Projekti

Likumprojekts

Grozījumi Pilsonības likumā

Saeimas dok.nr.4111; likumprojekts nr.1142

Saeimas deputātu grupas (A.Panteļējevs, K.Lībane, R.Marjaša,

K.J.Druva, R.Dilba, J.Straume, M.Grīnblats) iesniegts

(22.04.1998.) Saeimas izskatīšanai

1.

Izteikt terminu "bezvalstnieks" šādā redakcijā:

"Bezvalstnieks" — persona, kurai nav nevienas valsts valstiskās piederības vai tiesību uz šādu piederību saskaņā ar to spēkā esošajiem likumiem".

2.

Papildināt likumu ar 3.’ pantu šādā redakcijā:

"3.’ pants.

Pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bērna pilsonība

(1) Bērnam, kurš pēc 1991.gada 21.augusta dzimis Latvijā, šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz Latvijas pilsonību, sasniedzot 16 gadu vecumu, ja kaut viens no vecākiem ir bijušās PSRS pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) un kurš pastāvīgi dzīvojis Latvijā no 1991.gada 21.augusta.

(2) Ja bērns vēlas iegūt Latvijas pilsonību šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, tas vienlaikus ar iesniegumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā iesniedz vienu no šādiem dokumentiem:

1) dokumentu, kas apliecina, ka iesniedzējs ir apguvis pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošo skolu vai divplūsmu vispārizglītojošās skolas latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību (2.panta 1.–3.punkts);

2) dokumentu, kas apliecina, ka iesniedzējs ir ieguvis vidējo speciālo vai arodizglītību (arodvidusskola, arodģimnāzija, arodskola) latviešu valodā (21.panta 1.punkts);

3) dokumentu, kas apliecina, ka iesniedzējs prot latviešu valodu šā likuma 19.un 20.panta noteiktajā līmenī.

"(3) Šā panta pirmajā daļā minētie bērni var izmantot šā panta iespējas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai."

3.

Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja persona, kura iesniegusi naturalizācijas iesniegumu, tiek saukta pie kriminālatbildības vai par viņu ierosināta pārbaudes lieta par sadarbības fakta konstatēšanu ar VDK, iesnieguma izskatīšana tiek apturēta līdz galīgam tiesas spriedumam vai krimināllietas izbeigšanai."

4.

13.pantā:

papildināt pirmo daļu ar astoto punktu šādā redakcijā:

"8) kuras 1940.gada 17.jūnijā bija Polijas pilsoņi un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesniegumu iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā."

Izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, bet kura nevar naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Ministru kabineta lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Par īpašiem nopelniem Latvijas labā pilsonībā var uzņemt ne vairāk kā 50 personas viena kalendārā gada laikā. Pēc Ministru kabineta priekšlikuma Saeima ar īpašu lēmumu var palielināt konkrētajā kalendārajā gadā par īpašiem nopelniem Latvijas pilsonībā uzņemamo personu skaitu."

5.

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants.

Naturalizācija vispārējā kārtībā

Sešpadsmit gadu vecumu sasniegušo personu iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ievērojot šā likuma 11.un 12.panta noteikumus, izskata to iesniegšanas secībā."

6.

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants.

Latviešu valodas prasmes pārbaude

Latviešu valodas prasmi pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

7.

Izteikt 20.panta ceturto punktu šādā redakcijā:

"4) prot uzrakstīt rakstu darbu par komisijas uzdotu sadzīves rakstura tēmu."

8.

izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants.

No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvojamās personas

(1) Izskatot naturalizācijas iesniegumus, no latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo personas, kuras ieguvušas vispārējo, vidējo speciālo ,augstāko vai arodizglītību (arodvidusskola, arodģimnāzija, arodskola) latviešu mācībvalodā;

(2) Ministru kabinets var noteikt īpašu latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtību personām, kurām piešķirta invaliditāte.

(3) Uz personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, neattiecas šā likuma 20.panta ceturtā punkta prasības."

9.

Izslēgt 29.pantu.

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Saeimas dok.nr.4063; likumprojekts nr.1132

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 1998.gada 7.aprīļa sēdē

akceptēts (prot.nr.18, 21.§) un 8.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1.

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

"2. pants.

Kriminālsodu izpilde laikā un telpā

Notiesātie izcieš sodu saskaņā ar likumiem un normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas brīdī, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

Visas personas, kuras notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā, ja Latvijai saistošos starpvalstu līgumos nav noteikts citādi."

 

2.

Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

"4. pants.

Kriminālsoda izpildes pamats un pamatprincipi

Pamats kriminālsoda izpildei ir vienīgi likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums.

Jebkura veida kriminālsoda izpilde notiek, ievērojot šādus pamatprincipus:

1) kriminālsoda izpildes likumā noteikto garantiju pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai nodrošināšana sodu izpildes praksē; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības;

2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem;

3) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi."

 

3.

Svītrot otrās sadaļas un otrās nodaļas nosaukumā vārdus "brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu".

 

4.

Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:

"5. pants.

Kriminālsodu izpildes institūcijas

Šis likums nosaka Latvijas Krimināllikumā noteikto kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē.

Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda:

1) Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes — brīvības atņemšanu;

2) Valsts policijas iestādes — arestu;

3) Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta rajonu (pilsētu) tiesu izpildītāji— naudas sodu;

4) vietējās pašvaldības — piespiedu darba uzraudzības dienests — piespiedu darbu.

Kriminālsodus, kas piespriesti kā papildsodi, izpilda ministriju pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes atbilstoši savai kompetencei."

 

5.

Izslēgt 6. pantu.

 

6.

Svītrot 9. panta virsrakstā un tekstā vārdus "brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu".

 

7.

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

"10. pants.

Brīvības atņemšanas soda progresīvās izpildes pamatprincipi

Brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļi un cietumu režīmi nedrīkst pastiprināt notiesāto negatīvās izjūtas, kas saistītas ar ieslodzījumu vispār, izņemot gadījumus, kad to attaisno izolācijas nepieciešamība vai disciplīnas prasības.

Dzīvei soda izciešanas laikā, ciktāl tas ir iespējams, jālīdzinās vispārīgiem dzīves apstākļiem un pieņemtajām sadzīves normām brīvībā.

Jārada apstākļi, kas rosinātu notiesātos attīstīt savas iemaņas un spējas, lai pēc soda izciešanas tās būtu viņiem noderīgas.

Brīvības atņemšanas kaitīgās sekas pēc iespējas samazināmas."

 

8.

Izteikt 11. pantu šādā redakcijā

"11. pants.

Brīvības atņemšanas soda izpildes sistēmas pārvalde

Brīvības atņemšanas iestādes Latvijas Republikā izveido un likvidē Tieslietu ministrija. Tās ir pakļautas Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Brīvības atņemšanas iestādēm ir juridiskas personas tiesības.

Tieslietu ministrija brīvības atņemšanas iestādēs regulāri veic pārbaudes vai revīzijas, ko izdara ministrijas pilnvaroti darbinieki.

Pārbaužu kārtību, kā arī šī panta trešajā daļā minēto darbinieku pilnvaras, tiesības un pienākumus nosaka tieslietu ministrs."

 

9.

12. pantā:

svītrot pirmajā daļā vārdus "kā arī izpildot sodus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, un citus tiesas noteiktos piespiedu rakstura līdzekļus";

izslēgt otro daļu.

 

10.

15. pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdus "Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos" ar vārdiem "saskaņā ar tieslietu ministra instrukciju par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību".

 

11.

16. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora sankciju — uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora sankciju — līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības lietā par citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Latvijas kriminālprocesa kodeksa 77. pantu" ar vārdiem "Latvijas kriminālprocesa kodeksa noteikumiem".

 

12.

Aizstāt 17. panta pirmajā daļā vārdus "slēgtajos cietumos" ar vārdiem "slēgtā cietuma soda izciešanas zemākajā režīma pakāpē".

 

13.

20. pantā:

izteikt pirmo rindkopu šādā redakcijā:

"Notiesātā pārvietošana no brīvības atņemšanas soda izpildes iestādēm uz izmeklēšanas cietumu pieļaujama:";

aizstāt trešajā rindkopā vārdu "noziegumu" ar vārdiem "noziedzīgu nodarījumu" un vārdus "reģionālā prokurora" ar vārdiem "tiesu apgabala prokurora".

 

14.

41. pantā:

izteikt panta virsrakstu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"41. pants.

Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs

Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs — notiesāto obligāta izolācija un uzraudzīšana, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza un nelokāma izpilde; dažādi režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, viņa personības un uzvedības.

Notiesātie valkā tieslietu ministra instrukcijā par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību noteiktā veida vai personīgo apģērbu. Notiesātie ir pakļauti kratīšanai, kuru izdara tā paša dzimuma persona.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "slēgtajos cietumos" ar vārdiem "soda izciešanas zemākā režīma pakāpē slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem, izņemot tos, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, nav atļauts glabāt pie sevis naudu un vērtslietas, kā arī priekšmetus, ko aizliegts lietot brīvības atņemšanas iestādēs. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Naudu ieskaita iestādes budžetā un izmanto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai. Priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un naudas izņemšanas kārtību nosaka tieslietu ministra instrukcija par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"Notiesāto sarakste cenzējama, bet paku sūtījumi un pienesumi — izskatāmi."

 

15.

Izteikt 43. pantu šādā redakcijā:

"43. pants.

Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde

Notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par brīvības atņemšanas iestādē nopelnīto naudu.

Ja notiesātie netiek nodrošināti ar darbu pilnu mēnesi, viņiem un darba nespējīgiem notiesātajiem, grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnus ar krūti, un nepilngadīgajiem ir tiesības iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par naudu, kas atrodas viņu personīgajos kontos.

Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, nosaka tieslietu ministra instrukcija par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību. Norēķināšanās par iegādātajām precēm, izņemot atklātajos cietumos, nenotiek skaidrā naudā, bet uz pārskaitījuma. Naudas summu, par kādu notiesātajiem atļauts iegādāties preces vienā mēnesī, nosaka šis likums, un tā nedrīkst pārsniegt vienu Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu."

 

16.

Izteikt 45. panta tekstu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem ir atļautas satikšanās: īslaicīgas — uz laiku no vienas līdz divām stundām, ilgstošas uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām.

Īslaicīgas satikšanās ir atļautas ar radiniekiem vai citām personām brīvības atņemšanas iestādes pārstāvju klātbūtnē. Ilgstošo satikšanos laikā ir atļauts dzīvot kopā ar tuviem radiniekiem. Par tuviem radiniekiem uzskatāmi vecāki, bērni, adoptētāji, brāļi un māsas, vecaistēvs, vecāmāte, mazbērni, kā arī laulātais. Ja notiesātajam nav tuvu radinieku vai tie viņu neapmeklē, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu ilgstošas satikšanās var atļaut arī ar citiem radiniekiem vai citām personām.

Ar notiesātā rakstveida iesniegumu un cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizvietot ar telefonsarunām par saviem vai to personu līdzekļiem, ar kurām sarunas notiek.

Satikšanās kārtību un to aizvietošanu ar telefonsarunām nosaka tieslietu ministra instrukcija par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību."

 

17.

Izteikt 46. panta tekstu šādā redakcijā:

"Juridiskās palīdzības saņemšanai notiesātajam neierobežotā skaitā atļauts tikties ar advokātu. Šādas satikšanās netiek ieskaitītas šajā likumā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā.

Tikšanās ar advokātu var notikt tikai iestādē noteiktajā darba laikā. Sarunu saturs netiek kontrolēts, un, ja notiesātais vai advokāts vēlas, viņi tiekas vienatnē."

 

18.

46.1 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas Cietumu administrācijas pakļautībā" ar vārdiem "Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā" un vārdus "Sabiedrisko lietu departamenta" aizstāt ar vārdiem "Sabiedrisko un reliģijas lietu departamenta";

papildināt otro daļu pirms vārda "Reliģiskajām" ar vārdiem "Likumīgi reģistrētajām";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, nosaka tieslietu ministra instrukcija par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.";

izslēgt ceturto un piekto daļu.

 

19.

Izteikt 47. pantu šādā redakcijā:

"47. pants.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus

Notiesātajiem, kas atrodas slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, atļauts saņemt līdz astoņiem paku sūtījumiem vai pienesumiem gadā. Viena sūtījuma vai pienesuma bruto svars nedrīkst pārsniegt astoņus kilogramus.

Paku sūtījumus vai pienesumus var aizvietot ar naudas pārvedumiem vērtībā līdz vienai pusei no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra. Par šādu summu notiesātais var iegādāties preces brīvības atņemšanas iestādes veikalā virs 43. panta trešajā daļā noteiktās summas mēnesī, kad viņš ir tiesīgs saņemt pakas sūtījumu vai pienesumu.

Kārtību, kādā paku sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz notiesātajiem, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajiem aizliegts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nosaka tieslietu ministra instrukcija par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību."

 

20.

47.1 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādēs atļauts lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus, nosaka tieslietu ministra instrukcija par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību, bet par tās neievērošanu iestādes administrācija var tos atņemt un nodot glabāšanā iestādes noliktavā vai atdot piederīgajiem vai personām, kas tos nodevušas notiesātajam lietošanā.";

izslēgt trešo un ceturto daļu.

 

21.

49. pantā:

papildināt panta virsrakstu aiz vārda "sarakste" ar vārdiem "telegrammas un telefonsarunas";

papildināt pirmo un trešo daļu aiz vārdiem "vēstules" ar vārdiem "un telegrammas";

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules un telegrammas var aizturēt, ja:

1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus, iestādes drošību un tajā noteikto kārtību;

2) to satura tālāknodošana sekmētu kādu krimināli vai administratīvi sodāmu nodarījumu;

3) tā varētu apdraudēt kādas citas personas tiesiski aizsargājamās intereses.

Aizturētās vēstules un telegrammas reģistrē un uzglabā iestādes darbinieks, kuram uzdots veikt sarakstes cenzūru.

Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un soda izciešanas režīma pakāpē.

Telefonsarunu saturu, izņemot telefonsarunas ar advokātu, kontrolē."

 

22.

Papildināt 50. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem ir tiesības griezties ar mutisku sūdzību vai priekšlikumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes."

 

23.

Aizstāt 50.1 panta otrās daļas pēdējā teikumā vārdus "zemākās pakāpes režīma" ar vārdiem "soda izciešanas vidējās pakāpes režīma".

 

24.

50.3 pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu ar šādu palīgteikumu "lai nodrošinātu šī likuma prasībām atbilstošu notiesāto uzvedību";

svītrot otrajā daļā vārdus "ar viņa rakstveida piekrišanu" un aizstāt vārdus "uz daļēji slēgtā cietuma vidējo režīma pakāpi" ar vārdiem "uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas augstāko režīma pakāpi";

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"Ja notiesātais izmeklēšanas cietumā nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus vai jaunu noziedzīgu nodarījumu un ir izcietis vienu ceturto daļu vai pusi no piespriestā soda, viņš soda izciešanu slēgtajā cietumā uzsāk atbilstoši vidējā vai augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē.

Ja notiesātais izmeklēšanas cietumā nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus vai jaunu noziedzīgu nodarījumu un ir izcietis vienu piekto daļu vai divas piektās daļas no piespriestā soda, viņš soda izciešanu daļēji slēgtajā cietumā uzsāk atbilstoši vidējā vai augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē."

 

25.

50.4 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Slēgtajos cietumos soda izciešanai ievieto pilngadīgus notiesātos, kuriem nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, notiesātos ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu un notiesātos, kuri izdarījuši smagus un sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus, izņemot sievietes, kā arī notiesātos, kuri pārvietoti no daļēji slēgtajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Notiesāto uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi var pārvietot pēc vienas ceturtās daļas piespriestā soda laika izciešanas, uz augstāko — pēc puses soda laika izciešanas, ieskaitot iepriekšējo apcietinājumu, ko notiesātais izcietis izmeklēšanas cietumā."

aizstāt sestajā daļā vārdu "savrupkamerās" ar vārdiem "vienieslodzījuma kamerās";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma augstākajā režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošās satikšanās no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un sešas īslaicīgās satikšanās no vienas līdz divām stundām;

2) saņemt sešus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot telefonsarunas trīs reizes mēnesī;

5) izmantot personīgo televizoru un tranzistoru radiouztvērēju;

6) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktajā iecirknī ārpus kameras;

7) nēsāt iestādē noteikto viena veida vai personīgo apģērbu;

8) nēsāt īsi apgrieztus matus;

9) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt ambulanci un iestādes veikalu, ēdnīcu, bibliotēku;

10) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos.";

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem, kuri sodu izcieš vidējā režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošās satikšanās no astoņām līdz sešpadsmit stundām un sešas īslaicīgās satikšanās no vienas līdz divām stundām;

2) saņemt četrus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas ir trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra;

4) izmantot telefonsarunas divas reizes mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas noteiktas šī panta septītās daļas 5. — 10. punktā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš zemākajā režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā trīs ilgstošās satikšanās no sešām līdz divpadsmit stundām un četras īslaicīgās satikšanās no vienas līdz divām stundām;

2) saņemt trīs sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) ar cietuma darbinieku starpniecību iepirkties iestādes veikalā četras reizes mēnesī par kopējo naudas summu, kas ir puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra;

4) izmantot telefonsarunu reizi mēnesī;

5) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

6) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma bibliotēkā;

7) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē;

8) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus un tikties ar garīdznieku vienatnē;

9) ar administrācijas atļauju nēsāt personīgo apģērbu."

 

26.

50.5 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš par tīšiem noziegumiem un smagiem noziegumiem notiesātie pilngadīgie vīrieši, kuri notiesāti ar brīvības atņemšanu uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem, un sievietes, kuras notiesātas pa tīšiem noziegumiem, smagiem noziegumiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī notiesātie, kuri pārvietoti no slēgtiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību, un notiesātie, kuri pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem.";

papildināt otro daļu ar šādu teikumu:

"Notiesātie soda izciešanas zemākajā režīma pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.";

papildināt trešo daļu ar šāda satura tekstu:

"Notiesātos no slēgtajiem cietumiem pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas augstāko režīma pakāpi. Notiesātos no atklātajiem cietumiem pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas zemāko režīma pakāpi.";

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Ja notiesātais izmeklēšanas cietumā izcietis vienu piekto daļu vai divas piektās daļas no piespriestā soda, viņš soda izciešanu daļēji slēgtajā cietumā uzsāk atbilstoši vidējā vai augstākajā režīma pakāpē. Notiesātajām sievietēm ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē jāizcieš ne mazāk kā četri gadi, vidējā — ne mazāk kā astoņi gadi no soda laika sākuma.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma augstākajā režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilgstošās satikšanās no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgās satikšanās no pusotras līdz divām stundām;

2) saņemt astoņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot telefonsarunas četras reizes mēnesī;

5) izmantot notiesāto tiesības, kas paredzētas šī likuma 50.4 panta septītās daļas 5.— 10. punktā;

6) ar iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā, kā arī atstāt cietumu līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuvu radinieku nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.";

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma vidējā režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošās satikšanās no divdesmit četrām līdz trīsdesmit sešām stundām un sešas īslaicīgās satikšanās no pusotras līdz divām stundām;

2) saņemt sešus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas ir trīs ceturtās daļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šī panta sestās daļas 4. — 6. punktā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma zemākajā režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošās satikšanās no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgās satikšanās no pusotras līdz divām stundām;

2) saņemt četrus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas ir puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šī likuma 50.4 panta devītās daļas 4.–9. punktā."

 

27.

50.6 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Atklātajos cietumos sodu izcieš pilngadīgi notiesātie, kuri sodīti par kriminālpārkāpumiem un noziegumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, kā arī notiesātie, kuri sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību pārvietoti no daļēji slēgtajiem cietumiem.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātos uzrauga. Ar cietuma priekšnieka atļauju viņi var dzīvot kopā ar ģimeni personīgās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos teritorijā, kuru nosaka cietuma priekšnieks pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi; viņiem nav atļauts patvaļīgi, bez administrācijas atļaujas atstāt noteikto teritoriju un izvairīties no reģistrācijas cietuma dežūrdaļā. Citi iekšējās kārtības noteikumi, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, noteikti tieslietu ministra instrukcijā par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz nakstmieram patstāvīgi pārvietoties šī panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā;

2) valkāt personīgo apģērbu, uzglabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

3) nodarboties privātā saimniecībā ar dārzkopību, mājputnu un mājdzīvnieku audzēšanu;

4) uzņemt pie sevi viesus un saņemt sūtījumus un pienesumus bez ierobežojumiem."

 

28.

50.7 pantā:

papildināt otro daļu ar šāda satura tekstu:

"ja notiesātā uzvedība izslēdz viņa atstāšanas iespēju audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirmstermiņa atbrīvošanas iespēju no soda izciešanas. Brīvības atņemšanas iestādes veidu un turpmākā soda izciešanas režīma pakāpi notiesātajam nosaka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija pirms notiesātā pārvietošanas uz cietumu.";

izteikt piektās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

"2) saņemt divpadsmit paku sūtījumus vai pienesumus gadā vai par šī likuma 47. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā saņemto naudu iepirkties iestādes veikalā;

3) ik mēnesi izlietot iepirkumiem naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts parastās skolas prasībām, un to regulē tieslietu ministra apstiprināta instrukcija, kas saskaņota ar izglītības un zinātnes ministru."

 

29.

Izslēgt 50.8 pantu.

 

30.

Papildināt kodeksu ar septīto "A" nodaļu šādā redakcijā:

"Septītā "A" nodaļa. Brīvības atņemšanas iestāžu

Administratīvā komisija

50.9 pants.

Komisijas izveidošanas kārtība un sastāvs

Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona, priekšsēdētāja vietnieks — iestādes priekšnieks, komisijas locekļi — iestādes darbinieki, kā arī citi valsts varas, pašvaldību un sabiedrības pārstāvji, kurus attiecīgi pilnvarojusi šo iestāžu vai organizāciju vadība.

50.10 pants.

Administratīvās komisijas uzdevumi

Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas uzdevums ir sekmēt soda progresīvās izpildes sistēmas nostiprināšanu un notiesāto pareizu izvietošanu brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar šajā likumā noteiktajiem notiesāto klasifikācijas principiem.

Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvā komisija šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena konkrēta veida cietumā vai to pārvietošanu uz cita veida brīvības atņemšanas iestādi, iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa un arī par papildsoda — policijas kontroles — termiņa samazināšanu vai atbrīvošanu no tā.

50.11 pants.

Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas lēmumi

Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu;

3) ierosināt tiesai atbrīvot notiesāto, kurš sodu izcieš augstākajā vai vidējā režīma pakāpē, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas;

4) pārvietot notiesāto no zemākās soda izciešanas režīma pakāpes uz vidējo soda izciešanas režīma pakāpi;

5) pārvietot notiesāto no vidējās soda izciešanas režīma pakāpes uz augstāko soda izciešanas režīma pakāpi;

6) ierosināt tiesas noteiktā papildsoda — policijas kontroles — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma zemāko soda izciešanas režīma pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma zemākās režīma pakāpes uz slēgtā cietuma zemāko soda izciešanas režīma pakāpi;

3) pārvietot notiesāto no augstākās režīma pakāpes uz vidējo soda izciešanas režīma pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no vidējās režīma pakāpes uz zemāko soda izciešanas režīma pakāpi.

Pieņemot lēmumus par soda izpildes mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā rupjus vai sistemātiskus notiesātā disciplīnas pārkāpumus, kas izdarīti, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē, un par kuriem uzlikti šajā likumā paredzētie disciplinārsodi.

50.12 pants.

Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas sēdes

Administratīvās komisijas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu un prokurors.

Sēdes vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks; uzdot vadīt sēdes kādam no komisijas locekļiem nav pieļaujams.

Sēdēs kā referenti ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī citi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki, kas nav komisijas locekļi.

Lietas izskata un izlemj notiesātā un, ja viņš vēlas, advokāta klātbūtnē, uzklausot iebildes un paskaidrojumus. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē komisijas sēdēs var piedalīties arī vecāki.

Sēdes gaitu protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

Lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu, un protokolā norāda balsošanas rezultātus. Ja balsis dalās līdzīgi, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis sēdes vadītājs.

Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam, izskaidrojot viņa tiesības to pārsūdzēt tiesā.

Lēmumu noformē ar sēdes protokola izrakstu, to paraksta sēdes vadītājs un sekretārs, apstiprina ar iestādes ģerboņa zīmogu un pievieno notiesātā personas lietai.

Lietvedību kārto administratīvās komisijas sekretārs.

Atkārtota lietas izskatīšana pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

50.13 pants.

Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas lēmumu pārsūdzēšana

Notiesātais var iesniegt sūdzību, bet prokurors protestu par Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu desmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Sūdzības vai protestus par Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumiem izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, Latvijas kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā."

 

31.

Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

"51. pants.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšana darbā

Notiesātos parasti iesaista darbā brīvības atņemšanas iestāžu uzņēmumos. Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos pirmās vai otrās grupas invalīdus darbā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

Notiesātie, kuri sodu izcieš zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, strādā izolētos iecirkņos. Valsts un citu īpašuma veidu uzņēmumos notiesāto darbus organizē speciāli iekārtotos ražošanas objektos, ievērojot apsardzes un izolācijas noteikumus. Notiesātie var nodarboties ar amatniecību.

Darbus un amatus, kuros aizliegts izmantot notiesāto darbu, nosaka tieslietu ministra instrukcija par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

Notiesātajiem par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, var izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus."

 

32.

52. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām noteikta astoņu stundu darbdiena sešu darbdienu nedēļā. Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātajiem piešķirama viena atpūtas diena nedēļā, tie atbrīvojami no darba svētku dienās.";

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Strādājošiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu cietumos, piešķir sešu darbdienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darbdienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu. Notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, ja viņi nav disciplināri sodīti pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju atvaļinājumu drīkst pavadīt ārpus noteiktās teritorijas.

Notiesātajiem, kuri pārsniedz izstrādes normas vai priekšzīmīgi veic uzticētos pienākumus, vai strādā smagu un veselībai kaitīgu darbu, kā arī pirmās vai otrās grupas invalīdiem un notiesātajiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu pagarina par sešām darbdienām, nepārsniedzot 12 darbdienas pilngadīgajiem un 18 darbdienas nepilngadīgajiem notiesātajiem.";

izslēgt septīto daļu;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"Notiesāto darbu organizē, ievērojot darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumus saskaņā ar likumu."

 

33.

Izslēgt 53. un 54. pantu.

 

34.

Izteikt 55. panta tekstu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām no aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem atskaita piecdesmit procentus daļējai izdevumu segšanai, kas saistīti ar brīvības atņemšanas iestāžu uzturēšanu.

No atlikušās summas izdara ieturējumus pēc izpildrakstiem un citiem izpildu dokumentiem civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personīgajā kontā varētu ieskaitīt vismaz divdesmit procentus no aprēķinātās izpeļņas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču un notiesāto, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, personīgajā kontā — vismaz četrdesmit procentus no tiem aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem.

Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, maksā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja atalgojuma (izpeļņas) ieturētās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli."

 

35.

Papildināt 56. panta otro daļu ar šādu teikumu:

"Pēc notiesāto vēlēšanās minētajos darbos var nodarbināt ilgāk."

 

36.

Izteikt 57. pantu šādā redakcijā:

"57. pants.

Notiesāto audzināšanas un resocializācijas darba uzdevumi

Notiesāto audzināšanas un resocializācijas darba uzdevumi ir:

1) panākt notiesāto pozitīvas attieksmes veidošanos pret likumos noteikto kārtību un vēlēšanos respektēt to;

2) sadarbojoties ar notiesātajiem, nodrošināt iestādē normālu psiholoģisku atmosfēru;

3) pilnveidot notiesāto zināšanas un kultūras līmeni, kā arī attīstīt viņos lietderīgu iniciatīvu;

4) sagatavot notiesāto atbrīvošanai.

Notiesāto piedalīšanos audzināšanas pasākumos stimulē un pozitīvi novērtē, nosakot viņu resocializācijas pakāpi."

 

37.

Izteikt 58. panta otro daļu šādā redakcijā:

"Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem administrācija izveido mācību un audzināšanas padomi. Padomes sastāvā ietilpst iestādes administrācijas pārstāvji, audzinātāji, skolotāji, citi darbinieki un sabiedrības pārstāvji. Mācību un audzināšanas padome ir padomdevēja institūcija. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu par mācību un audzināšanas padomes uzdevumiem un funkcijām, kuru apstiprina iestādes administrācija."

 

38.

59. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "un tajā noteiktajam režīmam" ar vārdiem "un noteiktajai soda izciešanas režīma pakāpei";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ar notiesātajiem, kuri sodu izcieš zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, slēgtā kamerā, galvenokārt tiek organizēts individuālais audzināšanas darbs."

 

39.

Svītrot desmitās nodaļas nosaukumā vārdus "vispārējā vidējā izglītība, profesionāli tehniskā izglītība un".

 

40.

Izslēgt 62. pantu.

 

41.

64. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta notiesāto arodapmācība ražošanā profesijās, kurās notiesātie var strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas, kā arī apgūt profesionāli tehnisko izglītību."

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Profesionāli tehniskā izglītošana un profesionālā apmācība ražošanā notiek kārtībā, kuru nosaka tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru."

 

42.

Papildināt 65. panta pirmās daļas teikuma beigas ar šādiem vārdiem "un var būt noderīgas pēc soda izciešanas".

 

43.

Izslēgt 66. un 67. pantu.

 

44.

Izteikt vienpadsmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Pamudinājumi un sodi notiesātajiem ar brīvības atņemšanu".

 

45.

68. pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"68. pants.

Pamudinājumi notiesātajiem ar brīvības atņemšanu

Par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija var piemērot šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) atļaut saņemt papildu sūtījumu vai pienesumu, bet ne vairāk kā trīs papildu sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā trīs papildu satikšanās gadā;

4) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem atļaut notiesātajiem atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā līdz astoņām stundām;

5) pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto disciplinārsodu.";

svītrot otrajā daļā vārdus "vai neizciestās soda daļas aizstāšanai ar vieglāku sodu".

 

46.

Papildināt 70. pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Ievietot soda izolatorā var tikai notiesātos, kuri izdarījuši rupjus soda izciešanas režīma pārkāpumus vai pārkāpuši režīmu sistemātiski.

Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāmi:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekam;

2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida cilvēka cieņas pazemošana;

3) alkoholisko dzērienu, narkotiku vai neatļauta psihotropo medikamentu lietošana, to glabāšana vai izplatīšana;

4) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā spēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

5) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieka likumīgu prasību.

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi tieslietu ministra instrukcijas par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes, ja par iepriekšējo pārkāpumu pēdējā pusgada laikā uzlikts disciplinārs sods.

Par soda izciešanas režīma pārkāpumiem atklātajos cietumos notiesātajiem var piemērot šādus sodus:

1) izteikt rājienu;

2) aizliegt atstāt cietuma administrācijas norādīto teritoriju līdz trim mēnešiem;

3) ievietot soda izolatorā līdz 15 diennaktīm;

4) pārcelt uz daļēji slēgto cietumu."

 

47.

71. pantā:

papildināt piektās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "augstākstāvošai amatpersonai";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Šī likuma 70. panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu vai rājienu, ko var paziņot mutiski."

 

48.

Izteikt 72. pantu šādā redakcijā:

"72. pants.

Amatpersonas, kuras piemēro notiesātajiem pamudinājumus un uzliek disciplinārsodus

Amatpersonu sarakstu, kurām ir tiesības piemērot pamudinājumus un uzlikt disciplinārsodus notiesātajiem, kā arī viņu pilnvaru apjomu nosaka tieslietu ministra instrukcija par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību."

 

49.

Izteikt divpadsmito nodaļu šādā redakcijā:

"Divpadsmitā nodaļa. Ar brīvības atņemšanu notiesāto

civiltiesiskā atbildība

75. pants.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbildība par nodarītajiem zaudējumiem

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ar savām prettiesīgām darbībām nodara materiālus zaudējumus citai personai, sabojājot vai patvaļīgi paņemot citai personai piederošo mantu, viņš ir atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar Civillikumu.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais soda izciešanas laikā prettiesīgi nodarījis kaitējumu citai personai ar miesas bojājumu vai citu personisku aizskārumu, viņš ir atbildīgs par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu saskaņā ar Civillikumu.

76. pants.

Zaudējumu piedziņas kārtība

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais labprātīgi piekrīt atlīdzināt nodarītos materiālos zaudējumus, ko soda izciešanas laikā nodarījis citai personai, viņš uzraksta par to attiecīgu saistības rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, un zaudējumus cietušā labā ietur no vainīgā algas vai no līdzekļiem, kas ir viņa personīgajā kontā, saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

Ja notiesātais ar brīvības atņemšanu soda izciešanas laikā nodarītos zaudējumus labprātīgi neatlīdzina, tos piedzen vispārējā civiltiesāšanās kārtībā."

 

50.

Aizstāt trīspadsmitās nodaļas nosaukumā vārdus "medicīniski sanitārā nodrošināšana" ar vārdiem "medicīniskā palīdzība".

 

51.

77. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi nepieciešamie sadzīves apstākļi atbilstoši epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem. Dzīvojamās platības norma cietumos vienam notiesātajam, kurš izvietots kopmītņu tipa telpās, nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un 3 kvadrātmetriem sievietēm, bet vienieslodzījuma kamerās — ne mazāka par 9 kvadrātmetriem.";

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Notiesātie apgādājami ar veļu atbilstoši sezonai.";

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"uztura normas diferencē atkarībā no notiesāto veicamā darba rakstura.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātie, kuri izcieš sodu slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanas zemākajā režīma pakāpē, apgādājami ar tieslietu ministra instrukcijā par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību noteiktā veida apģērbu un apaviem."

 

52.

Izteikt 78. pantu šādā redakcijā:

"78. pants.

Medicīniskā palīdzība notiesātajiem ar brīvības atņemšanu

Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestāžu medicīniskie dienesti vai daļas valsts garantēto medicīnisko palīdzību sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā. Pārējo medicīnisko palīdzību notiesātie ar brīvības atņemšanu un apcietinātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

Ja notiesātajiem ar brīvības atņemšanu nepieciešama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas ārstniecības iestādē nav iespējams sniegt, šādu neatliekamu palīdzību sniedz citā ārstniecības iestādē. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā apsardzi.

Ja notiesātajai ar brīvības atņemšanu soda izciešanas laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pienākums ir rakstveidā informēt par šo faktu to dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, lai varētu reģistrēt bērna dzimšanu.

Brīvības atņemšanas iestādēs ir atļauts pielietot notiesāto piespiedu barošanu pēc medicīniskiem kritērijiem gadījumos, ja notiesātā ilgstoša badošanās apdraud viņa dzīvību."

 

53.

Atjaunot 79. pantu šādā redakcijā:

"79. pants.

Notiesāto, kuri slimo ar citiem bīstamām slimībām, ārstniecības nodrošināšana

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību profilaksei un to apkarošanai gadījumos, ja draud šo slimību izplatīšanās.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, kā arī HIV inficēto personu un AIDS slimnieku ārstniecību veic brīvības atņemšanas iestāžu speciāli ierīkotajās slimnīcās vai slimnīcu nodaļās ar pastiprinātu ārējo apsardzi un iekšējo uzraudzību. Šo slimnieku ārstēšanai, ja nepieciešams, var pieaicināt ārstniecības personas no citām ārstniecības iestādēm."

 

54.

Izslēgt četrpadsmito nodaļu.

 

55.

84. pantā:

papildināt pirmās daļas 5. punktu ar vārdiem "vai citam" un pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) pārtraukt notiesāto bēgšanas mēģinājumu.";

izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem, izņemot roku dzelžu pielietošanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.";

svītrot sestajā daļā vārdus "pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Labklājības ministriju".

 

56.

Aizstāt 84.1 pantā vārdus "Iekšlietu ministrijas Cietuma administrācijas priekšniekam" ar vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam" un vārdus "par noziegumiem" ar vārdiem "par noziedzīgiem nodarījumiem".

 

57.

Aizstāt 84.2 pantā vārdus "Iekšlietu ministrijas Cietumu administrācija" ar vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvalde".

 

58.

85. pantā:

papildināt pirmās daļas 4. punktu aiz vārda "smaga" ar vārdiem "vai sevišķi smaga";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Šaujamieroci drīkst pielietot pēc tieslietu ministra, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka norādījuma arī tad, ja notiek ar grautiņiem, dedzināšanu vai ķīlnieku sagrābšanu saistītas masu nekārtības vai masveida pretošanās brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, ja citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams. Masu nekārtību un bēgšanas gadījumu novēršanā iesaistās Iekšlietu ministrija.";

papildināt sestās daļas otro teikumu ar vārdiem "kurš uzrauga iestādi, un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam".

 

59.

Izslēgt ceturto sadaļu.

 

60.

izteikt 111. panta tekstu šādā redakcijā:

"Pamats notiesāto atbrīvošanai no soda izciešanas ir:

1) tiesas spriedumā noteiktā soda izciešana;

2) amnestijas piemērošana;

3) apžēlošana;

4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar notiesātā hronisku gara slimību vai kādu citu smagu slimību, kas kavē tālāku soda izciešanu."

 

61.

112. pantā:

aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu "vietām" ar vārdu "iestādēm";

aizstāt trešajā daļā vārdus "augstākam priekšniekam" ar vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam";

izteikt ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizvieto, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par attiecīgā probācijas dienesta atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu griezties pēc palīdzības pagaidu mājvietas atrašanai un konsultāciju saņemšanai jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personīgajā kontā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un ražošanas kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja tas nav iespējams tāpēc, ka vecāki miruši vai nav zināmi, vai viņiem ir atņemta vecāku vara, vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē par to attiecīgo probācijas dienestu, kurš sadarbībā ar nepilngadīgā agrākās dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) veic pasākumus, lai iekārtotu nepilngadīgo konkrētā dzīvesvietā un risinātu nodarbinātības jautājumus."

 

62.

Izslēgt 113. pantu.

 

63.

Izteikt 115. pantu šādā redakcijā:

"115. pants.

Ierosinājums par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas

Iestāde, kas izpilda sodu, pēc attiecīga brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmuma vai notiesātais pats, vai viņa advokāts iesniedz par notiesāto, kuram saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, izskatīšanai iesniegumu par nosacītu atbrīvošanu no soda izciešanas tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Vienlaikus ar iesniegumu tiesai nosūta personas lietu. Notiesātais piedalās tiesas sēdē.

Iesniegumā un tam pievienotajos informatīvajos materiālos jābūt pēc iespējas pilnīgai un vispusīgai rakstveida informācijai par notiesāto soda izciešanas laikā: par notiesātā uzvedību, par piemērotajiem pamudinājumiem un disciplinārsodiem, par attieksmi pret darbu un mācībām soda izciešanas laikā, kā arī informācijai par notiesātā gatavību iekļauties dzīvē brīvībā, par iespējamo dzīvesvietu un nodarbošanos pēc atbrīvošanas no soda izciešanas."

 

64.

Izteikt 116. panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt izciest piespriesto sodu, soda izpildes iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta tiespsihiatriskā vai tiesmedicīniskā ekspertīze. Atkarībā no ārstu komisijas atzinuma un saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākas soda izciešanas.

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākas soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un personas lietu, kurā jābūt informācijai par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, informācijai, kas bijusi par pamatu ierosinājumam atbrīvot notiesāto no turpmākas soda izciešanas, kā arī informācijai par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu, nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde."

 

65.

Izteikt divdesmito nodaļu šādā redakcijā:

"Divdesmitā nodaļa. Palīdzība personām,

kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm

(postpenitenciārā palīdzība)

117. pants.

Brīvības atņemšanas iestāžu sadarbība ar Probācijas dienestu

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms soda termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē attiecīgo Tieslietu ministrijas Probācijas dienestu par gaidāmo notiesātā atbrīvošanu un ar šī dienesta starpniecību noskaidro iespējas atbrīvojamā nodarbināšanai un, ja nepieciesams, arī iespējas atrast viņam pagaidu mājvietu.

Atbrīvošanas dienā, izsniedzot personas dokumentus, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona informē atbrīvojamo par tā Probācijas dienesta atrašanās vietu, kur atbrīvotais var meklēt nepieciešamo palīdzību, uzsākot dzīvi brīvībā.

118. pants.

Materiālā palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm

Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, iestāde sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darba vietai un nodrošina tās ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem, kā arī izmaksā likumā paredzēto vienreizējo valsts sociālo pabalstu.

119. pants.

No brīvības atņemšanas vietām atbrīvoto personu iekārtošana darbā un apgāde ar dzīvojamo platību

Darbā iekārtošanas biroji no soda atbrīvotās personas nodrošina ar darbu ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad tās lūgušas palīdzību iekārtot darbā.

Personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm un nav nodrošinātas ar darbu, saskaņā ar likumu ir reģistrējamas kā bezdarbnieki, un tām ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Ja nepieciešams, personas, kas atbrīvotas no soda izciešanas, pašvaldību domes (padomes) nodrošina ar dzīvojamo platību.

Invalīdus un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.

Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, agrākās dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) ieceļ aizbildni vai pieņem lēmumu par viņu ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē."

 

66.

Izteikt divdesmit pirmo nodaļu šādā redakcijā:

"Divdesmit pirmā nodaļa. Probācijas dienesta

izveidošana un uzdevumi

120. pants.

Probācijas dienests, izveidošana un mērķis

Probācijas dienestu izveido Tieslietu ministrija kā pakļautībā esošu patstāvīgu struktūrvienību ministrijas centrālajā aparātā un rajonu (pilsētu) tiesu darbības rajonos saskaņā ar Tieslietu ministrijas nolikumu.

Probācijas dienesta izveidošanas mērķis ir mazināt brīvības atņemšanas soda kaitīgo ietekmi un palīdzēt personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, iekļauties dzīvē brīvībā.

121. pants.

Probācijas dienesta uzdevumi

Probācijas dienesta uzdevumi ir:

1) uzturēt pastāvīgu saikni ar brīvības atņemšanas iestādēm, lai regulāri gūtu informāciju par personām, kuras tiks atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

2) palīdzēt brīvības atņemšanas sodu izcietušajām personām atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) gādāt par to atbrīvoto personu uzņemšanu patversmē, kurām nav mājvietas, līdz pastāvīgas dzīvojamās platības ierādīšanai;

4) informēt attiecīgo bāriņtiesu vai pagasttiesu par atbrīvoto nepilngadīgo personu, kurai nav vecāku vai aizbildņu;

5) sadarbībā ar policijas iestādēm noskaidrot to personu sadzīviskās problēmas, kuras tiks atbrīvotas pēc kriminālsoda — aresta izciešanas un kurām ir uzlikta policijas kontrole pēc pamatsoda izciešanas, lai sniegtu padomu attiecīgo problēmu risināšanai;

6) iespēju robežās un sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādes administrāciju un citām valsts un pašvaldību institūcijām palīdzēt notiesātajiem, kuriem nav personu apliecinošu dokumentu, līdz atbrīvošanai tos pieprasīt vai iegūt;

7) konsultēt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar dzīves uzsākšanu brīvībā.

Šo uzdevumu risināšanā Probācijas dienests sadarbojas ar citām valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, nevalstiskām institūcijām un sabiedriskajām organizācijām. Šo institūciju pienākums ir iespēju robežās veicināt vispusīgu sadarbību un savas kompetences ietvaros sniegt nepieciešamo informāciju un palīdzību."

 

67.

Papildināt divdesmit otro nodaļu ar 125. un 126. pantu šādā redakcijā:

"125. pants.

Policijas kontroles aizstāšana ar brīvības atņemšanu

Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontroles piemērošana, ļaunprātīgi pārkāpj tās noeikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā notiesātais dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma neizciesto papildsodu saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu un Latvijas Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var aizstāt ar brīvības atņemšanu.

126. pants.

Policijas kontroles termiņa samazināšana vai tās atcelšana

Ja notiesātais, kuram kā papildsods piemērota policijas kontrole, brīvības atņemšanas iestādē ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var ierosināt notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas vai arī šī papildsoda termiņa samazināšanu vai atcelšanu. Iesniegumu iesniedz tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

Ja notiesātais, kuram kā papildsods piemērota policijas kontrole, papildsoda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt tā rajona (pilsētas) tiesā, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt šī papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu."

 

68.

Izteikt sesto sadaļu šādā redakcijā:

"Sestā sadaļa. Arests

Divdesmit trešā nodaļa. Aresta izpildes kārtība

127.pants.

Aresta izpildes vieta un notiesāto šķirta turēšana

Ar arestu notiesātie tiek turēti kopieslodzījumā Valsts policijas iestādēs arestam iekārtotās izolētās un apsargājamās telpās. Uz notiesātā lūguma pamata, ja ir brīvas telpas, notiesāto var turēt vienieslodzījumā.

Personas, kuras notiesātas ar arestu, tur šķirti no citu kategoriju ieslodzītajiem. Šķirti izvietojami vīrieši, sievietes, nepilngadīgie, kā arī personas, kuras agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.

Ar arestu notiesātie aktīvā militārā dienesta karavīri tiek turēti virssardzē. Šķirti izvietojami virsnieki, instruktori un kareivji, kā arī ar arestu notiesātie atsevišķi no disciplināri sodītiem aktīvā militārā dienesta karavīriem.

128.pants.

Ar arestu notiesātā tiesiskais stāvoklis, nosūtīšana uz soda izpildes iestādi un uzņemšana

Ar arestu notiesātajam ir šī likuma 9.pantā noteiktais notiesātās personas tiesiskais stāvoklis ar šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un papildinājumiem.

Nosūtot uz soda izpildes iestādi ar arestu notiesāto, jāievēro šī likuma 15.pantā paredzētie noteikumi.

Uzņemot ar arestu notiesāto soda izpildes iestādē, viņu reģistrē, atzīmējot soda izciešanas sākuma un beigu termiņu, iekārto personas lietu, ja notiesātais nav atradies izmeklēšanas cietumā un personas lietas nav, un iepazīstina ar soda izpildes iestādes iekšējo kārtību.

129.pants.

Ar arestu notiesāto tiesības un tiesību ierobežojumi

Ar arestu notiesātajam ir tiesības:

1) iesniegt lūgumus vai sūdzības;

2) neierobežotā skaitā nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas, kas pakļautas pārbaudei;

3) satikties ar advokātu, kā arī, ja ar arestu notiesātais ir ārvalstnieks, — ar savas valsts konsulāro amatpersonu;

4) izmantot pastaigas svaigā gaisā vai piedalīties sporta spēlēs — pilngadīgajiem ne mazāk kā vienu stundu trīsdesmit minūtes, nepilngadīgajiem — ne mazāk kā divas stundas dienā.

Ar arestu notiesātajam nepilngadīgajam reizi mēnesī atļauta satikšanās līdz pusotrai stundai ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizvieto.

Ar arestu notiesātajai pilngadīgajai personai soda izciešanas laikā nav atļauta satikšanās ar radiniekiem vai citām personām, izņemot ar šī panta pirmās daļas 3.punktā minētajām personām.

Telefonsaruna tiek atļauta tikai ārkārtējas nepieciešamības un izņēmuma gadījumā.

Ar arestu notiesātajiem nav atļauts iegādāties pārtikas produktus, saņemt pienesumus, naudas pārvedumus, pasta sūtījumus (pakas un sīkpakas), izņemot personīgās higiēnas priekšmetus, tabakas izstrādājumus, medikamentus, kurus ieteicis ārsts, un apģērbu atbilstoši sezonai, ko var saņemt viena sūtījuma vai pienesuma veidā vienu reizi mēnesī vai iegādāties uz pārskaitījuma, izmantojot administrācijai nodotos naudas līdzekļus, ja tādi ir notiesātā kontā.

Sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts.

Ar arestu notiesātajiem ir atļauts lasīt grāmatas, laikrakstus, klausīties radio, bet vispārizglītojošās vai profesionālās apmācības pasākumi nav paredzēti.

Ar arestu notiesātajai militārpersonai par visu soda izciešanas laiku amatalga netiek izmaksāta, ir aizliegta tās paaugstināšana amatā, pārvietošana uz citu dienesta vietu vai atvaļināšana rezervē, izņemot gadījumu, ja tā veselības stāvokļa dēļ atzīta par nederīgu militārajam dienestam.

Naudu un vērtslietas ar arestu notiesātais pie sevis nedrīkst uzglabāt. Soda izpildes iestādes administrācija nodrošina izņemto mantu un naudas līdzekļu uzglabāšanu.

130.pants.

Sadzīves apstākļu un medicīniskās palīdzības nodrošināšana

Ar arestu notiesātajiem atbilstošus sadzīves apstākļus, uzturu un valsts garantēto medicīnisko palīdzību nodrošina soda izpildes iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām normām un kārtībai.

Soda izpildes iestāde apgādā ar arestu notiesātos ar apģērbu un veļu atbilstoši sezonai, bet pēc notiesāto vēlēšanās viņi var lietot arī personīgo apģērbu.

Katram ar arestu notiesātajam tiek iekārtota atsevišķa gulta ar gultas piederumiem.

131.pants.

Ar arestu notiesāto iesaistīšana darbā

Soda izpildes iestādei ir tiesības ar arestu notiesātos iesaistīt bez atalgojuma to telpu un komunālo objektu uzturēšanas un uzkopšanas darbos, kuri nodoti viņu lietošanā.

Ar arestu notiesātos citos darbos parasti neiesaista, bet, iesaistot citos darbos, viņu darbs jāatalgo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

132.pants.

Pamudinājumi un disciplinārsodi notiesātajiem ar arestu

Par labu uzvedību ar arestu notiesāto var apbalvot, noņemt agrāk uzlikto disciplinārsodu, izsakot pateicību vai atļaujot vienu telefonsarunu mēnesī.

Par soda izciešanas noteikumu pārkāpumiem notiesātajam ar arestu var izteikt brīdinājumu vai rājienu vai ievietot soda izolatorā uz šī likuma 70.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā norādīto laiku un ievērojot minētā panta otrās daļas nosacījumus."

 

69.

Papildināt kodeksu ar septīto sadaļu šādā redakcijā:

"Septītā sadaļa. Kriminālsodu,

kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu, izpilde

Divdesmit ceturtā nodaļa. Kriminālsoda — piespiedu darbs — izpilde

133.pants.

Notiesātā pienākums pieteikties pašvaldībā soda izciešanai

Notiesātajam, kuram piespriests kriminālsods — piespiedu darbs —, piecu dienu laikā pēc spēkā esošā tiesas sprieduma saņemšanas ir pienākums pieteikties pašvaldībā, kuras teritorijā notiesātais dzīvo piespriestā soda izciešaai.

Ja notiesātais neizpilda šo pienākumu un nolūkā izvairīties no soda izciešanas noteiktajā termiņā nepiesakās pašvaldībā, viņu brīdina par iespējamo soda — piespiedu darbs — aizstāšanu ar arestu.

Transporta izdevumus, kas notiesātajam radušies, ierodoties pašvaldībā, lai pieteiktos soda izciešanai un pēc tam norīkotajā piespiedu darbā, sedz pašvaldība.

134.pants.

Pašvaldības dienests, kas izpilda kriminālsodu — piespiedu darbs

Kriminālsodu — piespiedu darbs — izpilda pilsētas domes, pagasta padomes vai vairāku pagastu padomju kopīgi izveidots Piespiedu darba uzraudzības dienests.

Piespiedu darba uzraudzības dienesta pienākums pēc tiesneša vai tiesas priekšsēdētāja rīkojuma un tiesas sprieduma noraksta saņemšanas ir:

1) sekot, kad notiesātais ierodas pieteikties uz soda izciešanu;

2) piereģistrēt uz soda izciešanu pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkumu konkrēta darba veikšanai vai pie konkrēta darba devēja uzņēmumā vai iestādē;

5) noslēgt līgumus ar darba devējiem par notiesāto iesaistīšanu piespiedu darbā konkrētā darba devēja uzņēmumā vai iestādē;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, kā arī katru dienu saņemt informāciju par to no konkrētā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas par katru iepriekšējo dienu;

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs turpināt šī soda izciešanu, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pieteikumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu — piespiedu darbs — ar cita veida sodu;

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

135.pants.

Nosacījumi, kas jāievēro notiesātajiem ar kriminālsodu — piespiedu darbs

Soda izciešanas laikā iesaistītajiem piespiedu darbā jāievēro darba vietā pieņemtie iekšējās kārtības noteikumi, darba disciplīna, darba drošības un darba aizsardzības noteikumi, godprātīgi jāveic uzdotais darbs, jāizpilda darba devēja norādījumi par veicamo darbu, katru dienu jānostrādā noteiktais stundu skaits.

Ja notiesātais saslimšanas dēļ vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo Piespiedu darba uzraudzības dienestam, kas, atzīstot notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var soda izpildīšanu apturēt uz laiku, ne ilgāku par vienu nedēļu, vai uz slimošanas laiku, izdarot par to attiecīgu ierakstu notiesātās personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.

136.pants.

Kriminālsoda — piespiedu darbs — izciešanas laiks

Kriminālsoda — piespiedu darbs — izciešanas laikā ieskaita tās stundas, kuras notiesātais nostrādājis Piespiedu darba uzraudzības dienesta norīkotajā darbā.

Piespiedu darbā drīkst nodarbināti ne vairāk par divām stundām, bet ar notiesātā piekrišanu — ne vairāk par četrām stundām pēc darba pastāvīgajā darba vietā vai mācībām darbadienās un ne vairāk par četrām stundām izejamās dienās.

Notiesātajiem, kuri iesaistīti piespiedu darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par divpadsmit stundām, bet, ja pašvaldība nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus var nodarbināt piespiedu darbā mazāk par divpadsmit stundām nedēļā.

137.pants.

Darba devēju pienākumi, kuri nodarbina notiesātos ar brīvības ierobežošanu

Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar pašvaldības domi (padomi) par notiesāto piespiedu iesaistīšanu darbā vai nodarbina notiesātos pašaldības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem konkrētu darbu, kuru tiem ir iespējams veikt pēc darba pastāvīgajā darba vietā vai pēc mācībām, un:

1) nodrošina darba drošības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina notiesātos ar darba aizsardzības un iekšējās darba kārtības noteikumiem;

2) apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem dabarīkiem un instrumentiem;

3) uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

Darba devējs katru dienu informē pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienestu par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas un ik mēnesi pārskaita pašvaldībai, ar kuru noslēgts līgums par notiesāto nodarbināšanu, naudu par paveikto darbu līgumā paredzētajā apmērā.

138.pants.

Ar kriminālsodu — piespiedu darbs — notiesāto atbildība

Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš bija iepazīstināts, pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienests pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstveidā brīdina notiesāto par iespējamām sekām un par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu.

Ja notiesātais, neņemot vērā izteikto brīdinājumu, atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, tad tā ir uzskatāma par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, un Piespiedu darba uzraudzības dienests iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pieteikumu par šī soda aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu.

Divdesmit piektā nodaļa. Naudas soda izpildes kārtība

139.pants.

Izpildes dokumenti par naudas sodu

Naudas sodu krimināllietās neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatsods vai papildsods, piedzen uz tiesas izpildraksta pamata, kas izdots saskaņā ar tiesas spriedumu notiesātās personas krimināllietā, pēc tā spēkā stāšanās.

Izpildrakstu izdod tā pirmās instances tiesa, kura notiesātajam piespriedusi naudas sodu.

Izpildrakstu kopā ar notiesātā krimināllietas tiesas sprieduma norakstu nosūta izpildīšanai tiesu izpildītāju kantorim pēc notiesātā dzīvesvietas vai viņa mantas atrašanās vietas.

140.pants.

Naudas soda piedziņas kārtība

Pēc izpildraksta un izpildāmā tiesas sprieduma saņemšanas tiesu izpildītājs rakstiski uzaicina notiesāto ierasties tiesu izpildītāju kantorī, kur uzdod notiesātajam desmit dienu laikā samaksāt tiesas izpildrakstā norādīto naudas summu vai izdarīt pirmo iemaksu līdz tiesas noteiktajam termiņam, ja tiesa sadalījusi sprieduma izpildīšanu termiņos.

Par naudas soda samaksāšanu notiesātais iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgu kvīti vai citu bankas norēķinu dokumentu. Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildīšanu nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, un izbeidz lietvedību izpildu lietā.

Ja notiesātais noteiktajā desmit dienu termiņā naudas sodu nesamaksā, kā arī nav iesniedzis lūgumu tiesai sadalīt termiņos vai atlikt naudas soda izpildi, tiesu izpildītājs rakstveidā ierosina tiesai, kas piespriedusi naudas sodu, izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu Latvijas Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

141.pants.

Naudas soda kā papildsoda piedziņas kārtība

Ja piedzenams naudas sods, kas kā papildsods uzlikts notiesātajam ar brīvības atņemšanu, tad tiesas izpildrakstu par naudas soda piedziņu nosūta brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, kura katru mēnesi no notiesātā darba algas ieturēto summu pārskaita tā tiesu izpildītāju kantora depozītā, kura darbības iecirknī atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

Divdesmit sestā nodaļa. Mantas konfiskācijas izpildes kārtība

142.pants.

Sprieduma par mantas konfiskāciju nodošana izpildei

Tiesa, kas piespriedusi notiesātajam kā papildsodu mantas konfiskāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta tiesas izpildrakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu tiesu izpildītāju kantorim pēc mantas atrašanās vietas un vienlaikus informē par to finansu institūcijas.

Mantas konfiskācijas soda izpildīšanu veic tā iecirkņa tiesu izpildītājs, kura teritorijā konfiscējamā manta atrodas.

143.pants.

Tiesu izpildītāja darbības, izpildot sodu par mantas konfiskāciju

Saņēmis tiesas izpildrakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu par notiesātā mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nekavējoties pārbauda mantas aprakstes aktā norādītās mantas un tiesas spriedumā norādītās konfiscējamās mantas esamību, kā arī saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu sastāda mantas aprakstes aktu par to mantu, kura atrasta pārbaudes laikā pie notiesātā vai citām personām un ir pakļaujama konfiskācijai, bet nav vēl aprakstīta, un nosaka šīs mantas glabāšanas kārtību.

Ja nepieciešams, tiesu izpildītājs iesniedz sava rajona tiesai priekšlikumu civilprocesa kārtībā noteikt notiesātajam piederošo aprakstītās mantas daļu.

144.pants.

Konfiscējamā manta

Konfiscējama ir tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un ir iekļauta mantas aprakstes aktā kā notiesātajam piederošā manta.

Personām, kuras apstrīd mantas aprakstes aktā norādītās mantas piederību notiesātajam, jāgriežas ar prasību tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Nav konfiscējama notiesātā un viņa apgādībā esošajām personām piederošā pirmās nepieciešamības manta un uzturlīdzekļi.

145.pants.

Konfiscētās mantas nodošana realizācijai

Izpildot spriedumu par mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nodod realizācijai to notiesātā mantu, kas palikusi pēc visu prasījumu apmierināšanas, kādi radušies, pirms notiesātā mantai uzlikušas arestu pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

Konfiscēto mantu nodod realizēšanai finansu iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.

Divdesmit septītā nodaļa. Papildsoda — personas,

kas ir citas valsts pilsonis, izraidīšana no Latvijas — izpilde

146.pants.

Institūcijas, kas izpilda papildsodu — personas, kas ir citas valsts pilsonis, izraidīšanu no Latvijas

Papildsodu — personas, kas ir citas valsts pilsonis, izraidīšanu no Latvijas — savas kompetences ietvaros izpilda Valsts policijas iestādes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze saskaņā ar likumu.

147.pants.

Kārtība, kādā izpildāms spriedums par citas valsts pilsoņu izraidīšanu no Latvijas

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā persona pēc pamatsoda izciešanas jāizraida no Latvijas, tiesas priekšsēdētājs nekavējoties pēc paziņojuma saņemšanas par to, ka tiesas piespiestais pamatsods ir izpildīts, — dod rīkojumu un vienlaikus nosūta tiesas sprieduma norakstu attiecīgajai Valsts policijas iestādei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai tās teritoriālajai nodaļai, kuras darbības teritorijā persona izcieš pamatsodu, lai izpildītu spriedumā noteikto papildsodu — personas, kas ir citas valsts pilsonis, izraidīšanu no valsts.

Ja izraidāmā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija savlaicīgi pirms notiesātā atbrīvošanas informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un tās teritoriālo nodaļu par to, ka atbrīvojamajai personai, kas ir citas valsts pilsonis, piespriests papildsods — personas izraidīšana no Latvijas, un tas būs jāizpilda, un norāda konkrētu personas atbrīvošanas datumu no brīvības atņemšanas iestādes.

Personas izraidīšanas procedūra notiek saskaņā ar likumā noteikto kārtību."

 

70.

Papildināt kodeksu ar astoto sadaļu šādā redakcijā:

"Astotā sadaļa. Nāves sods

Divdesmit astotā nodaļa. Nāves soda izpilde

148.pants.

Nāves soda izpildes vispārīgā kārtība

Notiesātais, kuram tiesa piespriedusi nāves sodu, tiek turēts vienieslodzījuma kamerā pastiprinātas apsardzes un uzraudzības apstākļos.

Ja notiesātais, kuram piespriests nāves sods, izmanto savas tiesības iesniegt Valsts prezidentam apžēlošanas lūgumu, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz Valsts prezidenta lēmuma saņemšanai.

Ja notiesātais atsakās iesniegt apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam, par to tiek sastādīts attiecīgs akts prokurora klātbūtnē.

Nāves soda izpildes pamats ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora atzinumi par to, ka nav pamata iesniegt protestu par tiesas spriedumu, kā arī paziņojums par apžēlošanas lūguma noraidīšanu vai akts par notiesātā atteikšanos iesniegt lūgumu par apžēlošanu.

149.pants.

Ar nāves sodu notiesātā tiesiskais statuss

Ar nāves sodu notiesātajam ir tiesības:

1) saņemt valsts garantēto nepieciešamo medicīnisko palīdzību;

2) saņemt un nosūtīt vēstules bez ierobežojuma;

3) tikties ar garīdznieku;

4) saņemt juridiskas konsultācijas un tikties ar advokātiem bez skaita un ilguma ierobežojuma;

5) likumā noteiktajā kārtībā noformēt civiltiesiskos un ģimenes stāvokļa aktus;

6) vienreiz mēnesī īslaicīgi tikties ar tuviem radiniekiem;

7) ik mēnesi iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības preces par naudas summu, kāda ir paredzēta notiesātajiem, kuri izcieš sodu slēgtā cietuma zemākajā režīma pakāpē.

150.pants.

Nāves soda izpildes noteikumi

Nāves sods tiek izpildīts, notiesāto nošaujot, bet to nedrīkst izpildīt publiski.

Nāves sodu izpilda tieslietu ministra pilnvarotas personas, tā izpildi uzrauga prokurors, attiecīgās brīvības atņemšanas iestādes pārstāvis, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, un ārsts.

Notiesātā nāves iestāšanos konstatē ārsts. Par tiesas sprieduma izpildi tiek sastādīts protokols, kuru paraksta šī panta otrajā daļā norādītās amatpersonas.

Nāves soda izpildes procedūra ir valsts noslēpums, un ziņas par tā izpildītājiem un personām, kas uzrauga soda izpildi, nav izpaužamas.

Par nāves soda izpildi brīvības atņemšanas iestādes administrācija, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, rakstveidā paziņo tiesai, kura taisījusi spriedumu, un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, kā arī vienam no notiesātā tuviem radiniekiem.

Notiesātā apbedīšanas vieta vai kremācijas fakts netiek izpausts."

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets uzdod izveidot un nodrošina šādu institūciju darbības uzsākšanu ar 1999.gada 1.aprīli:

1.1. attiecīgus dienestus (personālu notiesāto uzraudzīšanai, attiecīgas telpas notiesāto izmitināšanai, uzturlīdzekļus) Valsts policijas iestādēs, lai nodrošinātu kriminālsoda — aresta izpildīšanu;

1.2. vietējām pašvaldībām — Piespiedu darba uzraudzības dienestus, lai nodrošinātu kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi;

1.3. probācijas dienestus Tieslietu ministrijas pārziņā, lai nodrošinātu postpenitenciārās palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm.

2. Šo Pārejas noteikumu 1.1. un 1.3. apakšpunktā paredzēto institūciju izveidošana un darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem 1.2.apakšpunktā paredzētie vietējo pašvaldību piespiedu darba uzraudzības dienesti tiek izveidoti un to darbība 1999.gadā tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzekļiem, bet turpmākajos gados to darbību finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

3. Šī likuma 20., 21., 23. un 24.nodaļa stājas spēkā ar 1999.gada 1.aprīli.

4. Līdz šajā likumā paredzētā tieslietu ministra instrukcijas par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību izdošanai brīvības atņemšanas iestādēs ir spēkā iekšlietu ministra apstiprinātie brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

5. Ministru kabinets izstrādā šādus normatīvos aktus:

5.1. grozījumu projektus likumam "Par pašvaldībām", "Par policiju", "Par sociālo palīdzību", "Par nodokļiem un nodevām", "Par nekustamā īpašuma nodokli" un "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā";

5.2. noteikumus par medicīnisko palīdzību notiesātajiem ar brīvības atņemšanu un arestu;

5.3. noteikumus par notiesāto ar brīvības atņemšanu un arestu uztura un apģērba normām;

5.4. noteikumus par notiesāto ar brīvības atņemšanu nodarbināšanu un darba samaksu;

6. Šis likums piemērojams pēc Latvijas Krimināllikuma spēkā stāšanās.

 

Par likumprojektu

Sakarā ar jaunā Krimināllikuma izstrādāšanu, kurš ir izskatīts Saeimā otrā lasījumā un kuru paredzēts sākt piemērot ar 1999.gada 1.janvāri, Tieslietu ministrija, izpildot Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas uzdevumu, ir izstrādājusi grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, lai tiesas, izskatot krimināllietas saskaņā ar jauno Krimināllikumu, varētu piemērot jebkuru tajā paredzēto kriminālsodu.

Šiem grozījumiem vajadzētu stāties spēkā reizē ar jauno Krimināllikumu un kalpot līdz jaunā Kriminālsodu izpildes likuma pieņemšanai. Ar šiem grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodekss tiek papildināts ar vairākām jaunām nodaļām par to kriminālsodu izpildīšanu, kuri nebija paredzēti Latvijas Kriminālkodeksā un līdz ar to — arī Latvijas Sodu izpildes kodeksā līdz šim: par aresta, brīvības ierobežošanas, naudas soda, mantas konfiskācijas, personas, kas ir citas valsts pilsonis, izraidīšanu no Latvijas, policijas kontroles un nāves soda izpildi, kā arī ar nodaļu par postpenitenciāro palīdzību personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm pēc soda izciešanas.

Likuma pieņemšanas rezultātā būs jāizveido no jauna šādas institūcijas:

1. Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajās valsts policijas iestādēs — dienesti, kas izpildīs kriminālsodu arestu, kura būtība ir personas īslaicīga (no viena līdz sešiem mēnešiem) piespiedu turēšana ieslodzījumā dzīves vietas apvidū. Tas nozīmē, ka valsts policijas iestādēs būs nepieciešamas attiecīgi iekārtotas telpas notiesāto izvietošanai, nepieciešams atrisināt notiesāto ēdināšanas un citas sadzīves vajadzības, kā arī personāls notiesāto uzraudzīšanai.

2. Vietējās pašvaldībās — Piespiedu bezatlīdzības darba uzraudzības dienesti, kas izpildīs kriminālsodu brīvības ierobežošanu, kura būtība ir notiesāto iesaistīšana darbā bez atlīdzības dzīves vietas apvidū, uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām, veicot pašvaldības noteiktus darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā. Notiesāto nopelnītā nauda tiks ieskaitīta attiecīgās pašvaldības budžetā. Vietējām pašvaldībām būs jānozīmē attiecīgas amatpersonas, kuras ierādīs darbu un uzraudzīs notiesātos. Šo dienestu izveidošanai un uzturēšanai 1999.gadā būtu nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, bet turpmākajā laikā to uzturēšanu varētu segt no pašvaldību budžetiem.

3. Tieslietu ministrijas pakļautībā — probācijas dienestu, kura uzdevums būs palīdzēt personām, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu, atrisināt problēmas, kas traucē viņām iekļauties sabiedrībā, galvenokārt palīdzēt nokārtot personas dokumentus un atrisināt mājvietas un nodarbināšanas jautājumus. Paredzēts, ka Probācijas dienests tiks izveidots Tieslietu ministrijas centrālajā aparātā un katrā tiesu rajonā viena persona.

Attiecīgo dienestu — valsts policijas iestādēs un probācijas dienestu izveidošanai un uzturēšanai būs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi. Paredzēts, ka visiem iepriekš uzskaitītajiem dienestiem jāuzsāk darbs ar 1999.gada 1.aprīli.

Saskaņā ar 1998.gada 19.februāra valsts sekretāru sanāksmes lēmumu (protokols nr.7, §20) likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" tika nosūtīts saskaņošanai Finansu ministrijai, Labklājības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Ārlietu ministrijai un Ģenerālprokuratūrai, no kurām atzinumi ir saņemti un tajos izteiktie priekšlikumi par labojumiem un papildinājumiem attiecīgi iestrādāti projekta tekstā, izņemot daļu no Iekšlietu ministrijas priekšlikumiem.

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu"

Saeimas dok.nr.4029, likumprojekts nr.1124

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

1998.gada 26.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par dzīvokļa īpašumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1996, 1.nr., 1997, 4.nr.) šādus grozījumus:

1.

Papildināt 8.panta pirmo daļu ar vārdiem "proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam".

2.

Papildināt 12.pantu pēc vārdiem "un vai viņš ir" ar vārdiem "vai nav"; izslēgt vārdus "ar citiem dzīvokļu īpašniekiem".

3.

Aizstāt 25.panta ceturtajā daļā un 26.panta pirmajā daļā vārdus "likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" ar vārdiem "likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"".

4.

Papildināt likuma V nodaļu ar 27.1pantu šādā redakcijā:

"27.1pants

(1) Par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce (turpmāk — dzīvokļu īpašnieku kopsapulce).

(2) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc mājas valdītājs (valsts vai pašvaldība) vai arī viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki.

(3) Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki.

(4) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ar lēmumu, kas pieņemts ar visu attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku balsu vairākumu, izvēlas vienu no šādām daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formām:

1) daudzdzīvokļu mājas nodošana pārvaldīšanā un apsaimniekošanā attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku dibinātai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai;

2) daudzdzīvokļu mājas nodošana pārvaldīšanā un apsaimniekošanā citai fiziskajai vai juridiskajai personai, slēdzot līgumu.

Šis dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums ir saistošs visiem attiecīgās mājas dzīvokļu īpašniekiem.

(5) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce var izskatīt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja par to balsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku skaita.

(6) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā. Ja vienam dzīvokļa īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, kopsapulcē viņam ir ne vairāk kā piecdesmit procenti balsu no klātesošo dalībnieku skaita."

5.

Izslēgt 29.panta pirmo daļu.

6.

Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrību var dibināt, ja šādu lēmumu pieņem ne mazāk kā pieci dzīvokļu īpašnieki un viņiem pieder vairāk nekā puse no kopīpašumā esošās daļas."