Par starptautisko konferenci
Mintauts Eglītis
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas, Pasaules Bankas un Eiropas Savienības PHARE projekta organizētajā starptautiskajā konferencē "Par īpašumtiesību attīstību Viduseiropā, Austrumeiropā un Baltijas valstīs", kas notika mēneša sākumā Vīnē, piedalījās arī Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vitolds Kvetkovskis un Kadastra centra direktors Mintauts Eglītis.
Kopumā konferencē bija pārstāvētas 25 valstis, kas dalījās donora jeb devējvalstīs un saņēmējvalstīs. Pirmo reizi tika uzaicinātas 19 bijušās sociālistiskās valstis un patlaban NVS sastāvā esošās — Kazahija, Moldova, Ukraina, Baltkrievija un Krievija, kā arī Baltijas valstis — Latvija, Lietuva un Igaunija. Tās bija saņēmējvalstu skaitā.
Stāsta Mintauts Eglītis :
— Konferences atklāšanā runāja devējvalstu — Spānijas, Zviedrijas, Vācijas, Anglijas un citu zemju pārstāvji, kas iepazīstināja ar palīdzības programmu ietvaros veikto.
Kā saņēmējvalsts dalījāmies pieredzē, kas uzkrāta, sakārtojot īpašumtiesības Latvijā. 1994. — 1995. gadā, kad no Pasaules Bankas saņēmām kredītu, mūsu mērķis bija modernizēt zemes dienesta nodaļu darbu, ieviešot progresīvo tehnoloģiju. Par kredīta līdzekļiem iegādājāmies visām nodaļām datortehniku, kopējamās iekārtas, automašīnas, totālās mērniecības stacijas. Līdz ar to spējām panākt ievērojami straujāku attīstību īapšumtiesību sakārtošanā. Vienīgi mūsu veidotā kadastra sistēma var simtprocentīgi garantēt nodokļu sistēmas drošumu un līdz ar to valsts stabilu attīstību. Mēs veidojam valstisku kadastra sistēmu, un to, ka šis izvēlētais modelis ir pareizs, apstiprināja arī konferences dalībnieku viedoklis. Patlaban mūsu galvenais uzdevums ir pabeigt automatizāciju. Lai nodrošinātu datu apstrādes un apmaiņas sistēmu, tiem jābūt kodificētiem un klasificētiem un visās instancēs vienādi saprotamiem. Tas ir sarežģīts darbs, nepieciešams ievadīt personas kodus, grūti iet visos rajonos, dažos nav ievadīti pat tūkstošiem personas kodu. 16 rajonos darbojas augstākā datu apstrādes sistēma ar ORACLE produktiem, līdz 1. oktobrim tā tiks ieviesta visā Latvijā, pateicoties Eiropas Savienības PHARE programmai un arī Zemesgrāmatu nodaļām, kas veido savu reģistrācijas sistēmu. Mūsu kopīgais projekts paredz turpmāk veikt savstarpēju datu apmaiņu, lai nākotnē varētu iekļauties vienotā valsts nozīmes datu pārraides tīklā. Datu bāze vēl jāpapildina ar ēku un būvju, dzīvokļu un adrešu daļu, kur ir vairāki miljoni vienību. Kad šis darbs būs pabeigts, varēsim teikt, ka esam kadastrāla valsts. Bet tas prasa kvalitatīvu darbu un atbildību no tiem cilvēkiem un institūcijām, kur šie dati tiek saņemti un apstrādāti. Patlaban ir radīta tehnoloģija un metodika. Mūsu mērķis ir panākt, lai ar vienotu tīklu palīdzību šo informāciju varētu izmantot arī citas valsts institūcijas.
Nedaudz savādāk strādā Lietuvā, kur ir pieņemts likums "Par nekustamā īpašuma reģistru", bet mums pagaidām ir tikai Ministru kabineta noteikumi, kas regulē šos jautājumus. Šis likums un citi valsts normatīvie dokumenti garantē īpašuma reģistra ieviešanu visā valstī.
Konferences pamattēma bija īpašumtiesību aizsardzība. Sevišķi svarīgi tas ir valstīs, kur politiskā un ekonomiskā situācija ir nedroša. Pie tādām pieder Albānija, kur vēl notiek karadarbība, tāpat Baltkrievija un Ukraina, kur privātīpašuma sakārtošana ir sākumposmā. Pasaules Banka būtu ar mieru kreditēt šo privatizācijas posmu, tikai nepieciešama drošība un stabilitāte valstī.
Pasaulē pastāv dažādas kadastra sistēmas. Īpaši tuvs mums ir Nīderlandes modelis, kas uzskatāms par kadastra paraugu, jo šeit visa pamatā ir Eiropas harta, kurā formulētas cilvēktiesības. Šī kadastra sistēma spēj nodrošināt privātīpašuma absolūtas neaizskaramības tiesības.
Katra zeme iet savu ceļu īpašumtiesību aizsardzībā. Piemēram, Austrālijā ir izstrādāta ļoti laba nodokļu sistēma, bet Amerikā īpašumtiesību aizsardzību nodrošina apdrošināšana. ASV katrā pavalstī darbojas savi likumi, un kopējas sistēmas nav. Arī Krievija uzskata, ka nav nepieciešama valstiska sistēma. Sanktpēterburgā izveidota sava datorizēta kadastra sistēma. Minētās valstis pirmajā vietā izvirza finansu attiecības. Eiropas kultūrvalstīs lielāka nozīme ir cilvēkam, viņa tiesībām uz īpašumu. Kadastra sistēmas dažādās valstīs var būt atšķirīgas. Un tas nav nekas īpašs.
Eiropas Savienības PHARE projekta nākamais posms paredz līdz 2006.gadam sniegt palīdzību Austrumeiropas valstīm 22 miljardu dolāru apmērā. Kredītus paredzējusi sniegt arī Pasaules Banka. Jaunais projekts sauksies "Eiropa", un līdzekļi tiks atvēlēti arī citiem mērķiem, ne tikai īpašumtiesību sakārtošanai.
Ingrīda Rumbēna, "LV"