Par vidējo pensiju — Ls 53

Likumdošana, kas reglamentēja pensiju piešķiršanas un izmaksu kārtību līdz jaunā likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās laikam — 1996. gada 1. janvārim, paredzēja, ka valsts pensijas ir indeksējamas reizi ceturksnī atbilstoši iepriekšējā perioda vidējai darba algai un budžeta iespējām. Šī norma, kā uzsvēra V. Makarovs, pēdējo reizi pilnībā tika izpildīta 1995. gada oktobrī, kad pensijas tika indeksētas atbilstoši 1995. gada pirmā ceturkšņa vidējai algai — 82,5 latiem. Pēc tam vidējai algai atbilstošu pensiju indeksāciju traucējušas sociālā budžeta ierobežotās iespējas. Lai kompensētu nenotikušo pensiju indeksāciju un veicinātu iedzīvotāju uzticību valsts obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmai, pensijas, kas piešķirtas līdz 1996. gada 1. janvārim atbilstoši tā laika likumdošanai, ar šī gada 1. maiju tiks indeksētas straujāk nekā vēlāk piešķirtās — par 15,87 procentiem. Kā liecina Labklājības ministrijas veiktie aprēķini, līdz 1996. gada 1. janvārim aprēķināto pensiju vidējais apmērs, kas pašlaik ir 46,15 lati, tādējādi palielināsies par aptuveni septiņiem latiem.

Kā uzsvēra V. Makarovs, šī līdz jaunā likuma pieņemšanai aprēķināto pensiju straujā indeksācija, viņaprāt, kļūs par pamatu arī strādājošo Latvijas iedzīvotāju uzticībai valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, stimulēs godprātīgāku sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu. Vienlaikus tā kļūs par pierādījumu arī tam, ka pensionāri, kuru pensijas aprēķinātas saskaņā ar veco likumdošanu, nekļūs par zaudētājiem, salīdzinot ar tiem, kuru pensijas kopš 1996. gada 1. janvāra aprēķina saskaņā ar jauno likumu "Par valsts pensijām" un kuras atbilstoši šī likuma normām tiek indeksētas atbilstoši inflācijas rādītājiem valstī.

Savukārt pensijas, kas aprēķinātas pēc 1996. gada 1. janvāra, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, sākot ar šī gada 1. maiju, tiks palielinātas par 5,7 procentiem. Kā atzina V. Makarovs, jau indeksējot valsts pensijas 1997. gada oktobrī, valdība ar tolaik pieņemto lēmumu principiāli mainījusi indeksācijas aprēķināšanas kārtību — jau notikušās inflācijas rādītāja vietā izmantojot inflācijas prognozi, tātad — indeksējot pensijas pirms inflācijas fakta. Arī lemjot par pensiju indeksāciju ar 1998. gada 1. maiju, izmantota Finansu ministrijas sniegtā šī gada iespējamā vispesimistiskākā prognoze — 5,7 procenti. Tieši ar tādu koeficientu Ministru kabineta rīkojumā paredzēts palielināt pēc 1996. gada 1. janvāra aprēķinātās pensijas. Aprēķināts, ka tādējādi šīs pensijas vidēji palielināsies par aptuveni 2,69 latiem.

Pēc Ministru kabineta rīkojumā noteiktās indeksācijas valsts pensijas Latvijā sasniegs vidēji 53 latus — šobrīd vidējais pensiju apjoms valstī, pēc Labklājības ministrijas sniegtajiem datiem, ir 46 lati.

Pensiju apjoma palielinājums valsts sociālās apdrošināšanas budžetam izmaksās aptuveni 4 miljonus latu mēnesī jeb 38 miljonus latu līdz 1998. gada beigām. Kā uzsvēra V. Makarovs, vērtējot šī gada sociālās apdrošināšanas budžetu un tā izpildes gaitu, viņaprāt, pensiju indeksācija un izmaksa varēs notikt bez problēmām. Valsts ekonomikas lēnākas attīstības gadījumā, pēc ministra domām, grūtības varētu rasties vienīgi ar 2000. gadu, kad Labklājības ministrija ir iecerējusi veikt sociālās apdrošināšanas iemaksu tarifa pazeminājumu. Vērtējot valsts sociālā budžeta pašreizējo stāvokli, pēc V. Makarova domām, valsts pensijas būs iespējams veiksmīgi indeksēt reizi pusgadā vismaz līdz 1999. gada sākumam.

Komentējot attieksmi pret likumu "Par valsts pensijām", V. Makarovs uzsvēra sabiedriska kompromisa nepieciešamību kā sociālās apdrošināšanas shēmas funkcionēšanas priekšnoteikumu. Lai pierādītu pensiju likumdošanas spēju darboties, pēc ministra domām, ir nepieciešams laiks, lai sabiedrība to saprastu, pieņemtu un sāktu pildīt. Latvijā šāds apdomu un skaidrojuma laiks sabiedrības straujo pārmaiņu dēļ nav bijis iespējams. Tomēr, kā atzina ministrs, jau ir jūtami likuma tikai nedaudz vairāk par gadu ilgās darbības efektivitātes pierādījumi — iedzīvotāji aizvien vairāk uzticas valsts sociālajai apdrošināšanai, to rāda iemaksu pieaugums sociālās apdrošināšanas budžetā. Kā uzsvēra V. Makarovs, piemēram, martā aprēķināto valsts pensiju kopskaitā strauji samazinājies to pensiju īpatsvars, kas sasniedz tikai valsts sociālā nodrošinājuma apmēru. 1997. gada janvārī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā aprēķinātas 384 pensijas, šī gada janvārī — 124 pensijas, bet martā — vairs tikai 46. Savukārt aizvien straujāk palielinās tādu pensiju skaits, kas pārsniedz simt latus. Kā uzskata V. Makarovs, to var uzskatīt par pierādījumu tam, ka iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās sociālās apdrošināšanas iemaksu lietderību un tādēļ neslēpj savu ienākumu patiesos apmērus. Tas savukārt rada stabilus ienākumus valsts sociālās apdrošināšanas budžetā un ļauj indeksēt jau piešķirtās valsts pensijas.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore