Uzklausot speciālista viedokli
Persijs Dobroze, konsultants sociālās apdrošināšanas jautājumos, — "Latvijas Vēstnesim"
Persijs Dobroze
Pie raksta autora ir griezušās vairākas pašnodarbinātas personas, kuras regulāri izdara obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un lūgušas paskaidrot, no kuras darba nespējas dienas tām tiek maksāts slimības pabalsts un kā šis pabalsts tiek aprēķināts.
Saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas ir spēkā no 1998. gada 1. janvāra, pie pašnodarbinātām personām tiek pieskaitīti šādi darbinieki:
a) persona, kas veic individuālo darbu;
b) kulta kalpotājs;
c) persona, kas saņem autoratlīdzību;
d) zvērināts notārs;
e) zvērināts advokāts;
f) zvērināts revidents;
g) prakses ārsts;
h) persona, kas veic uzņēmējdarbību, kurai nepieciešama speciāla atļauja (licence) vai profesionālās kvalifikācijas sertifikāts saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" 32. pantu.
Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības pabalstiem" 32. pantu pašnodarbinātām personām valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus (t.sk. arī slimības pabalstus) aprēķina no darba ienākumiem vai citas summas, par kuru persona pati ir izdarījusi vai par šo personu ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas likumā noteiktā apmērā. No 1998. gada 1. janvāra pašnodarbinātā persona maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas 33,9 procentu apmērā no saviem darba ienākumiem, bet ne mazāk kā no Ls 504 gadā (minimālais apmērs 1998. gadā).
Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina no 12 iepriekšējo mēnešu darba ienākumiem vai citas summas, par kuru ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet pabalstu aprēķina no vidējās izpeļņas, kas nepārsniedz astoņkārtīgu valdības noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu), kāda bija spēkā apdrošināšanas (saslimšanas) dienā. Sākot ar 1998. gada 1. janvāri, — no summas, kas nepārsniedz Ls 336.
Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības pabalstiem" 17. pantu slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās izpeļņas. Slimības pabalstu pašnodarbinātai personai piešķir un izmaksā no 15. darbnespējas dienas. Pirmās 14 darbnespējas dienas pašnodarbinātā persona apmaksā sev pati.
Lai saņemtu slimības pabalstu, pašnodarbinātai personai jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē savā dzīvesvietā darbnespējas lapa B, kur nodalījumā "Pašnodarbinātās personas informācija" tā ar savu parakstu apliecina, ka nav varējusi strādāt un gūt ienākumus sakarā ar darbnespēju no tāda datuma līdz tādam datumam.
Slimības aprēķināšanas piemērs
Zvērināts revidents iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē darbnespējas lapu B par laika posmu no 1998. gada 15. aprīļa līdz 30. aprīlim — par 16 slimības dienām.
Slimības pabalsta aprēķinam tiks izmantoti 12 iepriekšējie kalendāra mēneši, t.i., no 1997. gada 1. aprīļa līdz 1998. gada 31. martam.
Ja, piemēram, zvērinātais revidents būs izdarījis sociālās apdrošināšanas iemaksas no saviem darba ienākumiem, kas iepriekšējos 12 kalendāra mēnešos veido vidēji Ls 250 mēnesī, slimības pabalstu viņam aprēķinās no šīs summas, to izdalot ar 30 kalendārajām dienām, un dabūto vienas dienas darba ienākumu reizinās ar 80 procentiem, un dabūto vienas dienas slimības pabalsta apmēru reizinās ar 16 slimības dienām. Slimības pabalstu maksā par kalendāra dienām:
Ls 250 : 30 dienām = Ls 8,333
Ls 8,333 x 80% = Ls 6,666
Ls 6,666 x 16 dienas = Ls 106,66
Ja pašnodarbinātā persona saimniecisko darbību veikusi mazāk nekā 12 mēnešus un šajā laika posmā nav bijusi arī darba tiesiskajās, valsts civildienesta vai militārā dienesta attiecībās, vidējo izpeļņu aprēķina par tiem mēnešiem divpadsmit mēnešu posmā, kuros minētā persona bijusi reģistrēta kā sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāja.
Mēneša vidējo izpeļņu šajā gadījumā aprēķina, dalot to mēnešu ienākumu summu, par kuru izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, ar to mēnešu skaitu, kuros pašnodarbinātā persona bijusi reģistrēta kā sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāja.
Slimības pabalstu pašnodarbinātai personai izmaksā ar pasta starpniecību vai ieskaita tās kontā norādītā bankā.