Informācija

Atmiņu lauki. Par Apsolīto zemi, Izraēlu

"Tā ir unikāla Izraēlas mākslinieku darbu kolekcija, kas veidota saskaņā ar principu, ka jebkurš no darbiem, katrs savā veidā, ir daļa no kopīgās mākslinieciskās atmiņas, kurā atainojas mūsu, izraēliešu, būtības krāsas, materiāli un formas," — tā par nule Latvijas Ārzemju mākslas muzeja velvju zālē atklāto izstādi saka Izraēlas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Odeds Ben-Hurs, kas vienlaikus arī atgādina: "Šogad Izraēla svin savu 50. jubileju, un šajā laikā vislabākais ir jubilejas foto, kurā redzams, kādi mēs esam."

Šajā savdabīgajā izstādē eksponēti septiņu ļoti dažādu Izraēlas mākslinieku, galvenokārt vidējās paaudzes pārstāvju dažādu tehniku darbi. Ronita Agasi veidojusi smalkas kolāžas uz papīra, ņemot talkā arī smiltis, gliemežvākus, stiklu..., un viņas darbu fons atgādina kibuca lauku viņas bērnības vietā. Savukārt drūzu mākslinieks Asads Azi kolāžas veidojis no rokdarbiem, kiča priekšmetiem un fotogrāfijām. Jakovs Hefecs savā projektā "Maš`chara" mēģinājis parādīt ebreju un arābu sadarbību. (Maš`chara ir tradicionāla ierīce, ko Izraēlā lieto kokogļu iegūšanai.) Lindas Zandhauzas vizuālās dienasgrāmatas atspoguļo cilvēka vēlmi visdažādākajos veidos fiksēt un atainot sev atvēlēto laiku.

Zīmīgs Izraēlas pusgadsimta jubilejas kontekstā ir arī mākslinieku sastāvs. Lielākā daļa no izstādē redzamo darbu autoriem dzimuši neilgi pirms vai pēc 1948. — Izraēlas valsts nodibināšanas — gada un ir savas valsts līdzaudži. Piemēram, Rosita Agasi ir tikai gadu jaunāka par savu valsti, bet Jakovs Hefecs Izraēlā dzimis divus gadus pirms šīs ebreju valsts neatkarības proklamēšanas.

Savukārt Linda Zandhauza dzimusi Tunisā, Žaks Zano — Marokā, un vēlāk emigrējuši uz Izraēlu. Līdz ar to izstādes dalībnieki arī ar pašu dzīvesstāstiem it kā simbolizē savas valsts likteni.

"Arī Ārzemju mākslas muzejam ir savu atmiņu lauki sadarbībā ar Izraēlu," izstādes atklāšanas reizē teica muzeja direktore Daiga Upeniece. "1990. gadā pie mums bija reliģiskās grāmatas izstāde. Lielus panākumus 1994. gadā guva otra izstāde, kas bija veltīta īpaši Jeruzalemei. Tā bija veidota jau sadarbībā ar Izraēlas vēstniecību un guva lielus panākumus. 1998. gadā mēs esam nokļuvuši jau līdz trešajai izstādei, līdz šiem "Atmiņu laukiem", kas veidota tieši Latvijai, tieši šai zālei. Es sveicu Izraēlas tautu tās 50. valsts svētkos!"

Apsveikuma uzrunu teica arī Rīgas Domes pārstāve Karīna Pētersone: "Mākslas un kultūras valodas ir emocionāli iedarbīgākās sazināšanās valodas. Šī izstāde man liek domāt par Izraēlas apmeklējumu, kas bija viens no spēcīgākajiem manas dzīves pārdzīvojumiem. Dažās dienās es Izraēlā sapratu ko tādu, ko nebūtu varējusi izlasīt vēstures grāmatās. Kopš brīža pirms 50 gadiem, kad Izraēlas valsts aicināja savus dēlus un meitas atpakaļ uz Izraēlas zemi, šī tauta ir unikāla parādība visā pasaulē ar savu ļoti īpatnējo kultūras identitāti. Jo cilvēki, kas ebreju diasporā bijuši izkaisīti visā pasaulē, ir pienesuši šai kultūras identitātei katrs savu kolorītu, katrs savu viedokli un katrs arī savas mītnes zemes identitāti. Šajā izstādē es saskatu mēģinājumu formulēt tagadni, pašreizējo brīdi caur atmiņām un caur savas identitātes meklēšanas ceļu."

Izraēlas vēstnieks Latvijā Odeds Ben-Hurs teica: "Atmiņu lauki", manuprāt, ir vispiemērotākais nosaukums šādai izstādei. Jo šie mākslas darbi rāda, kā mēs, izraēlieši, ar savu mākslinieku acīm redzam, jūtam un saprotam materiālu un to lietu būtību , ar kurām mēs dzīvojam. Protams, tas sevī ietver arī ainavu.

Man ir liels prieks atklāt šo izstādi mūsu valsts neatkarības 50. gadadienas priekšvakarā. Es ar lielu gandarījumu varu apsveikt faktu, ka Rīgas Dome ir atsaukusies mūsu aicinājumam un vienu no Rīgas ielām pārdēvējusi Jeruzalemes vārdā.

Pēc šīs būs vēl dažas citas mūsu jubilejas izstādes Rīgā, kā arī Izraēlas valsts 50 gadiem veltīts koncerts Nacionālajā operā 30. aprīlī," teica Izraēlas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Odeds Ben-Hurs.

Izstādes atklāšanas ceremonijai savdabīgu gaisotni piešķīra populārais Izraēlas džeza saksofonists Džess Korens, kas ar savu ansambli ieradies Baltijas valstīs, lai uzstātos tieši Izraēlas valsts svētku dienās.

Izraēlas izstādes atklāšanā piedalījās Lielbritānijas, Dānijas, Ukrainas, Krievijas vēstnieki, kā arī Francijas, Ķīnas un vairāku citu ārvalstu vēstniecību diplomāti, plaši bija pārstāvēta Latvijas radošā inteliģence un Latvijas ebreju kopiena. Rīgas un Latvijas virsrabīns Natans Barkans sarunā ar "Latvijas Vēstneša" pārstāvi atkārtoti uzsvēra, ka nevienam neizdosies iedragāt latviešu un ebreju tautu tradicionālo draudzību.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors