ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 23. aprīļa Streiku likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.1998., Nr. 130/131 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48074
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Streiku likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) kolektīvais darba strīds — tāds darba strīds, kurš izriet no darba tiesiskajām attiecībām un kurā izvirzītās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieku arodbiedrības vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieku prasības darba devējam attiecas uz visiem vai daļu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbiniekiem, un tās pauž visi minētie darbinieki vai daļa no viņiem;
2) kolektīvā darba strīda puses — darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija, nozares pārvaldes institūcija un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieku arodbiedrība vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieki vai minēto darbinieku pilnvaroti pārstāvji;
3) streiks — kolektīvā darba strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi;
4) streika sarunas — kolektīvā darba strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos kolektīvajā darba strīdā un izbeigt streiku;
5) solidaritātes streiks — streiks, kura pamatā ir nevis kolektīvais darba strīds, bet gan solidarizēšanās ar cita uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieku arodbiedrības vai cita uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieku prasībām, lai panāktu izvirzīto prasību izpildi;
6) streika pieteikums — uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieku arodbiedrības vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieku vai minēto darbinieku pilnvarotu pārstāvju paziņojums par lēmumu streikot;
7) streika norise — process, kurš ietver streika pieteikšanu, pašu streiku un streika sarunas un kura laikā kolektīvā darba strīda puses realizē likumā noteiktās tiesības un pienākumus.
2.pants. Šis likums nosaka:
1) kolektīvā darba strīda pušu tiesības un pienākumus pirmsstreika sarunās, kā arī streika norises laikā;
2) streikošanas tiesību ierobežojumus;
3) pamatu streika vai streika pieteikuma atzīšanai par nelikumīgu;
4) streika norises uzraudzības kārtību;
5) atbildību par šā likuma pārkāpšanu.
3.pants. (1) Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbiniekiem (turpmāk — darbinieki) ir tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses.
(2) Tiesības streikot kā galējs līdzeklis izmantojamas, ja nav panākta vienošanās un samierināšanās kolektīvajā darba strīdā pirmsstreika sarunās.
4.pants. (1) Piedalīšanās streikā ir brīvprātīga.
(2) Darbinieku nedrīkst piespiest piedalīties streikā vai neļaut viņam piedalīties streikā.
5.pants. (1) Ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), iestādē, organizācijā, nozarē ir radies pamats kolektīvajam darba strīdam, šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieku arodbiedrība (turpmāk — arodbiedrība), darbinieki vai darbinieku pilnvarotie pārstāvji iesniedz attiecīgajam darba devējam, darba devēju grupai, darba devēju organizācijai, attiecīgās nozares pārvaldes institūcijai (turpmāk — darba devējs) rakstveidā noformētas attiecīgās arodbiedrības vai darbinieku prasības.
(2) Darba devējs nekavējoties izskata iesniegtās prasības un triju dienu laikā paziņo prasības iesniedzējam savu atbildi.
(3) Ja darba devēja atbilde uz arodbiedrības vai darbinieku prasībām ir noraidoša, tiek rīkotas abu pušu pirmsstreika sarunas šā likuma 8. un 9.pantā noteiktajā kārtībā.
6.pants. (1) Kolektīvā darba strīda puses streika laikā rīko streika sarunas.
(2) Streika sarunu laikā kolektīvā darba strīda pušu prasības, priekšlikumi un ierosinājumi, uz tiem sniegtās atbildes, kā arī pieņemtie lēmumi un panāktās vienošanās noformējamas rakstveidā.
(3) Ja darba devējs nepilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā darba strīda atrisināšanu, arodbiedrībai vai darbiniekiem ir tiesības atsākt streiku, neievērojot šā likuma 11. un 12.panta noteikumus.
7.pants. Kolektīvā darba strīda puses nodrošina, lai pirmsstreika sarunās un streika norises laikā tiktu ievērota šajā likumā noteiktā kārtība.
II nodaļa. Pirmsstreika sarunas
8.pants. (1) Ja darba devēja atbilde ir noraidoša, abas kolektīvā darba strīda puses triju dienu laikā izveido izlīgšanas komisiju pirmsstreika sarunām ne mazāk kā sešu cilvēku sastāvā, pilnvarojot vienādu pārstāvju skaitu no abām kolektīvā darba strīda pusēm.
(2) Izlīgšanas komisija pirmsstreika sarunas turpina ne ilgāk par vienu nedēļu, un sarunu norise tiek protokolēta.
9.pants. (1) Arodbiedrība savus pārstāvjus darbam izlīgšanas komisijā pilnvaro biedru kopsapulcē vai vēlētas institūcijas sēdē statūtos noteiktajā kārtībā. Ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), iestādē, organizācijā, nozarē (turpmāk — uzņēmums) ir vairākas arodbiedrības, pārstāvji darbam izlīgšanas komisijā tiek pilnvaroti proporcionāli katras arodbiedrības biedru skaitam, bet vismaz viens pārstāvis no katras arodbiedrības.
(2) Darbinieki savus pārstāvjus darbam izlīgšanas komisijā pilnvaro, nobalsojot par to. Pārstāvju pilnvarošanai pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu, ja balsošanā piedalās vismaz puse no attiecīgā uzņēmuma darbinieku skaita, bet ne mazāk par 10 darbiniekiem. Darbinieki nosaka pilnvaroto pārstāvju skaitu, ņemot vērā, ka tas nedrīkst būt mazāks par vienu desmitdaļu n o attiecīgā uzņēmuma darbinieku skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.
10.pants. Ja pirmsstreika sarunu laikā vienas kolektīvā darba strīda puses iebildumu dēļ vienošanos par streika novēršanu panākt nav iespējams, arodbiedrībai vai darbiniekiem ir tiesības pieteikt streiku šā likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā.
III nodaļa. Streika pieteikšana
11.pants. (1) Arodbiedrība lēmumu par streika pieteikšanu pieņem biedru kopsapulcē, kura sasaukta attiecīgās arodbiedrības statūtos noteiktajā kārtībā un kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no šīs arodbiedrības biedru skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošo attiecīgās arodbiedrības biedru skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.
(2) Ja attiecīgās arodbiedrības biedru kopsapulci nav iespējams sasaukt lielā biedru skaita dēļ vai darba organizācijas īpatnību dēļ, lēmumu par streika pieteikšanu pieņem arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju sapulcē, kura sasaukta attiecīgās arodbiedrības statūtos noteiktajā kārtībā un kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no šīs arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošo attiecīgās arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.
(3) Ja arodbiedrība vai šā panta otrajā daļā minētie arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji (turpmāk — arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) lēmumu par streika pieteikšanu pieņem visu attiecīgā uzņēmuma darbinieku vārdā (arī to darbinieku vārdā, kuri nav attiecīgās arodbiedrības biedri), arodbiedrībai vai arodbiedrības biedru pilnvarotajiem pārstāvjiem ir jāpanāk, lai šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus atbalsta trīs ceturtdaļas no attiecīgā uzņēmuma darbinieku s k aita; šāds atbalsts ir apliecināms ar attiecīgu protokolu.
12.pants. (1) Darbinieki lēmumu par streika pieteikšanu pieņem attiecīgā uzņēmuma darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no šā uzņēmuma darbinieku skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to, aizklāti balsojot, nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošo attiecīgā uzņēmuma darbinieku skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.
(2) Ja darbinieku kopsapulci nav iespējams sasaukt attiecīgā uzņēmuma lielā darbinieku skaita dēļ vai darba organizācijas īpatnību dēļ, lēmumu par streika pieteikšanu pieņem uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju sapulcē, kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no šā uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to, aizklāti balsojot, nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošo attiecīgā uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.
13.pants. Arodbiedrība (arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) vai darbinieki (darbinieku pilnvarotie pārstāvji), pieņemot lēmumu par streika pieteikšanu, izveido streika komiteju, kas vadīs streiku un pārstāvēs attiecīgās arodbiedrības vai attiecīgā uzņēmuma darbinieku intereses streika sarunās ar darba devēju. Streika komitejas skaitlisko sastāvu un izveidošanas kārtību nosaka arodbiedrība (arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) vai darbinieki (darbinieku pilnvarotie pārstāvji).
14.pants. (1) Streika komiteja ne vēlāk kā 10 dienas pirms streika uzsākšanas attiecīgajam darba devējam, Valsts darba inspekcijai un Latvijas Trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvās padomes (turpmāk — Trīspusējā padome) sekretāram rakstveidā iesniedz:
1) streika pieteikumu, kurā norāda:
a) streika uzsākšanas datumu, laiku un streika vietu,
b) streika iemeslus,
c) streikotāju prasības,
d) streikotāju skaitu,
e) streika komitejas sastāvu un vadītāju;
2) attiecīgās sapulces (kopsapulces) lēmumu par streika pieteikšanu, kam pievienots protokols, kurā fiksēts balsu skaits, ar kādu pieņemts minētais lēmums, bet šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos — arī protokols, kas apliecina minēto atbalstu.
(2) Arodbiedrībai vai darbiniekiem streika laikā ir aizliegts izvirzīt darba devējam prasības, kas nav norādītas streika pieteikumā.
15.pants. Streika komitejas pilnvaras izbeidzas, ja kolektīvā darba strīda puses vienojas par streika izbeigšanu vai ja streiks tiek atzīts par nelikumīgu.
IV nodaļa. Streikošanas tiesību ierobežojumi
16.pants. Streikot ir aizliegts tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos.
17.pants. (1) Darba devējs un streika komiteja nodrošina, lai streika laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), organizācijās un iestādēs (turpmāk — sabiedrībai nepieciešamie dienesti), kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai.
(2) Par sabiedrībai nepieciešamajiem dienestiem šā likuma izpratnē atzīstami:
1) ārstniecības un medicīniskās palīdzības dienesti;
2) sabiedriskā transporta dienesti;
3) dzeramā ūdens piegād es dienesti;
4) elektroenerģijas un gāzes ražošanas un piegādes dienesti;
5) sakaru dienesti;
6) gaisa satiksmes kontroles dienesti un tie dienesti, kuri nodrošina gaisa satiksmes kontroles dienestus ar meteoroloģisko informāciju;
7) ar visu veidu transporta kustības drošību saistītie dienesti;
8) atkritumu un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas dienesti;
9) radioaktīvo vielu un atkritumu uzglabāšanas, izmantošanas un kontroles dienesti;
10) civilās aizsardzības dienesti.
(3) Ja ne pieciešams, ne vēlāk kā trīs dienas pirms streika uzsākšanas darba devējs un streika komiteja rakstveidā vienojas un no tiem darbiniekiem, kas piedalīsies streikā, norīko noteiktu skaitu darbinieku, kuri veiks šā panta pirmajā daļā minēto darbu streika laikā, kā arī nosaka minēto darbinieku praktiskās darbības apjomu un dod konkrētus rīkojumus.
(4) Darbinieka atteikšanās pildīt šā panta trešajā daļā minēto praktiskās darbības apjomu un rīkojumus, kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgā sabiedrībai nepieciešamā dienesta darbību, vai darba līgumā vai darba koplīgumā paredzēto streika laikā veicamo minimāli nepieciešamo darbu uzskatāma par darba kārtības pārkāpumu, un darbinieks saucams pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
18.pants. Ja nepieciešams, streika komiteja un darba devējs ne vēlāk kā trīs dienas pirms streika uzsākšanas rakstveidā vienojas par streika laikā veicamajiem pasākumiem, lai:
1) uzturētu uzņēmumu, tā iekārtas un aprīkojumu vai ierīces tādā stāvoklī, kas ļautu atsākt darbu tūlīt pēc streika izbeigšanas;
2) nodrošinātu uzņēmuma izejmateriālu, pabeigtās un nepabeigtās produkcijas apsargāšanu;
3) nodrošinātu uzņēmuma iekārtu un telpu apsargāšanu.
V nodaļa. Streika norises uzraudzība
19.pants. (1) Streika norises atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem uzrauga Valsts darba inspekcija.
(2) Valsts darba inspekcija nosaka streika sarunu vietu un laiku, ja darba devējs un streika komiteja nespēj panākt vienošanos.
(3) Valsts darba inspekcijai ir tiesības:
1) atlikt vai pārtraukt streiku šā likuma 20.pantā paredzētajos gadījumos;
2) dot saistošus norādījumus kolektīvā darba strīda pusēm šā likuma 21. un 22.pantā paredzētajos gadījumos;
3) pieprasīt no kolektīvā darba strīda pusēm kolektīvā darba strīda atrisināšanai un streika sarunu rīkošanai nepieciešamo informāciju;
4) administratīvi sodīt vainīgās personas par normatīvo aktu pārkāpumiem.
20.pants. Dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas gadījumā Valsts darba inspekcija var atlikt streika uzsākšanu vai pārtraukt streiku uz laiku līdz trim mēnešiem attiecībā uz personām, kas iesaistītas dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas novēršanā vai seku likvidēšanā.
21.pants. Ja kolektīvā darba strīda puses nenodrošina šā likuma 17.panta noteikumu izpildi, Valsts darba inspekcija dod tām saistošu norādījumu minimālā apjomā turpināt darbu sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, norādot to darbinieku skaitu, kam jāveic minētais uzdevums.
22.pants. Ja kolektīvā darba strīda puses pēc streika pieteikšanas nespēj vienoties par šā likuma 18.pantā minētajiem pasākumiem, Valsts darba inspekcija pēc darba devēja lūguma vai pēc savas iniciatīvas nosaka to darbinieku skaitu, kam streika laikā jāveic šā likuma 18.pantā minētie pasākumi.
VI nodaļa. Streika vai streika pieteikuma
atzīšana par nelikumīgu
23.pants. (1) Streiks vai streika pieteikums atzīstams par nelikumīgu, ja:
1) pārkāpts šis likums;
2) streiks pieteikts jau noslēgta darba koplīguma darbības termiņa laikā, lai mainītu šā koplīguma noteikumus, tādējādi pārkāpjot tajā paredzēto koplīguma grozīšanas kārtību;
3) tas ir solidaritātes streiks, kas nav saistīts ar ģenerālvienošanās (par tarifiem, darba un citām sociālās aizsardzības garantijām) nenoslēgšanu vai neizpildi;
4) streiks ierosināts, lai paustu politiskas prasības, politisku atbalstu vai politisku protestu.
(2) Streiks atzīstams par nelikumīgu, ja tas attiecas uz jautājumiem, par kuriem puses jau ir vienojušās streika sarunās.
24.pants. (1) Streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa.
(2) Darba devējs pieteikumu par streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedz tiesā piecu dienu laikā no streika pieteikšanas dienas.
(3) Ja līdz streika pieteikumā norādītajam streika uzsākšanas datumam tiesā ir iesniegts pieteikums par šā streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu, streiku nedrīkst uzsākt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums.
25.pants. Par nelikumīgu atzīts streiks nekavējoties jāpārtrauc, bet, ja streiks vēl nav uzsākts un tiesa atzinusi streika pieteikumu par nelikumīgu, to uzsākt aizliegts.
VII nodaļa. Darbinieku un darba devēju
tiesības un pienākumi streika laikā
26.pants. (1) Streika ierosināšana, pieteikšana un piedalīšanās streikā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību nav uzskatāma par darba līguma un darba tiesību pārkāpumu un tāpēc nevar būt par pamatu darbinieku atlaišanai no darba.
(2) Darbiniekiem, kas piedalās streikā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, tiek saglabāta darba vieta.
(3) Darbinieki, kas piedalās streikā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, nav disciplināri sodāmi par to.
27.pants. (1) Laiku, kurā darbinieks piedalās streikā, pēc viņa pieprasījuma neieskaita uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņā. Šādiem līgumiem termiņa tecējums tiek apturēts uz visu streika laiku, un tas atjaunojas, tiklīdz streiks tiek izbeigts šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad pēc streika izbeigšanas vairs nav iespējams izpildīt darbus, kuru veikšanai ir noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku.
(2) Laiku, k urā darbinieks piedalās streikā, pēc viņa pieprasījuma neieskaita darba līguma uzteikuma termiņā.
28.pants. (1) Streika laikā darbinieki, kas tajā piedalās, nesaņem darba samaksu un darba devējs par šiem darbiniekiem neizdara sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja vien kolektīvā darba strīda puses nav vienojušās citādi.
(2) Darbinieki, kas streika laikā strādā saskaņā ar šā likuma 17. vai 18.pantu, saņem darba samaksu atbilstoši padarītajam darbam.
29.pants. Darbiniekiem, kas nepiedalās streikā, bet sakarā ar streiku nevar pildīt savus darba pienākumus, uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņa tecējums pēc viņu pieprasījuma tiek apturēts uz to laiku, kurā darbinieki streika dēļ nevar veikt savu darbu, un tas atjaunojas, tiklīdz streiks tiek izbeigt s šajā likumā noteiktajā kārtībā.
30.pants. (1) Darbiniekiem, kas nepiedalās streikā un turpina darbu, ir saistoši visi darba līguma un darba koplīguma noteikumi, un viņi saņem darba samaksu atbilstoši attiecīgajam darba līgumam un darba koplīgumam.
(2) Darbiniekus, kas nepiedalās streikā un turpina darbu, nedrīkst piespiest uzņemties streikojošo darbinieku darbu.
31.pants. (1) Arodbiedrība, darbinieki un streika komiteja var no brīvprātīgām darbinieku un citu personu iemaksām, ziedojumiem un citiem līdzekļiem izveidot fondu, lai sniegtu materiālu atbalstu arodbiedrībai vai darbiniekiem, kas piedalās streikā.
(2) Arodbiedrība vai darbinieki var izveidot arī īpašu brīvprātīgās apdrošināšanas fondu.
(3) Politisko organizāciju (partiju) materiālā un finansiālā palīdzība šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem fondiem ir aizliegta.
32.pants. (1) Aizliegts bloķēt uzņēmumu, kurā notiek streiks, kā arī aizsprostot tā ieejas un caurbrauktuves.
(2) Darbiniekiem streika laikā ir tiesības organizēt sapulces, gājienus un piketus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" noteiktajā kārtībā.
33.pants. Streika laikā darba devējs nedrīkst streikojošo darbinieku vietā pieņemt jaunus darbiniekus nolūkā novērst vai apturēt streiku vai izvairīties no streikojošo darbinieku prasību izpildes.
VIII nodaļa. Atbildība par likuma pārkāpumiem
34.pants. Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 23.aprīlī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 12.maijā