• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zvaigznes tās pašas. Bet dzīve pulsē drusku ātrāk. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.04.1998., Nr. 117/119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47983

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zvaigznes tās pašas. Bet dzīve pulsē drusku ātrāk (turpinājums)

Vēl šajā numurā

29.04.1998., Nr. 117/119

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zvaigznes tās pašas. Bet dzīve pulsē drusku ātrāk

Prof. Dainis Draviņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas 1998. gada laureāts, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

DRAVINS1.JPG (17637 BYTES)
Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis pasniedz LZA Lielo medaļu LZA ārzemju loceklim Lundas universitātes profesoram Dainim Draviņam

Piektdien, 24. aprīlī, LZA ārzemju loceklim, Zviedrijas Karaliskās akadēmijas loceklim profesoram Dainim Draviņam LZA viceprezidents Juris Ekmanis pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas augstāko apbalvojumu — Lielo medaļu par ievērojamiem zinātniskiem sasniegumiem astrofizikālo procesu izpētē zvaigžņu un starpzvaigžņu vidē un būtisku Latvijas zinātnes starptautiskās sadarbības veicināšanu.

Pēc tam laureāts nolasīja akadēmisko lekciju "Astronomija un zinātnes robežas" — tas bija saistošs stāstījums, ko referents bagātināja ar paša uzņemtiem fotoattēliem, zvaigžņu kartēm, zīmējumiem. Līdztekus pazīstamiem vai apjaušamiem lielumiem (ja par tādu var uzskatīt gaismas gadu) runātājs piesauca arī skaitļus ar 90 nullēm jeb 1090. Ne reizi vien izskanēja: uz šo jautājumu mēs atbildi vēl nezinām, pagaidām nezinām. Domājams, mūsu laikrakstam neizdosies savus lasītājus ar profesora Daiņa Draviņa akadēmisko lekciju iepazīstināt pilnībā, tāpēc ieskatam no tās — tikai daži domu aizmetņi. Kā zvaigznes uzzibsnījumi noslēpumainu gaismas pasauļu piesētās debesīs.

Astronomija ļauj izpētīt lielus attālumus un senu pagātni, arī tos laikus, kad Zemes un Saules vēl nebija. Var izsekot, kā veidojās zvaigznes un galaktikas, var novērot starojumu no Visuma bērnības dienām.

Pēdējo gadu atklājumu skaitā var minēt "eksoplanētas" — planētas ap citām zvaigznēm. Pirmo no tām atklāja 1995. gadā, bet tagad jau ir zināms kāds ducis. Un izrādās, ka planētas ir ārkārtīgi dažādas, daudz atšķirīgākas cita no citas, nekā to iedomājās pirms gadiem desmit vai piecpadsmit.

Zinātnes robežas paplašinās kopsolī ar tehnikas attīstību. Optiskie teleskopi tiek būvēti vietās ar pētniecībai vislabāko klimatu, kā arī izvietoti kosmosā. Rietumeiropas ESO (European Southern Observatory) pašlaik beidz celt pasaules lielāko optisko teleskopu Atakamas tuksnesī Čīlē.

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!