"... es alkstu lieluma ābolā kost !

Ja kāds stāsta, ka Aleksandrs Čaks ir miris jau gandrīz pussimt gadu, neticiet viņam! Dzejnieki ir burvji, kas spēj pārtapt daudz un dažādos veidos, un Rīgas drēbnieka Čadaraiņa atvase, viņš klausa arī uz vārdiem Dzejnieks, Spēlmanis, Lieluma ābola kodējs, ne par matu neatpaliek no sava amata brāļiem. Var jau būt, ka sešgadīgā baskāja puisēna attēls zaļā norā tiešām uzņemts ap 1907. gadu. Toties krāsainās ziedu zvaigznes noteikti sevī glabā 1998. gada pavasara krāsas. Un arī šīs mazāk pazīstamās rokraksta rindas pavisam tieši var attiecināt uz trako ziedēšanas skurbumu, kas patlaban valda dabā:

Mostas logi, baltas skaņas

Nopurina brūno snaudu

Pretim laižas lielos baros

Tumšā telpā katrā spuldzē

Izpleš spārnus zelta tauriņš.

Dzirdi! Saule pil no jumtiem

Dzer to, skaista kļūs tava balss.

Bet dzejoļa "Lieluma ābola kodējs" kaismīgais aicinājums, kas pirmoreiz bijis lasāms 1931. gadā, tikpat labi var attiekties arī uz laiku pirms astoņiem pavasariem, kad Latvijas likumdevēju vairākums nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, vēršoties pret svešas varas savažoto tautas gribu:

Nost,

jūsu šaurumu gribu es nost:

es alkstu lieluma ābolā kost!

Aleksandra Čaka otro logu "Latvijas Vēstneša" preses namiņā Bruņinieku ielā sadarbībā ar dzejnieka memoriālo muzeju iekārtojis mākslinieks Jānis Mitrēvics, fotogrāfs — Gunārs Janaitis.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vides tēlniecībā pazīstamie mākslinieki Ģirts Burvis, Solveiga Vasiļjeva un Vilnis Titāns kopā ar saviem kolēģiem 20.aprīlī sāka Vecrīgas centrā akciju, kas 3.maijā vainagojās ar Kalēju ielas svētkiem un ievadīja koka skulptūru pastāvīgās ekspozīcijas izveidi Dzegužkalnā. Tas bija starptautiskais tēlniecības simpozijs "Rīdzene — Dzegužkalns", ko Latvijas Tēlnieku centrs, Mākslinieku savienība un sabiedriskā organizācija "Forts" rīko ar Vides aizsardzības fonda un biroja "Rīga 800" atbalstu. Kopā ar astoņiem latviešu māksliniekiem simpozijā piedalījās norvēģu tēlniece Kersti Grotmola un vācu mākslinieks ar pseidonīmu "Tobel".

Divas nedēļas strādājot pilsētas vidē Kalēju ielas apkaimē, tēlnieki sabiedrības acu priekšā veidoja pašu iecerētos koktēlniecības objektus. Darbu konceptuālā ievirze saistīta ar Rīgas senvēsturi, senās Rīdziņas gultnes iezīmēšanu dabā.

Simpoziju iecerēts padarīt par ikgadēju pasākumu, kas iekļautos Rīgas 800 gadu jubilejas programmā. Tāpat kā šopavasar tas kuplinās un bagātinās arī tradicionālās Mākslas dienas.

Akcija sākās gana nopietni, jo Filharmonijas skvērā nolaistās vecās apses apstrādei tēlnieki izmanto pazīstamās firmas "Husqvarna" asos zāģus, ar kuriem pienācīgi jāprot apieties. Lai radītu savu mūžīgo mākslu, tēlnieki centīgi apguva laicīgo tehnoloģiju. Netrūka arī mūzikas, jo māksla jau allaž ir svētki.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ieceres autors un visa pasākuma dvēsele ir Ģirts Burvis. Savos 35 gados viņš paguvis Liepājā un Ainažos izveidot monumentālās koktēlniecības darbus par Latvijas vēstures un jūrniecības tēmu, Popē — piemiņas vietu represētajiem, pie Ikšķiles — piemiņas ansambli latviešu brīvības cīņām un Pārdaugavā — pieminekli Fricim Brīvzemniekam.

Simpozija kuratore Elvita Ruka–Birzule rūpējās gan par zāģiem un aizsagtērpiem, gan par mūziku un labu noskaņojumu

Solveiga Vasiļjeva

"Laika kāpnes"

Igors

Dobičins

"Renstele"

Vilnis Titāns

"Pilsētas saule"

Ģirts Burvis

"Vārti"

Solveiga Vasiļjeva piedalījusies daudzos tēlniecības simpozijos un plenēros Latvijā, Vidusāzijā, Skandināvijas valstīs. Bieži vien viņa ir vienīgā sieviete tēlnieku kompānijā. Solveigas pērn Siguldā izveidotais koktēlniecības darbs "Sarkani spārni" joprojām rotā pilsētu. Igors Dobičins iemantojis atzinību ar granīta stājtēlniecības darbu "Tautas dziesma", bronzas skulptūru "Pūtēju orķestris" un monumentālo kompozīciju "Acis", kas veltīta Zaķusalas, aizstāvjiem 1991.gada Barikāžu dienās. Ar Viļņa Titāna "Pilsētas sauli" sasauksies viņa Saules zīmes Kolkas liedagā, Talsu zaļajos pakalnos un jūras klaidā Roņu salā