Tautai, valstij, savam godam

Iesvētīts Latviešu virsnieku apvienības karogs

Foto: Andris Kļaviņš — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Līdz šim Latviešu virsnieku apvienībai (LVA) nebija sava karoga. Tagad idejas autors un īstenotājs bija Heinrihs Raginskis. Karoga metu zīmēja Gunārs Kramiņš, bet darināja Ilga Kurzemniece. Karoga dāvinātājs ir 7.Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.

15.aprīlī Svētā Jāņa baznīcā Ainārs Šlesers nodeva Latviešu virsnieku apvienības karogu LVA priekšsēdētājam Tālivaldim Bērziņam, klātesot aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim, NBS štāba priekšniekam pulkvedim Gundaram Ābolam, admirālim Gaidim Zeibotam, Nacionālās aizsardzības akadēmijas NAA rektoram pulkvežleitnantam Ilmāram Vīksnem un daudziem virsniekiem, kadetiem. Karogu iesvētīja mācītājs Juris Rubenis.

Svinīgajā brīdī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis sacīja:

— Augsti godātie virsnieku kungi, jaunie karavīri, kas šodien šeit ir klāt!

Šodien jauns karogs dots jūsu rokās. Karogs katrai militārai vienībai ir viens no svētākajiem simboliem. Krāsās, kas tajā ieaustas, ir visas tās īpašības, kas nepieciešamas un raksturīgas mūsu tautai, mūsu karavīram — lepnums, spīts, tālredzība, izturība, neatlaidība — lai cīnītos, lai uzvarētu un pastāvētu. Lai šis karogs jums ir spēka, ticības un pastāvēšanas simbols. Lai mums pietiktu prasmes atrast īstos cilvēkus, ar kuriem kopā veikt mūsu uzdevumus.

Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs Tālivadis Bērziņš, griežoties pie deputāta A.Šlesera, sacīja:

— Latviešu virsnieku apvienība Latvijā izsaka jums visdziļāko pateicību par jūsu cēlo gribu īstenot latviešu virsnieku vēlmi būt vienotiem zem sava karoga. Svinīgi solām to glabāt un godāt kā latvju virsnieku uzticības zīmi latvju tautai un Latvijas valstij. Aizstāvēt karoga devīzi — Latvju tautai, savam godam, Tēvzemei un brīvībai!

Svētku reizē der palūkoties atpakaļ, izdibināt, kā tas sākās

Latviešu virsnieku apvienības vēsture sākas 1922.gada 1.decembrī, kad pie Latvijas Kara skolas dibina "Kara skolas beigušo kadetu savstarpējās palīdzības biedrību". 1928.gadā tiek mainīts biedrības nosaukums. Tā kļūst par "Virsnieku savienību" kara ministra pārziņā, bet 1930.gadā tās nosaukums vēlreiz tiek mainīts uz "Latvijas Kara skolu beigušo virsnieku apvienību". Biedrības uzdevumi — saglabāt un attīstīt virsniecības tradīcijas, paaugstināt morāli un kopības sajūtu. Tiek izdots žurnāls "Kadets", darbojas Goda tiesa, tiek vākti ziedojumi Armijas ekonomiskajam veikalam. Pēdējā kopējā sapulce notika 1940.gada sākumā, bet likvidācijas valdes sēde — 1940.gada 28.septembrī.

Pirmais mēģinājums atjaunot biedrību trimdā bija 1947.gadā Hamburgā. Tā kā latviešu virsnieki ir izkliedēti pa visu pasauli, nolemj dibināt "latviešu virsnieku apvienību", kurā tiktu uzņemti visi virsnieki. 1954.gadā Kanādā Toronto nodibina pagaidu valdi, bet 1956.gada 7.aprīlī sāk darboties "Latviešu virsnieku apvienības" (LVA) Kanādas nodaļa, kas astoņus gadus izpildīja Centrālās valdes pienākumus. Vēlāk nodibina nodaļas arī citās latviešu mītnes zemēs. 1966.gada 3.martā nodibina vienotu LVA ar priekšsēdi pulkvedi Arvīdu Krīpenu. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā "Latvijas virsnieku apvienību" 1993. gadā atjauno bijušie Latvijas armijas virsnieki, no kuriem 34 bijuši "Latvijas Kara skolu beigušo virsnieku apvienības" biedri līdz 1940.gadam. Par priekšsēdētāju ievēlēja atv. kapteini Arnoldu Zariņu. 1996.gadā par valdes priekšsēdētāju ievēlēja atv. Jūras spēku virsleitnantu Tālivaldi Bērziņu. Apvienībā pašlaik ir ap 130 virsnieku.

Pulkvežleitnants Osvalds Arnicāns un virsleitnants Gunārs Kramiņš pie tikko iesvētītā Latviešu virsnieku apvienības karoga

Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs Tālivaldis Bērziņš un mācītājs Juris Rubenis

Pirmo sudraba naglu karoga kātā iesit karoga dāvinātājs, 7.Saeimas deputāts Ainārs Šlesers

Foto: Andris Kļaviņš — speciāli "Latvijas Vēstnesim"