MĒS VISI PASAULĒ

Ar latvisku skatu. Pasaules sportā un mūzikā

Izcils žurnālists. Sporta vēsturnieks. Lielu jūtu cilvēks. Arnolds Šmits

Turpinājums.

Sākums "LV"

nr.82/83., 27.03.98.,

nr.97/98., 9.04.98.

Arnolda Šmita glezna Melburnas Latviešu biedrības namā. Te žurnālistu un sporta vēsturnieku godina katru gadu. Galvenās rūpes uzņēmusies korporācijas "Selonija" Melburnas kopa. Gleznas autors ir Gunardess Zilberts. Viņš dzimis 1924. gadā, mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā, trimdā piedalījies mākslinieku grupu izstādēs Melburnā, kā arī latviešu kultūras dienu izstādēs, vadījis savu komerciālo grafikas uzņēmumu Melburnā Foto: Guntars Saiva (Sidneja)

Atvadīšanās no Vācijas 1947. gada februārī. No kreisās: Austra Šmita, Arnolds Bitāns, Roberts Plūme un Arnolds Šmits Foto: no Guntara Saivas kolekcijas

Pirmpublikācija

Dienasgrāmata, kas veltīta dzīvesbiedrei Austrai Šmitai

Pirmdien, 23. oktobrī

(Pl. 24). Svētdiena Berlīnē bija drūma un nepatīkama. Lija. Priekšpusdienā bijām Latviešu palīdzībā. Šķiet, ka tur galvenais vadītājs ir bij. statistiskās pārvaldes dir. Jurēvičs. Atceros, kādā panikā viņš bija aizbēdzis no Rīgas, bet nu jau atkal uzpeldējis virs ūdens... Tāpat kā Jurēvičs, arī vairums citi LP darbinieki ir tālavi. Satikām daudzus avīžniekus. Pavisam reģistrēti apm. 50 latviešu žurnālisti, bet tas vēl nav viss! Var vērot, ka katrs kaut ko ķer un grābj, par ko draugam nestāsta. Tā jau mūsu parastā latviešu daba. Jau vakar redzējām, ka Berlīnē ir īsta kņada, kur neviens nekā nezin ko uzsākt. Šķiet, ka viss atkarīgs no personīgas veiksmes un laimes. Žēl, bet tā ir. No sportistiem satiku tenisistu Ābelīti un lietuviešu basketbolistu Baltrunu. Pēdējais par savu kundzi un bērnu nekā nezina. Saskrējāmies pat ar Soņu. Hermanis teica, ka Rīgas dzērājiem arī Berlīne par mazu, lai izbēgtu viens no otra. Vakar pēcpusdienā bijām futbola sacīkstē. Gesundbrunnenā spēlēja Blau Weiss ar Berlīnes pag. gada meistaru Hertu. Blau Weiss uzvarēja 4–1 (3–0). Vienība spējās apmēram līdzvērtīga mūsu virslīgas ļaudīm. Berlīniešiem caurmērā varbūt labāka technika un ātrums. Vanags, Ārens, Freimanis u.c. mūsu cilvēki šeit būtu elitē vīri katrā vienībā. Laukums neliels, bet patīkams. Nemaz nebija krītotas līnijas. Attiecīgas vietas malās atzīmētas ar stabiņiem. Bija apm. 6000 cilvēku. Tik maz tādēļ, ka līņāja. Futbola laukumā negaidīti pienāca klāt Lietuvas žurnalists Boraišis, ar ku®u sapazinos 1938. g. Baltijas futbola turnīrā Tallinā un pēc tam kopā braucām uz Helsinkiem. Pēc tam viņu vairs nebiju redzējis, bet mani tomēr pazina. Vakarā apmeklējam Berlīnes lepno restorānu "Feminu". Grezni. Skaista mūzika. Izsniedza pat glāzi vīna, bet tā bija ilgi jāgaida un maksāja 3 RM. Vispār dzīve Berlīnē ļoti dārga. Tas ir pats ļaunākais. Rīgas "Feminā" kādreiz bija patīkamāk, jo tad sēdējām kopā ar Austru. Atceros, ka toreiz bija vēl arī "Melnais" un Skaidrīte Bērziņa. Arī tagad būtu ļoti jauki un patīkami, bet bez Austras man visu to ļoti g®ūti iedomāties un izjust. Tas tiešām tā ir un nekā nevar darīt. Vēl reiz nožēloju, ka Austriņa neatbrauca līdz uz Berlīni.

* * *

 

Šodien apstaigājām dažādus pazīstamus, bet bez reāliem panākumiem. Katrs domā vairāk pats par sevi. Rīdzinieki ir ik uz soļa, sevišķi mūsu viesnīcas rajonā. Berlīnē pl. 17.49 sākās aptumšošana. Pl. 19 bija trauksme. Tā mūs pārsteidza kādā apakšzemes dzelzceļa stacijā. Paldies Dieviņam — bumbu nebija. Nokavējām vienīgi vakariņas, jo bijām domājuši iet "Linden Restourant" — pretīm mūsu viesnīcai. Vajadzēja iegriezties kādā citā vietā — nezinu, kā sauc — tur bija vienīgi kareivji un šaubīgas meitenes. Vakarā mājās rakstīju par pēdējiem pieredzējumiem Latvijā, jo Rasma Grīne ļoti lūdza manuskriptu kādam mūsu ka®avīru žurnālam. Rakstiņu tomēr nepabeidzu, jo pietrūka papīra. Vispār nekas prātīgs jau neiznāca. Aizmirsies rakstīt. Iespējams, ka rīt nobeigšu rakstīt, bet, ja ne — tad Dieva ziņā. Nu ir jau pāri pusnaktij. Jāguļ. Rīt atkal liela staigāšana. Šķiet tomēr, ka Austrai no Berlīnes nevarēšu aizvest ne priecīgas ziņas, ne arī kādu dāvanu, jo šeit nekā nav! Ja es dzīvotu pastāvīgi Berlīnē, tad, iespējams, varētu strādāt latviešu avīzē. Katru dienu par to pašam jārūpējas, citādi nekas neiznāk. Tikko nebūšu šeit, viss atkal izčibēs, bet — kad jau, tad jau! Jādara viss iespējamais, lai mēs varētu dzīvot kopā ar Austru. Kaut izdotos!

* * *

 

Kāds vācu laikraksts šodien ziņo, ka no Somijas un Baltijas valstīm uz Zviedriju devušies 165 000 bēgļu. Tomēr tik daudz!

* * *

 

Pēdējie atbraucēji stāsta, ka Rīga galīgi izpostīta. Augstskola, pasts, jaunās celtnes, tilti — viss gaisā. No Daugavmalas līdz Matīsa ielai vairums māju vairs neesot. Arī mūsu nams?

 

Ceturtdien, 26. oktobrī

(Pl. 17). Atkal Štrālzundā. Berlīnes brauciens aiz muguras. Atstāju tur savu pirmo Vācijā rakstīto manuskriptiņu "Reizē ar gājputniem..." Apakšvirsrakstā pieminēju, ka raksts ir ardievas Latvijas pilsētām, ciemiem, laukiem, mežiem un ūdeņiem. Pateicu cerību, ka reizē ar gājputniem atkal atgriezīsimies dzimtenē.

* * *

 

Vācu prese ziņo: 30 000 bēgļu no Baltijas valstīm ieradušies Zviedrijā. Cita ziņa par GPU terroru Latvijā: Kalsnavā sadzīti 630 latvieši un ar mašīnpistolēm apšauti.

* * *

 

Elfrīda Karlsone–Kukaine no Berlīnes apbraukā nometnes, kur apciemo latviešu mātes un bērnus.

* * *

 

Mērija un Neļķe svētdien aizbrauks dzīvot un strādāt uz Frankfurti pie Oderas. Mēs ar Austriņu paliksim vieni.

* * *

 

Rīga galīgi kritusi 16. oktobrī — tieši pirms 10 dienām. Vācu virspavēlniecības ziņojumos vairs pieminēta tikai Kurzeme, bet tuvāk — nekas. Ko mežos aiz Užavas dara ģenerāļa Kureļa partizāņi?

* * *

 

Igaunis Aleksandrs Krēks, kas 1938. g. Parīzē izcīnīja Eiropas meistarnosaukumu lodes grūšanā, kopā ar ģimeni kā bēglis ieradies Stokholmā.

 

Svētdien, 29. oktobrī

(Pl. 16). Aizvakar runāja reichsministrs Dr. Gebelss. Galvenais sauciens: "Vairāk ieroču! Vairāk ka®avīru!" Hitlers šodien uzvarai ticot vairāk kā jebkad agrāk. Vācu laikrakstos ir nostāsti par boļševiku varas darbiem Austrumprūsijā, kur pašreiz sarkanie sākuši lieluzbrukumu. Maskava sauc: "Nost ar ģenerāli Franko!" Spānijā ļoti satraukts stāvoklis. Latvijā pie Dobeles uzlabotas vācu pozicijas.

* * *

 

Katrā vietā sava paraša. Mūsu sievišķi izpelnījušies smagus pārmetumus par to, ka, veļu žāvējot, nav ievērota zināma kārtība, bet kabatas lakatiņi nolikti blakus biksēm...

* * *

 

Svētdiena Štrālzundā. Berlīnē varētu aiziet uz futbola sacīksti. Šeit vienīgais futbola laukums sabumbots. Mums ar Austriņu pagaidām ir sava jumta istabiņa. Kaut tāda būtu līdz ka®a beigām!

 

Pirmdien, 30. oktobrī

(Pl. 13.30) Gribējām ieiet kādā restorānā. Uz durvīm uzraksts, ka daļa cilvēku uzlidojuma laikā nosisti, bet citi smagi ievainoti, kādēļ restorāns slēgts. Angļu un amerikāņu uzlidojumi ir patiesas šausmas, ko vislabāk zin tieši vācieši. Kā Berlīnē visi viesi smaidīja, kad vakarā, sēdot "Feminā", pa radio paziņoja, ka ienaidnieka lidmašīnas ir atpakaļceļā no Vidusvācijas...

* * *

 

Oktobra pašas beigas, bet laiks vēl joprojām tāds kā pie mums septembrī. Ticēsim, ka ziema nebūs barga. Vispār — nav galīgi nekā jauna. Atmiņai jāpiezīmē, ka mēs ar Austriņu pirms pāris dienām pavadījām 2 skaistas naktis "Hotel zum König von Preussen", jo šeit bija atbraukusi mājas īpašnieka Millera kundze un bēgļu šeit izrādījās mazliet par daudz.

 

Ceturtdien, 2. novembrī

(Pl. 18.10). Jau novembris. Otro dienu līst. Parastā garlaicība. Rīt pl. 7.22. brauksim uz Berlīni. Austra arī. Šajā ziņā būs daudz skaistāks ceļojums kā 1. reizi.

* * *

 

Pirms pāris dienām bijām Meklenburgā. Nobraucām apm. 150 km. 73 km no Štrālzundas ir pilsēta ar lepno uzrakstu "Seestadt Rostock". Pašu pilsētu apskatīt nemaz nevarējām — nebija laika. Esot pamatīgi sabumbota. Tālāk ceļš līdz Gistrovai (Gūstrow). Maza un jauka pilsētiņa, kur vēl nav kritusi neviena ienaidnieka bumba. Daudz latviešu. Tad Karova (Karow), bet pēc tam Libca (Libtz). Vēl pēc tam 10 km ar divriteņiem līdz Karbovai (Karbou), kur strādā inž. mežk. Students. Gribējām dabūt darbu pie sveķu vākšanas. Izrādās tomēr, ka pašreiz nav sezona — tikai pavasarī... Berlīnē Krolla kungam bijusi tiešām laba informācija. Mēs nebijām vienīgie piemuļķotie. Kāds latvietis aizbraucis pat ar visām mantām...

* * *

 

3. kl. uzgaidāmās telpas Libcas stacijā. Vakars. Vilciens nokavējies 40 minūtes. Ienāk kāds jaunietis. Glīts, bet mati noauguši. Pie mēteļa burts "P" (violēts uz dzeltena fona): polis. Vēl pēc brīža ierodas vācu ka®avīrs un viņam līdz — 2 krievu gūstekņi. Abi sēž nobijušies. Viens mongolis. Galvā "puļķītis". Tad saskrien dienvidnieki — itāļi, francūži vai beļģi — nevar saprast. Runā savādi. Pašās beigās — 2 leitietes vai baltkrievietes. Vēl sēž dažas vācietes ar bērniem un mēs — 2 latvieši. Tik mazā telpā tik liels valodu mistrojums. Visi dzer alu. To laipni nes saimnieks, kam pie krūtīm partijas nozīme.

 

Piektdien, 3. novembrī

(Pl. 21). Atkal Berlīnē. "Latviešu Balss" saucas laikraksts, ku®a 1.n–rs A.Freimaņa izdevumā iznācis 1. novembrī. Kā techniskā, tā satura ziņā bāla avīzīte. Iznāk 2 reizes nedēļā. Vai tad vismaz techniskā apdarē nevarētu attālināties no Gūtenberga laikiem?

* * *

 

No "Tēvijas" cilvēkiem jaunajā avīzītē ar pilnu vārdu reprezentējies vienīgi Jūlijs Vaivars. Ko dara pārējie?

* * *

 

Ar Austru dzīvojam mazā viesnīciņā un galvenais — esam kopā. Līdz šim Dieviņš tiešām palīdzējis. Austriņa vienīgi ļoti baidās no uzlidojumiem. Viņa jau guļ, un es ticu, ka nebūs trauksme. Tas Austriņai būtu jauks gandarījums, ka šeit tik briesmīgi nemaz nav. Dievs man devis tik brīnišķīgu dāvanu — Austru, bet es pašreiz jūtos tik sīks, bezspēcīgs, mazs un niecīgs, ka viņas labā nekā nespēju darīt. Vai tādēļ nav dīvaina sajūta? Mēs taču esam tikai nevarīgas zelta zivtiņas, kas iekļuvušas riebīgā murdā. Cik g®ūti no tā izkļūt! Varbūt tomēr? Kaut tikai Austrai būtu mazliet, mazliet laba un pieņemama dzīve!

* * *

 

Latvieši Berlīnē klīst kā vārnas pa rudzu lauku un meklē izbirušus graudus. Tos tomēr atrod tikai retais, bet ēst un dzīvot grib visi.

 

Ceturtdien, 9. novembrī

(Pl. 19). Esam atstājuši Berlīnes mazo viesnīciņu "Albrechtshof". Tur nodzīvojām 5 dienas. Austrai bija garlaicīgi, jo priekšpusdienās parasti lija un viņa dzīvoja viesnīcā. Vienīgais prieks Austriņai izrādījās pagājušā svētdienā, kad aizbraucām uz Potsdamu. Pavadījām tur visu dienu. Maldījāmies pa Sansusī pili, pagalmiem un apkārtni. Ļoti skaisti. Vareni pieminekļi no Fridriha Lielā laikiem. Tagad Potsdama un Berlīne aiz muguras. Esam Frankfurtē pie Oderas (Frankfurt a/O). Šodien no paša rīta staigājām pa pilsētu. Tā ļoti skaista, tīra un sabumbota vienīgi nabagmāja. Šeit būtu labi strādāt, bet nav iespējamības.

* * *

 

Berlīnē satiku bij. Latvijas meistaru augstlēkšanā valmierieti Ostvaldu. Viņš — leitnants. Noskumis. Bijis kursos un saņēmis ziņu, ka Valmierā tēvs braucis ar divriteni uz darbu un nosists (laikam ar kādu garāmbraucošu auto). Braucis uz Rīgu, lai dotos uz tēva bērēm, taču tālāk nav ticis, jo saņēmis ziņu, ka Valmierā jau boļševiki. Sportista māte un māsa — abas palikušas pie iebrucējiem. Tādēļ — ļoti skumji.

 

Sestdien, 11. novembrī

(Pl. 18). Štrālzundā. Atpakaļ braucot no Frankfurtes pie Oderas, vakar vēl bijām Berlīnē. Tā ar savām drupām jau apnikusi.

* * *

 

Berlīnes "Das 12 Uhr Blatt" 6. novembra numurā ziņo, ka cīņās Baltijā kritis Jānis Stendzenieks. Ziņa ņemta no zviedru avotiem. Diezgan mistiski, bet jādomā, ka būs taisnība. Stendzenieka 1943. g. sasniegtais Latvijas rekords šķēpa mešanā ir 70,80 m. Šogad — 70,46 m, t.i., 2. vieta Eiropā (1. v. — zviedrs Svens Ēriksons — 73,24 m). Ar Stendzenieku pēdējo reizi runāju septembra sākumā Rīgā sporta pārvaldes telpās. Viņš un otrs daugavietis E.Jakobsons gatavojās leģionāru gaitām, jo neesot vairs nekādas iespējas palikt mājās. Sevišķi bēdājās Jakobsons: viņa Katlakalna saimniecībā nepaliekot neviena vīrieša ražas novākšanai.

* * *

 

Zinaida Bērziņa paziņojusi no Dancigas, ka frontē Jelgavas tuvumā kritis un turpat apbedīts Latvijas meistars galda tenisā Dimitrijs Štams (LSB).

* **

 

Berlīnē satiku Alfrēdu Verneru — bij. mūsu valsts vienības futbolistu. Jautrs tāpat kā senāk.

* * *

 

Dīvainību netrūkst arī šeit. Frankfurtē pie O. ļaudis stāv rindā pēc laikraksta. Ārpus rindas pieiet vīrs ar kruķiem. Rodas briesmīga kņada. Arī vīrs uztraucies un saka: "Cienību pret maniem spieķiem!" Kāda vecāka dāma un turpat blakus jaunāks vīrietis neliekas mierā: "Lai viņš parāda savu apliecību!" Ak, neiecietība par sīkumiem.

* * *

 

Ne katrs šejienietis vēl 6. ka®a gadā vēlas izprast pašreizējā laika grūtības. Frankfurtē pie O. (Fūrstenwalderstr. 56a — Millers) 12 istabās dzīvo 3 cilvēki!

* * *

 

Miera laikā nav jāaizmirst doma par nedēļas laikrakstu. Radio programma — arī ārzemes. Sudraba, zelta un dimantkāzu jubilejas. Hipodroma tipi. Katru nedēļu 20 mazi citējumi no ārzemju preses, beigās pieliekot atzīmi no kāda laikraksta. Precību sludinājumi. Mākslinieciski izstrādāti sludinājumi. Dzejolis ar attiecīga dzejnieka ģīmetni. Ļoti labs sports. Speciālraksti no ārzemēm (Rīgā rakstīti ar attiecīgu autoru vārdiem). Personīgie sīkumi par sportu, mākslu. Atsevišķa nodaļa saimnieciskiem sīkumiem (jaunumi par attiecīgo fabriku ražojumiem tekstā pret samaksu). Ārzemju sīkumi — sevišķi interesanta lasāmviela. Oriģinālu pastmarku nodaļa. Šacha nodaļa. Ļoti plaša kino nodaļa. Neaizmirst lauciniekus. Avīzes nosaukums — "Melnais kaķis". Avīzes reklāma uz alus paliekamiem papīriem, kino, mazi skatlodziņi apm. 10 vietās pilsētā.

* * *

 

Vēl neaizmirst: kantoris biļešu iepriekšpārdošanai sacīkstēm par zināmu % un priekšreklāma sporta biedrību sarīkojumiem.

* * *

 

Miera laikā, ja iespējams, vienoties ar Nikolaju Seglenieku par sporta vai nedēļas laikrakstu. Viss uz pusēm. Ja ne — strādāt vienam.

* * *

 

Vēl neaizmirst: degvīna un tabakas tirgotava. Oriģināla skatlogu reklāma. Kāds speciāls pasūtījuma ražojums.

 

Sestdien, 18. novembrī

(Pl. 13). Mūsu nacionālā svētku diena. Vakarā iedzersim "brenku", ku®u šeit izsniedza sakarā ar uzlidojumu un bumbošanu. Nejēdzīgs laiks. Nobridāmies pa pilsētiņu. Līst. Nemīlīgi. Kā jau novembrī.

* * *

Vakar atkal izvandījamies pa Rīgena (Rūgen) salu. Bijām Bergenē (Bergen) un Zasnicā (Sassnitz). Pēdējā ir maza, bet ļoti jauka un interesanta pilsētiņa — kalnaina un tīra. Tāpat kā Binca (Binz), arī Zasnica paslēpusies klusā līcī, no kurienes ir 4 stundu brauciens līdz Zviedrijas dienvidu krastam. Senāk Zasnica droši vien bijusi slavena kontrabandistu pilsētiņa. Tagad visas mājas un viesnīcas aizņemtas. Ir tiešām žēl, ka tik jaukā vietā nekā nevar iekārtoties. Rīgenā saplūduši arī daudz Austrumprūsijas bēgļu. Strādā arī leiši, krievi, poļi, franči u.t.t. Šos svešiniekus, ku®iem visiem trūkst dzimtenes, ir nožēlojami vērot, jo mūsu stāvoklis pašreiz gluži tāds pats.

* * *

 

Kurzemē Art. Strautmanis joprojām izdod "Tēviju". Goda vīrs! Kādā ievadā, kas iespiests "T." 9. nov. numurā, Strautmanis nosoda latviešus, kas nebrauc uz Vāciju. Viņš saka, ka pašreiz galvenais — glābt mūsu dzīvības. Ļoti pareizi. Kurzemē vēl vienmēr boļševiki nav ielauzušies.

* * *

 

Vakar, braucot vilcienā, kāda vācu māte stāstīja otrai savai tautietei savas bēdas. Kādu sestdienu ievainots viņas dēls, bet svētdien — otrs dēls pie Varšavas kritis. Tādu stāstu šeit daudz.

 

Otrdien, 21. novembrī

(Pl. 20). Trešo reizi Berlīnē. Šoreiz esam apmetušies mazā panzijā "Uhl", kas atrodas tuvu pie Fridricha ielas stacijas.

* * *

 

Rīgas hipodroma treners R.Beķeris atvedis Vācijā 28 savus rikšotājus. Arī viņš pats domā saistīties kādā šejienes hipodromā Berlīnes tuvumā.

* * *

 

RFK vārtsargs Herberts Briedis esot frontē Kurzemē. Tā šodien stāstīja viņa kundze — mūsu peldēšanas rekordiste Aleksandra Tomase–Briede. Šurp braucot, uz kuģa viņai apsaldējies bērniņš. Tas bijis Berlīnē slimnīcā. Rīt jau varēšot pārvest mājās. Briede steidzās pie E.Kalsones–Kukaines kundzes.

* * *

 

Roberts Plūme manīts Karalaučos.

* * *

 

Berlīnē saņēmu vēstuli no futbola tiesneša Pukinska. Arvīds raksta no Drezdenes un gaida atbildi.

* * *

 

Volejbolists Pēteris Kazaks (Daugavieši) frontē ievainots. Pēc Kurzemes cīņām viņš atkal atveseļojies un dabūjis 16 dienu atvaļinājumu.

 

Piektdien, 23. novembrī

(Pl. 22). Šovakar kopā ar futbolistu Alfrēdu Verneru sēdējām "Victoria" kafejnīcā. Verners atcerējās savas 19 spēles Latvijas valsts vienībā. Viņa vecākais brālis cīņās Normandijā kritis angļu gūstā, bet jaunākais brālis ka®o Italijā.

* * *

 

Daugavieši Artūrs Cēbers un Irēna Stedelaube caurbraucot uzturas Berlīnē. Leons Svīķeris ar kundzi dzīvo Vīnē. Cēbers Latvijas frontē ievainots, bet atkal atveseļojies. Ilmārs Rupners esot frontē Kurzemē.

* * *

 

Latvijas meistars paukošanā ar zobenu Pavlovs dzīvo un strādā Berlīnē.

* * *

 

Latvijas meistars tenisā Ābelītis strādā Latviešu pārvaldē Berlīnē.

* * *

 

Bij. Latvijas meistars galda tenisā Arnolds Ošiņš uzturas Drezdenē.

* * *

 

It kā Latvijā kritis Jānis Daliņš. Ziņa jāpārbauda.

* * *

 

Dimitrijs Štams kritis 20. septembrī frontē starp Jelgavu un Tukumu. Pie viņa atrastas vēl 19. septembrī rakstītas un neaizsūtītas vēstules. Viena no tām Zinaidai Bērziņai, ku®a dzīvo Dancigā. Štama māte vēstules aizsūtījusi pēc piederības. Apglabāts Štams turpat, kur kritis.

* * *

 

Gustavs Helmans esot Berlīnē. Viņa brālis "Ričs" kritis, bet otrs brālis "Antoška" bez vēsts pazudis Francijā. Ak, šie brīnišķīgie cilvēki.

* * *

 

Rakstu un domāju, kādu ciema kukuli aizvest Austriņai.

* * *

 

Rīt Berlīnē ieradīsies Roberts Plūme.

* * *

 

Dancigā spēlējot daudzi Rīgas futbolisti — Bebris, Ārens, Vanags u.c. Tā stāstīja sarkanmatainais galda tenisists Liepiņš, kas bija ieradies Berlīnē.

* * *

 

Vakar Berlīnē viesojās ka®a ziņotājs Pēteris Briedis. Rīkoja lepnas dzīras.

* * *

 

Parādījās futbolista Sīmaņa kundze. Ādolfs strādā kādā vācu firmā Berlīnē.

* * *

 

Stāsta, ka gleznotājs Eduards Kalniņš, šķiroties no Rīgas, savā dzīvoklī uzklājis galdu, uzlicis pīrāgus, pusstopu un uzrakstījis: "Dzeriet, svoloči!"

* * *

 

Cēsu SB futbolists Ozoliņš vēl 13. oktobrī kā viens no pēdējiem Rīgā pārgājis pāri dzelzs tiltiem, pēc kam tie uzspridzināti. Rīga degusi, bet Brīvības piemineklis tad vēl stāvējis pilnīgi neskārts. Irēna Stedelaube no Rīgas izbraukusi 11. oktobrī. Satikusi vēl Osv. Porieti un J. Graudiņu — abus ka®avīrus.

* * *

 

Liepājā bijis dots rīkojums līdz 15. novembrim pilsētu evakuēt. Atstājami tikai 3000 cilvēki. Pārējie — uz kuģiem Liepājā vai arī atpakaļ Kurzemē uz Ventspils pusi. Ģenerālim Kurelim Kurzemes mežos esot jau apm. 10 000 partizāņu.

* * *

 

Būtu jauki, ja iznāktu Pauļa Kovaļevska solītais darbs "L.B" redakcijā. Varētu tad varbūt rakstīt arī īsu chroniku par sportistiem. Rīt pl. 10 viss noskaidrosies. Bet kā tad būs ar dzīvi Štrālzundā — ko darīs Austriņa? Mēs taču Štrālzundā beidzot esam dabūjuši mazu istabiņu. Vai tajā neiznāks dzīvot? Man vēl jābrauc arī uz Frankfurti pie O. Ak, redzēs — kā jau būs, tā būs! Ja rīt ar darbu atkal nekas neiznāks, jāsāk kormēšanās no jauna. Varbūt Rob. Plūmem kas padomā?

 

Piektdien, 24. novembrī

(Pl. 24). Arī piektdiena var būt laimīga. Šodien noskaidrojās, ka, sākot ar 1. decembri, varēšu strādāt Berlīnē "Latviešu Balss" redakcijā. Otrkārt — no plkv. Kreišmaņa uz "Tēvijas" kontu saņēmu 400 RM. Arī kapt. Manga vakar izmaksāja 400. Kopā 800 RM.

* * *

 

No Prāgas Berlīnē iebraucis Bruno Bramanis. Čechijā tikko miris Alfonsa Bērziņa mazais dēls, ku®u kādreiz ar Otto Sprūdi fotografējām "Sporta Pasaulei". Skumji. Prāgā redzēta volejboliste Austra Konrāde. Bramanis bijis futbola sacīkstēs. "Spartas" un "Slavia" futbolistu māksla esot senā spožumā. Bicans — klase par sevi. Čechi skumst, ka viņi nevarot sacensties ar citu zemju vienībām. Nenotiekot sacīkstes pat starp Prāgas un Kladno futbolistiem, kaut arī abas pilsētas šķir tikai 30 km attālums. Pag. vasarā ļoti labi bijuši čechu vieglatlētu rezultāti.

* * *

 

Traka lieta! Šodien redakcijā saņēmu vēstuli no kāda policijas bataljona komandiera, ka Jānis Stendzenieks dzīvs, bet avīzē jau bija nekrologs... līdzīgi bokseram Grīnvaldam — atkal viens dzīvais mironis. Mani pamatīgi zobo. Būs jāaizraksta Stendzeniekam, jo uzdots viņa Feldposta numurs.

* * *

 

Igauņu laikraksts "Eesti Sona" arī palaidis pīli. Tas ziņo, ka pēc zviedru avotiem kāds Šveices laikraksts vēstot par latviešu bēgšanu no boļševikiem. Ceļā uz Zviedriju noslīkuši daudzi latvieši. Starp tiem arī bij. valsts prezidents Alberts Kviesis. Patiesībā Kviesis mira Rīgā, kad kāpa uz kuģa, lai dotos uz Vāciju. To aizmirsuši igauņi, šveicieši un zviedri.

* * *

 

Laikraksti ziņo, ka frontē krituši daudzi ievērojami vācu sportisti — vairums rietumos. Esmu no laikrakstiem uzglabājis izgriezumus.

* * *

 

Šovakar mūsu istabā pārguļ 2 ciemiņi — treners Reincholds Beķeris un viņa māsīca Grieta Lamstera jaunkundze. Viņi vēlā vakara stundā Berlīnē nav paspējuši sameklēt nevienu istabu. Nu esam 4 — arī 1 sieviete.

* * *

 

R. Plūme un A. Raitums vēl nav parādījušies.

 

Sestdien, 25. novembrī

(Pl. 21). Esmu Frankfurtē pie Oderas. Uz ielas satiku Bertholdu Klaikalieti — kādreizējo "Sporta Pasaules" līdzstrādnieku.

* * *

 

No Berlīnes izbraucu pl. 13.11. Bija ieradies Roberts Plūme ar kundzi. Tatjana Vīnē startējusi sacīkstēs un kādā peldējumā ieguvusi 2. vietu. Plūme gatavojas braukt atpakaļ uz Liepāju, kur esot notārs. Šnabis nākot no visām malām. Dzīve tur varena. Plūme pateica Jāņa Daliņa adresi. Tā ir Šlezvigā Holšteinā. Tātad — arī Daliņš dzīvo!

* * *

 

Berlīnē saņēmu vēstuli no Mārtiņa Kalves. Tas dzīvo Dancigā. Tur esot arī daudz sportistu — ka®avīru.

* * *

 

Pulkv.–ltn. Juris Raiskums vēl joprojām esot Liepājā.

* * *

 

Copotā kādā restorānā vareni uzstājušies Kārlis Ārens un Jānis Bebris. Oberi atšķaidījuši šnabi, no milzīgiem speķa krājumiem cepti garšīgi ēdieni. Restorāns bijis pilns cilvēkiem, kad abi sākuši priekšnesumus. Ārens dziedājis, bet Bebris spēlējis akordeonu. Abiem ap galvu lakatiņi. Aplausi.

 

Svētdien, 26. novembrī

(Pl. 24.30) Dienu pavadīju Frankfurtē pie Oderas, bet brīnišķīgā mēnesnīcā atgriezos Berlīnē. Skatos — istaba piesmēķēta un 4 vīri spēlē kārtis: Hermanis Zaļums, Visvaldis Saulītis, Zigismunds Liepiņš un Arnolds Ošiņš. Pēdējam kundze strādā Drezdenē, bet pats atbraucis šeit. Protams, ka ar šādām kompānijām viesnīcas īpašnieka labvēlību nevar iemantot, un tā bija arī šoreiz.

* * *

 

Šodien — mirušo piemiņas diena.

* * *

 

Berlīnē satiku tenisistu Zvilnu (RTK).

* * *

 

Rīt beidzot atgriezīšos pie Austras. Žēl, ka pēc pāris dienām atkal būs jāšķiras.

* * *

 

Šodien aizrakstīju kartīti Austrai, kā arī Jānim Stendzeniekam, Mārtiņam Kalvem un Arvīdam Pukinskim.

* * *

 

Senāk vācu meitenes droši vien pirka kino aktieru bildītes, bet tagad — Vācijas ievērojamākos ka®avīrus. Ir taču ka®š!

* * *

 

Frankfurtē pie O. stacijas kafejnīcā skumjš skats. Tēvi, mātes un sievas tur sēž ar saviem dēliem ka®avīriem. Viņi apciemojuši zaldātiņus un īsajā satikšanās brīdī nezin ko darīt — priecāties vai skumt.

 

Otrdien, 28. novembrī

(Pl. 17.10). Vakar atgriezos Štrālzundā. Varēšu palikt šeit tikai līdz 30. novembrim, jo 1. decembrī jābūt darbā Berlīnē. Sākumā jābrauc vienam — bez Austriņas, bet ceru, ka jau drīz būsim abi berlīnieši. Dzīvot šķirti ir ļoti sāpīgi.

* * *

 

Izmantojot atvaļinājumu, Berlīnē no frontes pāris dienas bija ieradies Hermanis Jēnichs. Sākumā viņu gribēja iedalīt vācu armijas Afrikas korpusā, taču Jenicham laimējās. Viņš uz Afriku neaizbrauca un dzīvo vēl šodien.

* * *

 

Berlīnē satiku Aleksandru Martiņsonu — bij. "Starta" un valsts vienības basketbolistu. Viņš dzīvo nometnē Suinemindē. Bēdas: bērniņš saslimis ar šarlaku.

* * *

 

Vakar pusdienojām kopā ar R. Plūmi un kundzi. Sēdējām "Bauer" kafejnīcā, kur brokastīs un pusdienās pulcējas daudz latviešu. Plūme ir notars Liepājā un brauks atkal uz turieni. Tatjanai Vīnē esot ļoti skumji. Trenējoties pie 2 treneriem un nezinot, ku®am klausīt. Palikšot pie viena, ku®am Plūme izrīkojis varenas vakariņas. Pavasarī Tatjana peldēšot labāk par pastāvošiem Latvijas rekordiem. Plūme teica, ka Kurzemē redzēti Vedējs un Raudziņš. Esot kādā zenītartilērijas vienībā.

* * *

 

Arī Aleksejs Auziņš — bij. mūsu valsts vienības futbolists un hokejists, bija komandējumā Berlīnē. Viņš kopā ar daudziem mūsu sportistiem ir Kurzemes policijas vienībā Tornā. Svētdien spēlējuši futbolu Dancigā. Zaudējuši turienes ka®a jūrniekiem 3–4 (1–2), jo vājš bijis vārtsargs. Mūsu vienība: Lācis (VEF), Aulis (VEF), Vijups (Vair.), Blaubergs (VEF), Ligers (VEF), Lidmanis (RFK), Rusmanis (RFK), H. Vītols (US), E. Freimanis (D), Upenieks (D) un Pidriksons (RFK). Vārtu ieguvēji: E. Freimanis, Vijups (11 m) un H. Vītols. Mūsu futbolistiem trūkuši piemēroti apavi. Sportu ļoti atbalstot pulkv. Rusmanis. Auziņam pašam savainota roka.

* * *

 

Vācu prese ziņo, ka pie Gotlandes uz sēkļa uzskrējusi kāda laiva ar 162 bēgļiem no Baltijas. Bēgļi izglābti.

* * *

 

Boļševiku uzbrukumi Kurzemē atslābuši. R. Plūme domā Ziemsvētkus svinēt Liepājā. Turpmāk — vēl

Piemiņas brīdis Arnoldam Šmitam Melburnā Latviešu kapsētas nodalījumā 1997. gada novembrī "Selonijas" atceres komerša pasākumu ietvaros Foto: Sigizmunds Timšāns, "LV"

Vēl par dziedoni, ordinēto diakoni Brigitu Saivu

Dziedone Brigita Saiva Austrālijā Foto no dziedones kolekcijas

Dziedone ātri kļūst pazīstama ne tikai latviešu, bet arī austrāliešu sabiedrībā. Brigitas Saivas pirmais patstāvīgais koncerts Sidnejā notiek 1965.gada 25.aprīlī, kad dziesmas ceļš jau pietiekami garš. Piedāvājam arī lasītājiem no Brigitas Saivas arhīva saņemto daļu — pro-grammas un recenzijas par koncertiem.

Bijušais Latvijas Nacionālās operas solists Kārlis Nīcis, kas Austrālijā ieradies jau agrāk, par Brigitas Saivas pirmo patstāvīgo koncertu avīzē "Austrālijas Latvietis" raksta:

"Visus pēdējos gadus jaunā dziedone ar neatlaidīgu centību ir studējusi balss izdaiļošanu un dziedāšanas mākslas apgūšanu Sidnejas konservatorijā. Klausoties viņas dziedāšanā, jāsecina, ka šo studiju sekmes ir bijušas vairāk kā iepriecinošas. Viņas patīkama tembra liriska soprana balss ir jau pietiekami elastīga un viegli pakļaujas niansu veidojumiem. Pie elpas stabilitātes vēl drusku jāpastrādā. Arī daži vokāļi vēl svārstās, bet sasniegumi norāda, ka dziedone ir uz pareiza attīstības ceļa un nav šaubu, ka turpmākā darbā šie trūkumi izlīdzināsies. Intonācija tīra un dikcija nevainojama. (..)

Ar gudru ziņu dziedone bija izvēlējusies savām pašreizējām spējām piemērotu programmu, pirmā daļā dziedot piecas Volfganga Dārziņa un piecas Jāņa Mediņa aranžētas latviešu tautas dziesmas. Klausītājiem vislabāk patika J.Mediņa muzikāli daiļskanīgi aranžētās tautas dziesmas, kurās B.Saivas dziedājums un E.Freimaņa muzikāli izjustais klavieru pavadījums atstāja ļoti dziļi māksliniecisku iespaidu, it sevišķi tas attiecināms uz "Ai, zaļāi līdaciņa" un "Dzeguze kūko".

Programmas otrās daļas sākumā bija četras Eižena Freimaņa komponētas dziesmas. Trīs no tām bija jau dzirdētas agrākos koncertos, bet pirmatskaņojumā dzirdējām "Svešos soļus" (Z.Lazdas vārdi). Šī ir skaista dziesma un būs vērtīgs ieguvums latviešu solo dziesmu literātūrā. Visas četras dziesmas dziedone sniedza autora iecerētā interpretējumā. Programmas cietākais rieksts un jaunās dziedātājas izpildījuma spēju pārbaude bija noslēgumā dzirdētais Bruno Skultes deviņu dziesmu cikls. Agrākos gados un arī vēl nesen ir bijusi izdevība dzirdēt šīs dziesmas daudz pieredzējušu un rutinētu dziedātāju nevainojamā izpildījumā. Klausoties B.Saivas dziedājumu un vērojot šo dziesmu dažādo noskaņu pārdzīvojumu, jāatzīst, ka iespaids bija varbūt mākslinieciski ne tik pārdomāti gatavs, bet toties nemāksloti īpatnēji izjusts un paliekams. Vairākas dziesmas dziedonei nācās atkārtot. Mākslinieciski neatvietojams klavieru pavadītājs bija Eižens Freimanis, dažuviet pat šķita, ka viņš jauno, vēl nepiedzīvojošo dziedātāju itin kā uz rokām pāri nesa sarežģītākām skaņdarbu vietām. (..)"

Par pirmo Brigitas Saivas koncertu presē lasāmas vairākas labas atsauksmes. Kā īpaši interesantu gribas atzīmēt mūsu lasītājiem jau pazīstamā Sidnejā dzīvojošā zinātnieka Dr.Jāņa Muižnieka ("LV", 17.04.1998, nr.102/105) korporācijas "Selonija" biļetenam sagatavoto cildinošo recenziju, kas uzrakstīta, zinot līdzšinējo dziedones darbību. Zinātņu doktors raksta: "Situāciju sarežģīja kāds pats par sevi niecīgs blakus apstāklis: pašreiz, kad rakstu, koncerts vēl nav noticis. Taču es ilgus gadus esmu sekojis jaunās dziedātājas mākslinieciskās augšupejas procesam, daudzkārt esmu dzirdējis viņu dziedam, gan publiskos sarīkojumos, gan Selonijas internos vakaros, un visbeidzot — man ir bijusi izdevība, kāda gadās tikai retam mūzikas kritiķim: ļauts būt klāt koncerta mēģinājumā. Tādēļ es ar vieglu sirdi uzņemos neizbēgamo ekstrāpolācijas risku, kas ar manu rīcību saistās. (..)"

Jau 1966.gadā Brigitas Saivas dziedātās dziesmas skan Eiropā. Ar lielu nepacietību gaidītais latviešu dziesmu vakars izskan Kopenhāgenā 11.jūnijā. Par koncertu latviešu trimdas presē lasāmas cildinošas atsauksmes.

Citēsim rindkopu no raksta, kas publicēts Dānijas Latviešu nacionālās komitejas izdevumā.

"Dziedātāju Brigitu Saivu saņēma spēcīgiem aplausiem, kas atkārtojās pēc katras viņas nodziedātās dziesmas. Volfganga Dārziņa savdabīgajām kompozīcijām ar tautas dziesmu tekstiem sekoja Eižena Freimaņa smalkās, izjustās kompozīcijas ar J.Medņa, Z.Lazdas un E.Ķikures tekstiem. Lielu atsaucību izpelnījās Bruno Skultes kompozīcijas no "Bērnu dziesmu cikla" ar J.Raiņa tekstu, kuru dziedone veiksmīgi pielietoja no mātes mantotās aktrises dotības, izceļot tekstā izraisītās vizijas. Aplausi nerima, nācās atkārtot. Pēc pauzes sekoja trīs Jāņa Mediņa kompozīcijas ar tautas dziesmu vārdiem. Sen pārbaudītās un dziļi iesakņojušās augšminētā komponista dziesmas "Glāsts" un "Dzīvīte" izraisīja klausītājos kāpinātu sajūsmu. (..) Dānijas Karaliskās operas pianists Hanss Meijers Petersens ( Hans Meyer Petersen) ar savu nevainojamo pavadījumu lielā mērā izcēla katras dziesmas savdabību. (..)"

1968.gada 26.februārī aizsaulē aiziet komponists un pianists Eižens Freimanis, kura lomu Brigita Saiva savas dziesmas ceļos vērtē ļoti augstu.

Latviešu dziesmas skaņām Austrālijā Brigita Saiva saskata arī citu uzdevumu. Viņa raksta, ka dziesma ir tikpat svarīga kā skola, īpaši saistot to ar latviešu valodas mācīšanu trimdas bērniem. Sidnejā joprojām skan Jāņa Mediņa un Bruno Skultes dziesmas. Dziedones repertuārā jau ir pasaulslavenā zinātnieka un mūziķa Leonīda Slaucītāja dziesmas ("LV", 13.03.1998, nr.67/68).

Koncertmeistare Mirdza Stūre un dziedone Brigita Saiva

Viņa Karaliskā augstība Velsas princis Čārlzs (Prince Charles) 1977. gadā, tiekoties ar māksliniekiem. Otrā no labās aiz prinčā — Brigita Saiva, vidū — Austrālijas slavenā dziedone Džūna Brunhilla (June Brunhill)

 
Programmas no Brigitas Saivas personīgā arhīva

Materiālu kopu pēc Austrālijas brauciena sagatavojis

Sigizmunds Timšāns, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents