Eiropas atbalsts

"Latvijas iespējas iekļūt starp tām valstīm, kuras tiek uzņemtas Eiropas Savienībā (ES) pirmajā kārtā, lielā mērā ir atkarīgas no valsts turpmāk īstenotās ekonomiskās politikas," atzīmējis finansu ministrs Roberts Zīle pēc pirmdien, 4.maijā, Briselē notikušās sarunas ar Eiropas Komisijas DG II direktorāta ģenerāldirektoru Džovanni Ravazio, kas ir atbildīgs par ekonomiskajiem un finansu jautājumiem. "Un tieši 7.Saeimas vēlēšanu rezultāti un jaunās valdības realizētā ekonomiskā politika noteiks, cik ātri Latvija iegūs tiesības iekļauties ES."

"Eiropas Savienības institūcijas ļoti uzmanīgi seko norisēm Latvijā," uzsvēris R.Zīle. "Par to liecina fakts, ka Dž.Ravazio rīcībā bija visa informācija par pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā un politikā. Latvijas sasniegumi ekonomikā tiek novērtēti ļoti atzinīgi, īpaši uzsverot pēdējos gados sasniegto progresu. Tajā pašā laikā īpaša uzmanība tiek veltīta valsts budžeta stāvoklim, privatizācijai un monopoluzņēmumu skaita samazināšanai." ES institūcijas uzskata, ka Latvijai varētu būt nelielas problēmas ar tekošā konta deficītu (jo tas tomēr ir segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām), taču galvenās rūpes ir par iespējamām politiskajām pārmaiņām valstī pēc vēlēšanām, kas var ietekmēt arī ekonomisko vidi.

R.Zīles un Dž.Ravazio sarunas laikā skartas arī iespējamās problēmas, kas Latvijai varētu rasties ar eiro ieviešanu, resp., cik lielā mērā Latvijas finansu institūcijas un uzņēmējsabiedrības ir gatavas Eiropas Savienības vienotās naudas vienības ieviešanai. Dž.Ravazio uzsvēris, ka sakarā ar norēķinu pārkārtošanu nepieciešamības gadījumā ES varētu sniegt Latvijai palīdzību.

Lielu interesi Dž.Ravazio izrādīja arī par Latvijas vidēja termiņa attīstības stratēģiju. Tieši šim dokumentam varētu būt nozīmīga loma, Latvijai integrējoties ES, jo pēc šā dokumenta saņemšanas un analīzes ES plāno sagatavot savu sākotnējo viedokli par Latvijas gatavību integrācijai ES.

R.Zīlem 4.maijā tiekoties ar DG XXI direktorāta ģenerāldirektoru van der Abēli, galvenā uzmanība tika veltīta muitas likumdošanas ieviešanai un nodokļu likumdošanai saistībā ar brīvajām ekonomiskajām zonām.

"ES nostāja brīvo ekonomisko zonu jautājumā ir nepārprotama. Jaunu brīvo un speciālo ekonomisko zonu veidošana neveicinās Latvijas integrāciju ES," pēc tikšanās uzsvēris R.Zīle. Pat ES valstīs, mainoties likumdošanai, palikušas gandrīz tikai vēsturiski izveidojušās un darbojošās brīvās ekonomiskās zonas. Jaunu zonu veidošanās netiek pieļauta, jo tas nekavējoties izkropļo nodokļu likumdošanu. Tāpēc ES arī Latvijai neiesaka turpināt iesākto praksi brīvo ekonomisko zonu veidošanā.

Attiecībā uz ES direktīvām pieskaņotas muitas likumdošanas ieviešanā van der Abēle uzsvēris, ka Latvijai pašlaik būtiskākais ir panākt, lai reāli darbotos jau Saeimā pieņemtie un ar ES direktīvām saskaņotie muitas likumi. Tikai pēc tam jāturpina likumdošanas saskaņošana. Lai veiktu analīzi par Latvijas veikto darbu muitas likumdošanas un muitas darba sakārtošanā, jau šogad gaidāma ES ekspertu ierašanās. Bet pirms tam Latvijā ieradīsies ES eksperti, kuru uzdevums būs salīdzināt Latvijas muitas likumdošanu ar ES direktīvām.

"Latvijai durvis uz Eiropas Savienību joprojām ir atvērtas," paziņoja R.Zīle pēc vakar, 5.maijā, notikušajām sarunām ar Eiropas Komisijas locekli Erki Līkanenu, kas ir atbildīgs par ES budžeta jautājumiem, un Nikolausu van der Pasu, kas ir iestāšanās sarunu ģenerāldirektors. Sarunu laikā galvenā uzmanība tika veltīta Latvijas iespējām iekļūt starp tām valstīm, ar kurām ES uzsāk sarunas par integrāciju pirmajā kārtā.

"ES attieksme pret Latviju ir ļoti labvēlīga un pretimnākoša, un tas mums jāizmanto, darot visu iespējamo, lai ziņojums par Latvijas attīstību būtu maksimāli labvēlīgs. Tas nozīmē vienu — ka iespēja iekļūt iestāšanās pirmajā kārtā ir atkarīga no mums pašiem, no Latvijas sasniegumiem stabilas makroekonomiskās vides saglabāšanā un tautsaimniecības attīstības tempu noturēšanā."

Pēc R.Zīles domām, tas ir īpaši svarīgi, jo sarunas ar kandidātvalstīm pa īstam vēl nav sākušās. N. van der Pass apliecinājis, ka ES struktūru kapacitāte ļauj uzsākt sarunas arī ar lielāku skaitu pretendentu, taču tiem pirms tam jāapliecina, ka ir gatavi šīm sarunām.

Tiekoties ar E.Līkanenu, skarts arī jautājums par Latvijas un Krievijas pašreizējām attiecībām. E.Līkanens atzīmējis, ka varētu tikt izskatīts jautājums par palīdzību Latvijas biznesam jaunu produkcijas realizācijas tirgu iegūšanai.

R.Zīle vakar, 5.maijā, tikās ar Eiropas Komisijas DG III direktorāta ģenerāldirektora vietnieku Magnusu Lemmelu un DG IA direktorāta ģenerāldirektoru Ginteru Burghartu, kas ir atbildīgs par attiecībām ar Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm.

Šodien, 6.maijā, finansu ministrs tiksies ar DG XVI direktorāta ģenerāldirektoru reģionālās politikas un kohēzijas fondu jautājumos Eneko Landaburu, DG XV direktorāta iekšējā tirgus un finansu pakalpojumu jautājumos ģenerāldirektoru Džonu Mogu, kā arī DG IA direktorāta par attiecībām ar Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm ģenerāldirektora vietnieku Fransuā Lamurē.

Finansu ministrijas

informācijas dienests