Valdībā

Ministru kabineta 28. aprīļa sēdē

Akceptēti un nosūtīti izskatīšanai Saeimā grozījumu projekti likumā "Par tiesu varu" un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. Izdarot sagatavotos grozījumus likumos, paredzēts ieviest jaunu institūciju – Tiesnešu disciplinārkolēģiju, kas izskatīs lietas par tiesnešu disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem, ko līdz šim izskatīja tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas.

Valdība atbalstīja Kultūras ministrijas priekšlikumus par Kultūras ministrijas balvu par sasniegumiem starptautiskajos konkursos, festivālos, izstādēs un skatēs mākslas nozarēs. Tika nolemts atļaut finansu ministram no Finansu ministrijas 1998. gadam piešķirtajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Kultūras ministrijai 15 000 latu mākslas izglītības iestāžu audzēkņu balvu fonda izveidošanai saskaņā ar tāmi.

Valdība akceptēja noteikumus "Valsts bezpeļņas akciju sabiedrības "Kultūrkapitāla fonds" statūti".

Akceptēti noteikumi "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu pret Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku".

Ministru kabinets akceptēja Latvijas Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā finansējuma tabulas un progammas pielikumus: finansējuma tabulās minēto finansējumu uzskatīt par indikatīviem rādītājiem; Eiropas integrācijas birojam sadarbībā ar Finansu ministriju un nozaru ministrijām līdz 30. jūnijam uzdots organizēt trīspusējas konsultācijas, lai, ņemot vērā programmas realizācijai pieejamo valsts budžetu, PHARE un bilaterālās palīdzības resursu analīzi, izvērtētu Nacionālajā programmā identificēto uzdevumu veikšanai pieprasītā finansējuma apjomu.

Valdība pieņēma zināšanai finansu ministra Roberta Zīles sniegto informāciju par konkursa norisi par tiesībām rīkot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmi Rīgā 2000. gadā, no 19. līdz 22. maijam. Par konkursa uzvarētāju atzīta Privatizācijas aģentūra. Finansu ministrijai uzdots parakstīt ar Privatizācijas aģentūru līgumu par tiesībām organizēt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmi Rīgā 2000. gadā, no 19. līdz 22. maijam.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 28. aprīļa sēdes

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača un aizsardzības ministra Tālava Jundža atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vispirms tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs komentēja MK sēdē izskatītos un akceptētos likumprojektus, kas tiks nosūtīti izskatīšanai uz Saeimu: grozījumus likumā "Par tiesu varu" un grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

— Šodien Ministru kabinetā tika akceptēti divi likumprojekti. Grozījumi likumā "Par tiesu varu" paredz vairāk nekā 40 grozījumus, un tie galvenokārt ir šādi. Bijušo četru kvalifikācijas kolēģiju vietā būs divas kolēģijas: viena — disciplinārkolēģija un otra — kvalifikācijas kolēģija. Atšķirībā no agrākās sistēmas, kad šīs kolēģijas bija atsevišķi pēc līmeņiem, tagad ir viena apvienotā kolēģija, kā tas ir daudzās pasaules valstīs. Tajā ir apvienoti dažādu līmeņu tiesu tiesneši un skata šos jautājumus par kvalifikāciju un arī par disciplinārlietām kopīgi. Atšķirība arī tā, ka šo kolēģiju darbā bez balsstiesībām, bet ar padomdevēja balsstiesībām varēs piedalīties arī dažādu citu institūciju pārstāvji, kuru darbs ir saistīts ar tiesnešu kvalifikāciju.

Nākamais būtiskākais šajos grozījumos ir tas, ka pirmā līmeņa tiesnešiem, tas ir, rajonu pilsētu tiesnešiem, pārbaudes laiks pašlaik esošo divu gadu vietā ir palielināts līdz pieciem gadiem. Protams, likumam nebūs atpakaļejoša spēka, uz jau ieceltajiem tiesnešiem tas neattieksies, bet uz tām personām, kuras vēl tikai stāsies tiesneša amatā, tas attieksies. Bez tam šo pārbaudes laiku varēs vēl pagarināt par diviem gadiem. Tas ir nepieciešams tāpēc, lai būtu pietiekami garš laiks, lai pirms tiesneša amata pretendenta apstiprināšanas uz mūžu varētu izvērtēt viņa spējas un atbilstību šim amatam.

Turklāt noteikti jāmin arī tas, ka ar pārejas noteikumiem un 119. un 120. pantu ir paredzēts palielināt tiesnešu amatalgas no vidējā civildienesta ierēdņa amatalgas līmeņa uz maksimālo civildienesta ierēdņa amatalgas līmeni plus, lai stimulētu tiesnešus būt ieinteresētiem savas kvalifikācijas paaugstināšanā, normā, kura nosaka piemaksas par kvalifikācijas klasi, šīs procentuālās piemaksas ir paaugstinātas no pusotras līdz divām reizēm un nedaudz vairāk arī diferencētas.

Līdz ar šo likumu vienā paketē, protams, ir arī Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma grozījumi. Šajā likumā arī ir iekļauta šī jaunā veida kolēģija, kurā pārstāvēti visu līmeņu tiesneši un kuru vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Šie grozījumi jau ir saskaņoti ar tiem grozījumiem Satversmes 84. pantā, kuri tika izdarīti pagājušā gada nogalē. Arī te papildus jau likumā minētajiem disciplinārsodiem ir paredzēts jauns disciplinārsods — tiesneša kvalifikācijas klases pazemināšana. To disciplinārkolēģija var veikt, ja kvalifikācijas kolēģija ir devusi atzinumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu.

Izskatījām arī jautājumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu Dītriham Andrejam Lēberam — pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

Likumprojekts par prokuroru izdienas pensijām. Situācija ir tāda, ka valdība nolēma šo jautājumu virzīt vispārējā kārtībā — saskaņot ar ministrijām, pēc tam skatīt valdības sēdē. Šī likumprojekta galvenais uzdevums, manuprāt, ir dot garantijas prokuroriem, kuri ir tuvu sava darba mūža noslēgumam, un nodrošināt normālu paaudžu maiņu šajā sarežģītajā pārejas periodā.

— Kāda ir tiesnešu pašreizējā amatalga, un cik liela tā būs pēc amatalgas palielināšanas?

Dz.Rasnačs:

— Tiesnešu mazākā amatalga pašlaik, skaitot kopā ar visiem atvilkumiem, ir 273 lati, lielākā — 641 lats (Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājam), rēķinot kopā ar visām piemaksām un visu pārējo. Reāli piemaksa varētu būt no 50 līdz pat apmēram 150 latiem atkarībā no līmeņa, kvalifikācijas un no vairākiem citiem faktoriem. Amatalgu palielināšana stāsies spēkā ar 1. janvāri. Tas ir arī paredzēts budžeta projektā, un tā saskaņošanas procesā šī nauda ir iekļauta. Līdzīgs paaugstinājums būs arī prokuroriem.

— Vai Satversmes tiesas valdījumā tiks nodota ēka Alunāna ielā 1?

Dz.Rasnačs:

— Saskaņā ar rīkojumu projekts tika akceptēts, bet protokola lēmums tika papildināts ar normu, kurā tiek fiksēts, ka papildus nekādi līdzekļi ēku remontiem netiks prasīti.

— Vai pārbaudes laiks tiks palielināts līdz 5 gadiem un tad vēl par diviem gadiem? Kāda būs šī sistēma?

Dz.Rasnačs:

— Šis pārbaudes laiks turpmāk varētu būt no 5 līdz 7 gadiem. Šis 5 gadu termiņš ir noteikts likumā, un tad, ja kolēģija konstatē, ka vēl vajadzētu 2 gadus turpināt pārbaudes laiku, tad tieslietu ministrs nesniedz tiesneša dokumentus apstiprināšanai amatā uz mūžu, bet gan vēl divus gadus turpina pārbaudīšanu. Te vēl ir viens šāds pluss. Tiesneši izsaka pārmetumus politiskajai varai jeb likumdevējvarai par to, ka viņi nemotivēti neapstiprina tiesnesi uz mūžu. Bet šāds noteiktais laika posms jau skar divus vai pat trīs Saeimas sasaukumus.

— Cik tiesnešu šobrīd Latvijā ir apstiprināti uz mūžu?

Dz.Rasnačs:

— Apmēram puse. Diezgan daudz ir tādu, kas tika apstiprināti deviņdesmito gadu sākumā uz 10 gadiem. Ir tādi, kuri ir administratīvā tiesneša amatā uz 5 gadiem. Vēl gribēju minēt, ka šajā projektā ir likvidēts administratīvā tiesneša statuss. Taču, kā jūs zināt, pašlaik tiek izstrādāts jauns Tiesu iekārtas likums, kurā būs gan tiesu varas likuma normas, gan tiesnešu disciplinārās atbildības likuma normas, gan tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbības normas, gan tiesnešu pašpārvaldes darbības normas, gan arī disciplinārās atbildības normas vissīkāk un visprecīzāk reglamentētas.

 

Pēc tam aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis komentēja Ministru kabineta sēdē akceptēto likuma "Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem" projektu:

— Pie šī likumprojekta ir aizvadīts jau pusgads darba, un es ceru, ka pusgada laikā tas tiks izskatīts arī Saeimā. Projekts atspoguļo starptautiskajiem standartiem atbilstošo reorganizāciju un funkciju sakārtošanu, kas Nacionālajos bruņotajos spēkos tika aizsākta jau rudenī. Projekts nosauc trīs galvenos Nacionālo bruņoto spēku veidus — Zemessardzi, Gaisa spēkus un Jūras spēkus. Darbosies arī Militārā policija un sevišķo uzdevumu vienības. Likums skaidri nodala šo vienību savstarpējās attiecības un uzdevumus.

Maijā mēs ceram valdībā iesniegt ar šodienas projektu cieši saistītu likumprojektu par Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu dienesta gaitu un statusu, kas noteiks šo personu garantijas, tiesības un pienākumus.

T.Jundzis informēja arī par valdības sēdē akceptētajām militārajām mācībām, kurās 1998. gadā paredzēta arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās:

— Ministru kabinets piekrita, ka šajā gadā Latvijā notiek trīs militārās mācības. Maijā sākumā Jūrmalā būs štāba mācības, tajās piedalīsies trīsdesmit ārvalstu viesi. Maijā notiks mācības arī Ādažos — uz Baltijas bataljona bāzes, kur piedalīsies aptuveni simts viesu. Jūnijā Latvijā un tās teritoriālajos ūdeņos notiks Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kopīgās mācības, un tajās piedalīsies pieci kaimiņvalstu un aptuveni tikpat mūsu Nacionālo bruņoto spēku kuģi.

Tika akceptēts arī rīkojuma projekts par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos militārajās mācībās ārvalstīs. Nolemts piedalīties 13 militārajās mācībās — Lietuvā, Igaunijā, Lielbritānijā, Kanādā, Zviedrijā un citur. Šajā sarakstā nav ietverti semināri un štāba mācības, ir nosauktas tikai reālas militārās mācības. Vairāki manevri notiks Baltijas jūrā. Šo mācību lielākā daļa ir miera uzturēšanas operāciju apmācība. Mācībās jūrā tiks apgūti arī specifiski uzdevumi, piemēram, glābšanas operācijas. Būs arī medicīnas dienesta, inženiersapieru un Gaisa spēku apakšvienību mācības.

Pēc tam Tālavs Jundzis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai līdz ar NBS pārstrukturizāciju tiks pārveidoti arī štābi?

T.Jundzis:

— Jā, notiks arī štābu sakārtošana. Stratēģiskā štāba funkciju pildīs Nacionālo bruņoto spēku štābs, kurš šobrīd pilda daudzas liekas funkcijas. Bez tā darbosies trīs atsevišķo spēku štābi — Zemessardzes štābs, Jūras spēku štābs un Gaisa spēku štābs. Katrā no tiem darbosies aptuveni 20 cilvēki.

— Vai Nacionālo bruņoto spēku pārstrukturizācija jau ir notikusi un likums tai seko, vai arī — tieši otrādi — pārmaiņas sāksies līdz ar likuma pieņemšanu?

T.Jundzis:

— Ir sagatavoti visi priekšnoteikumi likuma ātrai ieviešanai pēc tā pieņemšanas Saeimā.

Rūta Bierande, Dina Gailīte,

"LV" nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā