amerikāņu militārais atbalsts

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki dibināti tikai pirms sešiem septiņiem gadiem. Mēs sākām tos veidot pēc savas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Mēs atceramies, cik svarīga šajā procesā bijusi ASV palīdzība. Mēs esam pateicīgi Savienotajām Valstīm par šo sadarbību. Un mēs priecājamies, ka šī gada janvārī mūsu sadarbība ieguva jaunu, vēl augstāku juridisko pamatojumu: ASV un Baltijas valstu hartu.

Esmu pārliecināts, ka šis dokuments tiks izmantots nevien mūsu valstu divpusējas politiskās sadarbības sekmēšanai, bet arī būs pragmatisks pamats mūsu sadarbības padziļināšanai visdažādākajās jomās, tai skaitā arī aizsardzības spēku nostiprināšanā.

Savukārt ASV delegācijas vadītājs, Frederiks Smits, iepazīstinot ar savu delegāciju, teica:

— Šī divpusējās darba grupas tikšanās notiek zīmīgā laikā. Daudz kas noticis kopš mūsu beidzamās tikšanās, un daudz kas nozīmīgs noticis arī aizvadītajos mēnešos.

Šī ir pirmā divpusējās darba grupas tikšanās kopš Madrides sanāksmes paziņojuma, ka trīs valstis tiek uzaicinātas sākt sarunas par līdzdalību NATO. Deklarācijā bija arī teikts, ka NATO durvis paliek atvērtas, un tas apstiprināja Latvijas ciešo ieinteresētību šajā līdzdalībā.

Šī ir pirmā divpusējās darba grupas tikšanās pēc tam, kad Valsts departaments pasludināja Ziemeļaustrumeiropas iniciatīvu. Tas ir nozīmīgs mēģinājums izveidot pozitīvu sakaru tīklu šajā reģionā, lai sekmētu jūsu integrāciju Eiropas un transatlantiskajās institūcijās.

Šī ir pirmā divpusējās darba grupas tikšanās pēc tam, kad prezidents Ulmanis un prezidents Klintons 16.janvārī Baltajā namā parakstīja ASV un Baltijas hartu. Harta ir politisks paziņojums par principiem, kas padziļinās savstarpējo sadarbību un sekmēs tās nosacījumus XXI gadsimtā.

Šī ir arī pirmā divpusējās darba grupas tikšanās, kopš pieņemti svarīgie lēmumi par BALTNET. Šis nozīmīgais projekts trim Baltijas valstīm nodrošinās nacionālu radaru attēlu, lai tās varētu apmainīties ar datiem un iesaistīt jūsu gaisa telpu kopējās Rietumu gaisa aizsardzības iespējās.

Šī ir pirmā divpusējās darba grupas tikšanās pēc tam, kad ASV institūcijas ir spērušas šos soļus, lai vadītu plašu palīdzību programmu jūsu aizsardzības spēkiem. Šī palīdzība ietver rekomendācijas, kas jūsu militārajām struktūrām palīdzēs sekmīgi izveidot jūsu aizsardzības spēkus iespējami labākai kandidēšanai uz iestāšanos NATO.

Frederiks Smits raksturoja divpusējās darba grupas Rīgas tikšanās nozīmīgumu arī Latvijas starptautiskās situācijas kontekstā:

— Protams, mēs arī ņemam vērā faktu, ka šī tikšanās norit situācijā, ko jūs pašlaik pārdzīvojat, attīstot konstruktīvas attiecības ar Krieviju un pārskatot savu Pilsonības likumu. Mēs zinām, ka jūsu valdība daudz dara, lai īstenotu šos svarīgos uzdevumus, un ASV valdība šos centienus atbalsta.

ASV delegācija tic, ka Latvijas Aizsardzības ministrija, Latvijas aizsardzības spēki un Latvijas valdība ir gatava veikt priekšā stavošos uzdevumus. Jūs ar savu piedalīšanos programmā "Partnerattiecības mieram", jūsu palīdzību Bosnijai, jūsu labo gribu piedalīties koalīcijā iespējamām operācijām pret Irāku un jūsu līdzdalību Baltijas miera spēku bataljonā, reģionālajā gaisa telpas izlūkošanā un Baltijas jūras eskadrā esat apliecinājuši gatavību izpildīt arī šos uzdevumus.

Tikšanās laikā paredzēts apspriest jautājumus, kas saistīti ar abu valstu sadarbību aizsardzības jomā, īstenojot dzīvē "Baltbat", "Baltron" un "Baltnet" projektus. Tiek pārrunāts arī ASV Aizsardzības departamenta sagatavotais ziņojums par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pašreizējo stāvokli un attīstības perspektīvām. Tikšanās laikā paredzēts arī saskaņot turpmākos plānus Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzības jomās. Divās tikšanās dienās ASV delegācijai paredzēta arī domu apmaiņa ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Guntaru Krastu, kā arī ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļiem.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Vakar, 6.maijā, Aizsardzības un iekšlietu komisija tikās ar Latvijas un ASV darba grupu, ko vada ASV aizsardzības sekretāra vietnieks Frederiks Smits, un ASV ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Leriju Neperu.

Darba grupas dalībnieks ģenerālis Henrijs Kivenārs iepazīstināja klātesošos ar aizsardzības plāna projektu, kas sagatavots piecu mēnešu laikā, strādājot gan Latvijas Aizsardzības ministrijā, gan citās aizsardzības institūcijās un bruņoto spēku daļās. Plāna projektā iezīmētas galvenās prioritātes un ievirzes, kuras Latvijai vajadzētu izmantot, sagatavojot savu aizsardzības plānu. Viens no galvenajiem akcentiem ir ieteikums veidot aizsardzības spēkus no nelielas, labi apmācītas kājinieku armijas un rezervistiem, kas organizēti pēc teritoriālā principa. Nozīmīga ir arī reģionālā sadarbība, kur Latvijai ir labas iestrādes "Baltbat", "Baltron" un "Baltnet" projektos. Svarīgi ir arī panākt parlamenta un sabiedrības atbalstu aizsardzības budžeta palielināšanai vismaz līdz diviem procentiem no nacionālā kopprodukta. ASV vēstnieks L.Nepers piebilda, ka projekts ir labi izstrādāts un reāli izpildāms, tagad Latvijai pašai jādomā par finansēm tā realizēšanai.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva interesējās par NATO paplašināšanas procesa tālāko attīstību un pauda bažas, vai tas netiks apturēts, jo ASV Senātā līgums par Polijas, Ungārijas un Čehijas iekļaušanu NATO paplašināšanas pirmajā kārtā tika ratificēts ar minimālu balsu vairākumu. ASV aizsardzības sekretāra vietnieks F.Smits apliecināja, ka NATO paplašināšana turpināsies un Latvija dara pareizi, aktīvi piedaloties programmā "Partnerattiecības mieram".

Apspriestas arī iespējas Latvijas militārpersonām papildināt izglītību ārzemēs, rosīgi izmantojot jau piedāvātās starptautiskās militārās apmācības programmas, kā arī Maršala centru Vācijā, ko vada ASV un Vācijas pārstāvji.

Saeimas preses dienests

Vakar, 6.maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar ASV aizsardzības sekretāra palīga starptautiskās drošības jautājumos pirmo vietnieku Frederiku Šmitu, ģenerālmajoru Henriju Kivenāru un ASV vēstnieku Latvijā Leriju Neperu. Sarunā piedalījās arī Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis.

Valsts prezidents pateicās ASV pusei par Latvijai sniegto atbalstu valsts aizsardzības un drošības jomā. G.Ulmanis īsumā pieskārās arī aktuālākajiem jautājumiem Latvijas iekšpolitikā.

ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvji informēja Valsts prezidentu par tikšanos ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju. H.Kivenārs izteica gandarījumu par Latvijas un ASV Aizsardzības ministriju sadarbību un par reformām, kas jau veiktas Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Abas puses uzsvēra, ka sekmīgai NBS attīstībai nepieciešams atvēlēt daudz vairāk līdzekļu. Īsumā tika pārrunāti galvenie aspekti H.Kivenāra ziņojumā par Latvijas aizsardzības spēkiem.

Valsts prezidenta preses dienests