Par Latvijas zivsaimniecības nozari

Latvijas nozveja Okeānā un Baltijas jūrā

Zivju konservu eksporta sadalījums pa valstīm 1997.gadā

Zivju konservu importa sadalījums pa valstīm 1997.gadā

Latvijas tāljūras zvejas un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča nozveju % sadalījums 1995. - 1997.

1995.g. (149635 t)  1996.g. (140614 t) 1997.g. (104502 t)

Zivju apstrādes uzņēmumu saražoto zivju konservu daudzums (1992.- 1997.) milj.nosacītā izmerā kārbu

Zivsaimniecība ir viena no perspektīvākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, jo tai ir stabila vietējo izejvielu bāze - Baltijas jūras un Rīgas jūras līča zivju resursi - un spējas ražot tirgū konkurētspējīgu produkciju, pēc kuras ir stabils pieprasījums.

Zivju produkcijas īpatsvars iekšzemes kopprodukta kopapjomā 1995. gadā veidoja 2,3 %, 1996. gadā - 3,4 %, 1997. gadā (9 mēn.) - 3,0 %.

Zvejniecība

Latvijas ekonomiskajā zonā ietilpst vairāk nekā 10 % visas Baltijas jūras platības. Zivju produktivitātes ziņā Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ar produktivitāti 12 kg/ha ir viens no visbagātākajiem zvejas rajoniem ziemeļu puslodē.

Zvejniecībā ir nodarbināti aptuveni 4500 strādājošo.

Kopš 1994. gada nozveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī palielinās vairāk nekā par 10% gadā, un 1997. gadā tā sasniedza 85,5 tūkstošus tonnu - lielāko apjomu kopš 1980. gada.

Pēc Latvijas Kuģu reģistra datiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča, kā arī jūras piekrastes zvejā 1997. gadā bija iesaistīti apmēram 200 kuģi. Zvejas kuģu īpašnieki šobrīd ir 6 lielas akciju vai paju sabiedrības un vairāk nekā 90 sabiedrības ar ierobežotu atbildību un individuālie zvejnieku uzņēmumi, kā arī zivju apstrādes uzņēmumi.

Okeāna zveja pēdējos gados strauji samazinās. Tas saistīts ar kuģu novecošanu un to skaita samazināšanos no 70 kuģiem 1993. gadā līdz 13 kuģiem pašlaik, kā arī ar zivju resursu pieejamību; šāda situācija prasa nopietnu okeāna zvejas tālākas attīstības izvērtēšanu.

Iekšējos ūdeņos 1995. gadā tika nozvejotas 1037 tonnas, 1997. gadā - 889 tonnas zivju, tas ir nedaudz vairāk par 1 % no jūras nozvejas; šāda situācija ir saistīta ar saldūdens zivju zemo tirgus vērtību un ierobežoto pieprasījumu.

Jaunizveidoto individuālo zvejnieku uzņēmumu un SIA darbība veicinājusi arī strauju piekrastes zvejas attīstību.

Zivju apstrāde

Ražošana

Latvijā ir reģistrēti un darbojas 44 zivju apstrādes uzņēmumi (kopuzņēmumi, akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību). Zivju apstrādes sektorā ir nodarbināti aptuveni 9500 strādājošo.

Zivju apstrādes uzņēmumos ražotās zivju produkcijas sortiments ir ļoti plašs, un tas aptver gan atvēsinātu, saldētu, sālītu un kūpinātu zivju produkciju, gan kulinārijas izstrādājumus, konservus, nesterilizētus konservus (preservus), kā arī nelielos apjomos nepārtikas zivju produkciju.

1997. gadā no 44 reģistrētajiem zivju apstrādes uzņēmumiem 21 uzņēmums ražoja zivju konservus, kas ir galvenais zivju produkcijas eksporta veids.

Zivju konservu ražošana galvenokārt balstās uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča reņģu un brētliņu resursiem, kurus izmanto šādu zivju konservu ražošanā: "Šprotes eļļā", "Rīgas šprotes eļļā", "Kūpinātas reņģes eļļā", "Ceptas reņģes tomātu mērcē", "Brētliņas tomātu mērcē". Viens no rentablākajiem un tirgū pieprasītākajiem zivju produkcijas veidiem ir tradicionālie konservi "Šprotes eļļā" un "Rīgas šprotes eļļā".

1997. gadā saražotās zivju produkcijas apjoms, salīdzinot ar zivsaimniecības krīzes - 1993. gadu, palielinājies 3,8 reizes.

Ievērojami samazinājies saldētas zivju produkcijas ražošanas apjoms, kas galvenokārt saistīts ar zvejas intensitātes samazināšanos Atlantijas okeānā. Salīdzinājumā ar 1990. gadu, zivju nozveja Atlantijas okeānā kritusies aptuveni par 80 %. Galvenais iemesls ir zvejas flotes nolietošanās un kuģu skaita samazināšanās.

Ārējā tirdzniecība

Eksports

Eksportētās zivju produkcijas (tai skaitā zivju konservu) īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā 1995. gadā veidoja 8,5 %, 1996. gadā - 9,0 %, 1997. gadā - 5,3 %.

Zivju produkcijas ārējās tirdzniecības bilance pēdējos gados ir pozitīva:

Zivju produkcijas ārējās tirdzniecības bilance milj. Ls

Latvija eksportē aptuveni 98 % no kopējā saražotā zivju konservu apjoma. Kopš 1993. gada zivju konservu eksporta apjoms palielinājies 3,7 reizes, un 1997. gadā tas bija 85,5 tūkstoši tonnu. Tik straujš eksporta kāpums saistīts ar konservu kopējā apjoma palielināšanos no 22,88 tūkstošiem tonnu 1993. gadā līdz 87,6 tūkstošiem tonnu 1997. gadā, kā arī ar zivju konservu ārējā noieta tirgus stabilizēšanos. Pašlaik Latvija eksportē zivju konservus vairāk nekā uz 20 valstīm.

No pārējās zivju produkcijas (neskaitot konservus) Latvija visvairāk eksportē saldētas zivis, kas veido līdz 85 % no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. Galvenās saldētu zivju importētājvalstis ir Krievija, Ukraina, Baltkrievija, kā arī Mauritānija, Dānija, Spānija, Francija un Zviedrija.

Imports

Latvija importē zivju produkciju vairāk nekā no 30 valstīm.

Pēdējos četros gados kopējais zivju importa apjoms palielinājies 3,3 reizes un salīdzinoši pa gadiem sasniedzis: 1993. gadā - 17,5 tūkstošus tonnu, 1997. gadā - 57,9 tūkstošus tonnu.

Latvija galvenokārt importē saldētas makreles un siļķes. Ļoti strauji palielinājies zivju produkcijas imports no Norvēģijas un Zviedrijas.

Iekšējais tirgus

Zivrūpniecība ir nozare, kas vairāk nekā 90 % no saražotā zivju produkcijas daudzuma eksportē, vienlaikus pilnīgi apmierinot vietējā tirgus pieprasījumu pēc zivīm un to izstrādājumiem.

Zivju audzēšana

Latvijā valsts politiku zivju krājumu atražošanā īsteno astoņas valsts zivju audzētavas: Tome, Ķegums, Kārļi, Brasla, Dole, Pelči, Salaca un Sērene, izaudzējot un izlaižot dabīgās ūdenstilpēs lašu, taimiņu, vimbu, zandartu un brekšu mazuļus, nēģu un līdaku kāpurus.

Latvijā preču zivju audzēšana patlaban pārdzīvo krīzi. Astoņdesmotajos gados izaudzēja 2500 - 3000 tonnu karpu un 250 - 300 tonnu foreļu, bet tagad tikai 500 - 700 tonnu karpu un 5 - 10 tonnu foreļu. Citas akvakultūras produkcijas Latvijā nav.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš taimiņu, zandartu, vimbu un līdaku mazuļu audzēšanai. Perspektīvā vajadzētu attīstīt vēžu un zušu intensīvu audzēšanu augstas tehnoloģijas zivju audzēšanas fermās.

1997.gadā tika izlaisti vairāk nekā 18 miljoni dažādu zivju sugu mazuļu un kāpuru

Zivju izejvielu izmantošanas struktūra Latvijā

Valsts zivsaimniecības pārvaldes informācija