Turpinājums no 1.lpp.

Getliņu atkritumu izgāztuves rekonstrukcijas gaitā paredzēts atbilstoši Eiropā noteiktajiem standartiem uzlabot tās tehniskos parametrus, ieviest šķirošanas līniju, kas atdalītu otrreiz pārstrādājamos atkritumus un, kā pēc līgumu parakstīšanas uzsvēra vides valsts ministrs Indulis Emsis, pirmo reizi Viduseiropā un Austrumeiropā padarīs atkritumu pārstrādi ekonomiski izdevīgu un neradīs nepieciešamību paaugstināt atkritumu noglabāšanas tarifus. Savukārt Pasaules vides fonda neatmaksājamā palīdzība, pēc ministra domām, liecina par ievērojamo labvēlīgo iespaidu, kādu uz globālo klimata sasilšanu atstās rekonstrukcija atkritumu izgāztuvē, kurā tiek deponēta gandrīz puse visas Latvijas atkritumu.

Kā atzina I. Emsis, gan pēc Latvijas, gan starptautisko ekspertu atzinuma, kļūstot ekonomiski izdevīga, Getliņu atkritumu izgāztuves rekonstrukcija ievadīs jaunu ēru atkritumu pārstrādē vismaz Eiropas reģiona mērogā: metāna gāze, kas rodas atkritumu trūdēšanas procesā, nonāks nevis atmosfērā, bet gan tiks izmantota elektroenerģijas ražošanā; atlasītie atkritumi — papīrs, stikls, metāls, plastmasa un citi — tiks izmantoti otrreizējā pārstrādē; pilnībā tiks pārtraukts pazemes gruntsūdeņu piesārņošanas process, kas, turpinoties līdzšinējiem piesārņošanas tempiem, jau 2002. gadā apdraudētu Rīgas dzeramo ūdeņu horizontu.

Līdz ar Getliņu izgāztuves rekonstrukciju Latvijā tiek likvidēts būtisks vides piesārņojuma avots un radīts jauns atkritumu novietņu sanitārās apsaimniekošanas veids, un tā rezultātā līdz minimumam tiks samazināta atkritumu depozīta negatīvā ietekme uz vidi, turklāt maksimāli izmantots iespējamais ekonomiskais efekts. Tādējādi, kā uzskata vides valsts ministrs, nākotnē būs iespējams apsaimniekot atkritumu novietnes tikai ar ieinteresētu uzņēmēju palīdzību, bez valsts vai pašvaldības kapitāla piesaistīšanas.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore