Mūsu kopējais maks: ieņēmumi, izdevumi

Par Latvijas valsts kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos trīs mēnešos

Ingūna Sudraba, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Būtiskākais rādītājs ir konsolidētā kopbudžeta bilance — fiskālais deficīts vai pārpalikums. Pirmais gada ceturksnis ir noslēdzies ļoti veiksmīgi, ir tikai nedaudz vairāk nekā 2 miljonu latu fiskālais deficīts. Mēs to salīdzinām ar apsolījumu Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) par pirmā ceturkšņa noslēguma deficīta lielumu. Šo rādītāju mēs vairākkārt esam pārsnieguši pozitīvā nozīmē, jo kritērijs, ko pirmā ceturkšņa fiskālā deficīta līmenim bija izvirzījis SVF, bija 26 miljoni latu. Tā ka rezultāts mums ir labs.

Protams, šie skaitļi jāvērtē dažādi. Ja skatāmies uz ieņēmumu līmeni, tad kopējie ieņēmumi pirmajā ceturksnī bija 315 634 tūkstoši latu jeb 23 procenti no plānotā gada kopējā rezultāta. Tas ir normas robežās. To, ka deficīts ir mazāks, iespaidoja arī kopējie valsts budžeta izdevumi, kas arī ir bijuši mazāki — 324 073 tūkstoši latu jeb 22,5 procenti no plānotās gada summas. Vēl deficīta līmeni un bilanci palīdz uzlabot tas, ka no šā gada budžetā tiek ieskaitīta visa ārvalstu finansiālā palīdzība, kas naudas izteiksmē tiek saņemta caur Valsts kases kontiem. Tā kā pirmajā ceturksnī mēs saņēmām lielus avansa maksājumus — vairāk nekā 9 miljonus latu, šis lielais avanss arī palīdz ieņēmumu līmeni paaugstināt. Jo pārējie — nodokļu ieņēmumi — tomēr ir zemākā līmenī.

Protams, pamazām ārvalstu ieskaitījumi tiks iztērēti, jo princips ir tāds, ka noteikts naudas daudzums tiek saņemts avansā, lai nodrošinātu, piemēram, "Phare" programmu realizāciju. Tādēļ kontā ir šis avanss, no kura veic maksājumus. Un, tikko šie līdzekļi būs iztērēti, tiks saņemta nākamā avansējuma daļa. Tas šajā situācijā palīdz uzlabot budžeta bilanci.

Konsolidētā pašvaldību budžeta fiskālais pārpalikums pirmajā ceturksnī ir vairāk nekā 8 miljoni latu. Pašvaldību budžetā diezgan lielu ienākumu daļu veidoja dotācijas, ko pašvaldības saņem no valsts budžeta, piemēram, dotācijas pedagogu darba algām, citas mērķdotācijas vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitījumi no kopējā sadales konta. Ja šos pārskaitījumus pašvaldības saņem mēneša pēdējos datumos, kas iekrīt nedēļas nogalē, un vēl nav paspējušas izlietot, veicot maksājumus, tad arī veidojas atlikums pašvaldību budžetos, ko varētu nosaukt pat par mākslīgi izveidojušos atlikumu. Šie pārskaitījumi no valsts budžeta ir lieli, un tiem ir tendence ar katru gadu palielināties. Un raksturīgi, ka pašvaldībām deficīta līmenis ir daudz mazāks.

Jāņem vērā arī tas, ka lielāko daļu aizņemšanās pašvaldības veic investīciju projekta realizācijai. Pašvaldībām uzturēšanas izdevumu daļā pēc likuma ir jābūt sabalansētam budžetam, un aizņemšanās notiek sakarā ar investīciju projektiem vai kādu īslaicīgu finansiālu grūtību pārvarēšanai. Protams, gada pirmais ceturksnis nav tas periods, kad veic investīcijas. Šajā laikā vairāk tiek strādāts pie projektu sagatavošanas un arī klimatiskie apstākļi nav piemēroti investēšanai. Kaut arī pašvaldības ir slēgušas aizņēmuma līgumus par investīciju projektu īstenošanu, reālā naudas izņemšana un ieguldīšana sāksies tikai tagad — otrajā ceturksnī. Arī tāpēc šī pašvaldību konsolidētā budžeta bilance ir labāka.

— Kā prognozējat otrā ceturkšņa bilanci, zinot, ka ārvalstu ieskaitījumi tiks tērēti? Vai noturēsimies SVF solītajā līmenī?

— Tālākajiem ceturkšņiem mēs esam vienojušies ar SVF par 54 miljonu latu liela kopbudžeta fiskālo deficītu. Domāju, ka mēs šajā līmenī varam noturēties, ņemot vērā to, ka šajā ceturksnī bija tikai 2 miljoni latu fiskālais deficīts. Varbūt noteikto slieksni — 54 miljonus — mēs izturēsim.

Bet jārēķinās, ka aprīlis fiskāli ir ļoti neizdevīgs mēnesis, jo ir tikai 18 darba dienas ieņēmumu savākšanai. Tā ka aprīlī rezultāti noteikti būs sliktāki. Maijā un jūnijā savukārt būs augstāks izdevumu jeb tēriņu līmenis. Vienmēr jūnijā ir augsti algu izdevumi, piemēram, jāizmaksā algas skolotājiem gandrīz divu mēnešu apjomā vienā mēnesī. Sāksies arī investīciju projektu realizācija — izdevumi līdz šim ir bijuši ierobežoti ne tikai pašvaldībās, bet arī no valsts budžeta. Tātad fiskālais deficīts otrajā ceturksnī noteikti būs lielāks.

— Mēs pašlaik dzīvojam laikā, kad darbu beidz iepriekšējā valdība, un gaidām, kāda būs nākamā. Kāds bija darbs līdzšinējā valdībā?

— Domāju, ka mums bija svarīgs jau pirmais lēmums pagājušā gada vidū, kad gaidījām grozījumus vēl iepriekšējā gada budžetā. Jo būtiski nepildījās ieņēmumu prognozes, un 1999. gada budžets noteikti bija sakārtojams. Šī valdība, sākot savu darbu, to uzreiz izdarīja — grozījumi samērā ātri tika veikti. Ļoti ātrā tempā tika sagatavots šā gada budžets — faktiski jau augustā, un, šā gada budžetu gatavojot, valdība spēja noturēt nepieciešamo 2 procentu deficīta līmeni.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Ja 1999. gadā deficīta līmenis bija vairāk nekā 140 miljoni latu, tad šā gada budžetā deficīts ir vairāk nekā 80 miljoni latu. Tas ir veikts, vēl vairāk ierobežojot izdevumus. Jo ar katru deficīta līmeņa palielinājumu pieaug kopējais valsts parāds, par kuru jāmaksā parāda apkalpošanas izdevumi un kurš strauji pieaug. Vērojot budžeta izpildi pašlaik, nekas neliecina, ka drīkstētu budžetu grozīt, palielinot izdevumus. Mēs jau zinām vajadzības, kur būs nepieciešami papildu izdevumi — pensiju izmaksai, pieaudzis arī pabalstu saņēmēju kontingents, paaugstinājušies dzimstības rādītāji — vajadzēs palielināt izdevumus atsevišķos pabalstu veidos. Taču tie ir objektīvi rādītāji, un šie izdevumi ir jāveic. Taču, lai vēl paplašinātu finansu darbību citos papildu izdevumos, — pašreizējā ieņēmumu prognoze par to neliecina. Budžetā neienāk nekas vairāk par to, cik tika plānots.

Visus šos mēnešus valdība ir izskatījusi aizvien jaunas koncepcijas, projektus un programmas, un nostāja ir bijusi daudz stingrāka, nepieņemot visus lēmumus, kas radītu papildu izdevumus. Jo papildu izdevumu radīšana novestu atkal pie tā paša apburtā loka — gatavojot jauno budžetu, būtu lēmumi par papildu finansēšanu, kuriem pretī nebūtu finansēšanas avotu, resursu. Tā ka Finansu ministrijai strādāšana ar šo valdību bijusi vieglāka — lēmumi nebija populistiski. Tie bija ļoti konstruktīvi, un disciplīna tika ieviesta.

— Ja nu gadījumā, sākot strādāt nākamajai valdībai, tomēr radīsies neplānoti papildu izdevumi, kas notiks ar valsts budžetu?

— Atbilde ir tikai viena — būs jāaizņemas, un valsts parāds pieaugs. Ar visu, kas no parāda palielināšanas izriet.

Taču mums nebūs vieglas arī sarunas ar SVF pārstāvjiem, kas ieradīsies nākamajā nedēļā, lai noteiktu kontroles rādītājus līdz gada beigām un runātu arī par 2001. gada budžetu. Iepriekšējās sarunas liecināja par to, ka SVF cilvēki vēlējās nākamajā gadā redzēt vēl zemāku budžeta deficīta līmeni nekā pašlaik esošie 2 procenti. Šogad deficīta rādītāji 2 procentus nepārsniegs, bet viss ir atkarīgs no ieņēmumiem. (Jo, kā jau teicu, noteikti būs vajadzīgs papildu finansējums kaut vai pensiju izmaksām par 12–13 miljoniem latu pēc pašreizējām prognozēm. Un, ja nebūs papildu ieņēmumu, tas tikai palielinās budžeta deficītu.) Pirmā tikšanās ministram Edmundam Krastiņam ar SVF pārstāvjiem būs 27. aprīlī, pirmajā vizītes dienā. SVF cilvēki ļoti cer, ka, braucot projām (vizīte būs līdz 9. maijam), būs sastādīta jaunā valdība un viņi tiksies arī ar jauno finansu ministru, lai pabeigtu sarunas. Jo statistika nemainās līdz ar valdību maiņu, tāpat nemainās izdarītie darbi un prognozes. Taču solījumi SVF par budžeta stāvokli un apņemšanās tos pildīt būtu jādod jaunajai valdībai.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore