Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību

Pēc Tirgus un sociālo

pētījumu centra

"Baltijas datu nams"

1997./1998. gada pētījuma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.91/94., 07.04.98., nr.95/96., 08.04.98.,

nr.100/101., 16.04.98., nr.102/105., 17.04.98., nr.109/110., 23.04.98

Pētījuma rezultāti

Pilsoņu un nepilsoņu politiskā izvēle

59.zīm. Partiju atpazīšana

Kuras no šīm politiskajām partijām Jūs zināt vai par kurām esat jebko dzirdējis? (% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

60.zīm. Partiju pozitīvā popularitāte

Par kuru partiju Jūs balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

61.zīm. Partiju negatīvā popularitāte

Par kuru partiju Jūs nekādā gadījumā nebalsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Partiju atpazīstamība

Gan pilsoņi, gan nepilsoņi vairāk atpazīst partijas, kurām ir vietas parlamentā, kuras piedalās valdības veidošanā, kam garāks "stāžs". Ap 90% pilsoņu zina Savienību "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai" un LNNK", DPS "Saimnieks", Latvijas Zemnieku savienību, ap 80% — Tautas kustību "Latvijai" un Latvijas Zaļo partiju, ap 70% zina Latvijas Sociāli demokrātisko partiju un Latvijas Kristīgo demokrātu savienību/ Kristīgo tautas partiju, Latvijas Vienības partiju, "Līdztiesību", Tautas Saskaņas partiju, Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, ap 60% pazīst Latvijas Sociālistisko partiju un Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju, katrs otrais zina Latvijas Nacionālo reformu partiju, ap 40% — Krievu pilsoņu partiju.

Līdzīgā rangu rindā sakārtojas partijas pēc tā, kā tās atpazīst nepilsoņi. Visbiežāk viņi zina Savienību "Latvijas ceļš", DPS "Saimnieks (80%"), "Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK" (70%), "Līdztiesību" (70%), Latvijas Zemnieku savienību (68%), Latvijas Zaļo partiju (66%), Latvijas Sociāli demokrātisko partiju (62%), Tautas kustību "Latvijai" (60%), Latvijas Vienības partiju (59%), Tautas Saskaņas partiju (57%). Katrs otrais no nepilsoņiem zina Latvijas Sociāldemokrātikso strādnieku partiju un Latvijas Kristīgo demokrātu savienību/ Kristīgo tautas partiju. Ap 40% nepilsoņu zina Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju, aptuveni katrs trešais — Krievu pilsoņu partiju un Latvijas Nacionālo reformu partiju.

Gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū partijas labāk atpazīst turīgākie, cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, vidējās paaudzes pārstāvji.

 

Partiju pozitīvā un

negatīvā popularitāte

Ja salīdzinām pilsoņu un nepilsoņu iedomāto izvēli Saeimas vēlēšanās, redzam, ka tikai attiecībā uz Demokrātisko partiju "Saimnieks" pilsoņu un nepilsoņu izvēle sakrīt, gan no vienas, gan otras grupas šo partiju atbalstītu ap 8%. Tādas partijas kā "Latvijas ceļš" un Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, kā arī par Latvijas Sociāldemokrātisko partija atbalstītu divreiz vairāk pilsoņu nekā nepilsoņu. Par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK" pamatā balsotu tikai pilsoņi, bet "Līdztiesību", Tautas Saskaņas partiju un Krievu pilsoņu partiju, galvenokārt, atbalstītu nepilsoņi. Nepilsoņu vidū populārākas ir arī Latvijas Sociālistiskā partija, Latvijas Vienības partija.

Jāuzsver, ka gandrīz puse pilsoņu (45%) un nepilsoņu (47%) nespēj sniegt konkrētu atbildi par savu politisko izvēli. Tas izskaidro faktu, kāpēc vairumam Latvijas iedzīvotāju vēlamais politisko partiju skaits nepārsniedz desmit. Bet tas arī liecina, ka politiskā sistēma Latvijā vēl joprojām nav nostabilizējusies, jo viens no tās galvenajiem komponentiem — atbalstītājs — visai vāji tajā orientējas.

Salīdzinot atbalstu ideoloģijām un politisko izvēli, redzams, ka pilsoņu vidū raksturīga to neatbilstība: kaut arī daļai tuvāka šķiet sociāldemokrātiska ideoloģija, politiskā izvēle notiek par labu partijām ar konservatīvu ideoloģiju. Nepilsoņi ir vairāk kreisi orientēti gan pēc ideoloģiju atbalsta, gan arī pēc "teorētiskās politiskās izvēles" (par kuru partiju Jūs balsotu...?).

Partiju negatīvā popularitāte zināmā mērā veido spoguļattēlu pozitīvajai. Tomēr ir izņēmumi. Pirmām kārtām tas attiecas uz Zīgerista partiju. Katrs piektais pilsonis par to noteikti nebalsotu. Kas attiecas uz apvienību "Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK", par to negatīvi izteikušies katrs ceturtais nepilsonis, viņu vidū visbiežāk ir tādu, kam ir lielāki ienākumi, rīdzinieki, cilvēki ar augstāko izglītību. No pilsoņiem negatīvi par "TB/ LNNK" izteikušies 4%, attiecīgi no krieviem pilsoņiem — 11%, bet no latviešiem — 3%. Savukārt, par "Līdztiesību", Krievu pilsoņu partiju, Latvijas Sociālistisko partiju pamatā noliedzoši izsakās pilsoņi, tās ir partijas, kuras labprāt atbalstītu nepilsoņi. Viena no partijām, kam ir negatīva popularitāte pilsoņu vidū (9% balsotu pret to), ir Savienība "Latvijas ceļš", no nepilsoņiem noliedzoši pret to izteikušies 3%. Pret pārējām sarakstā minētajām partijām negatīvo izteikumu ir krietni mazāk.

Politiskā izvēle ir viens no tiem jautājumiem, kurā pilsoņu un nepilsoņu nostāja ir krasi atšķirīga. Vairums gadījumos partiju atbalstītāju vidū ievērojami dominē viena vai otra iedzīvotāju grupa. Raksturīgi, ka pret partijām, kuras atbalsta pārsvarā viena iedzīvotāju grupa, ir krasi negatīva nostāja otrai iedzīvotāju grupai. Tā pret "Līdztiesību", Krievu pilsoņu partiju, Latvijas Sociālistiskā partiju, kuras pārsvarā atbalsta nelatvieši, ir negatīva nostāja no latviešu puses, savukārt, pret apvienību "Tēvzemei un Brīvībai un LNNK", kuru pārsvarā atbalsta latvieši, negatīva nostāja ir nelatviešiem.

Latvijas iedzīvotāju politiskā līdzdalība

Interese par politiku

Vairums gadījumos gan pilsoņu, gan nepilsoņu interese par politiku ir vidēji aktīva, ko var raksturot sekojoši: "interesējos par nozīmīgākajiem notikumiem" un "dažreiz interesējos"; šādas atbildes snieguši ap trīs ceturtdaļām pilsoņu un nepilsoņu. Arī to skaits, kas "uzmanīgi seko politiskajiem notikumiem" (17% no pilsoņiem (latvieši 18%, krievi 11%), 15% no nepilsoņiem), ir visai līdzīgs pilsoņu un nepilsoņu vidū. Taču nepilsoņu vidū nedaudz vairāk ir tādu, kas par politiku nemaz neinteresējas (16%), salīdzinot ar pilsoņiem (10%).

62.zīm. Interese par politiku

Cik lielā mērā jūs interesējaties par politiku?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Līdzdalība

politiskajās aktivitātēs

Iedzīvotāju politiskā līdzdalība ir nepieciešams pilsoniskās sabiedrības veidošanās nosacījums. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka iedzīvotāju politiskā līdzdalība mazinās — mazāks ir to cilvēku skaits, kas piedalās vēlēšanās: 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā piedalījās 89%, bet 1995. gadā 6. Saeimas vēlēšanās — 72% no pilsoņiem. Vilšanās savā politiskajā izvēlē (divus mēnešus pēc 6.Saeimas vēlēšanām ap 40% vēlētāju nebija apmierināti ar savu izvēli) mazina cilvēku ticību savai līdzdalības efektivitātei.

No piedāvātajām politiskajām aktivitātēm (mēģinājums kādu pierunāt balsot par kādu politisku partiju, tikšanās ar deputātiem, ministriem, pašvaldību deputātiem politiskā jautājumā, piedalīšanās vēlēšanu kampaņas organizēšanā, kādas petīcijas (aicinājuma, uzsaukuma vēstules) parakstīšana, piedalīšanās protesta akcijās (piketos, demonstrācijās, streikos), tikšanās ar žurnālistiem kādā politiskā jautājumā) nevienā nav piedalījies 71% no pilsoņiem un 89% no nepilsoņiem. Kopumā biežāk dažādās aktivitātēs iesaistījušies latvieši pilsoņi (no viņiem vismaz vienā aktivitātē ir piedalījušies 31%, no krieviem pilsoņiem 22%).

Vislielākā mērā šais aktivitātēs iesaistījušies cilvēki ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar lielākiem ienākumiem.

Kas attiecas uz nepilsoņiem, tad katrā no minētajām aktivitātēm iesaistījušies ne vairāk kā 3%, taču raksturīgi, ka krietni aktīvāki par citiem nepilsoņiem ir cilvēki ar lielākiem ienākumiem, piemēram, 8% no minētās grupas ir "mēģinājuši kādu pierunāt balsot par kādu politisku partiju" (vidēji no visiem nepilsoņiem tikai 3%). 5% no turīgāko grupas ir tikušies ar žurnālistiem kādā politiskā jautājumā (vidēji no nepilsoņiem — 1%).

Kopumā var teikt, ka gan pilsoņi, gan nepilsoņi ir maz iesaistījušies dažādās organizācijās, kas nozīmē, ka visbiežāk viņu komunikācijas loks nepārsniedz ģmenes, draugu un darba kolēģu loku. Tā ir vāji organizētas sabierības raksturīga pazīme, tās lielākais trūkums, ka tā ir viegli pakļaujama manipulācijai.

63.zīm. Politiskā līdzdalība

Vai pēdējo trīs gadu laikā Jūs esat darījis kaut ko no tā, kas minēts šajā kartītē? (% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Iesaistīšanās sabiedriskajās,

nevalstiskajās organizācijās

Tas, ka trīs ceturtdaļas pilsoņu un 90% nepilsoņu nav nevienas organizācijas biedri, liecina, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē ir visai vāja. Tas nozīmē, ka pamatā cilvēki kontaktējas ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem, bet viņi neveido jaunus sociālo kontaktu tīklus, kas paplašinātu viņu saikni ar citiem cilvēkiem, sekmētu viņu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Populārākās sabiedriskās organizācijas Latvijā ir arodbiedrības (12% pilsoņi, 5% nepilsoņi), reliģiskās organizācijas, baznīcu draudzes (6% pilsoņi, 2% nepilsoņi), sporta, atpūtas organizācijas (4% pilsoņi, 1% nepilsoņi).

Kā nozīmīgākos motīvus sabiedriskā darba veikšanai cilvēki min iespēju būt starp cilvēkiem, pienākuma apziņu, iespēju iegūt pieredzi, līdzjūtību pret tiem, kas dzīvo trūkumā, problēmu risināšanas sekmēšanu dzīves vietā.

64.zīm. Iesaistīšanās sabiedriskajās organizācijās

Sakiet, kuru minēto organizāciju biedrs Jūs esat?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Politiskā integrācija — atsvešinātība

Politiskā uzticēšanās

Uzticēšanās politiskajām un citām sabiedrībā nozīmīgām institūcijām ir sabiedrības vertikālās integrācijas rādītājs. Raksturīgi, ka jaunajās demokrātijas valstīs šī uzticēšanās, it īpaši varas institūcijām, ir visai zema. Piemēram, pēc New Democracies Barometer IV (1996) rezultātiem Austrumeiropas jaunajās demokrātijas valstīs (Bulgārijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Horvātijā) vidēji katrs trešais šo valstu iedzīvotājs paudis uzticēšanos valdībai, bet parlamentam— katrs ceturtais. Līdzīga situācija ir arī Latvijā.

No mūsu pētījumā piedāvātajām 17 institūcijām vislielākā mērā gan pilsoņi, gan nepilsoņi uzticas skolām, masu saziņas līdzekļiem un baznīcām. Lielāku uzticēšanos minētajām institūcijām pauduši pilsoņi, salīdzinot ar nepilsoņiem: skolām uzticas 83% pilsoņu un 70% nepilsoņu, televīzijai attiecīgi 79% pilsoņu un 65% nepilsoņu, radio — 78% un 58%, presei — 64% un 56%, baznīcām — 69% un 66%.

Krietni mazāks ir to Latvijas iedzīvotāju loks, kas uzticas Latvijas Bankai (48% pilsoņu un 35% nepilsoņu), kā arī drošību un tiesību sargājošajām institūcijām: policijai (41% pilsoņu un 48% nepilsoņu), Latvijas armijai (47% pilsoņu un 32% nepilsoņu), tiesu sistēmai (31% pilsoņu un 36% nepilsoņu). Jāuzsver, ka policijai un tiesu sistēmai nedaudz vairāk uzticas nepilsoņi, salīdzinot ar pilsoņiem, neskatoties uz to, ka šajās institūcijās ir tiesības strādāt tikai pilsoņiem.

Ja salīdzinām uzticēšanos pašvaldībām un valsts galvenajām varas institūcijām — Saeimai un Ministru kabinetam, redzam, ka vairāk Latvijas iedzīvotāju uzticas pašvaldībām, sevišķi pilsoņi (52%), no nepilsoņiem — katrs trešais (35%). Taču Saeimai un Ministru kabinetam uzticas aptuveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no pilsonības statusa.

Biežāk par galvenajām valsts varas institūcijām uzticēšanos "izpelnījies" Valsts cilvēktiesību birojs, tam uzticas katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (32% pilsoņu un nepilsoņu). Nedaudz mazāks ir to skaits, kas pauduši uzticēšanos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (29% pilsoņu, 26% nepilsoņu) un Naturalizācijas pārvaldei (25% pilsoņu, 20% nepilsoņu). Taču attiecībā uz pēdējām trim organizācijām jāuzsver, ka gandrīz katrs otrais pilsonis un ap 40% nepilsoņu nav spējuši sniegt konkrētu atbildi; acīmredzot viņi maz ir informēti par minētajām organizācijām.

Ja aplūkojam uzticēšanos tādām sabiedriskajām organizācijām kā arodbiedrības un politiskās partijas, kustības, redzam, ka pirmajām uzticas biežāk (28% pilsoņu un 22% nepilsoņu), bet politiskās partijas joprojām "pelna" viszemāko uzticēšanos, to pauduši 12% pilsoņu un 10% nepilsoņu.

Ja šos datus salīdzinām, piemēram, ar 1992. gada rezultātiem, varam secināt, ka iedzīvotāju uzticēšanās nav mazinājusies nevienai no institūcijām (tas attiecas uz tām institūcijām, kas 1992. gadā pastāvēja). Aptuveni iepriekšējā līmenī ar nelieliem kritumiem un pacēlumiem šai laika posmā uzticēšanās saglabājusies attiecībā pret Saeimu, Ministru kabinetu, Latvijas armiju, baznīcu. Vairāk vai mazāk tā ir palielinājusies pret pašvaldībām, masu saziņas līdzekļiem, skolām, tiesu sistēmu, policiju, arodbiedrību. Pavisam nedaudz palielinājusies ir arī uzticēšanās politiskājām partijām (1992.gada novembrī tām uzticēšanos pauduši tikai 5% latviešu un 7% nelatviešu, 1997.gadā — 11% pilsoņu un 10% nepilsoņu).

65.zīm. Uzticēšanās institūcijām

Es Jums nosaukšu vairākas institūcijas. Pasakiet, lūdzu, par katru no tām,

cik lielā mērā Jūs tai uzticaties — pilnībā uzticaties, drīzāk uzticaties,

drīzāk neuzticaties vai arī nemaz neuzticaties?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Apkopotas atbildes: "pilnībā uzticas" un "drīzāk uzticas"

Ticība savai

politiskajai ietekmei

Jaunajām demokrātijas valstīm raksturīgi, ka tām ir ļoti vāja ticība savām politiskās ietekmes iespējām. Arī tas ir sabiedrības integrācijas rādītājs: ja cilvēki netic savas politiskās ietekmes iespējām, viņi jūtas atsvešināti no valsts. Parasti tas tiek mērīts ar jautājumu: "Vai Jūs varētu kaut ko uzsākt, ja valdība pieņemtu tautas interesēm pretējus lēmumus?"

Divas trešdaļas Latvijas pilsoņu un trīs ceturtdaļas nepilsoņu uz jautājumu, vai viņi "spētu kaut to uzsākt, ja valdība pieņemtu tautas interesēm pretējus lēmumus", atbild noliedzoši. Pārliecību, ka kaut ko spētu uzsākt, pauduši 28% pilsoņu un 17% nepilsoņu. Biežāk pārliecināti par to, ka spētu kaut ko veikt minētajā situācijā, ir cilvēki ar lielākiem ienākumiem, augstāku izglītības līmeni.

Nedaudz vairāk ir cilvēku, kas domā, ka spētu ietekmēt pašvaldību lēmumu (38% no pilsoņiem un 22% no nepilsoņiem). Arī šajā gadījumā pārliecinātāki ir cilvēki ar lielākiem ienākumiem un augstāku izglītības līmeni.

Jāuzsver, ka šai jautājumā Latvijas iedzīvotāju attieksme nav mainījusies kopš 1994. gada, kad pirmo reizi tika izdarīts šāds mērījums.

Ir ļoti svarīgi atrast veidus, kā paaugstināt ticību savām politiskās ietekmes iespējām. Viens no tādiem veidiem ir apvienošanās. Arī mūsu pētījumā mēs redzam šo sakarību: no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka vislabākais panākumu sasniegšanas veids ir, apvienojoties ar citiem cilvēkiem, 43% ir pārliecināti, ka iespējams ietekmēt valdības pieņemto lēmumu.

Politiskā uzticēšanās un ticība savas politiskās ietekmes iespējām ir būtiski sabiedrības integrācijas rādītāji. Redzam, ka Latvijā, līdzīgi tas ir arī citās Baltijas valstīs (sk. New Baltic Barometer III), raksturīga ir izteikta distance starp masām un augstākajām valsts varas struktūrām. Cilvēki jūtas atsvešināti no varas struktūrām, tas arī mazina ticību tām, ierobežo kontaktus starp sabiedrību un līderiem. Ir izveidojušies kontaktu tīkli gan "augšējā" t.i., varas, gan "apakšējā" t.i., ierindas cilvēku līmenī, taču ļoti vājas ir saites, kas savienotu abus līmeņus. Īstenībā varas struktūras un iedzīvotāju kopums veido it kā saules pulksteņa veidolu: ir paplašinājums augšā un apakšā, bet savienojums pa vidu ir tik tikko manāms. Tas praktiski izslēdz kontroli "no apakšas", mazinot "augšu" atbildību iedzīvotāju priekšā. Zema politiskā līdzdalība, atsvešinātība no valsts institūcijām ir vāji attīstītas pilsoniskās sabiedrības pazīme.

66.zīm. Ticība ietekmes spējai valdības līmenī

Kā Jūs domājat, vai Jūs varētu kaut ko uzsākt,

ja valdība pieņemtu tautas interesēm pretējus lēmumus?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

67.zīm. Ticība ietekmes spējai pašvaldību līmenī

Kā Jūs domājat, vai Jūs varētu kaut ko uzsākt,

ja vietējās varas iestādes pieņemtu tautas interesēm pretējus lēmumus?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latvijas iedzīvotāju vērtības

1 Lai noskaidrotu iedzīvotāju vērtību orientācijas, izmantoti sekojoši indikatori: orientācija uz materiālistiskajām vērtībām (svarīgākie mērķi un uzdevumi valstī: attīstīt ekonomiku, nodrošināt valsts aizsardzības spējas, saglabāt kārtību valstī, cīnīties pret cenu pieaugumu, noziedzību), orientācija uz postmateriālistiskajām vērtībām (dot iespēju cilvēkiem piedalīties jautājumu risināšanā viņu darbā un dzīvesvietā, censties padarīt mūsu pilsētu un laukus skaistākus, dot cilvēkiem lielākas iespējas piedalīties svarīgu valsts lēmumu pieņemšanā, aizsargāt vārda brīvību)

Latvijas iedzīvotāju vērtību orientācijas: materiālistiskā, postmateriālistiskā

Atbilstoši R. Ingleharta teorijai, vērtību orientācijas pamatā dalāmas divos virzienos: materiālistiskajā un postmateriālistiskajā, pie kam, pieaugot sabiedrības labklājībai, pieaug postmateriālo vērtību nozīme; sevišķi tas raksturīgs jaunajām paaudzēm, kas uzaugušas labklājības apstākļos. Materiālistiskās vērtības izriet no primārajām (iztikas un drošības) cilvēka vajadzībām, savukārt, postmateriālistiskās vērtības raksturo augstāku vajadzību (indivīda pašaktualizācijas un sociālo vajadzību) apmierināšanu. Atbilstoši R. Ingleharta izstrādātajai metodikai, minētās vērtību orientācijas tiek noskaidrotas, iedzīvotajiem uzdodot jautājumus par viņu attieksmi pret valsts svarīgākajiem mērķiem, uzdevumiem1.

 

Latvijas iedzīvotāji par Latvijas svarīgākajiem mērķiem tuvākajos 10 gados

Vairums pilsoņu un nepilsoņu (attiecīgi 74% un 75%) par Latvijas svarīgāko mērķi uzskata ekonomikas attīstīšanu (68.zīm.). Krietni mazāk svarīgi Latvijas iedzīvotājiem šķiet citi mērķi: dot iespēju cilvēkiem piedalīties jautājumu risināšanā viņu darbā un dzīvesvietā (to atbalsta 15% pilsoņu un 17% nepilsoņu), nodrošināt valsts aizsardzības iespējas (7% pilsoņu, 2% nepilsoņu), censties padarīt savu pilsētu un laukus skaistākus (attiecīgi 4% un 3%).

Atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem vērojamas tikai attieksmē pret valsts aizsardzību — svarīgāk tas šķiet pilsoņiem, salīdzinot ar nepilsoņiem. Visos pārējos gadījumos pilsoņu un nepilsoņu viedokļi ir ļoti līdzīgi.

 

Latvijas iedzīvotāju viedokļi par svarīgākajiem uzdevumiem valstī

Pilsoņiem un nepilsoņiem ir līdzīgs viedoklis par to, kādi ir svarīgākie uzdevumi valstī (69.zīm.) — pirmām kārtām viņi uzsver nepieciešamību saglabāt kārtību valstī (57% no pilsoņiem, 51% no nepilsoņiem). Biežāk to uzsver turīgākie iedzīvotāji. Mazāk svarīgs gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem šķiet tāds uzdevums kā "cīnīties pret cenu pieaugumu" (20% no pilsoņiem, 25% no nepilsoņiem), biežāk to minējušas sievietes, gados vecāki cilvēki, cilvēki ar zemāku izglītības līmeni. Ja pirmie divi uzdevumi tieši saistīti ar cilvēka izdzīvošanu — drošību, iztiku, tad divi citi uzdevumi — dot cilvēkam iespējas piedalīties svarīgu valsts lēmumu pieņemšanā un nepieciešamību aizsargāt vārda brīvību — raksturo sociālās vajadzības. Politisko līdzdalību par vissvarīgāko uzdevumu uzskata 18% pilsoņu un 17% nepilsoņu, savukārt, vārda brīvību kā svarīgāko uzskata tikai 4% no pilsoņiem un nepilsoņiem.

Kopumā redzams, ka gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem svarīgāki šķiet tieši ar izdzīvošanu saistītie uzdevumi (drošība un cenas). Krietni mazāk svarīgi ir tādi sociālie uzdevumi kā politiskā līdzdalība un vārda brīvība (pēdējos biežāk uzsver gados jaunākie un cilvēki ar augstāku izglītības līmeni).

 

Latvijas iedzīvotāji par materiālajām un sociālajām vērtībām

Paužot attieksmi pret tādām vērtībām kā stabila ekonomika vai virzība uz humānāku sabiedrību, vai arī virzība uz sabiedrību, kur idejas ir vērtīgākas par naudu, Latvijas iedzīvotāju vairākums iestājas par stabilu ekonomiku. Gan pilsoņu, gan nepilsoņu vairākumam svarīgākā šķiet vērtība, kas raksturo cilvēku pamatvajadzības (attiecīgi 63% un 59%), bet krietni mazāks ir to skaits, kas kā svarīgāko uzskata virzību uz humānāku sabiedrību (13% pilsoņu, 20% nepilsoņu), vai arī virzību uz sabiedrību, kur idejas ir vērtīgākas par naudu (3% pilsoņu, 2% nepilsoņu) (70.zīm.). Par humānāku sabiedrību no pilsoņiem biežāk iestājas trūcīgākie, kā arī izglītotākie cilvēki, bet no nepilsoņiem — gados jaunākie un turīgākie.

Kopumā Latvijas sabiedrībai ir raksturīgi, ka trīs ceturtdaļas iedzīvotāju strikti iestājas par materiālajām vērtībām, līdzīgi tas ir pilsoņu un nepilsoņu vidū. Tas ir saprotami, jo izriet no sabiedrības zemā labklājības līmeņa. Taču svarīgi ir uzsvērt, ka kopīgas vērtības ir sabiedrību stabilizējošs faktors. Arī Latvijā jaunā paaudze lielāku nozīmi piešķir tādām sociālajām vērtībām kā līdzdalība valsts lēmumu pieņemšanā, līdzdalība problēmu risināšanā darbā un dzīvesvietā, virzība uz humānāku sabiedrību, vārda brīvība. Tas nozīmē, ka tās ir vērtības, kas Latvijas sabiedrību nākotnē varētu vienot ievērojami spēcīgāk, tādēļ svarīgi ir šo procesu apzināt un virzīt.

68.zīm. Latvijas svarīgākie mērķi tuvākajos 10 gados

Kuru no minētajiem mērķiem Jūs uzskatāt par pašu svarīgāko?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

69.zīm. Svarīgākie uzdevumi valstī

Kas no minētā pēc Jūsu domām ir vissvarīgākais?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

70.zīm. Materiālās un sociālās vērtības

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latvijas iedzīvotāji

par morālajām vērtībām

Viens no pētījuma mērķiem bija arī salīdzināt pilsoņu un nepilsoņu viedokļus par morāles normām. Pētījumā izmantota pasaulē plaši pielietota metodika (European Values Systems Study), kur vērtējumam piedāvāti morāli debatējamas uzvedības gadījumi: tie skar morāles normu pārkāpšanu pašaizsardzības nolūkos, savtīgu interešu labā, kā arī likumu, sabiedriskās kārtības pārkāpšanas situācijas.

Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, Latvijas iedzīvotāji (gan pilsoņi, gan nepilsoņi) iecietīgāki ir pret morāles normu pārkāpumiem pašaizsardzības nolūkos: vairums attaisno slepkavību pašaizsardzības nolūkā (vidējā balle pilsoņiem — 6,02, nepilsoņiem — 6,67; 1 balle nozīmē "pilnīgi neattaisno", 10 — "pilnīgi attaisno").

Citi morāli debatējamas rīcības gadījumi Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir krietni mazāk attaisnojami. Tomēr salīdzinoši vairāk gan pilsoņi(2,67), gan nepilsoņi (2,91) attaisno komunālo maksājumu nemaksāšanu, braukšanu bez biļetes pa "zaķi" (pilsoņi — 2,40; nepilsoņi — 2,40), par nejauši izdarīta bojājuma svešai mašīnai neziņošanu (pilsoņi — 2,18; nepilsoņi — 2,10), melošanu savu interešu labā (pilsoņi— 2,13; nepilsoņi — 1,99), nodokļu nemaksāšanu, apejot likumu (pilsoņi — 2,03; nepilsoņi— 1,82).

Nedaudz mazāk iecietīgi Latvijas iedzīvotāji ir pret pretošanos policijai (pilsoņi — 1,98; nepilsoņi — 1,77), pretendēšanu uz valsts pabalstiem bez īpašas vajadzības (pilsoņi — 1,97; nepilsoņi — 2,07).

Vēl mazāk attaisnojama Latvijas iedzīvotājiem šķiet pašnāvība (pilsoņi — 1,61; nepilsoņi — 1,62), zagtu priekšmetu pirkšana (pilsoņi — 1,53; nepilsoņi — 1,46), mašīnas vadīšana reibuma stāvoklī (pilsoņi — 1,41; nepilsoņi — 1,28), kukuļņemšana (pilsoņi—1,41; nepilsoņi — 1,32), politiskās slepkavības (pilsoņi — 1,35; nepilsoņi — 1,37), atkritumu izmešana sabiedriskā vietā (pilsoņi — 1,31; nepilsoņi — 1,28), svešas mašīnas aizbraukšana (pilsoņi — 1,13; nepilsoņi — 1,14).

Salīdzinot šos rezultātus ar līdzīgu pētījumu rezultātiem Rietumeiropā, varam secināt, ka visbiežāk Rietumeiropas iedzīvotāji ir iecietīgāki piedāvāto morāli diskutējamo situāciju vērtējumā. Kā izņēmumus varam minēt braukšanu bez biļetes "pa zaķi" sabiedriskajā transportā, neziņošanu par stāvvietā nejauši izdarītu bojājumu svešai mašīnai un arī slepkavību pašaizsardzības nolūkā — pret šādu uzvedību rietumeiropieši kopumā ir neiecietīgāki, salīdzinot ar Latvijas iedzīvotajiem.

Var secināt, ka pilsoņu un nepilsoņu skatījums uz morāli diskutējamām situācijām ir ļoti līdzīgs, zīmīgākas ir atšķirības starp Latvijas iedzīvotāju un rietumeiropiešu uzskatiem.

71.zīm. Morāles normas

Atzīmējiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs attaisnojat šādu rīcību vai gluži otrādi — neattaisnojat?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Dota vidējā aritmētiskā vērtība (1—minimālais vērtējums,

10—maksimālais jeb pilnīga attaisnošana)

Turpinājums — seko