Un esam ceļā uz Eiropu

Edvards Kušners,

Eiropas integrācijas biroja direktors:

Latvijas Nacionālā programma

kā mūsu integrācijas procesa

plānošanas instruments

Referāts nolasīts konferencē par Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, Rīgā 7., 8. maijā

Godātie konferences dalībnieki! Ekselences! Dāmas un kungi!

I. Nacionālās

programmas pamats

1. Vēsture

Pirms uzsākt konkrētu jaunās Nacionālās programmas raksturojumu, atļaujiet man nedaudz ieskicēt to vietu, kurā mēs patlaban atrodamies mūsu attiecībās jeb, pareizāk, mūsu sadarbībā ar Eiropas Savienību.

Eiropas Savienības attiecību bāze ar Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm, tai skaitā Latviju, veidojās, sākot ar šo valstu neatkarības atzīšanu 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Atzīstot šo valstu iekļaušanos Eiropas Savienībā par ilgtermiņa stratēģisku mērķi, Eiropas Savienības Padome jau 1993.gadā formulēja pazīstamos Kopenhāgenas kritērijus, kas joprojām ir galvenie atskaites punkti un orientieri šo valstu virzībā uz Eiropas Savienību. 1994.gadā Esenē tika formulēta Eiropas Savienības ieteiktā pirmsiestāšanās stratēģija,

* kuras juridiski tiesisko pamatu veido asociācijas līgumi,

* metodiskais pamats tika ietverts pazīstamajā Baltajā grāmatā,

* finansiālam atbalstam tika orientēta PHARE programma,

* politiskais dialogs tika organizēts strukturētā dialoga formā.

1995.gadā Eiropas Savienības Padomes sēdē Madridē, uzdodot Eiropas Komisijai sagatavot viedokli par katru no jaunajām kandidātvalstīm, tika ievadīts to pirmsiestāšanās process. 1996.gada vasarā Latvija līdz ar pārējām kandidātvalstīm iesniedza atbildes uz Eiropas Komisijas jautājumiem, kuras tika izvērtētas, un 1997.gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar savu vērtējumu "Agenda—2000" un rekomendācijām.

Eiropas Savienības Padome Luksemburgā pagājušā gada decembrī, ņemot vērā gan Eiropas Komisijas rekomendācijas, gan Eiropas Parlamenta un atsevišķu dalībvalstu viedokli, pieņēma lēmumu uzsākt sarunas ar visām kandidātvalstīm vienlaikus, aktīvi turpinot tās ar Eiropas Komisijas rekomendētajām kandidātvalstīm. Eiropas Savienības Padome uzdeva Eiropas Komisijai izstrādāt tālākā integrācijas procesa prioritātes katrai valstij, iestrādājot tās dokumentā "Pievienošanās partnerība" (Accession Partnership). Vadoties no šīm prioritātēm, visas kandidātvalstis tika uzaicinātas izstrādāt Nacionālās programmas "acquis" pārņemšanai. Ievērojot iekšēju nepieciešamību un respektējot Eiropas Savienības Padomes viedokli, Latvijas valdība sagatavoja un 28.aprīlī apstiprināja jauno Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā.

Šis gads iezīmē jauna un nozīmīga posma uzsākšanos Eiropas apvienošanās vēsturē ar Eiropas Konferences sasaukšanu, pirmsiestāšanās sarunu oficiālo sākumu, kas tagad jau notiek, praktiski izvērtējot katras kandidātvalsts likumdošanu. Latvijai šī gada sākums ir īpaši nozīmīgs arī ar to, ka 1.februārī stājās spēkā Eiropas (jeb Asociācijas) līgums.

2. Kāpēc nepieciešama jauna programma?

Iepazīstoties ar Esenē izstrādāto pirmsiestāšanās stratēģiju, 1996.gada pavasarī pārtulkoto Balto grāmatu, ar Eiropas Komisijas jautājumiem un Latvijas sagatavotajām atbildēm, kļuva pilnīgi skaidrs, ka bez kopējas valdības iekšienē koordinētas rīcības, bez plašas sabiedrības iesaistīšanas integrācijas procesā, bez politiska atbalsta tik vērienīgu un aptverošu uzdevumu nav iespējams veikt.

Tā, 1996.gada laikā Eiropas integrācijas birojam sadarbojoties ar nozaru ministrijām, tika izstrādāta tagad par pirmo nosauktā Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā, kuru 1996.gada decembrī apstiprināja Latvijas valdība

Pirmās Latvijas Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā uzdevums bija dot galveno ietvaru integrācijas procesam, izvērtēt situāciju svarīgākajās jomās un identificēt galvenos valdības darbības virzienus. Likumdošanas saskaņošanas jomā programma tika konkretizēta tikai līdz Baltās grāmatas I posma direktīvu ieviešanas kalendārajam grafikam. Ar šīs programmas apstiprināšanu tika ieviests arī regulārs izvērtējums likumdošanas saskaņošanā.

1997.gada oktobrī Eiropas integrācijas padome apstiprināja šīs programmas atjaunotu versiju, kas tagad tiek dēvēta par otro Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā. Tajā tika izvērtēts progress integrācijas procesā, likumdošanas saskaņošanas jomā programmu papildinot līdz pilnam Baltās grāmatas apjomam.