakstīšanas daļēji tika uzsākta uzņēmuma sadalīšana filiālēs, jo uzņēmums ir ļoti liels un grūti pārvaldāms. Pirmais 1993. gadā atdalījās Salacgrīvas cehs, kurš pārtapa akciju sabiedrībā "Grīva". Šobrīd "Grīva" piegādā komplektēšanas izstrādājumus mēbeļu fabrikai "Teika", kura par mūsu filiāli kļuva drīz pēc tam. 1994. gada vasarā tika izveidota mēbeļu fabrika "Tūja", bet 1995. gada pavasarī — mēbeļu fabrika"Konsuls".

Mēbeļrūpniecībā visā pasaulē darbojas ļoti maz lielu firmu. Tādas firmas, kurās strādā ap 1000 un vairāk cilvēku, var saskaitīt uz rokas pirkstiem. Ziemeļeiropā ir tikai dažas, viena no tām atrodas Somijā. Ne Zviedrijā, ne Norvēģijā, ne Dānijā tādu milzīgu uzņēmumu nav. Mēbeļrūpniecībā par lielu tiek uzskatīts jau tāds uzņēmums, kurā nodarbināti aptuveni 200 cilvēku. Mēbeles daļēji tomēr ir modes prece, bieži mainās to stils, modes tendences. Šie nelielie viegli pārvaldāmie uzņēmumi ir pietiekami elastīgi, lai reaģētu uz šīm pārmaiņām, pielāgotos tirgus prasībām. It īpaši šī ātrā pielāgošanās spēja nepieciešama Rietumeiropas valstu tirgū, kur konkurence pastiprinās katru dienu.

Ražošana. Tirgi

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā vēl 1992. gadā lielākais tirgus "Zundai" bija Krievijā. Tur pārdevām 85 procentus savu ražojumu. Tirgojām to, ko ražojām jau gadiem, galvenokārt sekciju tipa mēbeles, ēdamistabu un guļamistabu iekārtas utt.

Sabrūkot PSRS, šis tirgus krasi sašaurinājās. Vajadzēja meklēt jaunas iespējas, mainot produkcijas veidu, izstrādājot jaunus modeļus, apgūstot jaunus materiālus. Pats būtiskākais — nācās pārorientēties uz Rietumeiropas tirgu.

Pārejas posms — no 1993. līdz 1995. gadam, — kamēr atradām savu nišu, bija diezgan grūts. Saruka arī vietējais tirgus. Tas gan notika konkurences dēļ, jo Latvijā sāka ievest daudz ārzemju mēbeļu. Strauji kritās iedzīvotāju pirktspēja. Pēc trīs gadu intensīva darba situācija "Zundā" ir stabilizējusies. 1997. gadā 70 procentu savu ražojumu, galvenokārt masīvā priedes koka mēbeles, tirgojām Rietumeiropā un tikai 7 procentus mēbeļu vedām uz Krieviju. Var teikt, ka vienai daļai "Zundas" produkcijas ir atrasts stabils tirgus. Tās ir masīvā priedes koka mēbeles, kuras veido divas trešdaļas no visa ražošanas apjoma un dod mums 6 miljonus latu apgrozījuma gadā.

Pēc privatizācijas uz a/s "Zunda" bāzes esam izveidojuši vairākas jaunas firmas. Divas no tām specializējušās tikai masīvā priedes koka mēbeļu ražošanā. Firma "Rondeks" ražo krēslus, apmēram 22 modeļu. No pēdējiem nesen ražošanā ieviestajiem modeļiem ļoti ērti un populāri ir krēsli "Brencis" un "Reinis", arī "Aija", "Kate" un "Signe". Firmā "Malteks" top mēbeles ēdamistabai: bufetes, galdi, kumodes, kā arī gultas. Iecienītas ēdamistabas iekārtas "Alsunga" un "Durbe". Pieprasītas ir arī mēbeles no sērijas "Antra" un "Kolka". 94 procentus šo mēbeļu tirgojam Rietumeiropas valstīs — Anglijā, Vācijā, Dānijā un citās Skandināvijas valstis, kā arī Japānā.

Ražošanas līmenis abās šajās firmās ir ļoti augsts. "Rondeks" mēnesī ražo vairāk nekā 20 000 krēslu, bet firmā "Malteks" top masīvā priedes koka mēbeles par 280 000 latu mēnesī. Apgrozījums naudā "Zundai" kopā ar filiālēm pērn bija 7,8 miljoni latu, šogad ceram to palielināt līdz 9 miljoniem latu.

— Vai ražojat arī skaidu plākšņu mēbeles?

— Jā, vienu trešdaļu no mūsu produkcijas veido šīs mēbeles. Tās tirgojam Vācijā, Krievijā un Uzbekijā, arī Latvijā tās pērk. Pārdodam šīs mēbeles par apmēram 25 000 latu mēnesī. Gribu piebilst, ka šīs skaidu plākšņu mēbeles ir kvalitatīvas un atbilst modes prasībām.

Jautāts, vai a/s "Zunda" ar savām mēbelēm piedalās izstādēs, A.Einauss pastāstīja, ka uzņēmums cenšas būt pārstāvēts ārvalstu izstādēs — vai nu ar savu, vai pircēju vārdu. Ir daudz ārzemju starpniekfirmu, kas iepērk "Zundas" mēbeles un organizē to tālāku tirdzniecību. Uzņēmums savas mēbeles tirgo arī Japānā. Tur tad arī notiek biznesa tikšanās un pārrunas, tiek slēgti darījumi. Ja "Zunda" gribētu veidot pati savu veikalu tīklu pasaulē, tas izmaksātu pārāk dārgi, un šobrīd uzņēmumam tas vēl nav pa spēkam.

— Tātad ne visur pasaulē uzņēmumā ražotās mēbeles tiek tirgotas ar "Zundas" vārdu?

— Jā, tā ir. Tas notiek ļoti dažādi. Anglijā mēbeles tiek tirgotas ar "Zundas" vārdu, arī Amerikā savulaik pārdevām ar savu firmas nosaukumu. Ar Vāciju mēs sadarbojamies vairāk nekā 10 gadus, bet mēbeles tur netiek tirgotas ar "Zundas" vārdu. Vācijā ir citas tradīcijas un citi uzskati par šīm lietām, tur mēbeles tirgo ar tās firmas vārdu, kas ir gala piegādātāji veikalam. Mēbeļu pārdošanas cenu tas neiespaido, tātad arī mūsu peļņu ne. Cenu, kuru maksā ražotājam, tas neietekmē. Mēs vairāk vai mazāk pazīstam savus konkurentus un ar iespējamo konkurenci rēķināmies.

No Eiropas valstīm priedes koka mēbeļu ražošanā vadošā ir Dānija. Tieši dāņi nosaka gan cenas, gan modes tendences. Arī cenu paaugstināšana ir ļoti smalka un sarežģīta lieta. Ja kaut kas kļūst dārgāks, samazinās pārdošanas iespējas. Dānijā daudzi mēbeļu uzņēmumi ir bankrotējuši, cenzdamies uzturēt pārāk augstu cenu. Tie, kas ir izdzīvojuši, ir reorganizējuši ražošanu tā, lai varētu pielāgoties vidējam cenu līmenim. Arī mēs, bez šaubām, tam pielāgojamies, citādi nemaz nevar.

Pēdējā laikā mums sarežģīta situācija izveidojusies Vācijas tirgū. Mūsu filiāle — mēbeļu fabrika "Teika" — vairākus gadus Vācijai ražo stūra mēbeļu grupas — stūra dīvānus, galdus, krēslus. Taču pēdējos divos gados apgrozījuma līmenis Vācijā ir stipri samazinājies. Turienes tirgū notikušas lielas izmaiņas. Vācijā ar Austrumeiropas valstīs ražoto mēbeļu tirdzniecību līdz šim nodarbojās trīs četras lielas mēbeļu ražotāju un importētāju firmas. Mēbeles tika importētas un no noliktavām Vācijā piegādātas pircējiem. Bet tā kā vācu tirgus ir dārgs tirgus, šis bizness vāciešiem pēdējā laikā vairs neatmaksājas. Viņi meklē izdevīgākus noteikumus, lētāku preci, "Zundas" cenas tiem šķiet par augstām. Tagad vācieši iegulda naudu mēbeļu ražošanā Polijā, Ungārijā un Rumānijā, un mēbeles tiek piegādātas no šīm valstīm, kas atrodas tuvāk un izmaksā lētāk. Būtiski arī, ka mēbeļu tirgus Vācijā pēdējos gados ir samazinājies vispār.

Kā jau teicu, visstabilākā tirgus daļa ir mūsu masīvā priedes koka mēbeles. Piemēram, Anglijā no visa mēbeļu tirgus 40 procentus veido tieši priedes koka mēbeles, tās šai valstī pašlaik ir ļoti populāras. Lielu daļu no šīm mēbelēm, ko iepērk Anglijā, ražo "Zunda". Mūsu vārdu tur pazīst, un mūsu mēbeles viņiem patīk.

Patīkams ir fakts, ka pēdējā laikā "Zundā" parādās tiešie tirgotāji, kuri vēlas iepirkt preci tieši no ražotāja, bez starpniekiem.

— Ko pērk Latvijā?

— Latvijā pārdodam 6–7 procentus "Zundas" produkcijas. Vislielākais noiets ir Rīgā, mūsu firmas veikalā Daugavgrīvas ielā 72a, iepretī mūsu centrālajam uzņēmumam. Mēģinām tirgot mēbeles Ogrē, Kuldīgā, Cēsīs, Talsos un Daugavpilī, taču tur pārdošanas apjomi, salīdzinot ar Rīgu, ir ļoti niecīgi. Rīgā savus izstrādājumus pārdodam par 60 000–70 000 latu mēnesī, turpretī pārējās Latvijas pilsētās iegūstam tikai 10–15 procentu no šīs summas. Rīgā vislabāk pērk priedes koka gultas, galdus ar krēsliem, kumodes. Pa druskai no visa kā.

Tā kā 94 procenti "Zundas" mēbeļu tiek eksportētas uz Rietumeiropas un citām valstīm, tām noteikti jāatbilst Eiropas standartiem. Ka tas tā patiešām ir, apstiprināja arī "Zundas" prezidents. Vēl A.Einauss pastāstīja, ka daudzas ražotājfirmas pašlaik strādā pie kvalitātes standarta ISO–9001 izveides.

Bet, pirms iesaistīties šai pasākumā, ir jādomā, vai to atmaksājas darīt, jo tas ir ļoti dārgs prieks. Ja "Zundas" ražojumu kvalitātes un dizaina līmenis pircējus apmierina, tad viņus īpaši neinteresē, vai tā uzņēmuma darbība atbilst šim īpašajam standartam. Mēbeļu modei "Zundā" seko. Viena no reorganizācijas programmām izstrādāta kopā ar Eiropas rekonstrukcijas banku. Šī programma devusi iespēju "Zundai" sadarboties ar dāņu arhitektiem un dizaineriem, kuri palīdzējuši uzņēmumam izstrādāt jaunus mēbeļu modeļus. Cik ilgi šie modeļi būs aktuāli, grūti prognozēt, visu tomēr nosaka mode. Tiklīdz rodas kādas mēbeles noieta problēmas, tā kaut kas tās dizainā tiek mainīts, pielāgots modes aktualitātēm.

— Vai pēc privatizācijas saglabājāt darba vietas uzņēmumā strādājošajiem?

— Līdz privatizācijai uzņēmumā strādāja 1600 cilvēku. Privatizācijas noteikumos bija paredzēts, ka jāsaglabā 900 darba vietu uzņēmuma privatizējamajā daļā un 200 — uzņēmuma nomājamajā daļā. Faktiski šo darbinieku skaitu esam saglabājuši, šobrīd uzņēmumā strādā 1065 cilvēki.

Īpašuma attiecības

— Kam pieder a/s "Zunda" kontrolpakete?

— Šobrīd kontrolpakete pieder Latvijā reģistrētai vācu firmai "Lameko Impeks". Šīs firmas īpašnieki kādreiz bija mūsu lielākie produkcijas izplatītāji Vācijā. Taču šis bizness ir paputējis, no vāciešu puses vairs nav aktīvas intereses, lai gan viņi ir akcionāri. Tāpēc tika izstrādāts reorganizācijas plāns kopā ar Eiropas rekonstrukcijas banku un Vācijas konsultāciju firmu "Šūlers un partneri", tas deva mums iespēju piesaistīt jaunus akcionārus. Šie jaunie akcionāri ir dāņu speciālisti. Tā nav firma, bet privātpersonas. A/s "Zunda" pieder 51 procents akciju, bet 49 procenti — partneriem — vāciešiem un dāņiem.

Cenšamies palielināt ražošanas apjomu un stabilizēt ražošanu tieši ar dāņu kolēģu atbalstu. Ceram ar viņu palīdzību piesaistīt investīcijas savam uzņēmumam. Gribētos ražošanas līmeni paaugstināt, nodrošinot nepieciešamo kvalitāti un saglabājot pietiekami augstas cenas "Zundas" ražojumiem. Eiropas tirgū tas ir visbūtiskākais — kvalitāte un cena.

— Kam pieder zeme, uz kuras atrodas jūsu uzņēmums?

— Pagaidām zeme, uz kuras atrodas a/s "Zunda" privatizētā daļa, vēl pieder valstij. Taču mēs to tuvākajā laikā izpirksim, jo mums uz šo zemi ir pirmpirkuma tiesības. Šī zemes pirkšanas lieta ir nedaudz aizkavējusies, bet tā nav mūsu vaina. Ceru, ka tuvākajā laikā šis jautājums tiks atrisināts.

— Vai domājat privatizēt arī kādu no tiem uzņēmumiem, kurus pašlaik nomājat?

— Privatizācijai tiek gatavota mēbeļu fabrika "Teika". Privatizācijas aģentūrā pašlaik tiek izstrādāti privatizācijas noteikumi, tie tiks apstiprināti šomēnes. Vai mēs varēsim un gribēsim privatizēt "Teiku", kuru pagaidām nomājam, tas atkarīgs no privatizācijas noteikumiem. Tā ir liela un dārga fabrika un tur ir daudz samilzušu problēmu. "Teika" strādā Vācijas tirgum, bet tā kā apgrozījuma apjoms šai tirgū pēdējo divu gadu laikā ir stipri samazinājies, ir jādomā kā šo situāciju vērst par labu. Vācijas tirgus ir interesants un negribētos to zaudēt. Bet iespējas palielināt apgrozījumu nav atkarīgas tikai no mums. Ja varēsim atrast ceļus, kā to izdarīt, un sameklēt citus tirgus, tad šai privatizācijai, ja tā notiks, būs kāda jēga. Biznesa pārrunas ar vācu partneriem rāda, ka situācija varētu stabilizēties, taču par to vēl pāragri spriest.

— Kādas ir a/s "Zunda" nākotnes ieceres?

— Ideju ir daudz. Pats galvenais ir atrast labākos tirgus, kuros var strādāt, palielinot apjomus un normāli nopelnot. Daudz kopīgu nākotnes plānu saistām ar saviem skandināvu kolēģiem — dāņiem.

Būtu labi, ja tuvākajā laikā izdotos atgriezties Krievijas un citu NVS valstu tirgos. Pašlaik tirgu tur apgrūtina muitas barjera, dārgais transports un citas lietas. Domāju, ja spējam strādāt un konkurēt Rietumu tirgū, kur prasības ir ļoti augstas, mums izdosies atgriezties arī Krievijas tirgū.

Manuprāt kokapstrādes uzņēmumu attīstībai Latvijā ir nākotne, un šai nozarei vajadzētu attīstīties veiksmīgi. Ceru, ka tā arī būs, nākotnē skatos optimistiski. Strādāsim un nenovērtēsim sevi par zemu. Mēs varam konkurēt ar saviem ražojumiem pasaulē un to arī veiksmīgi darām.

Ināra Zalcmane

Foto: Atis Ieviņš