Uzņēmējdarbība un politika

Normunds Riekstinš, Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Zivju un zivju produktu pārstrāde 1997. gadā

Politiskā situācija ietekmē ekonomiku

1998. gads ir sācies ar politiskiem un ekonomiskiem sarežģījumiem. Viens no tiem — līguma slēgšana ar Ukrainu, kad nepiepildījās zivsaimniecības nozares ieceres. Šobrīd situācijas sarežģīšanās attiecībās ar Krieviju, tāpat kā daudzas citas nozares, ietekmē arī zivrūpniecību. Mūsu zivsaimniecības produkcijas eksportā lielu īpatsvaru ieņem tieši eksports uz Krieviju. Piemēram, 1997. gadā zivju konservu eksports veidoja 69 procentus no visa eksporta kopapjoma, eksports uz Krieviju — 74 procentus, bet uz Ukrainu un Baltkrieviju — ap 89 procentiem no kopējā zivju konservu eksporta apjoma. Uz pārējām valstīm tiek eksportēts pavisam neliels daudzums. Tas pierāda, ka sadarbība ar Krieviju ir ļoti nozīmīga. Pasliktinoties politiskajām attiecībām, pasliktinās arī ekonomiskās. Tas atsaucas uz produkcijas noietu. Kā mainīsies šī situācija turpmāk, to rādīs laiks.

Kā jau minēju, vispirms bija līguma parakstīšana ar Ukrainu. Kādai jābūt zivsaimnieku attieksmei pret to, vai protestēt pret tā ratifikāciju? Zemkopības ministrijā tiekoties ar Zivrūpniecības asociācijas dalībniekiem, ministrs Andris Rāviņš sniedza skaidrojumu, kāpēc tieši šādā formā līgums ir parakstīts un kāpēc neradās iespēja noslēgt to daudz pieņemamākā veidā. Jādomā, ka pareizāk ir ratificēt līgumu un turpmāk panākt labvēlīgākus noteikumus zivju produkcijas eksportam. Teorētiski tas līguma nosacījumos ir paredzēts. Apvienotā komiteja, kas tiek izveidota šo tirdzniecības nosacījumu pārskatīšanai, var pieņemt lēmumu par izmaiņām tarifos, tai skaitā, nosakot arī muitas tarifu kvotas. Protams, tas ir ļoti sarežģīts jautājums, bet, ja līgums vispār tiek nolikts malā un jāuzsāk jaunas sarunas, tas atkal prasīs laiku. Ņemot vērā, ka Ukrainā sakarā ar vēlēšanām politiskā situācija nav stabila, nezin vai no tā varam ko iegūt. Bet līguma slēgšanas brīdī Ukrainas zivsaimnieku nostāja bija ļoti stingra un nemainīga — pārstrādātajai zivju produkcijai saglabāt 20 procentus lielu ievedmuitu.

Protams, ir jādomā par noieta tirgiem arī citās valstīs. Kamēr neesam nonākuši pie normālām līgumattiecībām ekonomikā un tirdzniecībā, mēs nevaram būt droši par Krievijas attieksmi — kā rāda līdzšinējā pieredze, tā laiku pa laikam var mainīties.

Likumdošanas sakārtošana

Izstrādājot savu likumdošanu, mēs ievērojam starptautiskās normas. Eiropas Savienība zivrūpniekiem izvirza ļoti augstas prasības, un te var likt vienādības zīmi ar vispārējām starptautiskajām normām. Te nekādu pretrunu nav, ka mēs likumdošanā esam pietuvojušies Eiropas Savienībai, vēl nezinot, kad tur iestāsimies. Ja ir runa par tirgu, tad līdzvērtīgas prasības izvirza arī citas valstis. Tas pats attiecas uz zvejniecību: ja vēlamies savu produkciju eksportēt, tad sanitārajām un higiēnas normām jāatbilst starptautiskajām prasībām.

Gada sākumā pieņemti divi nozīmīgi valsts normatīvie dokumenti. 17. februārī pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi "Par rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un Rīgas jūras līcī." Tie regulē zvejas jautājumus, un tajos ir iekļautas atsevišķas normas, kas ļauj organizēt zveju atbilstoši starptautiskajos noteikumos ietvertajām prasībām. Arī nākamajā dokumentā gandrīz precīzi ietvertas tās prasības, kādas izvirza Eiropas Savienība, lai mūsu uzņēmumu produkcija atbilstu starptautiskajiem standartiem. Tie ir 17. martā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi "Par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgum".

Tiek izstrādāti "Iekšējo ūdeņu rūpnieciskās zvejas noteikumi Latvijas Republikā". Darbs jau gandrīz ir pabeigts, drīzumā to nodosim izskatīšanai Ministru kabinetā. Patlaban spēkā ir Ministru Padomes 1991. gadā pieņemtie noteikumi.

Šobrīd saskaņošanas procesā ir noteikumi "Par licencētās makšķerēšanas vispārējo kārtību". Licencētā makšķerēšana notiek daudzās vietās — Bauskā pie Lielupes, Salacā un citur. Patlaban konkrētie licencētās makšķerēšanas noteikumi tiek saskaņoti pašvaldību līmenī, un mēs cenšamies sekot, lai viss notiktu atbilstoši likumiem. Kad noteikumi tiks pieņemti, būs skaidrs, kur un kādos gadījumos drīkst organizēt licencēto makšķerēšanu, kādi ir saskaņošanas procesi, kādas Valsts ieņēmumu dienesta prasības jāievēro, kādas cenas varētu noteikt utt. Tad šī darbība tiktu arī normāli finansiāli regulēta, nosakot, kur un kā šie līdzekļi tiks iekasēti un ieskaitīti.

Patlaban izskatīšanai Ministru kabinetā tiek virzīts vēl viens normatīvais dokuments "Akvakultūras dzīvnieku slimību kontrole audzētavās un prasības akvakultūras dzīvnieku piedāvājumam tirgum". Tas tiek darīts nolūkā panākt, lai arī pie mums darbotos tās pašas zivkopības produkcijas ražošanas normas kā Eiropā.

Kopumā var teikt, ka ir daudz paveikts, sakārtojot likumdošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Protams, turpināsim strādāt arī ar citiem regulējošiem dokumentiem. Pārvaldē izveidota darba grupa, kas strādā ar katru Eiropas Savienības dokumentu, izskatot visu tekstu, nosakot, kur mums ir kādas nepilnības, kur nepieciešamas korekcijas.

Ir paredzēts arī Dānijas valdības atbalstīts projekts Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, atbalsts Zivsaimniecības pārvaldei šajos jautājumos. Paredzēts veidot arī zvejas kuģu reģistru, lai precizētu zvejas flotes lielumu un to raksturojošos rādītājus.

Vēl aktuāls ir jautājums par izkrauto zivju uzskaiti ostās. Šī sistēma ir jānodibina un jāattīsta. Lai to visu realizētu, nepieciešami cilvēki un tehniskais aprīkojums. Šajā jomā sadarbojamies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldi. Tas ir jāizdara, jo Eiropas Savienība jāinformē par izkrauto zivju un pirmās pārdotās produkcijas apjomiem, par cenām utt.

Projekts paredz izskatīt arī jautājumus, kas skar ražotājorganizācijas, kādas darbojas katrā Eiropas Savienības valstī. Ar šo organizāciju palīdzību tiek sniegts atbalsts zvejniekiem. Minimālās zivju iepirkuma cenas, ja to zivis netiek pārdotas, zvejnieki saņem tirgū. Eiropas Savienības variantā mūsu Zivsaimnieku asociācija neatbilst ražotājorganizācijas statusam, jo tās ES izpratnē ir zvejniecības organizācijas. Pirmprodukta ražotājs ir zvejnieks. Šajās organizācijās zvejnieks maksā arī dalības maksu un tad saņem papildu iespējas. Arī pašas organizācijas no dalības maksas sedz daļu minimālās cenas. Zvejniekiem ir jāapzinās, ka tā nav tikai vienkārši naudas saņemšana no Eiropas Savienības, pašiem arī ir jādod savs ieguldījums. Ražotājorganizācijas sniedz zvejniekiem arī cita veida palīdzību. Katra valsts paziņo, kuras ir tās oficiālās organizācijas, ar kurām Eiropas Savienība finansiālajos jautājumos var kontaktēties, protams, attiecīgās valsts valdības uzraudzībā. Šādu organizāciju noteikšana ir katras valsts brīva izvēle. Grūti pateikt, kā šie jautājumi tiks risināti Eiropas Savienībā, kad mēs būsim gatavi tajā iestāties.

Pirmo gadu Latvijas zivsaimniekiem tiks piešķirtas subsīdijas. Tā ir kā kompensācija piekrastes un vietējo ūdeņu zvejniekiem par to, ka viņi nesaņēma degvielas akcīzes nodokļa atbrīvojumu, ko dabūja lielie jūras zvejnieki. Sarunā ar Zivsaimniecības asociācijas dalībniekiem arī zemkopības ministrs Andris Rāviņš izteica domu, ka šis atbalsts varētu tikt palielināts, lai uzlabotu zivju produkcijas kvalitāti, tās atbilstību sanitārajām un higiēnas prasībām un paplašinātu zivju produkcijas tirgu, to novirzot arī uz citām valstīm, ne tikai uz Krieviju. Šādas subsīdijas, kas ļautu palielināt produkcijas konkurētspēju, varētu tikt paredzētas nākamajā gadā. Subsīdijas līdzīgiem mērķiem ir iedalītas arī piensaimniekiem. Un tas ir pareizi, jo šī palīdzība dos iespējamu tirgoties Austrumeiropā un citur. Tad nākotnē mēs nebūtu tik atkarīgi no Krievijas. Šā gada subsīdijas jau tiek izmantotas, ar subsīdiju saņēmējiem piekrastē un iekšējos ūdeņos jau noslēgti līgumi par laivu un zvejas rīku iegādi. Pārvaldē ir izveidota subsīdiju pieprasījumu izskatīšanas komisija, kurā ir Zivsaimnieku asociācijas pārstāvji, Jūras vides pārvaldes darbinieki un zinātnieki, kas var novērtēt subsīdiju pieprasījuma pamatotību.

Šogad pārvaldē izveidota Zvejniecības komisija, kas skatīs kuģu iegādes jautājumus, kā to paredz jaunie zvejas noteikumi, jo kuģu iegādei jābūt atbilstošai zivju resursu daudzumam. Šajā komisijā iesaistīti ne vien Zivsaimniecības pārvaldes, bet arī Zivsaimnieku asociācijas darbinieki, Zivsaimniecības pētniecības institūta un Jūras vides pārvaldes speciālisti. Komisijā tiek izskatīti pieteikumi ne vien par kuģu iegādi, bet arī par zvejas limitu, papildu limitu un pārdales limitu piešķiršanu.

27. maijā Rojā notiks visu zivsaimniecības nozarē strādājošo konference - seminārs, kurā no zivsaimniecības pārvaldes puses informēsim par Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām un aktualitātēm zivsaimniecības nozarē.

Zivsaimniecības attīstības programma

Šā gada sākumā pabeidzām divu programmu izstrādi laika posmam no 1998. līdz 2000. gadam — "Baltijas jūras un tās piekrastes zvejas flotes attīstības programmu" un "Zivrūpniecības attīstības programmu". Tajās nosprausti darbības virzieni un noteikts, kādi līdzekļi nepieciešami, lai nodrošinātu zivrūpniecības attīstību, balstoties galvenokārt uz to ražošanas potenciālu, kas mantots vēl no zvejnieku kolhozu privatizācijas laikiem. Nepieciešams attīstīt, pilnveidot ražošanu atbilstoši starptautiskajām prasībām. Faktiski, lai ražošanu sakārtotu, visiem Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem vajadzīgi ļoti lieli kapitālieguldījumi.

Tas pats attiecas arī uz flotes attīstību, tās modernizāciju, kur arī Eiropas prasības arvien vairāk un vairāk izvirzās pirmajā vietā. Mūsu zvejas flote ir neglābjami veca. Jādomā par veidiem, kā to atjaunot, iegādājoties jaunus kuģus, kas aizstātu vecos. Protams, ekonomiskā situācija, kādā patlaban ir zvejniecība, sarežģī jaunu kuģu iegādi. Lielākais vairums kuģu ražoti līdz 1975. gadam, tikai nedaudzi pēc 1980. gada. Flote ir pārāk veca un neatbilst starptautiskajiem standartiem. Eiropas Savienība pieprasa, lai zvejas kuģu skaits netiktu palielināts, ja resursi nav pietiekami. Latvijā mēs jau esam pie šīs robežas.

— Pagājušajā gadā jaunus zvejas kuģus iegādājušās tikai divas akciju sabiedrības "Jūras līcis" un "Brīvais vilnis".

— Vairāk zvejas kuģu Latvijā nav iepirkti. Lai gan ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad firmas, kas nav saistītas ar zvejniecību, izteikušas vēlmi zvejot un sākt savu darbību ar jaunu kuģi. Atbildam, ka tas diemžēl nav iespējams. Jaunus uzņēmumus resursu trūkuma dēļ mēs pieņemt nevaram. Priekšroka ir jau esošajiem zvejniekiem. Un kamēr vecie kuģi zvejo, tikmēr teorētiski tiem jādod zvejas iespēja. Cita lieta, ja tehnisku iemeslu dēļ tas vairs nebūs iespējams, tad mēs šos resursus varēsim nodot citiem.

Licencēšana, kvotas un nozveja

Likumdošanai un ekonomiskajai darbībai jābūt savstarpēji saistītai — sākot ar pieejamajiem resursiem un beidzot ar tirgus iespējām, kuras nosaka mūsu ražošanas apjomus. Acīmredzot būtu ļoti labi, ja mums būtu vairāk par vienu tirgu. Līdz tam nonākt nav vienkārši.

— Pagājušajā gadā tika iesākta licencēšana. Kā tā noris?

— Licencēšana Baltijas jūrā aiz piekrastes joslas ir pabeigta. Vēl gan saņemam licencēšanas pieprasījumus, tie komisijā tiek izskatīti. Licencēšanas nolikumā ir teikts, ka gadījumā, ja nav pieejami resursi un nav iespējas jaunu zvejas nomas līgumu slēgšanai, licenci var atteikt. Ja firma redz iespēju zvejot citur un ja tie nav Latvijas resursi Baltijas jūrā vai arī citos starptautisko organizāciju zvejas rajonos, tad šāda darbība var tikt arī licencēta. Šobrīd zvejot gribētāju ir pietiekami un vairāk arī nav iespēju, jo nav brīvu zivju resursu.

— Kā ir ar Latvijai piešķirtajām zvejas kvotām?

— Šogad nozvejas kvota nav mainījusies, izņemot mencām, kam tā ir samazinājusies. Tas arī nav tik sāpīgi, jo mencu zvejnieku skaits, salīdzinot ar deviņdesmito gadu sākumu, ir samazinājies. Pieprasījums nemaz nav tik liels, un arī mencu krājumi nav tik labā stāvoklī, lai varētu nozvejot milzīgus apjomus. Tā ka mūsu zvejniekiem mencu resursu pašlaik netrūkst. Saglabājusies Latvijas zvejnieku interese zvejot Eiropas Savienības ūdeņos un šīs iespējas ir pat palielinājušās no 1200 t pērn līdz 1500 t šogad. Pārējām zivju sugām — reņģēm, brētliņām, lasim — kvotas nav mainījušās.

Nākotnē tomēr ir iespējamas izmaiņas. Varētu samazināties brētliņu nozvejas kvota. Bet tas būs redzams pēc krājumu stāvokļa izvērtēšanas un zinātnieku atzinuma. Pagājušajā gadā pirmo reizi izzvejojām brētliņas 100 procentu apjomā — tik, cik Latvijai bija iespējams pēc kvotu apmaiņas. Kopējais nozvejas pieaugums salīdzinājumā ar 1996. gadu bija 14 tūkstoši t, un tas ir nozīmīgs pieaugums. Arī zivju produkcijas ražošanas rādītāji ir labi. Tagad aktuāls ir produkcijas realizācijas jautājums. Esam pierādījuši, ka spējam saražot, tikai jāatrod iespēja saražot realizēt. Bieži vien jārēķinās gan ar objektīviem, gan subjektīviem faktoriem.

Šogad Latvijai noteiktās kvotas vēl nav samazinātas, bet nākamgad tas varētu notikt. Starptautiskajā zvejniecības organizācijā tika izteikta doma, ka reņģu krājumus vajadzētu saudzēt, jo šī nozvejas kvota, kas noteikta visām valstīm, ir lielāka nekā reālie resursi. Ja tā notiks, tad radīsies problēma, kā šo samazināto kvotu sadalīt daudzajiem zvejot gribētājiem.

Okeāna zveja Latvijā ir samazinājusies. Tāljūras zvejā iegūti 27 procenti no 1996. gada nozvejas, un bija nozvejoti tikai 19 tūkstoši t. Protams, okeāna zveja ietekmēja nozares pārējos rādītājus. Nozveja Baltijas jūrā būtu stingri jānodala no nozvejas okeānā. Acīmredzot turpmāk jāņem vērā, ka okeāna zveja lielu ietekmi uz Latvijas zivsaimniecību vairs neatstās. Vistiešāk nozari raksturos nozveja Baltijas jūrā: tie ir 85 tūkstoši t zivju. No vietējās zvejas viedokļa šie rādītāji ir diezgan pozitīvi.

Nozvejas apjoms iekšējos ūdeņos saglabājies nemainīgs, bet nedaudz samazinājusies nēģu zveja, kam kopējā nozvejā ir vislielākais īpatsvars.

Runājot par pārstrādāto produkciju, jāteic, ka ir samazinājusies saldētā produkcija, kas ir galvenais okeāna zvejas produkcijas veids. Tajā pašā laikā Baltijas jūrā nozvejoto zivju produkcijas ražošanā ir pieaugums. Ārējās tirdzniecības bilance salīdzinājumā ar 1996. gadu tomēr ir pozitīva, jo mēs eksportējam daudz vairāk, nekā importējam. Produkcijas kopapjoms salīdzinājumā ar 1996. gadu ir 91 procents, un tas sasniegts ar Baltijas jūras izejvielu efektīvu izmantošanu.

Zivju audzētavu veikums

1997. gadā izaudzēts vairāk zivju mazuļu, nekā bija plānots. Piemēram, izaudzēti vairāk nekā 1 miljons 200 tūkstoši lašu, bet bija plānoti 780 tūkstoši. Pieaugums ir diezgan liels. Tāpat arī izlaists vairāk taimiņu. Visas valsts audzētavas gadu pabeigušas sekmīgi. Pagājušajā gadā ar Zivju fonda atbalstu tika pabeigti atsevišķi svarīgi objekti — zivju audzētavā "Brasla" uzcelts mazuļu audzēšanas cehs, savukārt Pelču zivju audzētavā uzbūvēts inkubācijas cehs, un šobrīd tur arī turpinās siltināšanas darbi. Tagad iespējams strādāt jaunā cehā, nevis vecā šķūnī, kā tas notika līdz šim.

Valsts kontroles komitejas pārmetums, ka audzētavas neizvērš uzņēmējdarbību, ir visai nekorekts. Jāizprot, ka audzētavas realizē valsts funkcijas zivju krājumu atražošanā, kas paredzēts valsts pamatdokumentos, kuros teikts, ka valsts atbild par zivju krājumu aizsardzību, atražošanu un izpēti. Šīs funkcijas realizē valsts zivju audzētavas. Lai tās papildus veiktu kādu ekonomisku vai finansiālu darbību, nepieciešama papildu platība. Jāatzīmē, ka zivju audzēšana vispār nav ienesīgs darbības veids. Ja arī atrastu nelielu platību, kur varētu papildus audzēt zivis, tad tomēr materiālais ieguvums nebūs pietiekami liels. Jārēķinās, ka audzētavas izpilda valsts pasūtījumu un lielākoties audzē jūras zivis — lašus, taimiņus. Tiek audzētas arī iekšējo ūdeņu zivis — plauži, zandarti, vimbas, līdakas, arī nēģi.

Šobrīd ir sarežģīti izvērtēt, cik daudz zivju mazuļu nepieciešams izlaist iekšējos ūdeņos. Saeimā ir iesniegts un trešajam lasījumam tiek gatavots Civillikuma pielikums par publiskajām ūdenstilpēm, kurās zvejas tiesības pieder valstij. Patlaban viss ir piebremzēts, jo nevar izlemt, kādā valodā šie ezeri ir jāsauc Latgalē. Kā jau to atzīmēju diskusijā Juridiskajā komitejā, šis likums nav mācību grāmata skolēniem. Ja ir problēmas ar vietvārdu lietojumu, tad ir jāveic attiecīgi grozījumi Valodu likumā, nevis "jāmoka" šis dokuments.

Likuma grozījuma projekts ir bezcerīgi iestrēdzis, bet tas būtu ļoti nepieciešams, lai varētu izvērtēt, kā strādāt valsts ūdeņos. Tad arī stabilāk veidotos iespējas iekšējo ūdeņu zivju atražošanā, kas Latvijā nav tik plašas un lielas. Ir tikai dažas audzētavas, kas orientējas uz iekšējo ūdeņu zivju mazuļu audzēšanu, — Sērene, Ķegums un Pelči. Faktiski pieprasījums varētu būt daudz lielāks, ja ieskaitām privātos ezerus un ūdenskrātuves. Ja būs pieprasījums pēc zivju mazuļiem, tad arī parādīsies privātās zivju audzētavas.

Tiek veidota komisija, kurā būs pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zivsaimniecības pētniecības institūta un Zivsaimniecības pārvaldes, kas izvērtēs, kā visās audzētavās tiek atražoti zivju krājumi, arī audzētavu ekonomiskos rādītājus. Pēc tam tā sniegs rekomendācijas par iespējamo darbības optimizāciju vai restrukturizēšanu. Tāpat izvērtēs, vai kādu no audzētavām varētu nodot privatizācijai, vai pāriet uz kādām citām saimniekošanas formām, piemēram, iznomāt audzētavu ar noteikumu, ka tiek audzēta produkcija valstij. Laiks rādīs, kas būs tālāk. Viens gan ir skaidrs, ka tās ir valsts realizējamās funkcijas, kuras iespējams īstenot dažādos veidos. Jāizvērtē, kā lētāk un efektīvāk.

Diemžēl valsts līdzekļi šajā nozarē ir ieguldīti minimāli, un zivsaimniecībā tā arī ir vienīgā no budžeta apmaksātā programma. Galvenais, lai nezustu iespējas atražot zivju krājumus.

Starptautiskā sadarbība

Šogad ir paredzēta NAFO ( Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) darba grupas sanāksme, kas saistīta ar strīdu izskatīšanas kārtību organizācijas ietvaros. Kaut gan Okeāna zveja ir katastrofāli samazinājusies, Latvija uztur šajos jautājumos savas intereses kaut vai no tāda viedokļa, ka, stājoties Eiropas Savienībā, mums varētu rasties zināmas priekšrocības. Ja arī mēs okeānā vairs nezvejosim, tomēr atdodot šīs tiesības kaut vai ES, mēs varam kaut ko prasīt zivsaimniecības nozarē pretī. Tās ir valsts tiesības saņemt zvejas iespējas NAFO rajonā, uz kurām šobrīd varam pretendēt. Tomēr ir būtiska problēma: kopējā nozvejas kvota, kas pastāvēja PSRS laikā, nav sadalīta starp Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Un, atklāti sakot, Krievija to īpaši nevēlas dalīt. Mēs būtu ieinteresēti saņemt savu kvotas daļu. Tāpēc dosimies uz darba grupas sanāksmi Kanādā. Eiropas Savienība ir ieinteresēta, lai mēs piedalītos šajā pasākumā un apmaksā mums ceļu un uzturēšanās izdevumus.Tāpat arī šīs organizācijas sesijā, kas notiks septembrī Lisabonā, ES segs izdevumus diviem cilvēkiem no Latvijas. Šajā sesijā mēs centīsimies aizstāvēt savas intereses.

— Kā noris starptautisko līgumu slēgšana?

— Mēs esam ieinteresēti noslēgt divus līgumus un vēlamies intensificēt darbu ar Ukrainu. Patlaban sagatavošanas stadijā ir līgums ar Ukrainu. Tas varētu dot mums iespēju attīstīt sadarbību un ieinteresēt Ukrainu tirdzniecībā ar zivju produkciju. Ukrainas nostāja ir ļoti stingra. Protams, no mūsu puses nepieciešami argumenti, kāpēc viņiem vajadzētu būt pretimnākošiem. Tas ir viens no veidiem, kā ar šā līguma palīdzību varētu turpināt dialogu un rast kontaktus gan ražotāju, gan, iespējams, arī politiķu starpā.

Līgumi ar Lietuvu un Poliju ir sagatavoti un šīm valstīm nosūtīti jau pagājušajā gadā, bet vairāku objektīvu apstākļu dēļ nekādas virzības joprojām nav. Jāpiebilst, ka reāla sadarbība ar Polijas zivkopjiem mums ir, viņi pērk apaugļotus lašu ikrus un jau guvuši labus panākumus lašu audzēšanā. Viņi ir apmierināti ar sasniegtajiem rezultātiem un sadarbību. Lai mēs varētu oficiāli sadarboties, kā arī domāt par zvejas iespēju paplašināšanu Latvijas zvejniekiem, būtu ļoti vēlams noslēgt minētos līgumus.

Mums jau ir noslēgti līgumi ar Eiropas Savienību, kā arī Krieviju. Bet šeit diemžēl radušies sarežģījumi. Krievija bija gatava mums dot komerclimitu 500 t apmērā. Bet patlaban viss darījums ir atlikts. Cerēsim, ka nākotnē varbūt vēl tomēr būs iespējams piekļūt mencu kvotām Kaļiņingradas apgabala ūdeņos.

Eiropas Savienībā beidzot ir ratificēts protokols par kopuzņēmumu veidošanu, patlaban tiek kārtots jautājums par iespējamiem datumiem un vietu, kur tiktu parakstīta vienošanās. Tas varētu notikt Rīgā aprīlī. Pēc vienošanās parakstīšanas varēs sākt veidot kopuzņēmumus, ienāks jauni kuģi, bet tikai ar nosacījumu, ka no aprites tiek izņemti vecie kuģi. ES arī vēlas organizēt semināru trim Baltijas valstīm par kopuzņēmumu veidošanu, bet laiks gan vēl nav noteikts.

16. un 17. aprīlī Rīgā notika Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstīts seminārs par zivkopības un zivju atražošanas iespējām Baltijas reģionā. Tajā pieredzē dalījās visas Baltijas valstis.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Māris Kundziņš