Kā mēs paši un mūsu valsts aug līdzi laikam?

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis:

Attiecības ar Krieviju Latvijā vienmēr ir bijušas īpašas uzmanības centrā. Mēs vienmēr esam iestājušies un iestāsimies par labu, abpusēji izdevīgu kaimiņattiecību veidošanu ar Krievijas Federāciju. Taču Latvijai nav pieņemams aizbildnieciskums un politiskā šantāža, kas liek mums atcerēties bēdīgi slaveno "vecākā brāļa" lomu.

Latvija vienmēr ir aicinājusi Krieviju uz dialogu par abu valstu attiecību aktualitātēm, jo mēs uzskatām, ka tikai atklātā dialogā ir iespējams atrisināt problemātiskus jautājumus. Taču pēdējo divu mēnešu laikā politika, ko īsteno Krievija, lai diskreditētu Latviju gan Krievijas iedzīvotāju, gan pārējās pasaules acīs, kā arī Krievijas amatpersonu aizvainojošie izteikumi par Latviju neveicina saprašanos starp abām valstīm un to tautām.

Latvija ir gatava sadarboties ar Krieviju dažādās jomās, jo šajā sadarbībā slēpjas liels potenciāls. Taču šā potenciāla savstarpēji izdevīga izmantošana ir iespējama tad, ja abas puses parāda savu politisko gribu un ir gatavas sēsties pie sarunu galda, lai atklātā dialogā risinātu visus aktuālos jautājumus. Latvijas jaunākās iniciatīvas ir skaidrs apliecinājums tās konstruktīvai un pragmatiskai pozīcijai. Šādu pragmatismu Latvija vēlas sagaidīt arī no Krievijas.

Šodien, kā zināms, notiks hokeja spēle starp Latvijas un Krievijas sportistiem. Nešaubos, ka tai uzmanīgi sekos daudzi tūkstoši cilvēku visā pasaulē. Un gribētos novēlēt, lai neatkarīgi no iznākuma šis "mačs" abu valstu politiķiem kļūtu par godīgas un abpusēji ieinteresantas sacensības paraugu.

Godājamie deputāti!

Mūsu aizvainotā valstiskā pašcieņa nedrīkst aizmiglot mums acis un liegt saskatīt to, ka Krievijas pretenzijās pret mums ir arī kāds racionāls grauds. Šis grauds ir atsaukšanās uz starptautisko organizāciju - pirmām kārtām Eiropas Savienības - viedokli par Latvijas iekšējām problēmām. Tieši šā iemesla dēļ Krievijai arī ir izdevies panākt mūsu valsts zināmu starptautisku izolāciju un nobremzēt mūs ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Taču šeit es gribu skaidri un pilnīgi viennozīmīgi uzsvērt - ne attiecības ar Krieviju, ne līdzdalība eiropeiskajās un transatlantiskajās struktūrās nav pašmērķis. Tas ir tikai un vienīgi līdzeklis Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo interešu īstenošanai. Un tas savukārt nozīmē, ka ne jau Krievijas vai Eiropas birokrātu dēļ ir jāsakārto pašiem savas mājas. Mums gan ir skaidri jāapzina tā milzīgā vēsturiskā pieredze, ko demokrātiskās valstis uzkrājušas savā ceļā uz to pasauli, kurai piederīgi gribam būt arī mēs. Šī pieredze jāizmanto savā labā. Un jāsāk ar pašu pamatu - ar valsts pamatlikumu.

Godājamie kolēģi!

1997. gada 18.novembrī teiktajā uzrunā es minēju svarīgu nepadarītu darbu - Satversmes otrās daļas "Par cilvēktiesībām" izstrādāšanu. Diemžēl arī šodien, kad pagājis gandrīz pusgads kopš likumprojekta izstrādāšanas un nodošanas atbildīgajai komisijai, ar vilšanos jākonstatē, ka deputātu uzskatos acīmredzot nav vienotības par šā likuma nozīmīgumu. Kavēšanās ar šā dokumenta pieņemšanu neizbēgami kavē arī pārējo likumdošanas darbu šajā Latvijai visnotaļ aktuālajā jomā. Toties ar gandarījumu gribu atzīmēt, ka ir vērojams būtisks progress tādos svarīgos jautājumos kā pilsonība un valsts valoda. Saeimā pārstāvēto partiju pretrunīgā nostāja bija par iemeslu tam, ka arī sabiedrībā šie jautājumi tika diskutēti vairāk emocionāli, mazāk lietišķi un pragmatiski. Es gribētu uzsvērt, ka tieši konkrēti politiskie spēki uztiepa sabiedrībai šo diskusiju, nevis otrādi. Kāpēc šāds - zināmā mērā riskants - secinājums? Te jāatgriežas pie manis jau piesauktā 1990.gada.

Kā atceramies, arī toreiz nebūt ne visi Latvijas politiķi viennozīmīgi uztvēra Neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Un ne velti mēdz teikt: ja no vēstures neizdara secinājumus, tā atkārtojas.

Atmodas augstākajā punktā - neatkarības atgūšanas priekšvakarā - Latvijā aktīvi darbojās visai liels pulks ne vien ideologu, bet arī organizatoru, kuri jo kvēli iestājās par to, lai sabiedrība neiet uz Tautas frontes vadītajām Augstākās padomes vēlēšanām - tās Augstākās padomes, kura pasludināja neatkarības atjaunošanu. Šie cilvēki noliedza gan pašu deklarāciju, gan vēlāk vērsās pret barikādēm. Iespējams, ka viņus vadīja cēli un gaiši mērķi - pirmskara valsts atjaunošana pilnā apjomā, bez ierunām un realitātes izjūtas. Ja tautas lielākais vairākums sekotu viņiem, mēs visdrīzāk gan joprojām izmisīgi apelētu pie pasaules sabiedrības sirdsapziņas kā nožēlojama un izpostīta Padomju savienības province. Par laimi, uzvarēja veselais saprāts - un varbūt pat ne saprāts, bet intuitīva nojausma un griba iet uz priekšu. Uz priekšu - par spīti visam, arī savām šaubām. Un varbūt tā ir augstākā patiesība, ka cilvēki allaž ir sekojuši tiem, kuri tic tautas vitālajiem spēkiem, kuri vairāk domā par nākotni, nevis gremdējas pagātnes vīzijās.

No pagātnes jāmācās, bet tā nav jākopē. Tas, kurš grib noturēties politikā, agri vai vēlu to saprot. Šāda kavēšanās var dārgi maksāt arī sabiedrībai kopumā. Paldies Dievam, Latvijā vairs neplosās kaislības par Abrenes utopisko atgūšanu, par brīvo zemes tirgu, arī par pilsonību vairs ne. Paldies Dievam, aug sapratne par to, ka nav pieļaujama divkopienu valsts veidošanās. Paldies Dievam, šobrīd te, Saeimā, vairs neviens nešaubās, vismaz skaļi ne, ka cita ceļa kā vien uz Eiropas Savienību un NATO mums nav. Taču laiks ir zaudēts - tā pati Igaunija, kas to izprata agrāk, ir krietni aizsteigusies priekšā. Mums vairs nav laika spriedelēt, kā būtu, ja būtu. Mums ir jāiet tālāk. Un jāiet straujāk.

Godājamie deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji!

Runājot par pašreizējo iekšpolitisko situāciju, nevar apiet jautājumu par valdību, tās stabilitāti un sabiedrības attieksmi pret to.

Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, mūsu demokrātiskās tradīcijas faktiski veidojas no jauna. Taču vienu, manuprāt, vajadzētu paturēt prātā visiem.

Valdība, lai cik pieņemama vai nepieņemama tā būtu katram no mums, lai kādās domās mēs būtu par tās vadītāju vai atsevišķiem ministriem, ir vienīgā likumīgā Latvijas Republikas izpildvara. Un kā tādai tai neapšaubāmi jābauda valsts iedzīvotāju uzticība un sapratne. Visiem, kuri ir lojāli pašai valsts idejai, kuriem ir elementāra valstiskā pašcieņa, atbilstoši jāizturas pret pašu pilnvarotajiem priekšstāvjiem. Mums - gan iedzīvotājiem kopumā, gan politiķiem - ir jāpakļaujas valdības rīkojumiem tikpat lielā mērā kā jārespektē valsts iekārta, likums un sabiedrībā pastāvošās normas.

Taču vienlaikus skaidri jāapzinās, ka valdības stabilitāte un valsts stabilitāte, lai gan ir visai tuvi, tomēr nav identi jēdzieni. Valdības nāk un iet, bet valsts - es ļoti ceru - pastāvēs tik ilgi, cik ilgi pastāvēs latviešu tauta. Un tikpat ilgi pastāvēs tās parlamentārās cīņas metodes, bez kurām nav iedomājama ne demokrātiska, ne tiesiska valsts.

Mūsu politiskā sistēma ir daudzpartiju sistēma. Tas nozīmē, ka ikvienai partijai ir tiesības un arī vistiešākais pienākums pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Un, ja nu tie nav izpildāmi, piemēram, koalīcijas partneru nostājas dēļ, partijai nav cita ceļa kā izmantot parlamentārās iekārtas iespējas. Tas ir normāli, kolēģi, tas ir pavisam normāli. Un tāpēc opozīcija nav jāsauc par nodevējiem, aizvainojot vēlētājus, kuri tai uzticējuši savas balsis un savu interešu pārstāvību. Jebkurā valstī opozīcija tikai un vienīgi sekmē valdības darba kvalitāti, to kontrolējot un izvirzot iespējamos alternatīvos risinājumus.

Vēlētāji būs tie, kuri izšķirs, kam ir bijusi un kam nav bijusi taisnība. Citu kritēriju, kā novērtēt savu darbu, politiķiem gluži vienkārši nav. Ja nu vienīgi sirdsapziņa.

Svētku reizē, pats par sevi saprotams, negribu daudz runāt par ekonomiskajām un sociālajām problēmām, tomēr vienu es gribētu atzīmēt gan.

Proti, tautsaimniecības augšupeja, kādu mēs to ieraudzījām pirms dažiem mēnešiem, skaidri liecina par mūsu izraudzītā kursa principiālu pareizību. Jā, mums ir daudzas vēl neatrisinātas problēmas, valstī joprojām netiek pienācīgi atbalstīts nedz ražotājs, nedz mazais un vidējais uzņēmējs vispār. Ļoti sarežģīts stāvoklis ir pašvaldībās, kuras nesaņem tām nepieciešamo finansējumu. Aug komunālo maksājumu tarifi, un tas sāpīgi skar vai ikvienas ģimenes budžetu, izraisot sabiedrībā pamatotu neapmierinātību. Lielo uzņēmumu privatizācija ne vienmēr norisinās iedzīvotāju vairākuma interesēs. Un tomēr. Pērnā gada iestrādes ļāva ar uzviju izpildīt budžetu, un tas dod pamatotas cerības, ka stāvoklis gan atsevišķās nozarēs, gan iedzīvotāju makos, kaut mazliet, tomēr uzlabosies. Tiesa, mūs, deputātus, gaida visai saspringts darbs, plānojot šīs naudas izlietojumu. Bet sakiet, ko gribat, - tas tomēr ir patīkamāk, nekā mocīties ar budžeta deficītu.

Godājamie deputāti, klātesošie, dāmas un kungi!

Šodien mēs esam sapulcējušies šeit, Saeimas zālē, lai atzīmētu vienu no vissvarīgākajiem notikumiem mūsu tautas un valsts dzīvē.

Atceroties Atmodas norises, laiku pirms astoņiem gadiem, līdztekus jūsmai un patosam nāk prātā kāda cilvēka teiktais: "Es arī ļoti gribēju piedalīties šajā procesā, bet manī dziļi slēpās bailes... bailes par saviem trim bērniem." Tas ir saprotami, jo Atmodas vieglums ir māns. Šodien, kad reizēm mūsu gars, mūsu atmiņa sāk iesnausties, aizmirstam, ka iegūto neatkarību ir svarīgi nosargāt. Skolās, ģimenēs, partiju programmās izskan doma par nepieciešamību vairot bērnu, jauniešu lepnumu par savu valsti. Jā, bet kā to izdarīt? Patriotisms ir ļoti smalkas iekšējas jūtas, tām jāveidojas pakāpeniski, ar ģimenes, dzīvesgudru vecāku un skolas palīdzību. Apgūstot savas tautas kultūru, vēsturi, uzņemoties atbildību piedalīties vēlēšanās, sekojot arī tam, kas notiek tostarp šajā Augstajā namā. Nekad neaizmirsīsim to, godājamie kolēģi!

Un vēl. Mūsu patriotisma, mūsu dzimtenes un savas tautas mīlestības augstākā izpausme laikam gan bija pati Atmoda, par kuras lieciniekiem un dalībniekiem mēs visi kļuvām. Pārvarot savas bailes, nometot pagātnes nastu, ar cerībām raugoties nākotnē, mēs augām līdzi savam laikam. Ar vēlējumu, lai šīs izjūtas nekad nepamestu ne mūs, ne mūsu bērnus, es aicinu klātesošos vienoties mūsu valsts himnā "Dievs, svētī Latviju!".

"Spējai vienoties pašlaik ir visaugstākā vērtība"

Uzticības izteikšanai Ministru kabinetam

veltītajā Saeimas ārkārtas sēdē 30.aprīlī

Saeimas

valdību veidojošo frakciju

vienošanās protokols

Savienības "Latvijas ceļš", apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un LZS/KDS frakcijas vienojas, ka

- tās atbalsta LNRP un LZP frakcijas pievienošanos valdības koalīcijai un frakcijas pārstāvju iekļaušanos Ministru kabineta sastāvā;

- valdību veidojošās frakcijas kopš šī protokola parakstīšanas brīža ir TB/LNNK, LC, LZS/KDS un LNRP/LZP frakcijas, un tām ir saistoša Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, Saeimas valdību veidojošo frakciju vienošanās "Par valdības izveidošanu un tās darbības pamatprincipiem" un tās pielikums, kā arī šis protokols.

Valdību veidojošās frakcijas vienojas, ka:

1. Tiks atbalstīta grozījumu Pilsonības likumā pieņemšana trijos lasījumos komisijās un plenārsēdēs, grozījumos ietverot:

1.1. visu naturalizācijas logu atcelšanu;

1.2. ar EDSO rekomendācijām saskaņotu risinājumu par to bērnu pilsonību, kuri dzimuši pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas;

1.3. nepieciešamību pilsonības pretendentiem apliecināt lojalitāti Latvijas valstij un nodrošināt iespēju apgūt viņiem latviešu valodas un vēstures zināšanas.

2. Tiks izanalizētas un saskaņotas ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un ES valstu praksi vēl esošās profesiju un tiesību atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem.

3. Tiks nostiprināts latviešu valodas kā valsts valodas statuss Latvijas Republikas Satversmē. Valsts valodas likumā trešajā lasījumā tiks saskaņotas starptautisko institūciju rekomendācijas par minoritāšu valodu lietošanu nevalstiskajā sektorā ar nepieciešamību nodrošināt iespēju ikvienam publiskajā saskarsmē izmantot valsts valodu.

4. Tiks veicināta Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšana, ievērojot starptautiskās tiesību normas.

5. Tiks uzsākts Eiropas Padomes Cilvēktiesību konvencijas papildprotokola par nāvessodu ratifikācijas process.

6. Tiks ieviesti sabiedrības integrācijas lietu valsts ministra un ministriju valsts sekretāru vietnieku Eiropas lietās amati.

7. Valdību veidojošās frakcijas nodrošinās, ka Saeimā līdz š.g. 20.jūnijam tiek pieņemti grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam", pilnīgi atbalstot valdības projektu, kurš ietvers tikai privatizācijas fonda un līdzekļu neparedzētiem gadījumiem palielinājumu, saglabājot finansiāli sabalansētu valsts budžetu.

8. Netiks pieļauta likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" grozīšana 1998.gadā.

9. Tiks atbalstīta Teritorijas attīstības plānošanas likuma un Ministru kabineta iesniegtā Tūrisma likuma pieņemšana Saeimā.

10. Likumā "Par pašvaldību aptaujām" tiks atbalstīta paaugstināta pieteikšanās barjera.

11. Tiks sekmēta likumprojekta "Par enerģētiku" pieņemšana. Uzsākt "Latvenergo" privatizāciju, tās sākotnējā stadijā neparedzot Daugavas hidroelektrostaciju un augstsprieguma pārvades tīklu privatizāciju.

12. Sākot ar 1999.gadu, naftas produktu akcīzes nodoklis tiks pārdalīts par labu lauku ceļu attīstībai.

13. Tiks sekmēta koģenerācijas un energoekonomijas procesu attīstība valstī.

14. Līdz š.g. 1.septembrim Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimā jauns likums par telekomunikācijām.

15. Līdz 1998.gada 1.jūnijam tiks izstrādāta koncepcija par svarīgāko lauksaimniecības produktu intervenciju.

16. 1998.gadā tiks uzsākta Rīgas sanitārā atkritumu poligona celtniecības projekta realizācja, kā arī Liepājas un Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu apsaimniekošanas projektu sagatavošana.

17. Tiks sagatavoti nepieciešamie Ministru kabineta priekšlikumi, lai, pieņemot Latvijas kuģniecības programmu, veicinātu Latvijas kuģu atgriešanos zem Latvijas karoga.

18. No š.g. 1.septembra notiks pāreja uz katra skolēna finansēšanas normatīvo kārtību.

19. 1998.gadā tiks izstrādāta nacionālā programma "Kultūra".

20. Līdz 1998.gada 1.jūnijam Ministru kabinetā tiks iesniegts Labdarības likuma projekts.

Savienības "Latvijas ceļš" frakcijas vārdā K.Lībane

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas vārdā J.Straume

LZS, KDS frakcijas vārdā R.Dilba

LNRP un LZP frakcijas vārdā A.Krastiņš

Rīgā 1998.gada 29.aprīlī Ministru prezidents G.Krasts

Valsts prezidenta vēstule

Godātie Saeimas deputāti!

Atrodoties valsts vizītē Itālijā, es skaidroju un aizstāvu Latvijas valdības reformu kursu un apņēmību veicināt iekļaujošas sabiedrības veidošanu Latvijā.

Itālijas prezidents un valdība pilnībā atbalsta Latviju, kura mērķtiecīgi izvērš valsts integrāciju Eiropā. Kā zināms, tādu atbalstu esam saņēmuši arī no citu Eiropas valstu līderiem.

Mēs ejam pa pareizo ceļu. Latvijas Republikas Ministru kabinets grib intensificēt Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā. Tas atbilst Latvijas tautas interesēm.

Ļausim un liksim valdībai Latvijai svarīgā laikā strādāt. Skatīsimies pāri sīkajām nesaskaņām. Lai mūs vada mūsu eiropeiskā piederība un nākotnes pārliecība.

Saeimai šajās dienās - tāpat kā iepriekšējās reizēs - ir jāizšķiras par valstiski pareizo lēmumu. Nešaubos, ka Saeima to izdarīs.

Roma, 1998.gada 29.aprīlis Patiesā cieņā, - Jūsu Guntis Ulmanis

Par uzticību

Ministru kabinetam

Saeimas priekšsēdētājam A.Čepānim

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 38. pantu lūdzu Saeimas Prezidiju sasaukt 1998. gada 30. aprīlī Saeimas ārkārtas sēdi un iekļaut darba kārtībā jautājumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam (saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 59. pantu un Ministru kabineta iekārtas likuma 6. pantu).

Piedāvājam sēdes sākumu noteikt pulksten 17.15.

Cieņā, - G.Krasts

Saeimas Kancelejā - dokuments nr. 4159, 1998. gada 29. aprīlī pulksten 11.50.

 

Par uzticību Ministru kabinetam

šādā sastāvā:

Ministru prezidents Guntars Krasts

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Balsojumā

par uzticības izteikšanu

Ministru kabinetam

Datums: 1998. gada 30. aprīlī - 18:07:12

Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam

Rezultāts: Par - 58, pret - 0; atturas - 0

Par:

Pēc uzticības balsojuma

Ministru kabinetam

Tūdaļ pēc pozitīvā balsojuma par uzticību atjauninātajai valdībai Ministru prezidents Guntars Krasts ceturtdienas, 30. aprīļa, vakarā atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

- Kādi būs tikko uzticību guvušās valdības svarīgākie uzdevumi?

- Tie faktiski paliek līdzšinējie. Valdības deklarācija nemainās. Jaunie akcenti ir izklāstīti valdību veidojošo frakciju vienošanās protokolā, ko mēs sagatavojām, veidojot jauno koalīcijas Ministru kabinetu, kurā ir arī jauns dalībnieks - Nacionālās reformu partijas un Zaļo partijas frakcija. Tur arī ir tie daži domstarpības novērsušie punkti - Pilsonības likuma sakārtošana atbilstoši starptautisko institūciju prasībām, privatizācijas procesa paātrināšana, produktīvi risinājumi attiecībā uz lielajiem privatizējamajiem uzņēmumiem, tādiem kā "Latvenergo". Tā ka te mēs esam principiāli vienojušies. Tāpat mēs paliekam pie uzskata, ka nepieciešams ienākumos un izdevumos līdzsvarots valsts budžets, un šajā ziņā nedrīkst būt nekādu noviržu. Turklāt mums jāsaglabā stabili ekonomiskās attīstības tempi. Bet faktiski paliek spēkā viss līdzšinējā valdības deklarācijā teiktais, jo valdība taču paliek tā pati, tā tikai ir papildināta.

- Vai šī valdība spēs atrisināt visas tās problēmas, kas ir radušās valstī - gan iekšējā, gan ārējā politikā?

- Domāju, ka iekšējā politikā nopietnu sarežģījumu vairs nav. Ar šodienas balsojumu par uzticību valdībai, šķiet, visas bažas, šaubas, domstarpības ir novērstas. Attiecībā uz ārpolitiku domāju, ka tagad vispār mainās starptautiskais klimats. Un es esmu optimists. Uzskatu, ka arī ar Krieviju mēs spēsim atrast kopīgu valodu.

- Vai neuzskatāt, ka valdību veidojošo frakciju vienošanās protokola nosacījumi ir pretrunā ar jūsu partijas programmatiskajām nostādnēm?

- Mūsu partijas - "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - programmatiskajās nostādnēs nav uzsvērts, ka neko nedrīkst mainīt Pilsonības likumā vai jebkādā veidā ierobežot to cilvēku cilvēktiesības, kuriem nav Latvijas pilsonības. Nekā tāda tur nav. Tas ir mākslīgi uzkurināts mīts. Mūsu mērķis gluži vienkārši ir saglabāt stabilu vienkopienas valsti. Un arī tikko ieteiktajos grozījumos Pilsonības likumā nav nekā tāda, kas varētu apdraudēt Latvijas pamatnāciju un Latvijas pilsoņus, no kuriem, kā zināms, apmēram 30 procenti nav latvieši. Tā integrācijas programma, kas tiek gatavota valdībā, manuprāt, noteikti veicinās sabiedrības stabilizāciju un sekmēs pilsoniskas vienkopienas valsts izveidošanu.

- Vai uzskatāt, ka jūsu vadītā valdība spēs noturēties līdz nākamās Saeimas sanākšanai?

- Uzskatu, ka spēs.

- Kā jūs realizēsit šīs 58 balsis par uzticību valdībai, nepieļaujot grozījumus valsts budžetā?

- Šodien jau izdevās šos budžeta grozījumus noraidīt. Bet pie šī jautājuma vēl, protams, nāksies piestrādāt. Katrā ziņā atbalstu vairāku koalīcijas partneru, kaut vai Panteļējeva kunga, uzstāšanos, kur pausts viedoklis, ka nedrīkst izdarīt nekādus grozījumus budžetā, lai nebūtu nekādas atkāpšanās no tām nostādnēm, ko esam formulējuši vienošanās protokolā. Tāda pozīcija man ļoti palīdzēs.

Par papildspēku piesaistīšanu valdībai. Šis jautājums vēl paliek atklāts. Es turpināšu konsultēties ar koalīcijas partneriem. Saprotams, ja izveidosies vēl kāda frakcija, kas būtu gatava Saeimā atbalstīt esošo valdības koalīciju, esmu gatavs sākt sarunas ar šādu frakciju par tās iesaistīšanu valdībā. Protams, ja koalīcijas partneri nebūs pret to.

- Vai tā varētu būt Kreitusa kunga veidotā frakcija?

- Jā, manuprāt, tā varētu būt arī Kreitusa kunga veidotā Saiemas frakcija, pret ko man principiālu iebildumu nebūtu. Protams, vispirms jāredz viņu nostādnes. Tās sarunas, kas man pirms šīs valdības koalīcijas izviedošanās bijušas ar Aivaru Kreitusu kā neatkarīgo deputātu, mani pārliecināja, ka viņa izpratne un vērtējumi par pašreiz valstī notiekošajiem procesiem, viņa nostāja un prasības ir visai tuvas tām nostādnēm, ko pauž visi jau esošās koalīcijas partneri. Tā ka es nesaskatu nekādas bažas, lai valdībā tiktu iesaistīta arī šāda frakcija, ja vien tāda izveidosies. Protams, galu galā viss būs atkarīgs no pašreizējās koalīcijas partneriem.

- Kāda tagad būs Latvijas valdības politika attiecībās ar Krievijas Federāciju? Vai tā varētu mainīties?

- Tas lielā mērā ir atkarīgs no Maskavas politiķu gatavības panākt atteicību uzlabojumu. Jo mēs esam gatavi abpusējam dialogam.

- Vai esat iecerējis kādas lietišķas tikšanās ar Krievijas augstākās varas pārstāvjiem?

- Jā, esmu iecerējis, ja vien būs interese no otrās puses.

- Kā, jūsuprāt, turpmāk veidosies Latvijas un Krievijas attiecības?

- Uzskatu, ka dialogs ir iespējams, jo mēs esam gatavi dialogam it visos līmeņos. Ceru, ka pēc Krievijas jaunās valdības apstiprināšanas mūsu gatavība sarunām tiks izmantota.

- Vai paredzējāt šādu uzticības balsojuma rezultātu?

- Apmēram tādu balsojumu gaidīju. Tāpēc tagad nepavisam neesmu sarūgtināts, vīlies vai pārsteigts. Tas ir tas, ko paredzēju.

- Kāpēc neatbildējāt galavārdā tiem deputātiem, kas uzstājās debatēs?

- Debatēm sekodams līdzi, jau biju sagatavojis atbildi. Taču nesaskatīju īpašu nepieciešamību sniegt atbildi, piemēram, gan attiecībā uz "Latvenergo", gan attiecībā uz privatizāciju kopumā. Vienošanās protokolā ir paredzēts uzsākt "Latvenergo" privatizāciju, kas šobrīd ir apstādināta. Mēs privatizēsim augstsprieguma tīklu, kā arī Daugavas spēkstaciju kaskādi. Līdz ar to tiek īstenots tas privatizācijas modelis, kuru esmu aizstāvējis un kurš ir sagatavots Privatizācijas aģentūrā. Tas ir rūpīgi apsvērts un balstīts uz pamatīgiem aprēķiniem daudzos sējumos.

 

Otra lielākā valdību veidojošā frakcija pārstāv partiju "Latvijas ceļš". Tādēļ pēc balsojuma par uzticību valdībai tika lūgts novērtēt izveidojušos situāciju arī "LC" valdes priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs. Viņš sacīja:

- Faktiski Guntara Krasta piedāvātā valdības darbības programma neatbilst līdzšinējai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK partijas programmai. Guntara Krasta darbības programma ir pieņemta Ministru kabineta ārkārtas sēdē, ko sasauca Valsts prezidents, - tieši attiecībā uz starptautiskās situācijas stabilizāciju. Tā satur pozitīvus risinājumus gan Pilsonības likumā, gan Valodas likumā, gan likumā par nodarbinātību dažādās profesijās. Šobrīd mēs, "Latvijas ceļš", paļaujamies uz Guntaru Krastu, ka viņš īstenos šo programmu, un atbalstām viņu. Bet mēs rezervējam sev tiesības rīkoties citādi, ja radīsies kaut mazākās pazīmes, ka viņš nav spējīgs realizēt šo programmu.

Otrs jautājums - ekonomika. Tātad - lielākā stratēģiskā uzņēmuma "Latvenergo" privatizācija. Mēs uzskatām, ka līdzšinējie risinājumi ir bijuši nesaskaņoti, populistiski, pat zināmā mērā prettautiski, jo tie vienkārši ir bijuši balstīti uz politiski šaurām interesēm. Uzskatu, ka ar šo privatizāciju nevajadzētu steigties, ja šajā jautājumā netiks atrasts visai tautai pieņemams kompromiss. Tas ir otrs aspekts, kas var mainīt "Latvijas ceļa" attieksmi pret šo valdību.

Šobrīd mēs uzticamies Guntaram Krastam, un šodien nobalsojām par uzticību viņa vadītajai valdībai. Bet, vai tā būs arī rīt, to rādīs laiks un Guntara Krasta rīcība.

 

Uz "LV" jautājumu par valdības perspektīvām atbildēja arī Nacionālās reformu partijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins, kura partijas frakcija tagad arī ir iekļāvusies valdību veidojošo frakciju koalīcijā:

- Varu prognozēt, ka valdības darbībā lielākā vai mazākā mērā izpaudīsies populisms, jo ir sācies pirmsvēlēšanu periods. Katra partija pirms Saeimas vēlēšanām centīsies kaut kādā veidā iegūt sev papildu punktus. Vieniem vajadzēs subsīdijas zemniekiem, citiem - apturēt privatizāciju tautas interesēs. Lai gan, piemēram, termoelektrocentrāļu privatizācija un līdz ar to arī to rekonstrukcija bija uzsākama jau pirms kādiem pieciem gadiem. Nevajag stāstīt pasakas, ka tautas interesēs būtu neturpināt privatizāciju, un neko nedarīt šajā ziņā. Mani uztrauc tas, ka sāks paaugstināties populisma vilnis. Ceru, ka mūsu frakcijas - Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas - loma neaprobežosies ar centieniem palīdzēt finansu ministram nedot nevienam neko ārpus budžeta iespējām, lieki netērēt valsts nodokļu masātāju naudu. Pagaidām tā ir mūsu vienīgā misija.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Saeimas ārkārtas sēdē par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam: kultūras ministre Ramona Umblija, zemkopības ministrs Andris Rāviņš, satiksmes ministrs Vilis Kroštopans…

…Ministru prezidents Guntars Krasts, Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, Ministru prezidenta padomniece Inese Vaidere, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs;

veselības valsts ministrs Viktors Jaksons, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs…

…bijušais ekonomikas ministrs Atis Sausnītis (pa labi) nākošajam ekonomikas ministram Laimonim Strujevicam; deputāts Aigars Jirgens, finansu ministrs Roberts Zīle, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs; deputāts Jānis Ādamsons

 

 

 

Ministru prezidenta biedrs	Anatolijs Gorbunovs
aizsardzības ministrs	Tālavs Jundzis
ārlietu ministrs	Valdis Birkavs
ekonomikas ministrs	Laimonis Strujevičs
finansu ministrs	Roberts Zīle
iekšlietu ministrs	Andrejs Krastiņš
izglītības un zinātnes ministrs	Jānis Gaigals
kultūras ministre	Ramona Umblija
labklājības ministrs	Vladimirs Makarovs
satiksmes ministrs	Vilis Krištopans
tieslietu ministrs	Dzintars Rasnačs
zemkopības ministrs	Andris Rāviņš
valsts ministri:
Finansu ministrijā
valsts ieņēmumu valsts ministre	Aija Poča
Labklājības ministrijā
veselības valsts ministrs	Viktors Jaksons
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā
vides valsts ministrs	Indulis Emsis
pašvaldību lietu valsts ministrs	Jānis Bunkšs
1. Raitis Apalups	LZS/KDS
2. Pēteris Apinis	LC
3. Jānis Ābele	LC
4. Dzintars Ābiķis
5. Vents Balodis	TB/LNNK
6. Indulis Bērziņš	LC
7. Inese Birzniece	LC
8. Jānis Bunkšs	LC
9. Roberts Dilba	LZS/KDS
10. Juris Dobelis	TB/LNNK
11. Kārlis Druva	LZS/KDS
12. Indulis Emsis	LNRP/LZP
13. Guntis Eniņš	LNRP/LZP
14. Viesturs Gredzens	LZS/KDS
15. Ervids Grinovskis	LZS/KDS
16. Oskars Grīgs	TB/LNNK
17. Māris Grīnblats	TB/LNNK
18. Guntars Grīnblats	TB/LNNK
19. Edvīns Inkēns	LC
20. Aigars Jirgens	TB/LNNK
21. Roberts Jurdžs	TB/LNNK
22. Jānis Kalviņš	LNRP/LZP
23. Pēteris Keišs	LC
24. Aleksandrs Kiršteins	LNRP/LZP
25. Paulis Kļaviņš	LZS/KDS
26. Andrejs Krastiņš	LNRP/LZP
27. Ilga Kreituse
28. Aivars Guntis Kreituss
29. Ģirts Valdis Kristovskis	LC
30. Jānis Lagzdiņš
31. Aristids Jēkabs
Lambergs	LNRP/LZP
32. Kārlis Leiškalns	LC
33. Kristiāna Lībane	LC
34. Andrejs Naglis	LZS/KDS
35. Leopolds Ozoliņš
36. Andrejs Panteļējevs	LC
37. Normunds Pēterkops	TB/LNNK
38. Aleksandrs Pētersons	TB/LNNK
39. Andrejs Požarnovs	TB/LNNK
40. Aida Prēdele	TB/LNNK
41. Pauls Putniņš	LZS/KDS
42. Jānis Rāzna	DPS
43. Andris Rubins
44. Jānis Rubulis	LZS/KDS
45. Māris Rudzītis	TB/LNNK
46. Anta Rugāte	LZS/KDS
47. Antons Seiksts	LC
48. Anna Seile	TB/LNNK
49. Juris Sinka	TB/LNNK
50. Jānis Straume	TB/LNNK
51. Jānis Strods
52. Pēteris Tabūns	TB/LNNK
53. Andris Tomašūns	LC
54. Gundars Valdmanis
55. Uldis Veldre
56. Juris Vidiņš	TB/LNNK
57. Māris Vītols
58. Roberts Zīle	TB/LNNK
Nebalso:
1. Andris Ameriks	DPS
2. Jānis Ādamsons
3. Edgars Bāns	DPS
4. Martijans Bekasovs
5. Ilmārs Bišers	DPS
6. Viesturs Boka	DPS
7. Juris Celmiņš	DPS
8. Alfreds Čepānis	DPS
9. Kārlis Čerāns	Latvijai
10. Ziedonis Čevers	DPS
11. Oļegs Deņisovs
12. Viktors Dinēvičs	DPS
13. Vladilens Dozorcevs	TSP
14. Gunta Gannusa	DPS
15. Aleksandrs Golubovs
16. Ojārs Grinbergs	DPS
17. Edmunds Grīnbergs	Latvijai
18. Ernests Jurkāns	DPS
19. Jānis Jurkāns	TSP
20. Juris Kaksītis	DPS
21. Viktors Kalnbērzs
22. Jānis Kazāks	Latvijai
23. Odisejs Kostanda	Latvijai
24. Ludmila Kuprijanova	DPS
25. Janīna Kušnere	Latvijai
26. Imants Liepa	Latvijai
27. Ādolfs Ločmelis	LZS/KDS
28. Modris Lujāns	TSP
29. Jānis Mauliņš	Latvijai
30. Valdis Nagobads	DPS
31. Atis Sausnītis	DPS
32. Leonards Stašs	TSP
33. Viktors Stikuts	DPS
34. Leonards Tenis	DPS
35. Dainis Turlais	DPS
36. Elmārs Zelgalvis	Latvijai
37. Ēriks Zunda	DPS