Konkrēti: VCB uzskata par nepieņemamām normas, kas nosaka valsts valodas lietošanu privāto uzņēmumu sanāksmēs, kā arī publiskos pasākumos (bez konkretizācijas). VCB iebilst pret likumprojektā noteikto prasību iesniegt notariāli apstiprinātu tulkojumu valsts valodā visiem svešvalodās iesniedzamiem dokumentiem (šī prasība ir saistīta ar materiāliem izdevumiem, un tās īstenošanas rezultātā tiktu ierobežotas mazturīgo iedzīvotāju tiesības griezties valsts un pašvaldību iestādēs).
VCB arī uzskata, ka Ministru kabineta noteikumos jāiestrādā norma, kas paredzētu indivīdam lietot savu personvārdu atbilstoši savām valodas tradīcijām. Valsts valodas likumprojekts nosaka, ka citu valodu personvārdus latviešu valodā lieto un raksta atbilstoši Valsts valodas centra apstiprinātajiem norādījumiem, bet Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību nosaka, ka jebkura pie nacionālās minoritātes piederoša persona ir tiesīga lietot savu uzvārdu un prasīt tā oficiālu atzīšanu.
Par priekšlikumiem izdarīt grozījumus Valsts valodas likumprojektā VCB jau ir atkārtoti informējis Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Valsts valodas centru, kā arī starptautiskos ekspertus. VCB direktors Olafs Brūvers atzinīgi vērtē valdības lēmumu par Valsts valodas likuma pieņemšanu atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesību normām un cer, ka Saeima šo lēmumu atbalstīs.
Valsts cilvēktiesību birojs
1998.gada 28.aprīlī