Jūrmalas pilsētas dome

Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi

Terminu skaidrojums

Būve — arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens stacionārs darinājums ar attiecīgajām tehniskajām iekārtām atkarībā no paredzētās funkcijas.

Būvētājs — fiziska vai juridiska persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem.

Būvniecība — visu veidu būvju projektēšana, būvēšana, paplašināšana un atjaunošana, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas.

Būvuzņēmējs — fiziska vai juridiska persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar pasūtītāju, veic būvdarbus.

Dzelzceļš — zeme (zemes josla) un būves uz šīs zemes, kas plānotas vai izmantotas dzelzceļa darbības nodrošināšanai, tai skaitā pieturvietas.

Ēka — atsevišķs arhitektonisks, konstruktīvs vai tehnisks virszemes, arī daļēji pazemes darinājums.

Garāža — ēka vai tās daļa, kas plānota vai izmantota pastāvīgai vienas vai vairāku automašīnu novietošanai.

Iela — zeme un būve vai tās daļa, kas plānota vai izmantota pilsētas rajona un tā apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai maģistrālēm. Pilsētas iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējām ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar lielceļiem un maģistrālēm.

Ietve — pilsētas izbūves teritorijas daļa intensīvai gājēju piekļūšanai pie atsevišķiem dabas vai apbūves objektiem ar slēgtu transporta kustību.

Īres nams — namīpašums, kurš plānots vai izmantots dzīvojamo vai nedzīvojamo telpu izīrēšanai, pamatojoties uz īres līgumu starp izīrētāju un īrnieku.

Kapsēta — zeme, kas plānota vai izmantota mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem, tā var ietvert arī ēkas un citas būves.

Kāpas — jūras, upju un ezeru piekrastes teritorija starp pludmali, kur sākas sauszemes dabiskā veģetācija, un tuvāko zemesgabala robežu vai tuvāko ietvi, bet ne tālāk par 100 m no vietas, kur sākas sauszemes veģetācija.

Lielceļš — zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota vai izmantota starppilsētu un tranzīta galveno autotransporta plūsmu uzņemšanai un saistīšanai ar pilsētas maģistrālo tīklu. Lielceļš ietver teritoriju tā sarkanajās līnijās un krustojumus ar maģistrālēm, pilsētas un vietējām ielām un piebrauktuvēm.

Maģistrāle — zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota vai izmantota valsts autoceļu un lielceļu savienošanai ar pilsētas dzīvojamiem rajoniem un iedzīvotāju darba vietām, kā arī iekšējiem autotransporta sakariem. Maģistrāle ietver teritoriju tās sarkanajās līnijās un krustojumus ar pilsētas ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar lielceļiem.

Namīpašums — uz zemesgabala uzceltas ēkas vai būves.

Pagalms — ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums.

Piebrauktuve — jebkādas izbūves teritorijas daļa piekļūšanai pie zemesgabala vai atsevišķiem objektiem.

Pludmale — jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.

Sarkanā līnija — juridiski noteikta vai projektēta, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta lielceļa, maģistrāles, ielas, piebrauktuves un/vai inženiertehnisko komunikāciju koridora robeža.

Zemesgabals — juridiski noteikta teritorijas pamatvienība konkrētam zemes īpašniekam vai lietotājam.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Jūrmalas teritorijas un tajā esošo dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi (turpmāk tekstā — noteikumi) tiek ieviesti, lai uzturētu tīrību un kārtību Jūrmalas administratīvajā teritorijā, kā arī paredz kārtību, kādā lietojamas dzīvojamās telpas un uzturamas ēkas un būves.

1.2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Jūrmalas pilsētas administratīvajās robežās. Nekustamā īpašuma īpašniekiem noteikumi saistoši neatkarīgi no tā, vai īpašums ir vai nav reģistrēts zemesgrāmatā.

1.3. Ja zemei un uz tās esošajām ēkām vai būvēm ir dažādi īpašnieki, tad par noteikumu pārkāpšanu īpašnieki atbild saskaņā ar savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Ja līgumiskās attiecības nepastāv, tad atbildību nes ēkas vai būves īpašnieks.

1.4. Noteikumi paredz, ka pilsētas teritorijas pavasara un vasaras uzturēšanas periods ir no 1.aprīļa līdz 15.oktobrim, rudens un ziemas uzturēšanas periods — no 16.oktobra līdz 31.martam.

1.5. Par šo noteikumu pārkāpumiem iestājas administratīvā atbildība, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksu paredzēta šajos noteikumos (ja pārkāpums nav kvalificējams kā tāds, par kuru ir paredzēta kriminālatbildība).

1.6. Noteikumu izpildes kontroli veic Jūrmalas municipālā policija.

2. Namīpašumu un citu būvju uzturēšana, zemesgabalu,

pagalmu un citu teritoriju uzturēšana, kopšana un

administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

2.1. Namu pārvaldēm, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, ēku, ēku daļu, namīpašumu, citu būvju, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem, valdītājiem (apsaimniekotājiem), lietotājiem (nomniekiem) jānodrošina:

2.1.1. minēto objektu un apsaimniekojamo teritoriju uzturēšana saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem LBN–403 "Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi";

2.1.2. ietvju, laukumu, pagalmu un iebrauktuvju uzkopšana, tīrīšana, ziemā — sniega un ledus tīrīšana un kaisīšana ar smiltīm — katru dienu (arī brīvdienās un svētku dienās) līdz pulksten 8, bet snigšanas laikā — sniega tīrīšana visu dienu, inženierkomunikāciju aku vāku notīrīšana no sniega;

2.1.3. savāktā sniega aizvešana, ja tiek traucēta transporta satiksme un gājēju pārvietošanās uz Jūrmalas domes komunālās daļas norādītajām sniega izgāztuvēm;

2.1.4. gāgēju kustību traucējošu priekšmetu novākšana no ietvēm, gājējiem bīstamo vietu iežogošana ar standartam atbilstošām ceļa zīmēm;

2.1.5. zālienu un ceļa grāvju tīrīšana, zāles nopļaušana (zāles garums nedrīkst pārsniegt 10 cm) visas apsaimniekojamās teritorijas vai zemesgabala garumā, bet platumā līdz ielas (brauktuves) malai. Ja apsaimniekojamā teritorija vai zemesgabals nerobežojas ar citu zemesgabalu vai ietvi, tad minētie pienākumi jāveic 5 m platā joslā ārpus apsaimniekojamās teritorijas vai zemesgabala robežas;

2.1.6. ziemā, kā arī atkušņa laikā periodiska sniega un ledus notīrīšana no māju jumtiem un balkoniem, lai nepieļautu lāsteku veidošanos, sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem, bet situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, bīstamās vietas jānorobežo un nekavējoties jāveic pasākumi sniega, ledus un lāsteku novākšanai, lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus;

2.1.7. ziemā uz ietvēm un ielām izkaisīto smilšu savākšana divu nedēļu laikā pēc sniega nokušanas (bet ne vēlāk kā līdz 30.aprīlim), izņemot gadījumus, kad to neatļauj klimatiskie apstākļi;

2.1.8. ēku pagrabu un bēniņu telpu aizslēgšana, nepieļaujot to piegružošanu un nepiederošu personu iekļūšanu tajās;

2.1.9. namu numura zīmju plāksnīšu piestiprināšana pie katra namīpašuma atbilstoši standartiem, kuri apstiprināti ar Jūrmalas domes 1996.gada 25.jūlija lēmumu Nr.661 "Jūrmalas pilsētas ielu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes plākšņu un valsts karoga statīva izvietošanas kārtības noteikumi". Minētais punkts stājas spēkā no 1999.gada 30.decembra;

2.1.10. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ieejas durvju, numura zīmju plāksnīšu, dzīvojamo māju kāpņu telpu apgaismošana, tumsai iestājoties, bet tirdzniecības un pakalpojumu sfēras ēku skatlogu apgaismošana līdz pulksten 24;

2.1.11. sadzīves atkritumu tvertnes novietošana pie katra namīpašuma un līguma par atkritumu savākšanu noslēgšana ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu. Atkritumu savākšanā jāievēro Jūrmalas domes 11.09.1997. lēmums Nr.526 "Par Jūrmalas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem";

2.1.12. lapu, zaru, nopļautās zāles, nezāļu nogādāšana izgāztuvē vai kompostēšana;

2.1.13. sīkajiem atkritumiem paredzētu nedegoša materiāla urnu novietošana pie ieejām veikalos, kafejnīcās un citās sabiedriskās iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās, nodrošinot šo atkritumu urnu iztukšošanu pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā 1 reizi nedēļā, un dezinficēšana vismaz 2 reizes gadā, kā arī atkritumu urnu savlaicīga krāsošana;

2.1.14. obligātu sabiedrisko tualešu ierīkošana kafejnīcās, restorānos, bāros un citās publiskā apmeklējuma iestādēs;

2.1.15. ēku fasāžu (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, izkārtņu), žogu vārtu, vārtiņu sakopts izskats un tīrība, to savlaicīga krāsošana un remonts (saskaņojot ar Jūrmalas domes Arhitektūras un plānošanas pārvaldi un Būvinspekciju);

2.1.16. valsts svētku svinamās un piemiņas dienās valsts karoga izkāršanu pie nama fasādes un noņemšana saskaņā ar likumu "Par Latvijas valsts karogu" (Ziņotājs, 1995, 2.nr.) un Ministru kabineta 1995.gada 24.oktobra "Noteikumiem par likuma "Par Latvijas valsts karogu" piemērošanu, valsts karoga izgatavošanas un lietošanas kārtību (Latvijas Vēstnesis, 1995, 169.nr.);

2.1.17. lietusūdens uztvērēju tīrīšana pilsētas un iekškvartālu tīklā ne retāk kā 2 reizes pavasara un vasaras periodā;

2.1.18. saskaņā ar pašvaldības noslēgtajiem līgumiem attiecīgiem uzņēmumiem jānodrošina Jūrmalas ielu, tiltu, krastmalu, laukumu, gājēju tuneļu, ceļa pārvadu remontu, ielu un transporta būvju tīrīšana, sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju un soliņu remonts, atkritumu izvešana;

2.1.19. kapsētu apsaimniekotājiem jānodrošina kapsētu uzturēšana — regulāra atkritumu izvešana, iekšējo celiņu tīrīšana, kā arī piegulošās teritorijas tīrīšana un zāles nopļaušana saskaņā ar noslēgto līgumu;

2.1.20. sabiedriskā transporta uzņēmumam jānodrošina autoostas teritorijas uzturēšana, atkritumu izvešana;

2.1.21. automašīnu maksas stāvvietu valdītājiem jānodrošina stāvvietas projektā noteiktās platības un piegulošās teritorijas 5 m platā joslā tīrīšana, zāles nopļaušana un atkritumu izvešana;

2.1.22. tirdzniecības un pakalpojumu sfēras objektu īpašniekiem, lietotājiem (nomniekiem) jānodrošina teritorijas tīrīšana 10 m platā joslā ap objektu, kā arī tā skatlogu, durvju, fasādes tīrība, atkritumu urnu izvietošana un iztukšošana, atkritumu izvešana;

2.1.23. inženierkomunikāciju valdītājiem savlaicīgi jānodrošina aku un kameru salauzto vāku nomaiņa, seguma deformāciju (virs pazemes inženierkomunikācijām) izlabošana, inženierkomunikāciju avāriju dēļ esošā apledojuma likvidēšana, gājējiem un satiksmei bīstamo vietu iežogošana ar standarta barjerām un ceļa zīmēm, kā arī signāluguņu uzstādīšana sliktas redzamības apstākļos, teritorijas sakopšana gar virszemes inženierkomunikāciju tīkla cauruļvadiem un 5 m platā joslā ap tiem;

2.1.24. automašīnu īpašniekiem jānodrošina sava transporta līdzekļa stāvvietas un teritorijas 3 m platā joslā ap to tīrīšana, ja transporta līdzeklis tiek turēts uz ielas, pagalmā vai citā teritorijā, vai arī garāžas apkārtējās teritorijas (3 m platā joslā) un piebrauktuves tīrīšana, apkārtējās teritorijas nepiesārņošana;

2.1.25. būvētājam vai būvuzņēmējam jānodrošina būvobjekta teritorijai līdzās esošo ietvju, zālienu, grāvju tīrīšana un zāles nopļaušana visas būvobjekta teritorijas vai zemesgabala garumā, bet platumā līdz ielas (brauktuves) malai, kā arī būvžoga uzturēšana un krāsošana, būvniecības atkritumu un sadzīves atkritumu izvešana, paredzot gan būvniecības atkritumu, gan sadzīves atkritumu izvešanas kārtību ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju noslēgtajos līgumos. Ja apsaimniekojamā teritorija nerobežojas ar citu zemesgabalu vai ietvi, tad minētie pienākumi jāveic 5 m platā joslā ārpus apsaimniekojamās teritorijas;

2.1.26. saskaņā ar pašvaldības noslēgtajiem līgumiem attiecīgajiem uzņēmumiem jāatbild par Jūrmalas pilsētai piederošo parku, dārzu, skvēru, ūdenstilpju, mežu un citu teritoriju uzturēšanu, tīrīšanu, kā arī atkritumu izvešanu;

2.1.27. valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš" jāatbild par dzelzceļa joslas un teritoriju pie dzelzceļa pārbrauktuvēm uzturēšanu un tīrīšanu saskaņā ar dzelzceļa piegulošās teritorijas plānu;

2.1.28. mazdārziņu īpašnieku sabiedrībām un mazdārziņu īpašniekiem vai nomniekiem jānodrošina savos objektos:

— teritorijas uzturēšana saskaņā ar būvnoteikumiem,

— līdzās apsaimniekojamajai teritorijai 5 m platā joslā ietvju, zālienu un piegulošo grāvju tīrīšana, zāles nopļaušana,

— iebrauktuvju uzturēšana, tīrīšana, zāles nopļaušana gar iebrauktuvēm,

— atkritumu tvertņu uzstādīšana un atkritumu izvešana;

2.2. Tīrot teritoriju, aizliegts:

2.2.1. izgāzt vai izliet saslaukas, atkritumus, sniegu, netīros ūdeņus, ledu un citus priekšmetus citām personām piederošajās vai apsaimniekojamajās teritorijās un vietās, kuras nav paredzētas atkritumu savākšanai un glabāšanai, kā arī mest vai liet tos upēs un citās ūdenstilpnēs;

2.2.2. izveidot sniega vaļņus vietās, kur tie traucē gājēju pārvietošanos un transporta satiksmi, kā arī apstādījumu zonā un citām personām piederošajās vai apsaimniekojamajās teritorijās;

2.2.3. ierīkot izgāztuves un ierakt atkritumus namu pagalmos un citās šim nolūkam neparedzētās vietās;

2.2.4. bojāt ietves un ielas segumu;

2.2.5. kaisīt ietves ar netīrām smiltīm, izdedžiem un citiem smilšu aizstājējiem;

2.2.6. iepildīt atkritumu tvertnēs kvēlojošus, degošus, ugunsnedrošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus, infekcijas slimības izraisošus un bīstamus atkritumus, liela gabarīta atkritumus, celtniecības atkritumus.

Par 2.1.punktā un 2.2.punktā norādīto prasību pārkāpumiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

2.3. Uz ietvēm un citās sabiedriskās vietās aizliegts glabāt taru, malku, būvmateriālus, metāllūžņus un tamlīdzīgus priekšmetus.

Īres namos, kuros nav šķūņu un pagrabu, malku atļauts glabāt izīrētāja norādītajā vietā.

Par 2.3.punkta prasību pārkāpumiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

2.4. Rakšanas darbi pilsētas teritorijā veicami saskaņā ar Jūrmalas domes 14.11.1996. ar lēmumu Nr.1008 apstiprinātajiem "Pilsētas rakšanas darbu atļauju izsniegšanas noteikumiem".

2.5. Ēkas vai būves, kuras uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ir neapdzīvotas vai kurās nenotiek saimnieciska darbība, ir jāaizslēdz (ieejas un pagraba durvis jāaizslēdz, logi jāaizver) un to teritorijas jāiežogo, lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu tajās. Minētajos objektos un to teritorijās jāievēro ugunsdrošības noteikumi un sanitārās normas, nepieļaujot atkritumu uzkrāšanos. Šie objekti nedrīkst bojāt ainavu, būt par traucēkli blakus esošo ēku, būvju un zemesgabalu īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem.

Par šī noteikuma pārkāpšanu ēkas vai būves un zemes īpašniekam, valdītājam vai lietotājam uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

2.6. Bez šiem noteikumiem apbūvēto un neapbūvēto teritoriju uzturēšanu Jūrmalas pilsētā reglamentē:

Jūrmalas domes ar 1997.gada 20.februāra lēmumu Nr.203 apstiprinātie "Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumi";

Jūrmalas domes 1996.gada 18.aprīļa lēmums Nr.314 "Saistošie noteikumi reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanai Jūrmalā";

Ministru kabineta 1995.gada 3.oktobra noteikumi Nr.291 "Suņu un kaķu turēšanas noteikumi" (Ziņotājs, 1995, 22.nr.);

Jūrmalas domes 1996.gada 18.aprīļa lēmums Nr.279 "Par suņu turēšanas noteikumiem";

Jūrmalas domes 1996.gada 25.jūlija lēmums Nr.661 "Jūrmalas pilsētas ielu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes plākšņu un valsts karoga statīva izvietošanas kārtības noteikumi";

Jūrmalas domes 1995.gada 9.februāra lēmums Nr.106 "Par pludmales nomas noteikumiem un parauglīgumu";

Jūrmalas domes 1997.gada 11.septembra lēmums Nr.526 "Par Jūrmalas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem";

Jūrmalas domes 1996.gada 14.novembra lēmums Nr.1008 "Par Jūrmalas pilsētas rakšanas darbu atļauju izsniegšanas kārtību";

Jūrmalas domes 1996.gada 28.novembra lēmums Nr.1064 "Par Jūrmalas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumiem";

Jūrmalas domes ar 1998.gada 5.marta lēmumu Nr.222 apstiprinātie "Jūrmalas kapsētas uzturēšanas noteikumi";

likums "Par Latvijas karogu" (pieņemts 24.11.1994.; Ziņotājs, 1995, 2.nr.);

Ministru kabineta 1995.gada 24.oktobra noteikumi Nr.311 "Noteikumi par likuma "Par Latvijas valsts karogu" piemērošanu, valsts karoga izgatavošanas un lietošanas kārtību" (Vēstnesis, 1995, 169.nr);

Zvejniecības likums (pieņemts 12.04.1995; Ziņotājs, 1995, 11.nr.).

3. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana,

administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

3.1. Jūrmalas pilsētā aizliegta šāda fizisko un juridisko personu rīcība, kas sodāma administratīvajā kārtā:

3.1.1. skaņu aparatūras lietošana uz ielām un citās sabiedriskās vietās, dzivokļos, lodžijās un balkonos, kā arī cita rīcība, kas rada troksni un traucē iedzīvotāju mieru, sevišķi laikā no pulksten 23.00 līdz 6.00, izņemot pasākumus, kas saskaņoti ar Jūrmalas pilsētas domi,

— brīdinājums vai naudas sods līdz 50 latiem;

3.1.2. pirotehnisko, t.i., troksni, degšanu vai specifiskas smaržas izraisošu, līdzekļu lietošana sabiedriskās vietās, ja tas nenotiek valsts svētku dienās,

— naudas sods līdz 35 latiem;

3.1.3. pludmales inventāra un pilsētā esošā sabiedriskā inventāra (telefona automāti, kabīnes, ceļa zīmes, konteineri u.c.), būvju un inženierkomunikāciju bojāšana, iznīcināšana vai patvaļīga pārvietošana,

— naudas sods no 10 līdz 50 latiem;

3.1.4. peldēšanās un uziešana uz ledus vietās, kur tas aizliegts,

— brīdinājums vai naudas sods līdz 10 latiem;

3.1.5. autotransporta iebraukšana transporta līdzekļiem neparedzētās un aizliegtās vietās, braukšana pa gājēju ietvēm, celiņiem, trotuāriem, apstādījumiem, zālieniem, kāpām, pludmali un autotransporta novietošana šajās vietās, izņemot gadījumus, kad tas speciāli atļauts,

— naudas sods transporta līdzekļu vadītājam no 5 līdz 25 latiem;

3.1.6. braukšana ar velosipēdu un citiem pārvietošanās līdzekļiem (skrituļdēļiem, skrituļslidām u.tml.) pa gājēju ietvēm, celiņiem, trotuāriem un citām vietām, ja tas traucē gājēju kustību,

— naudas sods līdz 10 latiem;

3.1.7. caurlaižu režīma neievērošana Jūrmalas pilsētā,

— naudas sods transporta līdzekļa vadītājam līdz 50 latiem;

3.1.8. mehānisko transporta līdzekļu mazgāšana uz ielām, sabiedriskās vietās, kā arī tuvāk par 20 m no ūdenstilpnēm,

— naudas sods līdz 50 latiem;

3.1.9. ielu un citu sabiedrisko vietu piegružošana ar sīkiem sadzīves atkritumiem (izsmēķiem, sērkociņiem, saulespuķu sēklām, papīriem u.tml.),

— naudas sods no 5 līdz 25 latiem;

3.1.10. spļaušana uz ielas un citās sabiedriskās vietās,

— naudas sods līdz 20 latiem;

3.1.11. smēķēšana vietās, kur tas ir aizliegts,

— brīdinājums vai naudas sods līdz 20 latiem;

3.1.12. nepilngadīgo smēķēšana sabiedriskās vietās,

— naudas sods vecākiem, aizbildņiem līdz 20 latiem;

3.1.13. necenzētu vārdu lietošana un piedauzīga izturēšanās sabiedriskās vietās (sabiedriskajā transportā, telpās, dzīvojamo ēku kāpņu telpās, uz ielām, pludmalē u.c.),

— naudas sods līdz 20 latiem;

3.1.14. alkoholisko dzērienu lietošana dzīvojamo ēku koplietošanas telpās, tai skaitā bēniņos un pagrabos, kā arī pludmalē un kāpu zonā šim nolūkam neparedzētās vietās,

— naudas sods līdz 20 latiem;

3.1.15. nepilngadīgo, līdz 16 gadiem, klaiņošana, uzturēšanās uz ielas un citās sabiedriskās vietās no pulksten 23 līdz 6, ja viņi nav pieaugušo pavadībā,

— brīdinājums vai naudas sods vecākiem, aizbildņiem līdz 20 latiem;

3.1.16. uzmākšanās garāmgājējiem ar zīlēšanu, buršanu un ubagošanu,

— naudas sods līdz 20 latiem;

3.1.17. pieminekļu, piemiņas plākšņu, piemiņas vietu un arhitektūras formu bojāšana vai iznīcināšana,

— naudas sods līdz 50 latiem;

3.1.18. iekšējās kārtības noteikumu neievērošana kultūras, sporta, atpūtas un citās sabiedriskās iestādēs un vietās,

— naudas sods līdz 50 latiem;

3.1.19. nepilngadīgo ubagošana, viņu iesaistīšana ubagošanā,

— naudas sods vainīgajai personai vai vecākiem, aizbildņiem līdz 20 latiem;

3.1.20. tirdzniecība ārpus pašvaldības speciāli iekārtotajām tirdzniecības vietām, ja par pārkāpumu nav piemērojams sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu,

— naudas sods līdz 50 latiem;

3.1.21. zvejas noteikumu neievērošana, ja par pārkāpumu nav piemērojams sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu,

— naudas sods līdz 20 latiem;

3.1.22. alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošana nepilngadīgajām personām

— naudas sods līdz 50 latiem, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā var tikt ierosināts jautājums par tirdzniecības licences anulēšanu,

3.1.23. būvju, ēku, fasāžu, žogu patvaļīga aprakstīšana, apzīmēšana, apkrāsošana,

— naudas sods līdz 50 latiem.

4. Kāpu un pludmales aizsardzība un administratīvā atbildība

par šo noteikumu pārkāpšanu

4.1. Kāpās un pludmalē aizliegta:

4.1.1. jebkāda veida autotransporta un citu transporta līdzekļu iebraukšana un novietošana, izņemot ar Jūrmalas domes speciālu atļauju;

4.1.2. jebkāda augu vākšana, zaru laušana u.c. veida veģetācijas un zemsedzes bojāšana, kā arī nesankcionēta rakšanas darbu veikšana;

4.1.3. peldviesu apmešanās nožogotās teritorijās un vietās, kur ir aizliegumi;

4.1.4. ugunskuru dedzināšana, izņemot ar Jūrmalas domes speciālu atļauju;

4.1.5. mājdzīvnieku vešana pastaigās un turēšana, suņu vešana pastaigās no 15.maija līdz 15.septembrim;

4.1.6. atkritumu izbēršana vai uzglabāšana;

4.1.7. pludmales norobežošana ar žogiem;

4.1.8. ūdensmotociklu, deltaplānu, helikopteru izmantošana bez Jūrmalas domes atļaujas.

4.2. Pludmales apsaimniekošanā un izmantošanā jāievēro:

4.2.1. gājēju kustība uz pludmali veicama tikai pa šim nolūkam speciāli ierīkotiem ceļiem un taciņām;

4.2.2. atkritumu urnām jābūt izvietotām atbilstoši Jūrmalas domes apstiprinātai izvietojuma shēmai, urnas regulāri katru dienu jāiztukšo un jātīra;

4.2.3. pludmale jāuzkopj katru dienu līdz pulksten 8, novācot aļģes un citus pludmalē izskalotus atkritumus, kuri jāizved no pludmales.

Par 4.1.punktā un 4.2.punktā minēto prasību pārkāpumiem personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

5. Ēku uzturēšana un dzīvojamo telpu lietošana,

administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

5.1. Valsts un pašvaldības institūcijām, juridiskām, fiziskām, kā arī pilnvarotām personām, kuru īpašumā, valdījumā vai nomā Jūrmalas pilsētā ir ēkas, ēku daļas vai dzīvokļi, jāveic dzīvojamo, sabiedrisko un ražošanas ēku tehniskā uzturēšana, ievērojot Latvijas būvnormatīvus — LBN–402 "Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi", LBN–401 "Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi", Latvijas Republikas 1995.gada 10.augusta Būvniecības likumu, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumus Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", Jūrmalas domes 1997.gada 20.februāra "Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumus", un tās ir atbildīgas par šo noteikumu ievērošanu un ēku uzturēšanu tehniski un estētiski labā stāvoklī.

5.2. Kārtību, kādā lietojamas dzīvojamās telpas, nosaka Latvijas Republikas likums "Par dzīvojamo telpu īri" (Ziņotājs, 18.02.1993., nr.7) likums "Par dzīvokļa īpašumu" (Vēstnesis, 12.10.1995., nr.157), Ministru padomes 1993.gada 26.aprīļa lēmums Nr.211 "Par dzīvojamo telpu lietošanas noteikumiem" un īres līgums.

Īrniekiem jānodrošina dzīvojamo telpu saglabāšana, jāsaudzē sanitārtehniskās un citas iekārtas, nepieļaujot to bojāšanu.

Par 5.2.punkta prasību pārkāpumiem īrniekam vai viņa ģimenes locekļiem uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

5.3. Veicot dzīvojamo māju vispārējo un ārkārtas apsekošanu, lai sekmētu to tehnisko uzturēšanu, sagatavotu mājas ekspluatācijai pavasara un vasaras periodā, kā arī rudens un ziemas periodā, jānodrošina sanitāri tehnisko prasību izpilde, māju konstrukciju, to elementu, inženierietaišu apskate, pārbaude, tehniskā apkope, kā arī remonta vai rekonstrukcijas darbi, jāievēro dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas drošības tehnikas un ugunsdrošības noteikumi, lai panāktu dzīvojamām mājām maksimālu kalpošanas laiku, novērstu konstrukciju un inženierietaišu priekšlaicīgu nolietošanos, kā arī nodrošinātu iedzīvotājiem dzīvokļos normatīviem atbilstošus apstākļus.

Par 5.3.punkta prasību neievērošanu un, ja ēku un būvju nekvalitatīvas ekspluatācijas rezultātā izveidojas avārijas situācija vai sākas ēkas deformācija, amatpersonām, īpašniekiem, valdītājiem uzliek naudas sodu no 10 līdz 50 latiem.

5.4. Dzīvojamās mājās aizliegts:

5.4.1. novietot uz balkona vai lodžijas atklātās daļas, kā arī koplietošanas telpās, pagrabos un kāpņu telpās mājsaimniecības priekšmetus, aizšķērsot ar dažādiem priekšmetiem rezerves izejas durvis;

5.4.2. žāvēt veļu balkonos un lodžiju atklātajās daļās;

5.4.3. smēķēt liftos, kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās;

5.4.4. radīt antisanitārus apstākļus dzīvokļos un koplietošanas telpās;

5.4.5. glabāt dzīvojamās telpās, uz balkoniem, lodžijām, pagrabos, bēniņos ugunsnedrošus un sprādzienbīstamus priekšmetus;

5.4.6. dzīvojamās telpās un koplietošanas vietās veikt darbus, kuru dēļ tiek bojātas telpas vai traucēts mājas iedzīvotāju miers;

5.4.7. izmantot dzīvojamo telpu tai neparedzētiem mērķiem.

Par 5.4.punkta prasību pārkāpumiem īrniekiem, viņu ģimenes locekļiem vai citām pārkāpumu izdarījušajām personām izsaka brīdinājumu, uzliek naudas sodu līdz 35 latiem.

5.5. Ja ēka ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai ir tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, vai ēka ar savu izskatu bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar Jūrmalas domes lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc.

Domes lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.

Ja ēkas īpašnieks līdz noteiktajam laikam nav izpildījis domes lēmumu, dome organizē ēkas savešanu kārtībā vai nojaukšanu. Ar ēkas savešanu kārtībā vai ēkas nojaukšanu saistītos izdevumus sedz ēkas īpašnieks vai valdītājs.

Lēmums par ēku nojaukšanu jāsaskaņo ar Reģionālo vides aizsardzības komiteju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Arhitektūras, kultūras un vēstures pieminekļu sarakstā esošo ēku savešana kārtībā to īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem jāveic kopīgi ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

6. Administratīvā soda uzlikšanas kārtība

6.1. Par šo noteikumu neievērošanu administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīt ir tiesīgas šādas amatpersonas:

— Jūrmalas domes deputāti;

— Jūrmalas Policijas pārvaldes darbinieki;

— Jūrmalas municipālās policijas policisti;

— zemessardzes vadu un nodaļu komandieri;

— Jūrmalas domes ekonomikas un pašvaldības īpašuma nodaļas vadītājs un daļu vadītāji;

— Jūrmalas domes vides aizsardzības nodaļas vadītājs;

— Jūrmalas domes būvinspekcijas priekšnieks un inspektori;

— Jūrmalas pilsētas galvenais arhitekts un rajona arhitekti;

— mežsargi.

Šajā punkā minētās amatpersonas var uzlikt naudas sodu līdz 10 latiem bez protokola sastādīšanas pārkāpuma izdarīšanas vietā, izsniedzot noteikta parauga kvīti, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.

6.2. Administratīvo pārkāpumu lietas, pamatojoties uz sastādītajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem, izskata Jūrmalas domes administratīvā komisija.

6.3. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no noteikumu pildīšanas un pārkāpuma radīto seku novēršanas.