* SIA «Christiania Baltija» šogad plāno atvērt divus lielus veikalus, kuros tirgosies ar virtuves piederumiem, stikla un porcelāna izstrādājumiem.
* Rīgas domes Satiksmes departamenta organizētajā pirmās kārtas 35 ielu un to posmu remontdarbu konkursā uzvarējušas septiņas firmas. Ceļu pārvalde un a/s «ACB» katra labos 11, SIA «Binders» — 5, a/s «Una» — 4, ceļu būves firma «Viators» — 2, bet asfaltbetona rūpnīca un «CF-Mīts» — pa vienai ielai.
* SIA «Adam Auto» taksometru firmas SIA «Riga Taxi» rīcībā svinīgi nodevusi sešus jaunus «Opel Omega» automobiļus. Paredzams, ka līdz jūnija sākumam «Riga Taxi» saņems vēl 44 «Opel Omega».
* Latvijas biznesa konsultantu asociācija izveidojusi Latvijas konsultantu klubu, kurā reizi divos mēnešos varēs tikties biznesa konsultanti un uzņēmēji, lai pārrunātu sev aktuālus jautājumus.
* Nākamā gada vasarā Rīgas centrā Latvijas-Itālijas kopfirma — SIA «Nord Fashion» plāno atvērt itāļu modes namu, kurā savu produkciju piegādās vidējās klases firmas. Šajā projektā paredzētais investīciju apjoms ir aptuveni 5 milj. USD.
* Šā gada pirmajos trīs mēnešos Daugavpils uzņēmumi saražoja produkciju par 14,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada rādītājiem ir 112,2%. Realizēta produkcija par Ls 15,2 milj. Parsvarā ražošanas apjomus palielinājuši pārtikas rūpniecības uzņēmumi.
* Laikā no 1997. gada 1. aprīļa līdz 1998. gada 1. aprīlim apgrozībā esošās skaidrās naudas daudzums pieaudzis par 22% — līdz 357,2 milj. latu. Skaidrās naudas daudzuma pieaugums apgrozībā liecina gan par vispārējās ekonomiskās aktivitātes kāpumu, kas prasa lielāka naudas daudzuma atrašanos apritē, gan par tālāku dolarizācijas mazināšanos skaidras naudas apgrozībā.
* Centrālās statistikas pārvaldes pētījumi par mājsaimniecību budžetu liecina, ka aizvadītajā gadā nedaudz pieaudzis krāsu televizoru, videomagnetofonu, kompaktdisku atskaņotāju, fotoaparātu, velas mazgājamo mašīnu, vieglo automašīnu un mikroautobusu skaits.
* Zviedrijas meža nozaru koncerna MoDo grupas direktoru padome nolēmusi investēt 40 miljonus Zviedrijas kronu jauna papīra izplatīšanas centra celtniecībai Rīgā.
* Akciju sabiedrība «Aldaris» sākusi piedāvāt principiāli jaunu alus šķirni — Zelta bezalkoholisko alu.
* Valmieras rajona akciju sabiedrības «Rūjienas piensaimnieku biedrība» akcionāru pilnsapulcē nolemts dividendēs sadalīt daļu peļņas — apmēram Ls 70 000. Dividende katrai akcijai būs 5% no 120 latu nominālvērtības, proti, seši lati.
* Pērn salīdzinājumā ar 1996. gadu alus ražošanas apjoms Latvijā pieaudzis gandrīz par 9%. Nedaudz mainījusies arī alus patēriņa struktūra — cilvēki arvien labprātāk dzer izlejamo alu.
* «Latvijas kuģniecības» koncerns 1997. gadu vēl nevarēja pabeigt ar peļņu, tomēr kompānijas zaudējumi pērn samazinājušies gandrīz četras reizes salīdzinājumā ar l996. gadu.
* Pagājušajā gadā a/s «Kaija» peļņa bijusi 730 980 latu. Paredzēts, ka 6,6% no tās jeb 48 020 latu tika izmaksāti dividendēs uzņēmuma akcionāriem. Tā par vienu akciju akcionārs varēs saņemt vienu santīmu.
* Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļās ir reģistrēta apmēram trešā daļa no valstī esošajiem īpašumiem. Kopumā piecos gados, kopš darbojas zemesgrāmatas, tās reģistrējušas 133 529 īpašumus.
* A/s «Aldaris» uzstādīta jauna pudeļu inspekcijas iekārta. Latvijas alusdarītavās tā ir vienīgā tik augstas klases iekārta.Tā ražota vācu firmā «Krones», kura ir pasaules līdere šajā jomā. Jaunā iekārta «Aldarim» izmaksājusi ap 500 000 ASV dolāru. Kontrole tagad pilnībā tiek īstenota elektroniski. Kopš mašīna jau strādā, izbrāķēto pudeļu procents ir pieaudzis 5 reizes.
* No 1. aprīļa Centrālā depozitārija darbība, saņemot standarta banku apdrošināšanas polises, ir apdrošināta starptautiskajā «Lloyd’s» sistēmā, Viena polise paredz apdrošināšanu pret noziegumiem, ko veic darbinieki. Otra polise ir apdrošināšana pret datornoziegumiem.
* Šogad 16% jeb 31 320 latu no kopējās a/s «Salacgrīva 95» peļņas izmaksās dividendēs. Pērn kopējā uzņēmuma peļņa bija 195 637 lati, apgrozījums — 6 251 284 lati. Patlaban sakarā ar neskaidrajām attiecībām ar Krieviju uzņēmumā ir radušies produkcijas uzkrājumi. Neraugoties uz to, 1998. gadā iecerēts, ka eksports sasniegs 89% no saražotās produkcijas kopapjoma.
* Aprīļa sākumā ražošanas jaudas palielināsanai Cēsu rajona Liepas pagasta akciju sabiedrībā «Lode» darbu sākusi jauna tehnoloģiskā līnija ķieģeļu un kārniņu ražošanai. Iekārtas jauda ir 6,8 milj. gabalizstrādājumu gadā.
* Rīgas domes pašvaldības uzņēmums «Rīgas ūdens» kopā ar konsultantiem no Stokholmas Ūdens kompānijas strādā pie uzņēmuma attīstības plāna sagatavošanas 1998. - 2002. gadam, kas paredz RŪ kā modernas komercsabiedrības izveidi.
* Kaut arī a/s «Nordeka» pērn nopelnījusi tikai 190 000 latu, igauņu «Eesstibus» tās privatizācijā plāno ieguldīt turpat miljonu latu.
* Latvijas-Vācijas kopuzņēmums SIA «Rīgas tilti» uzvarējis konkursā par Vanšu tilta remontu.
* Gulbenes rajona Rankas pagasta «Lācītēs» sākusi darboties pirmā Gaujas hidroelektrostaciju kaskādes elektrostacija. Mazā HES izbūvēta bijušajās ūdensdzirnavās, kur agrāk tika malti milti un kārsta dzija.
* Liepājas ziemas ostā tiks izbūvētas pirmās segtā tipa piestātnes, kā arī zivju termināls. Ziemas ostas piestātnes pēc uzvaras starptautiskajā konkursā ilgtermiņa apsaimniekošanā ieguvusi līgumsabiedība, ko veido slēgtās ekonomiskās zonas uzņēmumi SIA «Piemare», SIA «Transwide Services» un lietuviešu izveidotā firma SIA «Liepaja Fishterminal».
"Latvijas Vēstneša"
privatizācijas lietu virsredaktore
MUDĪTE LUKSA