Stenogramma 6. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, kolēģi! Paziņoju par atklātu Saeimas 6.un 7.maija sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Turpinām debates, kuras iesākām iepriekšējā sēdē. Debatēs ir pieteicies Kārlis Leiškalns , frakcija "Latvijas ceļš".

Leiškalna kungs, vienu minūti varbūt uzkavējieties, jo ir desmit deputātu iesniegums par debašu laika samazināšanu šodienas un rītdienas sēdē — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Vai deputātiem būtu iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Esam vienojušies. Deputāts Kārlis Leiškalns!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt "Latvijas ceļa" vai piecu deputātu šobrīd jau iesniegto labojumu Pensiju likumā, kas nosaka kārtību, ka tiem cilvēkiem, kas saņēmuši pensiju un turpinājuši strādāt, no jauna pārformējot pensiju, iepriekš saņemtā pensija nav atmaksājama. Mēs uzskatām, ka pirms pensijas pārformēšanas nedrīkst likt atmaksāt jau saņemto pensiju, lai gan Pensiju likumam vajadzētu dot vienādas iespējas visiem pensijas vecuma cilvēkiem, tomēr likums pensionārus ir sadalījis divās grupās — tie, kuri pensijas vecumu sasniedza un noformēja pirms 1997.gada janvāra, un pārējie. Pirmajiem Latvijas Republikas pensiju likums, precīzāk, tā pārejas noteikumi, piedāvā mazākas sociālās garantijas un izvirza augstākas prasības nekā viņu jaunākiem kolēģiem.

Augsti godātie deputāti, es, protams, pieņemu, ka Labklājības ministrijai varētu būt visdažādākie finansiālas dabas iebildumi, kā arī iebildumi par pensijas reformas tālākās attīstības politikas izredzēm, tāpēc es jūs aicinu šodien atbalstīt nevis komisijas izstrādāto alternatīvo projektu, kas patiesībā nepasaka neko, tikai to, ka pensijas atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet gan atbalstīt "Latvijas ceļa" deputātu projektu, patiesībā šobrīd jāsaka, ka starp parakstītājiem un izstrādātājiem ir arī deputāts Jānis Lagzdiņš, es aicinu jūs atbalstīt šo piecu deputātu iesniegto projektu! Protams, mēs ņemsim vērā ekspertu atzinumus par šī projekta iespējām un izredzēm, par šī projekta ietekmi uz pensiju reformas nākotni Latvijā, un neapšaubāmi uz otro lasījumu mēs varētu sagatavot zināmu kompromisa variantu, pie kam, strādājot pie šī likumprojekta redakcijas, mēs jau esam sagatavojuši kompromisa variantu, kas runā par pakāpenisku saņemtās pensijas atmaksāšanas kārtības noteikšanu. Protams, šeit variantu varētu būt daudz, tāpēc es jūs aicinātu atbalstīt piecu deputātu iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā un aktīvi strādāt, pie tam es aicinātu komisiju vai desmit deputātus likt noteikt šim labojumam steidzamības režīmu, lai šos labojumus, ņemot vērā ekspertu iebildumus, ņemot vērā labklājības ministra iebildumus, un es domāju, ka labklājības ministrs šodien runās par šo jautājumu, mēs varētu sagatavot iespējamu kompromisa variantu, kurā paliek apmierinātas visas pensijā aizgājušās pensionāru grupas šodien. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Cienījamie kolēģi! Tas, ka pensijas strādājošiem pensionāriem, ja viņi tās ir nopelnījuši, ir, bez šaubām, jāpalielina un jāizmaksā, ja tas pienākas, tas, ka šodien ir iebildumi no Labklājības ministrijas puses varbūt, ka it kā mums vajadzīgi papildu baigie miljoni, kas mums it kā nav, bet principā pensionāru strādājošo ir ļoti maz, jo visi sen jau ir, tā sakot, atbrīvoti no darba, un, ja kādi pensionāri vēl strādā, tad tie ir augsti kvalificēti speciālisti vai zinātnieki, vai skolotāji, vai ārsti, ja tādi ir, kurus tieši lūdza kā valdības iestādes, tā privātstruktūras, lūdza viņus palikt un pagaidām pastrādāt, jo viņus nebija ar ko mainīt. Un, ja nu viņi ir tomēr piekrituši un ir strādājuši jeb strādā tagad, maksā nodokļus, tajā skaitā sociālo nodokli pilnībā, tad, bez šaubām, viņus nedrīkst diskriminēt salīdzinājumā ar tiem, kas jau ir pensijā vai kas aizies šodien pensijā, tāda diskriminācija nedrīkst pastāvēt. Ja viņi maksājuši un iekrājuši kontā naudu, tad viņiem tas ir jāpārrēķina un jāizmaksā.

Es uzskatu, ka šis likumprojekta labojums, ko iesniedza "Latvijas ceļš", ir ļoti pareizs, ļoti skaidrs, īss un visiem saprotams, un tas nediskriminē nekādā ziņā strādājošos pensionārus, jo visiem ir vienādas tiesības. Alternatīvais likumprojekts atkal nosaka, jau diskriminē šos cilvēkus un uzskata, ka Ministru kabinets izdos noteikumus, kas gan nav vajadzīgi. Mēs jau zinām, ka Ministru kabinets to, ko mēs deleģējam tiesības Ministru kabinetam, uzreiz jāpārkārto ar tādiem noteikumiem, ka pats likumprojekts jeb likums paliek pilnīgi nesaprotams vai nepildāms, kā tas ir ar zemniekiem par atmaksu akcīzes nodoklim. Un tagad, kad tas apauga ar Ministru kabineta noteikumiem, tad principā zemnieki nesaņem akcīzes nodokļa atmaksu, un tāpēc strādā veikli zeļļi, kas tirgo ar iegādes zīmēm, ar čekiem, it kā būtu nopirkts... degviela pirkta kaut kur. Es uzskatu, ka šiem cilvēkiem, kas vēl strādā jeb jau strādā, viņiem ir pāri 60 gadiem jau sen, viņiem jau "jāiet pie Pētera" pēc tiem gadiem varbūt vai agrāk. Mēs labi zinām, cik šodien ilgi cilvēks dzīvo, statistika mums ir, un tāpēc es uzskatu, ka pilnīgi taisnīgi — šos cilvēkus nedrīkst diskriminēt, un, ja viņi ir strādājuši, viņiem ir jārēķina citādi nekā līdz šim. Ja tas likums pastāvēja, ka jāapmaksā pensija triju gadu laikā, tas cilvēks sen nomirs, kamēr atmaksās, un arī nesaņems to pilno pensiju. Es uzskatu, ka tieši "Latvijas ceļa" iesniegtais likumprojekts ir godīgs, korekts un par to būtu jānobalso. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Viss jau būtu labi, jums tas varbūt ir labs, noteiktam cilvēku skaitam, 60 000 Latvijas pensionāriem, bet Latvijā ir 640 000 pensionāru, un mēs zinām, ka 90.gadu sākumā sabruka PSRS un Latvija atkratījās no okupācijas važām, neviens ar ieročiem rokās necīnījās par Latvijas neatkarību. PSRS sabruka tāpēc, ka sakarā ar nepareizo ekonomisko sistēmu un necilvēcisko politisko režīmu šī nepareizā valsts bankrotēja. Komunistiskās okupācijas režīms atstāja Latvijā sabrukušu ekonomiku, nestrādājošu sociālās aizsardzības sistēmu, tukšu valsts kasi, kā arī milzīgu kolonistu skaitu, starp kuriem bija nedabiski liels pensionāru skaits. Ja Vācijā plāno pensionāru skaitu palielinājumu līdz 20–22% 2001.gadā, tad Latvijā 1996.gadā pensionāru skaits bija 25–26%. Šī situācija izveidojās mākslīgi, jo Latvijā, kur dzīve bija labāka, saplūda gan daudzi PSRS militārpensionāri, gan kolonistu pensionētie radinieki. Un šiem 600 000 pensionāru netika atstāti līdzekļi, jo nepalika tādu bagātību, kase, no kuras varētu maksāt lielu pensiju vai algu. Latvijas PSR bagātība izkūpēja ekonomiski politiskās katastrofas rezultātā, pie kuras noveda, kā es minēju, komunistiski idiotiskā saimniekošana, un bankrots ir bankrots, vai kuģim "Titānika" ir tagad kāda vērtība? Es domāju, ka nav.

Un tāpēc šajā pārejas periodā tika veidotas vairākas pensiju sistēmas, un tās visas neizturēja, un tikai no 1996.gada 1.janvāra tika izveidota jauna sistēma, gribam to vai negribam, un dabiski, pārejas periodā bija paredzēti vairāki amortizācijas elementi, kā pēc šī likuma bija iespējams strādāt un saņemt pensiju, tā arī bija noteikti momenti par indeksācijām un arī atļauts sievietēm 55 gados iet pensijā. Un Labklājības ministrija kopā ar Pasaules bankas ekspertiem izstrādāja šo likumu, un šā likuma un reformas pozitīvu rezultātu jūs jau redzat, un jūs zināt, ka pagājušajā gadā indeksācijas procents bija lielāks nekā inflācijas procents. Arī šī gada maija indeksācija bija atbilstoši palielināta, un pensionāriem, kas aizgāja pensijā līdz 1996.gadam, indeksācija bija 5,87%, un tiem, kas pēc jaunā likuma, 5,7%, tātad ministrijā bija domāts par šo netaisnību, ko minēja Leiškalna kungs, un tagad izveido sistēmu, ka pensionārs, kurš, ja mēs zinām, ka vidējā alga, no kā veic iemaksas, ir 100 lati, un vidējā strādājošā pensionāra pensija ir ap 40 latu, bija šais gados, tad jūs saprotat, ka gada laikā pensionārs no algas ir iemaksājis 480 latus pensiju fondā, bet saņēmis 960. Pārējos latus viņš ir saņēmis no to strādājošo puses, kas maksā pēc šīs solidārās sistēmas pensiju fondos. Tātad viņa uzkrājuma nav šai pensiju fondā, un ir godīgi, ka viņš atmaksā. Es piekrītu, ka uzreiz cilvēks nevar apmaksāt, ka tas varbūt ir riskanti, un tāpēc ir komisijas variants, kas saskaņots ar ministriju, par to, ka atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Un šī kārtība ir jau izdomāta un saskaņota, ka pensionārs varēs turpināt saņemt iepriekšējās pensijas līmeņa apmērā pensiju, bet no jauna aprēķinātā pensijas daļa tiks izmantota, lai segtu šo parādu, un tad, kad parāds būs segts, tad viņš automātiski sāks saņemt šo lielo pensiju. Tāpēc es ierosinātu atbalstīt komisijas variantu un atbalstīt to steidzamības kārtībā, lai mums neizraisās tukšas un ilglaicīgas diskusijas un lai mēs varam apmēram šos 60 000 strādājošo pensionāru nodrošināt, lai pārējiem 600 000 pensionāriem būtu iespējama indeksācija divas reizes gadā, kā tas ir noteikts likumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamais Prezidij! Deputāti, klātesošie! Mūsu izlemšanai kārtējo reizi iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Acīmredzot pats fakts, ka šis jautājums atkārtoti tiek apspriests 6.sasaukuma Saeimas sēdēs, liecina par Latvijas Pensiju likuma nepilnīgumu, neatbilstību pasaulē un it sevišķi Eiropā pieņemtajām cilvēktiesību normām.

Nemaz nerunājot par tiem pensionēšanas principiem, kas tika pieņemti Francijā jau 18.gadsimta vidū un kas vēl šodien tiek ievēroti civilizētajās Eiropas valstīs. Sabiedrības lielākā daļa, neskatoties uz dažāda ranga mūsu ierēdņu pūliņiem slavināt pašreizējo Pensiju likumu, jau sen ir sapratusi šī likuma konceptuāli diskriminējošo raksturu — sadalīt pensionārus divās daļās — pensionētos līdz 1996.gadam un pensionētajos pēc 1996.gada. Pirmajiem, kas savā vairumā piedalījās tā sabiedriskā kopprodukta radīšanā, kuru tagad veikli cilvēki privatizē, pensijas tiek piešķirtas zem reālā iztikas minimuma. Laikam jau lai ātrāk viņus izmērdētu un lai nebūtu liecinieku šādam pensionāru genocīdam. Interesanti tikai, kāpēc par šādiem cilvēktiesību pārkāpumiem tāpat neuztraucas visāda veida Eiropas augstie komisāri, kā viņi to dara Valodas likuma jautājumā. Laikam jau Eiropas Savienībai vairāk vajadzīgs lētais darbaspēks, nevis veco ļaužu uzturēšanas pienākums. Bet cilvēks jau tā iekārtots, ka cīnās līdz pēdējam. Tāpēc daļa pensionāru, kas aizgājuši pensijā līdz 1996.gadam, turpina strādāt, lai izdzīvotu. Tagad, kad viņi pēc aiziešanas pensijā ir nostrādājuši trīs un vairāk gadus un grib pārrēķināt pensiju atbilstoši 1996.gada Pensijas likuma normām, viņiem pasaka: "Atmaksā pēdējo trīs gadu pensiju, tad pārrēķināsim!"

Kā zināms pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, šajā jomā eksistē arī citi ne mazāk korekti un kompetenti aprēķini, kas liecina, ka strādājošā pensionāra triju gadu iemaksa Sociālās nodrošināšanas fondā 37% apmērā ir pietiekoša, lai kompensētu piemaksas līdzšinējai pensijai. Neskatoties uz to, Labklājības ministrija strikti pastāv uz savu: "Atmaksājiet trīs gadus!" Nezinu, vai nākotnē kāds atcerēsies ar labu vārdu vai domu tos cilvēkus, kas gribēja nopelnīt uz pensionāru rēķina. Jāšaubās. Ievērojot iepriekš sacīto, aicinu godājamos deputātus novērtēt abus iesniegtos priekšlikumu variantus Pensiju likuma labojumam.

Piecu deputātu parakstītais priekšlikums, bez šaubām, konceptuāli nemaina Latvijas Pensiju likuma diskriminējošo raksturu. Tāpat kā no maija mēneša pensiju pielikumi faktiski neatrisina šo diskriminācijas koncepciju. Tomēr deputātu priekšlikums vismaz izlabo netaisnību pret strādājošajiem pensionāriem.

Otrs, Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais alternatīvais variants, mazliet citādiem vārdiem akceptē faktiski iepriekšējo pensionāru diskrimināciju un nivelē pensijas starpību starp pensionāriem šajos gados. Tas nozīmē, ka pagarināsim pensiju izlīdzināšanu, ko vairāki izvirza, kā mēs to jau dzirdam, pret tiem, kuri ir samaksājuši un nākošajā dienā nomirst.

Tāpat komisijas variantā paredzēts nodot Ministru kabineta ziņā pensiju pārrēķinu strādājošajiem pensionāriem, lai tauta — pensionāri domātu, ka par viņiem rūpējas. Faktiski tā ir sabiedrības maldināšana, mānīšana. Līdzīgi kā teicienā: "Pacieties, viņsaulē labāki ies!" Pēc būtības nodošana Ministru kabineta ziņā nozīmē nodot atpakaļ tai pašai ministrijai un ministram, kas ir autori esošajam likumam. Tāpēc aicinu balsot par piecu deputātu priekšlikumu un šo variantu atzīt par steidzamu. Padomāsim! Mēs taču visi esam atbildīgi visu pensionāru priekšā! Pie tam šis variants neprasa tādus papildu līdzekļus, ko pensionāri paši nebūtu nopelnījuši un iemaksājuši budžetā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Runājot par diviem mums iesniegtajiem likumprojektiem, es uzreiz gribu teikt, ka aicinu atbalstīt to, kuru ir iesnieguši pieci Saeimas deputāti. Bet tanī pat laikā turpināt darbu, jo šinī likumprojektā ir gan ko pielabot jau esošajā tekstā, gan arī, manuprāt, ir apspriežamas dažas problēmas par iespējamo papildināšanu.

Pirmā ir mans skatījums uz jautājumu par pensiju indeksēšanu, it īpaši, ja runājam par tām pensijām, kuras ir piešķirtas līdz 1996.gadam. Vairākkārt tiekoties ar cilvēkiem, kas saņem šo pensiju, un arī izvērtējot savas mātes darba mūžu, manuprāt, šķiet, ja vispār varam runāt par kādu sociālo taisnīgumu, tad, manuprāt, šīs pensijas būtu jāindeksē atbilstoši tam gadu skaitam, ko cilvēks ir nostrādājis. Lai vismaz tas, kurš ir vairāk padarījis, arī vairāk šobrīd saņemtu klāt, jo šobrīd ir savādāk — kam lielāka summa, tam vairāk tiek klāt, jo mēs indeksējam pēc procentiem. Arī tas cilvēkiem tomēr dotu kaut minimālu, bet sava veida gandarījumu.

Runājot par atmaksāšanu vai neatmaksāšanu. Man gribētos teikt: cienījamie kolēģi, kas aicina, lai atmaksā atpakaļ to, kas ir trijos gados saņemts, tad paskatieties uz tiem cilvēkiem, kuri pensijas vecumā strādā kaut vai man tuvākā sfērā — izglītības sistēmā. Docents — pensionārs, pensijas vecumā, pareizāk sakot, saņemt no 120 — 145 latiem. Izrēķinot pensiju no jauna, jūs saprotiet, cik tā ir liela, kaut vai viņš skaitās augstskolas pasniedzējs. Tad no kā tad viņš lai atmaksā atpakaļ to, ko viņš ir saņēmis pirms tam? Paskatieties realitātē, cik saņem pensionēta skolotāja? Cik liela ir viņas alga un cik liela būs viņas pensija, kad viņai to pārrēķinās? Tur nav runa pat par 100 latiem. Tur ir zem 100 latiem. No kā viņa atmaksās atpakaļ šo iepriekšsaņemto pensiju? Un vai tas vispār ir godīgi?

Bet man gribētos šodien izvirzīt citu problēmu, nevis tik viennozīmīgi pateikt, ka nevienam nav jāatmaksā atpakaļ, jo tanī pat laikā tikšanās reizē ar rajonu Pensionāru savienības vadītājiem izskanēja tāda lieta, ka ir strādājoši pensionāri, kuri saņem 400–500 latus mēnesī, nu tādas summas tika nosauktas tieši konkrēti no Ventspils pilsētas. Mums arī ir šodien risinājums Pensiju likumā: ja pensija ir lielāka par trim minimālajām algām, tad tā netiek indeksēta. Varbūt mēs varam atrast summu, no kuras ir jāsāk atmaksāt atpakaļ, piemēram, ja tā ir lielāka par ... Es šobrīd negribu nosaukt summu lielāku par... vai 200 latu, vai kādu citu, bet tas ir diskutējams jautājums un runājams tieši ar sociālā dienesta speciālistiem.

Bet ir trešā problēma, par kuru tomēr vajadzētu padomāt, kad mēs labojam un runājam par Pensiju likumu. Tas ir invalīds tad, kad viņš kļūst par vecuma pensionāru. Invalīdam, kad viņš nonāk šajā vecumā, viņu pārceļ uz vecuma pensiju, kura nedrīkst būt mazāka. Tātad naudiski viņš nezaudē neko, bet šim cilvēkam, zaudējot invaliditāti, zūd atsevišķas privilēģijas, tās pat nav privilēģijas, kas viņam tiek dotas, tie ir braukšanas maksas atvieglinājumi, pārvietošanās transportā un vēl daži citi, kā arī atvieglinājumi nodokļu nomaksā par mājās izgatavoto priekšmetu, ko viņš realizē. Manuprāt, tas nedrīkstētu notikt, pārejot vecuma pensijas vecumā, un, pārrēķinot šo summu, pensionāri nedrīkst zaudēt savu statusu, nedrīkst zaudēt šīs privilēģijas, jo, kļūstot vecākam, cilvēkam problēmas kļūst arvien lielākas, jo, aizejot pensijā, jau nemazinās viņa invaliditāte, kas ir bijusi pirms tam.

Otra lieta. Aizejot pensijā, cilvēkam visbiežāk netiek dota vairs invaliditāte, kā praksē mēs esam saskārušies, un tas ir radījis veselas problēmas tiem, kas invaliditātes dēļ nespēj izpildīt praktisko eksāmenu, kāds tiek izvirzīts Pilsonības likumā, mēs pašlaik spriežam, ka to mēs varam grozīt.

Bet ir vēl viens likums, kur ir izvirzīta šī prasība. Tas ir likums "Par tautības maiņu", jo par latvieti vari pārrakstīt savu tautību tad, kad tev ir pierādoši dokumenti un tu esi nokārtojis 3.pakāpes latviešu valodas eksāmenu, jo tur ir jāraksta sacerējums. Mums Pilsonības likuma izpildes komisijā ir vairāku cilvēku, vecu cilvēku, vecāku gada gājuma cilvēku vēstules, kuriem tēvs ir latvietis, tās ir konkrēti divas sievietes, pēdējā mēneša laikā rakstījušas, bet viņas abas ir tajā vecumā, kad vispār jau grūti ir uzrakstīt sacerējumu, un viena no viņām arī ir ar locītavu deformāciju. Ja viņas būtu invalīdes likumā, tad viņām nebūtu tas jākārto, tā kā pēc vecuma pensijas saņemšanas ir vairāki praktiski neatrisināmi jautājumi, tad arī šajos divos likumos mēs esam radījuši nevajadzīgas problēmas.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Negribu te atkārtoti runāt par tām aplamībām Pensiju likumā, par ko jau runāja Ilga Kreituse. Es tikai gribu izteikt atbalstu Leiškalna un citu "Latvijas ceļa" biedru — deputātu iesniegtajiem grozījumiem Pensiju likumā, jo tas novērš vēl lielākas aplamības, kas noteikti notiks, ja šāds grozījums netiks pieņemts.

Viena no tām pamataplamībām būs tā, ka pensionārs šobrīd, kas strādā, iemaksā valstij nodokļu veidā lielāku summu nekā tāds darbinieks, kurš nav pensionārs. Bet šim cilvēkam, kurš nav šobrīd pensionārs, aizejot pensijā, tiek izmaksāta pensija pēc jauniem noteikumiem. Tātad lielāka, bet pensionārs, kurš iemaksā valsts nodokļu kasē lielāku summu, jo maksā no pirmā lata, bet tas maksā pēc minimālās algas līmeņa. Šinī gadījumā pārrēķins būtu pat mazāk bīstams Latvijas finansu sistēmai nekā pensiju piešķiršana par jaunu. Netaisnība, neapšaubāmi, šo cilvēku priekšā, kas grib pensijas pārrēķināt. Atgādināšu, ka vēl padomju laikā pensiju pārrēķināšana bija likumīga. Šobrīd pārrēķināšanas vispār nav. Ņemsim vērā to, ka šie cilvēki, kuri tagad strādā kā pensionāri, būtībā papildina arī sociālās apdrošināšanas kasi. Pārrēķināt varētu arī pēc šā likuma, ja mēs uzlabosim vēl šo priekšlikumu, varētu arī tie, kas pēc 1997.gada 1.janvāra nevarēja dabūt normālas pensijas tikai tāpēc, ka bija vai nu bezdarbnieki, vai strādāja ļoti slikti atalgotā darbā, lai gan visu mūžu bija nostrādājuši, tā teikt, varbūt pat ar 40 gadu stāžu. Šinī gadījumā šie cilvēki arī varētu pārrēķināt savas mazās pensijas, kuras bieži vien ir pabalsti, nevis pensijas. Šobrīd viņi varētu būt dabūjuši darbu un pensijas pārrēķināt. Bet diemžēl nav tāda likuma, kas to atļautu. Tāpēc es uzskatu, ka "Latvijas ceļa" deputātu iesniegtais grozījums Pensiju likumā ir katrā ziņā pareizs un atbalstāms.

Otrs variants, ja drīkst par to runāt, vai alternatīvais likumprojekts būtībā rada iespējas Ministru kabinetam lemt, kā nu grib. Atgādināšu vēl to, ka nekādi zaudējumi valsts kasē nenotiks, jo pensiju neatmaksātā summa tiks pamazām atmaksāta visa pilnā apmērā, tātad tikai pārbīdīts tiks atmaksas laiks, kas būtībā būtu liela netaisnība pret šiem pensionāriem. Uzskatu, ka 1. "Latvijas ceļa" deputātu iesniegtais likumprojekts ir noteikti atbalstāms, ja mēs gribam šeit reprezentēties kā Latvijas tautas aizstāvji. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Ir pilnīgi skaidra pašreiz esošā situācija. Ir pilnīgi skaidrs, un šeit es nepiekrītu Dinēviča kungam, ka Latvijas pensiju reforma un Latvijas pensiju likumdošana šobrīd ir pati progresīvākā un nākotnē visvairāk sološā, es domāju Austrumeiropā, vai pārējās tā sauktajās tranzīta valstīs. Neapšaubāmi, tā ir labākā, tur ir ļoti lieli nopelni Makarova kungam.

Runājot par šīm lietām, mēs, protams, runājam, domājot jau par otro lasījumu, un ļoti labi priekšlikumi vai vismaz priekšlikumu modeļi izskanēja, paldies par to, no Ilgas Kreituses.

Ļoti precīzi uzstājās Jānis Mauliņš, kurš paskaidroja, kurš izgaismoja vienu no situācijām, ka šie cilvēki, kuriem būs jāatmaksā pensija, turpina maksāt ienākuma nodokli valsts budžetā, un vai valstī ir kādi varianti, kā pie atmaksātās pensijas viņi šiem cilvēkiem atgriezīs samaksātos nodokļus valsts budžetā? Skaidrs, ka likums ir labs, bet es nesaku, ka likums ir ideāls, jo likumi nekad nevar būt ideāli, un situācija ir tāda, kāda tā ir.

Attiecībā uz Jurdža kungu es kategoriski protestēju pret dažādu sabiedrības sociālo un etnisko grupu konfrontāciju no šīs tribīnes, tieši šajā jautājumā mēs varam novērtēt to, kāda šobrīd ir situācija. Mēs varam meklēt kompromisus, mēs varam meklēt iespējami taisnīgus risinājumus, bet mēs nedrīkstam izmantot to pašu bīstamāko no līdzekļiem — mēģināt konfrontēt mazākumu pret vairākumu vai arī otrādi — mēģināt konfrontēt tos cilvēkus, kas ir tikpat nelaimīgi vai tikpat maz saņemoši pēc to etniskajām pazīmēm, pēc to piederības dažādām sociālām grupām, jo tā ir katastrofa, tas ir ceļš uz katastrofu, un es kategoriski protestēju pret to.

Vēl ko es gribēju pateikt. Es vēlreiz aicinu atbalstīt "Latvijas ceļa" izstrādāto un iesniegto variantu, turklāt nosakot steidzamību, laikam vēl jāuzraksta desmit deputātiem parakstus, jo komisija prasa tikai...

Sēdes vadītājs

. Leiškalna kungs, divas minūtes ir pagājušas.

K.Leiškalns

. Nu ļoti žēl... Tātad aicinu atbalstīt "Latvijas ceļa" deputātu sagatavoto un iesniegto variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvija".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Man tiešām šodien ir smagi klausīties šīs diskusijas tieši tās metodoloģijas pamatā, kas ir ielikta gan šajos abos likumprojektos un kas arī tagad tiek sludināta šeit no šīs tribīnes. Protams, strādājošo pensionāru intereses ir jāaizstāv, un tas ir ļoti labi, ka ir politiski spēki, kas nostājas šo strādājošo pensionāru aizstāvēšanas pozīcijās, bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka tās idejas un to cilvēku intereses, kas varbūt savā kopējā masā ir pat lielākas tikai tāpēc, ka šie cilvēki nav spējuši pateikt kādu organizētu vārdu sevis aizstāvībai, šīs intereses patiesībā vērā ņemtas netiek, un deputāti arī necenšas viņās iedziļināties un necenšas meklēt to, kāds būtu šis objektīvi taisnīgais Pensiju likuma risinājums.

Un es aicinu atcerēties to, ka vēl pagājušā gada pirmajā pusē viena puse no pensionāriem, no tiem cilvēkiem, kas tajā laikā gāja pensijā, viņi saņēma šo pensiju, kas ir tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Tajā laikā tie bija 25 lati mēnesī, šobrīd tie ir 30 lati mēnesī — šis sociālā nodrošinājuma pabalsts. Tātad tas ir šī jaunā Pensiju likuma darbības rezultāts. Un mums ir jāsaprot, kamēr mums darbojas šī Pensiju likuma jaunā kārtība, ka cilvēka pensija ir būtiski atkarīga tikai no pēdējos gados izdarītajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, ka tikmēr mūsu valstī veidojas šis milzīgais cilvēku daudzums, kuri nesaņem praktiski nekādu pienācīgu atlīdzību par viņu nostrādāto darba mūžu, un to ir pilnīgi konkrēti jāpasaka katrā reizē, kad mēs diskutējam Pensiju likumu, un arī katrā reizē es arī no savas puses sniegšu šādus grozījumus un darīšu visu iespējamo, lai šo kārtību likvidētu pašos pamatos. Tātad noteikt to, lai nevienam cilvēkam mūsu valstī nevarēta tikt atņemta tā pensijas daļa, kuru viņš ir godīgi nopelnījis ar savu darba mūžu. Tātad par to darbu, kas cilvēkam ir bijis līdz 1995. gadam, par to periodu cilvēkam ir jāsaņem pensijas daļa, kura ir proporcionāla viņa darba stāžam. Šis princips šobrīd mūsu likumdošanā, Pensiju likumā, tas tiek ignorēts. Un šis princips ir šajā likumā jāatjauno. Mēs varam runāt arī par citām lietām, kādā veidā šīs netaisnības novērst, bet tie visi būs tikai pussolīši, un tikai tad, kad šis princips tiks iedzīvināts, tikai tajā brīdī arī parādīsies pilnīgi skaidra iespēja un korekta un godīga iespēja, kādā veidā atrisināt strādājošo pensionāru jautājumu, neradīsies šīs kolīzijas starp pensijas pārrēķināšanu vai aprēķināšanu no jauna, tur būs pilnīgs... tur neveidosies šie lielie lēcieni, bet būs taisnīga shēma, kuru varēs pielietot visiem strādājošajiem pensionāriem — gan tiem, kas ir pensionējušies pirms 1996. gada, gan arī tiem, kas ir pensijā aizgājuši pēc 1996. gada.

Un es gribu karegoriski oponēt šim Kārļa Leiškalna varbūt neuzmanīgi izteiktajam izteikumam par to, ka Latvijas pensiju likumdošana ir visprogresīvākā. Varbūt, ka tas princips, kurš ir šeit ielikts par to, ka pensijai ir jābūt tieši atkartīgai no sociālā nodokļa iemaksām, tas nav slikts, bet ir kategoriski noraidāma jebkāda doma par to, ka pašreizējā pensiju aprēķināšanas kārtība šajā pārejas periodā būtu progresīva. Tā ir cilvēkus apvainojoša un pazemojoša, un tā ir jālabo.

Un frakcija "Latvijai" to arī darīs, iesniedzot attiecīgus grozījumus uz nākamajiem lasījumiem. Šajā brīdī acīmredzot deputātu vairākums noslieksies par atbalstu šim priekšlikumam par strādājošajiem pensionāriem, bet pamatdarbs ir jāveic nākamajos lasījumos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Piecu deputātu iesniegtais likumprojekts par valsts pensijām praktiski izbeidz diskrimināciju tiem 60 000 pensionāru, kuri strādā, saņem mazas pensijas, un tas ir vienkārši šausmīgi. Un es domāju, ka nevajadzēja Jurdža kungam tur piesaukt nezin ko, bet skatīties, ko tie cilvēki Latvijas labā darījuši. Viņi tieši ir izgājuši visgrūtāko ceļu, vismazākās pensijas, un tagad viņiem, kā saka, jāatmaksā pensijas. Viņiem taču ir tik mazas pensijas, kur nevar iztikt, un mans priekšlikums ir, ka tad, kad apspriedām iepriekšējās reizēs, tad bija divi alternatīvi priekšlikumi. Viens laikam bija Leiškalna kungam — divi, un man liekas, ka "Tēvzemei un Brīvībai" bija gads, atteicāmies no tā, acīmredzot varēja samazināt laiku un skatīties... teiksim, es uzskatu, ka Kreituses kundze un citi praktiski visi runātāji, izņemot vienu vai divus. Tādā veidā varēja atmaksāt tie, kuriem lielas pensijas. Un es domāju, ka deputāti šeit parādīs savu nostāju, jo nevar būt tā, ka nabaga cilvēks ir vainīgs un viņu var nolamāt. Tad jau vieglāk būtu paņemt ragaviņas un aizvest uz mežu, lai lapsas apēd.

Un es domāju, ka visa nelaime ir citā lietā. Toreiz, kad pieņēma par privatizācijas sertifikātiem, varēja rast citu atrisinājumu pensijām. Tā kā Čehoslovākijā. Sertifikāti bija tajās rūpnīcās, fabrikās, kur laba peļņa, un līdz ar to tās fabrikas un rūpnīcas sedza no tiem sertifikātiem pensijas, un valstij nebija jāizmaksā valsts pensijas. Un es uzskatu, ka tas bija pareizi, bet šeit jau bija cits jautājums. Tika radīti privatizācijas sertifikāti, lai apzagtu nabagus un rastos mums miljonāri, un kādi mums miljonāri ir, mēs visi ļoti labi zinām, ka uz to vienkāršo cilvēku asarām un asinīm viss tas ir, kā saka, sapelnīts.

Es aicinu atbalstīt piecu deputātu priekšlikumu, jo tas ir no cilvēcības viedokļa un tie pensionāri, kas tiešām dzīvo smagi, būs jums ļoti, ļoti pateicīgi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, padomes kalpi, tautas kalpi un pensionāri! Es jums gribētu pastāstīt, ka Kanādas indiāņu ciltīs ir ievēlēti tautas pārstāvji. Tad pastāv arī tautas vecākie. Tie ir tie, kas ir sirmgalvji, kuriem ir ģimenes, viņi neformāli sanāk, ievēl savu priekšnieku. Bet, ja pie tā ugunskura, kur sanāk tautas vecākie, viņi nolemj, ka ievēlētā padome neder, tūlīt notiek jaunas vēlēšanas.

Par tādu paražu mēs varētu domāt arī Latvijā, jo brīvās valsts Saeima un Augstākā padome lielāko daļu "Latvijas ceļa" vadībā ir patiešām ieveduši ekonomisku teroru, genocīdu pret lielu daļu no tautas, kurai nav darba, un it īpaši pret pensionāriem, ja viņiem nav kādi citi ienākumu avoti. Tiem, kam nav, ko pārdot, ir laikam, kā es kaut kur lasīju kādā rupjā grāmatā, "ka tiem, kam nav ko dirst, ir laikam jānomirst"... Un tā ir bijusi mūsu Saeimas sirdsapziņa, ka mēs esam iztaisījuši tādus pensijas likumus... Ir jautājums, kā tas ir noticis? Tā pensiju nauda ir izzagta vairākos veidos kā fiskāli, tā monetāri. Kā Veldres kungs stāstīja, ar sertifikātu palīdzību. Bet viss, ko mēs šeit runājam, ir atkal teātra spēle. Vainīgie tautas ekonomiskajā terorā ir visvairāk "Latvijas ceļš", bet šeit viņi tēlo labos garus. Viņi izveidos kaut kādu mīkstinājumu un atvieglojumu. Bet saprotiet... ka tas ekonomiskais terors Latvijā ir tāpēc, ka mums trūkst ekonomiskās attīstības.

Tur mēs varētu runāt par Krasta kungu un par citiem. Koncepcijas nav. Bagātību mēs netaisām, cilvēkiem ir jāēd, naudas viņiem nav, cik labi — viņi pārdod savas zemes par lētu naudu, viņi pārdod savus sertifikātus par lētu naudu, pārdod savas meitas par lētu naudu, un neviens nav atbildīgs. Bet, skat, vēlēšanu priekšvakarā paceļas varoņi, teiksim, Lībanes kundze... oi, cik labi viņu partija Latvijai palīdzējusi jau... Kārlis Leiškalns — baltais zvirbulītis, Jānis Lagzdiņš — vēl viens tāds pats... Ir kauns, ka var šitā ar vēlētājiem manipulēt.

Es ceru, ka 7. Saeimas vēlēšanās pensionāri sapratīs šito teātra spēli. Jā, mēs balsosim par Leiškalna kunga un Lībanes kundzes priekšlikumu... Jo tas ir viens mazs solis uz pareizo pusi. Mums ir gan jābalso par tādu valdību, kas spēs ievest ekonomisko attīstību, kas neatļaus no tautas zagt kādus 500 miljonus latu gadā. Tas ir vienkārši fiskālos jautājumos... Kas ievēlēs tādu valdību, kas varēs palielināt šodien sociālos atbalsta maksājumus un pensijas, tāpēc ka nebūs tās zagšanas? Ievēlēs tādu valdību, kas gribēs tautai labu un ne savai kabatai un saviem finansētājiem labu... Ievēlēs tādus deputātus, kas atteiksies kalpot tādām partijām, kas viņiem atļaus tautu maldināt, bet kas balsos pēc īkšķa un pēc partijas vadoņu un finansētāju rīkojuma, jo, ja jūs tādu deputātu atrodat, kas negrib iet tautas sarakstā, tādu deputātu kandidātu, kas negrib iet tautas sarakstā, bet grib iet kādu īkšķu pakļautībā, tad... Kad viņš jums stāsta, ka viņš jūs aizsargās, tad saprotiet, ka viņš ir liels blēdis un melis. Balsojiet tautas kandidātus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs.

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šajā zālē no jūsu vidus nav nākuši slikti priekšlikumi Pensiju likumam. Jebkurš no šiem priekšlikumiem ir orientēts uz to, lai uzlabotu 640 000 iedzīvotāju stāvokli, dažkārt lai atrisinātu savas personīgās, dažkārt — politiskās intereses. Tikai ir viena liela, liela nelaime. Latvijas tautsaimniecības stāvoklis un šīs tautsaimniecības spēja akumulēt līdzekļus ikdienas patēriņam. Protams, neviens līdz šim nedomā, ka Vides un reģionālās attīstības ministrija darīs brīnumus, radīs jaunas darba vietas, kur godīgi maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas ļaus palielināt pensijas. Jo vienkārši šobrīd notiek cīņa par to, lai Latvijas tautsaimniecība būtu stabila, lai tai būtu ilgstoša augšupeja, lai ienāktu pietiekošā apmērā investīcijas, kas reāli izveidos darba vietas. Taču tajā pašā laikā ar saviem priekšlikumiem mēs radām situāciju, ka valstī vienkārši nebūs naudas šo priekšlikumu realizācijai. Un man ir ļoti žēl, ka šeit nav valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes, kura varētu pateikt, vai 1999.gadā Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi būs 42 miljoni latu mēnesī, lai nodrošinātu šos priekšlikumus. Es nerunāju par citiem, nākamajiem, kurus realizēt vēl būs nepieciešams, jo ir priekšvēlēšanu laiks, labo solījumu laiks. Un pēc tam, kad šos labos solījumus nav iespējams izpildīt, tad mēs gānām tos cilvēkus, lamājam, ka savlaicīgi ir brīdinājuši, nebūs iespējams, nedariet tā. Redzat, jūs neko nedarījāt, jūs nestrādājāt! Tā ir jūsu bargā un viennozīmīgā atbilde.

Un tomēr, ko īsti nozīmē "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikums? Ļoti vienkārši. Cilvēks sasniedz 60 gadu vecumu, pieprasa pensiju, turpina strādāt. Pēc trīs gadiem viņam pensiju piešķir no jauna. Pensiju piešķir no jauna. Tur nav teikts ne 1996., ne kāds cits gads. Vienkārši tiek sabrucināta pilnīgi likuma ideoloģija. Un mēs panāksim situāciju, ka valstī nepārtraukti palielināsies pensijas un nebūs līdzekļu šo pensiju izmaksai. Daudzi no jums šeit sēž no Latvijas Republikas Augstākās padomes laikiem. Varbūt atcerēsities vienādās pensijas — 15 lati? Jeb tās mēs aizmirsām? Uz to jau ved šis priekšlikums. Uz nākamajiem nežēlīgajiem soļiem, uz kārtējo pensiju reformu un uz kārtējo tautas apzagšanu. Un tad ir nākamais — spēku samērs. 640 000 pensionāru, kas ir pensijā, un 60 000, kas šodien strādā. Starp citu, divus gadus atpakaļ strādāja 47 000. Strādājošo pensionāru skaits nevis samazinās, bet palielinās. Tātad valstī ir radīti labvēlīgi apstākļi, lai viņi varētu strādāt. Un tad iznāk, ka mums vairāk rūp tie, kas šodien ir mazākumā, nekā tie, kas ir vairākumā.

Labklājības ministrija nedomā apkarot labos deputātu priekšlikumus. Bet varbūt tad vienlaicīgi nāks arī priekšlikums, ka Pensiju likuma izpildi nodrošina "Latvijas ceļa" valsts ieņēmumu ministres Aijas Počas darbs, šobrīd Valsts ieņēmumu dienests pārvalda sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus, un nodrošina likuma "Par valsts budžetu" nepieciešamās dotācijas. Lai nebūtu tā, kā jau kādreiz ir bijis — pa priekšu tiek atņemta pensija strādājošajiem, pēc tam tās tiek nolīdzinātas.

Godīgi sakot, Saeimas komisija gaidīja "Latvijas ceļa" priekšlikumus un papildinājumus. Viņa cerēja un aicināja, un tikai tad, kad likumprojekta iesniedzēji nereaģēja, komisija nāca ar savu alternatīvo risinājumu, kas varbūt nav labs un nav ideāls, bet kas nesagraus Pensiju likuma ideoloģiju, kas ir ekonomiski iespējams un kas ir vērsts uz nākotni. Nē — īslaicīgām uzvarām pirmsvēlēšanu laikā, jā — ilglaicīgai politikai. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Leonards Stašs — otro reizi.

L.Stašs

(TSP). Cienījamais Makarova kungs! Nevajag melot, un nevajag dramatizēt to, kā nav. Vienu reizi mēs runājām vispirms tad, kad mums bija 40 000 strādājošo pensionāru, otro reizi sakām — jau 60 000. Turklāt vai tad tie visi 40 000 strādājošie pensionāri saņem 100 latu pensiju? Nu labi, ja tā palielināsies vienam, otram, vienai daļai patiesi desmit, nu 20 latu, nu cik tad tas sastāda no valsts budžeta jeb no sociālā nodokļa budžeta, ja to riktīgi izrēķina? Nevajag acīs laist dūmus! Vajag tomēr zināt reālus aprēķinus un reālu stāvokli. Un ja mēs runājam, ka Aijai Počai ir jānodrošina pensijas... Nav jānodrošina Aijai Počai. Tās jānodrošina jūsu valdībai, tas ir, tai valdībai, kas šodien pie varas. Un lai viņa domā, kā nodrošināt, un lai domā par to, lai nezog mums miljonus vairāk, ka tos arī nevar atrast, bet lai domā par to, ja jau jūs nevarat ražošanu pacelt, ekonomiku kā tādu, nu tad vismaz ekonomējiet uz valsts izdevumu, valsts aparāta izdevumu rēķina. Mēs izmetam simtiem miljonu nevajadzīgām struktūrām, birojiem, daždažādām aģentūrām un tā tālāk, un tā tālāk. Šodien mēs varam palielināt visas pensijas, ja mums nebūtu lieku ministriju, lieku struktūru un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs lieki izdodam naudu. Nemaz nav jārunā par ekonomikas celšanu. Un, ja jūs vēl varat pacelt ekonomiku, tad tā soliet. Nu tad lūdzu, nav ko šodien te raudāt, un nav ko šodien te taisnoties un laist dūmus acīs. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es debatēs par šo jautājumu jau uzstājos otro reizi. Bet tā kā ir pagājušas vairākas dienas, es gribu kaut ko atgādināt. 5.Saeimā, pamatojoties uz ļoti daudzu iedzīvotāju vēstulēm, es, būdama opozīcijas deputāte, pozīcijā toreiz bija "Latvijas ceļš", iesniedzu priekšlikumu, lai strādājošam pensionāram būtu tiesības saņemt gan algu, gan pensiju. Toreiz ar vienas balss pārākumu šis priekšlikums tika pieņemts par lielu sašutumu toreizējai valdībai. Bet tomēr risinājums tika atrasts.

Kāda šodien ir situācija? Šodien ir iesniegti divi likumprojekti. Es uzskatu, ka ne viens, ne otrs tādā veidā, kā tas pašlaik ir, nepaliks. Viņi ir jāprecizē, viņi ir jāpapildina. Neatkarīgi no tā, pieņems pirmo vai otro variantu, manuprāt, ļoti skaidri šajā variantā, kuru mēs nobalsosim Saeimā, ja mēs tiešām aizstāvam savus cilvēkus, pensionārus, kuri aizgāja pensijā līdz 1996.gada 1.janvārim, ir jāiestrādā norma, ka tiem cilvēkiem, kuru pensija palielināta par 10 vai 20, vai 30, varbūt 50 latiem, pensija nav jāatmaksā. Šīm mazajām pensijām nekas nav jāatmaksā. Jo tas tad nozīmē, ka trīs gadus dzīvos pilnīgi bez pensijas, atmaksādams šo pensiju un praktiski nesaņems neko. Tādā veidā abi šie likumprojekti zināmā mērā ir "kaķis maisā". Un tagad es gribu pateikt vienu domu. Ko jūs teiktu tad, ja Saeima pieņemtu tādu lēmumu, ka visiem pensionāriem, arī tiem, kuri tagad saņem lielās pensijas, jāatmaksā trīs gadu pensija? Tad Makarova kungs būtu pilnīgi apmierināts, tad sociālajā budžetā būtu nauda. Un tāpēc padomāsim par to, ka šiem nosacījumiem ir jābūt vienlīdzīgiem. Es balsošanā nepiedalīšos ne par vienu variantu, jo es esmu pensijas vecumā. Lai neietekmētu arī savu situāciju. Bet es aicinu ļoti rūpīgi šo darbu turpināt pēc tam, kad viens no variantiem būs pieņemts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātais ministra kungs! Žēl, ka jūs neuzskatījāt par vajadzīgu arī apspriest tās problēmas, ko es izvirzīju savā priekšlikumā, kad mēs runājām par likumprojektu. Bet man radās iespaids, ka jūs šobrīd mēģinājāt mums ieskaidrot, ka pensionārs, turpinādams strādāt pēc pensijas vecuma, saņems daudz lielāku algu nekā pirms tam, jo viņam pārrēķināšot, un tad summa būšot daudz lielāka. Man šķiet, ka diez vai tas šodien praksē ir izturējis savu pārbaudi, jo parasti notiek tā, ka cilvēkam, sasniedzot šo pensijas vecumu, viņa alga iet mazumā. Un jautājums par viņa palikšanu darbā arī ir zem jautājuma zīmes.

Un otra lieta. Manuprāt, cik es atceros, 1998.gada budžeta ieņēmumu daļā paredzētos ieņēmumus, tad atmaksas no strādājošajiem pensionāriem valsts budžeta ieņēmumu daļā nav paredzētas. Tā kā šī summa vispārībā, vai atmaksā, vai neatmaksā, tādā veidā neskar valsts budžetu. Es domāju, tieši sociālā budžeta daļu, kas ir paredzēta jūsu rīcībā. Un tad rodas nākamais jautājums — kur tad šī nauda paliks? Kādā sadaļā tā ieies tad, ja to sāk atmaksāt atpakaļ? Tās ir konkrētas lietas, par kurām ir jārunā, ja mēs gribam konkrēti runāt par likumprojektu, nevis šeit par koncepcijām.

Un varbūt nevajag vienmēr apvainoties, jo var gadīties, ka arī kļūdās pats konceptuāli. Un var pārskatīt to. Tas jau nav nekāds brīnums un nav arī nekāds noziegums.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Godātais Valdi Makarov! Es vēlējos atgādināt, ka šo likumu pašā pamatā izstrādāja "Latvijas ceļš", un šobrīd būtu pilnīgi nekorekti uzbrukt "Latvijas ceļam" par to, ka "Latvijas ceļš" kādreiz mēģina kaut ko labot arī savā darbā. Es vēlos norādīt, ka tas nav priekšvēlēšanu kampaņas triks. Jo šo pašu likumprojektu Kārlis Leiškalns iesniedza divus gadus atpakaļ. Un tas ir regulāri aprunāts, un ir regulāri risināti šie jautājumi. Un tikai atsevišķu cilvēku ietiepības dēļ nebija panākts kompromiss iepriekš. Un ja es tagad neesmu pilnīgi pārliecināts par pašreizējo redakciju, ka tā ir absolūti optimāla, un ka nav iespējams to pieņemt tieši tādā veidā, kā tas pašlaik iesniegts, es noteikti esmu pārliecināts, ka līdz trešajam lasījumam šo redakciju var pieslīpēt un mēs varam atrast perfektu kompromisu. Es perfekti zinu, ka Vladimirs Makarovs ir tas cilvēks, kas māk atrast kompromisus, kas māk runāt, un tādēļ nevajadzētu vienkārši pāriet uz savstarpējiem starppartiju apvainojumiem un norādīt uz kaut kādas priekšvēlēšanu kampaņas brīžiem, un norādīt, ka "Latvijas ceļš" vienu vai otru lietu ne tā ir sapratis. Es vēlos teikt, ka mēs esam kopā strādājuši plecu pie pleca, arī savā laikā pieņēmuši Pensiju likumu, un domāju, ka šoreiz mēs atradīsim kompromisu uz otro vai trešo lasījumu. Un tas, ka šis jautājums ir jāskata, to tu pats arī nenoliegsi. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Atvainojiet. Ministrs vēlas runāt vēlreiz. Lūdzu, Makarova kungs!

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Makarovs melo — teica deputāts Stašs. Makarovs ir vainīgs, ka ir sagrauta valsts ekonomika. Nu ko, paskatīsimies, Staša kungs, varbūt jūsu pensijas lietu. Jums šobrīd tā pensija tiešām nav liela. Un varbūt jūs nevarētu dzīvot pēc tam, kad Saeimā deputāta gadi ir garām. Toties no vidējās deputāta algas — 315 lati — jūsu pensija būs 400 latu. Tad ir vērts melot, apvainot un liekuļot. Te jau ir šīs personīgās intereses. Paldies! (Starpsaucieni: "Cik būs pensija?")

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Mēs norunājām, ka debates beidzam.

Čerāna kungs, jūs pretendējat uz vietu šeit Prezidijā, un jāzina, ka pēc paziņojuma par to, ka debates ir beigušās, tās patiešām ir beigušās. Balsosim alternatīvos... Komisijas vārdā vēlas runāt Kuprijanovas kundze. Lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Es gribētu parunāt par tiem konstruktīviem priekšlikumiem un idejām, kas izskanēja dažu deputātu uzstāšanās laikā. Pirmais ir jautājums par patiešām šo limitu pensiju atmaksai. Tas ir ļoti reāli, procedūra kā tāda mums jau bija iebalsota, iebalsota tieši novembrī, un mēs varētu apsvērt šo jautājumu, jo es gribētu pievērst uzmanību, ka šī jaunpiešķiršana, īpaši skolotājiem un ārstiem, patiešām nebūs tik grandiozi liela, lai šie cilvēki varētu atmaksāt. Un tādēļ es runāju tieši par šīm divām kategorijām, es domāju, ka tā ir arī liela... Mēs esam lieli parādnieki, jo tas ir no budžeta finansējumiem. Tādēļ, protams, uz otro un trešo lasījumu šo limitu mēs varētu noteikt, un ministrija apmēram arī varētu izrēķināt.

Sakarā ar indeksāciju. Man ir liels prieks, ka beidzot ir sākusies runa par to, ka varētu mainīt arī indeksācijas formulu. Vienu no variantiem Kreituses kundze jau pieminēja, tas nav nekāds jaunums, mēs par to runājam jau apmēram pusgadu. Ir arī daži citi varianti, teiksim, cilvēkiem pēc 80 gadiem palielināt koeficientu, jo viņiem noteikti ir vajadzīga lielāka kopšana un, atrunājot arī vecajos likumos, šādas piemaksas veciem cilvēkiem bija.

Es gribētu tikai informēt Mauliņa kungu, ka pensijas šobrīd arī var pārrēķināt, ne tikai piešķirt no jauna, ja viņš uz šobrīdi to nezina. Mani uztrauc šobrīd tikai viens moments. Ja zāle, un es jūtu, ka zāle ir noskaņota balsot par "Latvijas ceļa" deputātu iesniegumu, to nobalso. Ir absolūti skaidrs, Rubuļa kungs, ka tādā veidā, kā tas tiks iebalsots pirmā lasījumā, tas nekad neizies trešajā. Bet ņemot vērā, ka šobrīd ir maijs un jūnijs, es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka es gaidu šajā gadījumā ne mazāk kā 60—70 priekšlikumus, un mēs patiesi varēsim bez maksas izvērst pirmsvēlēšanu kampaņu, mēģinot pārrakstīt šobrīd Pensiju likumu. Tādēļ komisija savā variantā lūdz steidzamību, lai izrisinātu vienu problēmu, maksimāli divas — tā ir indeksācija. Es pieļauju, ka ļoti aktuāls ir jautājums, ko varētu risināt, bet tikai tā — likumdošanā, Kreituses kundze, tas ir jautājums par invaliditātes garantijām pie pārejas uz citu pensiju veidu, bet tas nebūtu Pensiju likuma jautājums, tas ir citā likumā, bet par to mēs varētu runāt. Tādēļ nobeidzot un izsakot šos savus argumentus, es uzskatu, ka komisijas variantā, kur ir lūgta steidzamība, ir iespēja iestrādāt ar ļoti lielu kompromisu arī "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu, un, ja šobrīd nevalda emocijas, bet, tā teikt, pragmatiskā pieeja, es tomēr aicinātu balsot par komisijas variantu, runājot par to, ka arī "Ceļš" ir piekritis zināmam kompromisam.

Un pēdējais. Ja patiešām šobrīd, balsojot par "Latvijas ceļa" priekšlikumu, deputāti uzskata, ka tiem cilvēkiem, kam jau šodien ir vairāk par 100 un 150 latu pensijas un kas tās ir saņēmuši, nebūs jāatmaksā, es domāju, tas būs publisks spļāviens tiem 600 000 sejā. Es saprotu, ka nav jāatmaksā 40 latiem, un ja pieņem tieši tādu priekšlikumu kā "Latvijas ceļam", mēs patiešām publiski apvainosim visus mūsu pensionārus. Es to pilnīgi apzināti un ar atbildības sajūtu saku jums, tādēļ es vēlreiz brīdinu, lai jūs zinātu, kā notiek balsojums, un es aicinu jūs nobalsot par komisijas priekšlikumu, un pirms balsojuma par komisijas priekšlikumu es aicinu nobalsot par šī priekšlikuma steidzamību. (Starpsauciens no zāles: "Abiem steidzamību!")

Sēdes vadītājs

. Paldies! Godātie kolēģi, balsosim par iesniegtajiem grozījumiem likumprojektā to iesniegšanas secībā. Vispirms piecu deputātu iesniegto priekšlikumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Viens deputāts ierosināja arī šos priekšlikumus atzīt par steidzamiem, bet to nevar ierosināt viens, to var izdarīt ne mazāk kā desmit deputāti, tāda iesnieguma mums nav. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā, ko iesnieguši ir pieci Saeimas deputāti. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 7, atturas — 20. Pieņemts. Līdz ar to otrs likumprojekts netiek balsots. Tagad pēc balsošanas pirmajā lasījumā balsot par steidzamību vairs nevar. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Kuprijanova

. Es lūdzu 21.maiju.

Sēdes vadītājs

. Vai ir iebildumi par noteikto termiņu — 21.maijs? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

 

Godātie kolēģi, pirms izskatām nākamo sadaļu — Prezidija ziņojumi, izskatīsim vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt šodienas un rītdienas darba kārtībā sekojošas izmaiņas: 47.jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā", 82.jautājumu — "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" un 83.jautājumu — "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" iekļaut darba kārtībā tūlīt pēc 16.jautājuma. 16.jautājums ir "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"". Vai kāds vēlas par vai pret, un vai kādam ir iebildumi par šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Esam vienojušies, un šādas izmaiņas tiek izdarītas.

Godātie kolēģi, pieci deputāti Kārlis Druva, Jānis Rubulis, Raitis Apalups, Pauls Putniņš, Anta Rugāte un zemkopības ministrs Andris Rāviņš lūdz svītrot no darba kārtības atbildi uz deputātu pieprasījumu (dokumenta nr.877) sakarā ar to, ka ministrs atrodas ārzemēs. Mēs noskaidrojām, godātie kolēģi, ka ne parlamentārajam sekretāram, ne valsts sekretāram, nevienam citam saskaņā ar likumu šajā gadījumā sniegt atbildi ministra vietā nav tiesību. Es lūdzu deputātus piekrist svītrot šo jautājumu no darba kārtības. Jā, paldies! Kusiņa kungs man atgādina, ka piecu deputātu priekšlikumā, kuru uzvārdus es minēju, ir priekšlikums pārcelt uz nākamo sēdi šo pašu pieprasījumu, atvainojiet, kolēģi, ka vienkārši to nenolasīju. Nav iebildumu? Paldies! Arī par to esam vienojušies.

Godātie kolēģi, vēl ir Ārlietu komisijas iesniegums, kuri lūdz iekļaut šodienas un rītdienas darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Amerikas Sabienoto Valstu konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu nodokļiem". Viņi ierosina to atzīt par steidzamu un izskatīt aiz 60.darba kārtības punkta. Vispirms mums jālemj, vai ir deputātiem iebildumi par to, ka mēs to iekļaujam darba kārtībā. Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav arī par komisijas lūgumu iekļaut to pēc 60.darba kārtības punkta? Arī nav iebildumu. Paldies! Esam vienojušies.

Tad ir desmit deputātu priekšlikums — šīsdienas un rītdienas darba kārtības 70.un 72.jautājumu izskatīt pēc 14.darba kārtības jautājuma, tā kā viņi tekstu nav minējuši, tad es atgādinu, ka 70. ir lēmuma projekts "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju" un 72. ir lēmuma projekts par Saeimas izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Šos divus jautājumus desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā pēc 14. darba kārtības jautājuma. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo es uzskatu, ka mums nav šajā valstī šobrīd jāsteidzas ar "Latvenergo" privatizāciju. Es uzskatu, ka jebkāda "Latvenergo" privatizācijas procesa turpināšana būtu atļaujama tikai tad, kad Saeimā tiktu pēc būtības apspriesta šī "Latvenergo" privatizācijas koncepcija un tiktu detalizēti arī izanalizētas tās garantijas, kuras cilvēkiem būs attiecībā uz to, lai netiktu paaugstināti šie elektroenerģijas tarifi, kā arī sevišķas garantijas attiecībā uz to, ka mums Latvijas laukos vispār turpinās pastāvēt elektroenerģijas piegāde un ka tā nebūs par kaut kādām milzīgām cenām. Uz šiem jautājumiem Saeimā neviens atbildi uz šo brīdi nav sniedzis. Līdz ar to jebkāda privatizācijas procesa virzīšana uz priekšu šajā brīdī nebūtu pieļaujama.

Kas attiecas uz jautājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, tad es uzskatu, ka darba kārtības 72.jautājums ir skatāms pēc darba kārtības 71.jautājuma, kas paredz uzlikt papildu funkcijas komisijai, kas šajā brīdī izmeklē 3 miljonu pazušanas lietu "Latvenergo" un bankas "Baltija" skandālā. Es uzskatu, ka tas būtu lēmums skatāms pa priekšu, un atkarībā no tā, kā tas lēmums tiek izskatīts, būtu pēc tam skatāms šis lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Un tāpēc es aicinu šo lēmuma projektu par darba kārtības izmaiņām noraidīt!

Sēdes vadītājs

. Vai kāds vēlas runāt par? Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam jautājumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 7, atturas — 4. 70.un 72.jautājums tiks izskatīts pēc 14.jautājuma.

Un pēdējais, godātie kolēģi, dokumentā nr.4196 ir uzrakstīts pieprasījums finansu ministram ar desmit deputātu parakstu. Motivācijai vārdu deputāti nelūdz. Nodosim to Pieprasījumu komisijai.

 

Godātie kolēģi, nākamais jautājums no otrās sadaļas — Prezidija ziņojumi. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies! Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

 

Nākamais — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas jūras eskadras izveidošanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.Vai ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par minimālajām normām uz tirdzniecības kuģiem" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu deputātiem nav. Runāt arī nevēlas neviens. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Darba devēju organizāciju likums" nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Nacionālo bruņoto spēku likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt Ģirts Kristovskis, frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis

(LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšā ir nonācis likumprojekts "Nacionālo bruņoto spēku likums", bet pirmais, ko es gribu teikt, vienkārši vērst uzmanību uz to, kā mūsu valstī faktiski notiek reformas. Kāda ir šī sistēma, kāda ir šī kārtība un procedūra, kādā veidā tās tiek veiktas? Varbūt daudzi ir pamanījuši to, kā aizvadītajās dienās tas tika atspoguļots arī Latvijas presē, ka Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietas izpildītājs jau ir izdevis pavēli par to, kas ir ierakstīts šajā likumprojektā. Tātad konkrēti Sauszemes spēki jau ir nodoti Zemessardzes, tā teikt, vadībā. Nerēķinoties ar to, ka tikai tagad Ministru kabinets ir nosūtījis šo likumprojektu uz Saeimu izskatīšanai, nerēķinoties ar to, ka Saeimā galu galā mēs varam arī lemt savādāk par šo jautājumu. Beigu beigās tas faktiski ir Saeimas jautājums. Un, no otras puses, šāda kārtība, šāda reformu kārtība nostāda Saeimu tiešām kā ķīlnieci. Varētu teikt, mums ir jāakceptē tas, kas jau ir noticis izpildvarā ar šo konkrēto likumprojektu.

Tomēr, arī mazliet pieskaroties šā paša likumprojekta saturam un būtībai, jāatzīst, ka šeit ir vesela virkne konkrētu trūkumu. Atgriežoties kaut vai pie tās pašas Zemessardzes un pie tiem pašiem uzdevumiem, kas tagad Nacionālajos bruņotajos spēkos mainās, sakarā ar paredzēto reformu.

Kā mēs atceramies, Zemessardze tika veidota pavisam citiem mērķiem, ar citiem organizēšanas principiem, komplektēšanas principiem, kas attiecas uz personālu, un tagad mūsu bruņotie Sauszemes spēki, nonākot Zemessardzes, tā teikt, vadības pakļautībā, faktiski pieņem to principu, kas ir Zemessardzē. Manuprāt, tas ir ļoti nepārdomāts gājiens no bruņoto spēku vadības puses, jo nav arī pateikts, ko tad mēs faktiski iegūsim? Vai Zemessardze šodien ir gatava atrisināt šos jautājumus? Varbūt tie cilvēki, kuri ir apmeklējuši Zemessardzes vienības un saskārušies ar šiem cilvēkiem, viņi zina, ka Zemessardzes vienībās ir pietiekami daudz dažādu neatrisinātu problēmu. Tātad Zemessardzes līdzšinējā vadība nav spējusi sakārtot kaut vai ārrindas zemessargu jautājumu, brīvprātīgo personu jautājumu, un tagad vēl viņiem tiek uzdoti papildu pienākumi. Tā kā es gribu teikt, ka šī ir ļoti nopietna problēma, ar ko vajadzētu deputātiem iepazīties, gatavojot šo likumprojektu pirmajam lasījumam, un ņemt to vērā un arī ar militārpersonām pārunāt šīs reformas būtību, saturu un dziļāko jēgu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Runāt vairāk neviens nevēlas. Es saprotu, ka Kristovska kungs vēlas, lai balsotu par nodošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 22. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Ruta Marjaša. Ekrānā zelta burtiem ir ierakstīts jūsu vārds, ka esat pieteikusies debatēs. Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Gannusas, Čevera, Kuprijanovas, Turlā un Jurkāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Ir pieteicies runāt par šo jautājumu deputāts Ādolfs Ločmelis. Lūdzu!

Ā.Ločmelis

(LZS, KDS frakcija). Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šis jautājums aizvadītajā nedēļā tika diezgan aktuāli pārrunāts. Lietas būtība bija par labības tirgus minimālu sakārtošanu. Šim nolūkam būtu nepieciešami vismaz 6 miljoni latu, kuri praktiski sadalās divās pozīcijās. 2 miljoni — labības rezerves izveidošanai un 4 miljoni — cenu intervences jautājuma atrisināšanai.

Kas tad šīs nedēļas laikā ir praktiski panākts? Tās ir zināmas cerības, zināmi solījumi, ka it kā Ministru kabinetā vai Finansu ministrijā varētu būt pozitīvs risinājums, bet tas ir tikai tāds minējums, kā saka, kā pa miglu. Kādēļ šis jautājums šodien stādās par grozījumiem budžetā? Tikai aiz tā iemesla, ka šodien jau ir 6.maijs, un apmēram pēc piecām nedēļām mēs aizejam vasaras brīvdienās, un, ja līdz šim laikam tas jautājums par šo finansēšanu nebūs risināts, tad pēc brīvdienām praktiski kombainiem jau jābūt labības druvā, un sāksies pagājušā gada kreņķi un asaras par labības iepirkšanu no zemniekiem.

Tagad deputāti, kuri pamatā ir lauksaimnieki un opozīcijā, ierosina Ministru kabinetam divu nedēļu laikā rast risinājumu šai summai konstatēšanai un izdalīšanai. Tātad mēs uzskatām, ka tā praktiski ir novilcināšana, nenoteiktība, un ierosinām šo jautājumu izskatīt mūsu komisijās, lai Ministru kabinets saprastu vienu lietu, ka jautājums ir ļoti, ļoti nopietns.

Un, ja nerisinām to pozitīvi, tad lieta tiks izskatīta šeit, Saeimas zālē, ar iespējami attiecīgu balsojumu, kurš varētu izskanēt salīdzinoši Ministru kabinetam: "Dari ko darīdams, apdomā galu!"

Tātad es ierosinu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai un par nopietnu tā izvērtēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols vēlas runāt pret.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Sveicināti, godātie kolēģi! Es aicinu valdību atbalstošos deputātus balsot pret šā grozījumu projekta arī pārējo četru Demokrātiskās partijas "Saimnieks" deputātu ierosināto grozījumu projekta "Grozījums likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, pirms šie grozījumi nav izskatīti valdības sēdē. Aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu priekšlikumu — par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 36, atturas — 12. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi, tā kā arī nākamie priekšlikumi acīmredzot ir strīdīgi, tad pirms pārtraukuma arī beigsim. Ir vairāki paziņojumi. Pirmais. Ministru prezidents ierosina pirmdien, 11.maijā sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi un izskatīt vienu darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Latvijas Republikas Krimināllikums"". Tajā, kā jūs zināt, ir ap 900 dažādu priekšlikumu. Ierosina sēdi sasaukt 11.maijā pulksten 11.00, piedodiet, pulksten 9.00. Es gribu jums teikt, godātie kolēģi, ka tas ir iekļauts jau šodienas un rītdienas sēdes darba kārtībā kā 48.darba kārtības jautājums. Vienīgā izeja ir pirmdien nenākt uz sēdi, izskatīt to šodien vai rīt.

Nākamais paziņojums ir Modrim Lujānam par Opozīcijas Koordinācijas padomes sēdi.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Tūlīt pārtraukumā 15.05 Kamīnu zālē ir Opozīcijas koordinācijas padomes pārstāvju tikšanās ar Krištopana kungu. Laipni lūdzu arī "Saimnieka" pārstāvjus deleģēt un arī, iespējams, no jaunās Šķēles partijas atbalstītāju grupas arī būs gaidīti viesi.

Sēdes vadītājs.

Paziņojums Kārlim Druvam par balsojumu.

J.K.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Balsojot par "Latvijas ceļa" ierosināto grozījumu Pensiju likumā, es kļūdījos ar balsojumu un nobalsoju "atturas", bet vajadzēja balsot "par".

Sēdes vadītājs.

Paldies! Daži patīkami jaunumi. 2.maijā mūsu kolēģim deputātam Jānim Bunkšam — jaunieceltajam ministram — palika 45 gadi. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Šodien mūsu kolēģim deputātam, arī jaunieceltajam ministram Andrejam Krastiņam ir 47 gadi. (Aplausi.) Vairāk ministriem dzimšanas dienu nav.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Turpināsim darbu, bet pirms tam reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Bez identifikācijas kartiņām... reģistrācija kvorumam. Nospiest reģistrācijas pogu un pēc tam jebkuru no balsošanas pogām, tad reģistrācija ir notikusi. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Divi deputāti nav vēl reģistrējušies... Tabūna kungs un Lagzdiņa kungs... Tad ir 50. Turpināsim darbu.

11. darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Nagobada, Gannusas, Jurkāna un Sausnīša iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un nodokļu (finansu) komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt deputāts Valdis Nagobads. Lūdzu!

V.Nagobads

(DPS). Godāto priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Respektējot Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra viedokli attiecībā par iepriekšējo likumprojektu, es tomēr gribētu paust minēto deputātu aizstāvību tam, lai mēs sāktu izskatīt šo likumprojektu "Grozījumi likumā par budžetu".

Es kolēģim gribētu nedaudz atgādināt, ka runa par pamatbudžeta dotāciju speciālajam veselības aprūpes budžetam sākās jau pagājušā gada augustā, kolīdz no Ministru kabineta tika nodots Saeimā izskatīšanai šīgada budžets. Jau toreiz labklājības ministrs solīja, ka... tas ir, žēlojās par to, ka ir nepietiekami paredzēti līdzekļi veselības aprūpei un jau Saeimai prasīja rast iespēju izskatīt un atrast papildu līdzekļus. Pēc tam pagājušā gada decembrī, izdarot grozījumus pagājušā gada budžetā, tāpat neskatoties uz labvēlīgām prognozēm pagājušā gada budžeta ieņēmumu daļas izpildē, veselības aprūpei papildu līdzekļi tika atrasti ievērojami mazāki, nekā tas būtu iespējams, lai mazinātu šo spriedzi. Es gribu atgādināt, ka veselības aprūpe ir vienīgā nozare šodien valstī, kur praktiski nav finansējuma pieauguma šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Marta mēnesī notika medicīnas darbinieku konference, kurā piedalījās 800 medicīnas darbinieki, uzstājās veselības valsts ministrs un solīja, ka tiks papildu finansējums atrasts veselības aprūpei 12 miljonu latu apmērā. Iepriekšējās koalīcijas valdības sadarbības padomē tika rasta vienprātība par to, ka maija mēnesī ir jāizskata jautājums par budžeta grozījumiem 1998. gadā, tajā skaitā akcentējot problēmu, kas samilzt ap veselības aprūpi. Es domāju, ka katrs no Latvijas iedzīvotājiem, katrs no mums, kas ir saskāries ar ārstu, ar slimnīcu, ir pārliecinājies par to, ka šī nozare grimst un šai nozarei draud krīzes situācija. Šinī gadā Latvijas valstī strādā jau 800 medmāsas mazāk nekā tas bija iepriekšējā gadā. Un tādēļ es domāju, ka lai nu kā, bet šodien arī valdība neizslēdz jeb atbalsta nepieciešamību papildus novirzīt naudas līdzekļus veselības aprūpei, un tādēļ es domāju, ka vilcināties, kā pašreiz esošās valdības vienošanās protokolā ir paredzēts, vēl līdz jūnija mēnesim, kad tiks izdarīti grozījumi budžetā, absolūti nav nekādas nepieciešamības.

Likumprojekta pavadvēstulē sagatavotie ieņēmuma avoti ir pilnīgi reāli. Šodien par pirmo ceturksni šinī gadā ir pārpildījies kā akcīzes nodoklis, tā uzņēmumu ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, nekādā gadījumā mēs, šī likumprojekta iesniedzēji, nedomājam, ka tādējādi vajadzētu veicināt budžeta deficītu valstī. Mēs labi zinām, ka pagājušais gads beidzās ar budžeta pārpildi, izpildes daļu pārpildīja... ieņēmumu daļu, tāpēc ir pilnīgi objektīvs un reāls pamats, lai izdarītu šos grozījumus 1998. gada likumā par budžetu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Šobrīd arī Finansu ministrijā tiek apkopoti priekšlikumi, kur būtu nepieciešamas papildu dotācijas no budžeta, un līdz 15. maijam Finansu ministrija arī apkopos visu informāciju, kur ir plānojams šīs prognozes pārsniegums un kur līdzekļi būs vairāk ienākuši. Tāpēc ir paredzams, ka līdz 15. maijam Finansu ministrija izstrādā no savas puses šos budžeta grozījumus un nodod izskatīšanai Ministru kabinetā, un tādēļ es lūgtu pozīcijas deputātus tomēr atļaut šo jautājumu izskatīt Ministru kabinetā un pēc tam nodot to tālāk izskatīšanai mums Saeimā, un, lūdzu, tādēļ neatbalstīsim šos Demokrātiskās partijas "Saimnieks" piedāvātos budžeta grozījumus un uzticēsimies Ministru kabinetam un Finansu ministrijai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 28, atturas — 6. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Gannusas, Nagobada, Stikuta un Ločmeļa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par budžetu 1998. gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Juris Celmiņš.

J.Celmiņš

(DPS). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Pieci deputāti ir ierosinājuši izdarīt izmaiņas valsts budžetā un palielināt mērķdotāciju pašvaldībām pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, paredzot palielināt šo summu par 5 miljoniem latu un kopējo summu šim mērķim palielinot līdz 65 miljoniem 865 000 latu.

Kādēļ tas ir nepieciešams? Tādēļ, ka katru gadu palielinās starpība starp vidējo darba algu valstī un skolotāju algām. Otrkārt. Relatīvi samazinoties pedagogu algām, notiek kvalificēto pedagogu aizplūšana no skolas, un tā rezultātā vispirms jau trūkst vairāku nozaru skolotāju, trūkst svešvalodu skolotāju, trūkst informātikas skolotāju, trūkst latviešu valodas skolotāju krievvalodīgajās skolās. Un procentuāli palielinās to skolotāju skaits, kuri strādā skolās jau šobrīd bez augstākās izglītības vai arī māca savu mācību priekšmetu, būdami nespeciālisti savā mācību priekšmetā. Mazo algu dēļ daudzu pedagoģisko augstskolu beidzēji neiet strādāt skolā, bet meklē darbu citās tautsaimniecības nozarēs vai privātajā biznesā. Tādējādi tiek izšķērdēti valsts līdzekļi studentu apmācīšanai un jauno pedagogu sagatavošanai, jo mēs nepārtraukti gatavojam šos pedagoģiskos kadrus vairāk, nekā tas būtu vajadzīgs, un tanī pašā laikā saduramies ar situāciju, ka skolās trūkst šo skolotāju.

Nepieciešamību palielināt skolotāju algas un pielīdzināt tās ierēdņu algām ir atzinusi arī Krasta valdība. Taču tā šo procesu ir ieplānojusi izstiept desmit gadu garumā, tātad līdz 2008. gadam. Izdarot šīs izmaiņas valsts budžetā, mēs varētu Krasta valdībai palīdzēt šo programmu īstenot krietni īsākā laikā. Pavisam nesen mēs šeit šinī zālē apspriedām Izglītības likumu pirmajā lasījumā, un deputāti atcerēsies, ka par vienu no lielākajiem kritikas objektiem kļuva punkts pārejas noteikumos, kas paredzēja skolotāju algu pielīdzināšanu ierēdņu algām īstenot līdz 2008. gadam.

Tātad šobrīd šis balsojums, par ko mēs tagad balsosim, dod mums iespēju šo termiņu ievērojami saīsināt. Tādēļ es aicinu visus tos deputātus, kuri tik aktīvi šeit uzstājās pret šo punktu Izglītības likumā, šodien reāli ar savu balsojumu apliecināt to, ka jūs atbalstāt, ka skolotāju darba algas ir jāpalielina ievērojami īsākā laikā nekā līdz 2008. gadam, kā to tātad ir plānojusi Krasta valdība. Un aicinu atbalstīt šo izmaiņu izdarīšanu valsts budžetā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Lai nu kuram vajadzēja runāt par Izglītības likumu, bet to nevajadzēja darīt Celmiņa kungam, jo viņš ir šī likuma autors. To atsūtīja izglītības ministrs Juris Celmiņš uz Saeimu, un 2008. gads ir Jura Celmiņa iestrādātais gads, tāpēc nevajag vainot citus savos grēkos. Celmiņa kungs, jūs, kad bija jautājums par 3,7 miljoniem pagājušajā gadā labojumu pedagogu algās, jūs nepiedalījāties balsošanā un demonstratīvi izgājāt no zāles. Pēc tam jūs pieņēmāt pretlikumīgu lēmumu un šo naudu neieskaitījāt darba samaksas fondā, bet izmaksājāt kā prēmijas, un pēc tam melojāt Pieprasījumu komisijā un mānījāt deputātus. Toreiz Satversmes tiesā tas jautājums nenonāca tikai tāpēc, ka jūs sēdējāt pozīcijā un jūsu frakcijas deputāti šo jautājumu neparakstīja.

Es jums gribētu pateikt, ka, jā, par algām vajag runāt, bet vajag runāt tā, lai patiešām kaut kas tiek. 5 miljoni ir pārāk smieklīga summa, lai runātu, ka tā dos pedagogiem algu pielikumu kādu, jo izglītības darbiniekiem jau 1997. gadā 7,4 miljoni nedeva 10% pielikumu, jo ne jau tikai skolotājs ir izglītības darbinieks. Es domāju, ka šis jautājums par pedagoģijas darbinieku darba algām ir jāpārskata un jāsagatavo pietiekami kvalitatīvi, lai noteiktu precīzu summu, kāda ir nepieciešama, vienlaicīgi pārskatot jautājumu, kas nav skarts šinī priekšlikumā, par pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku kaut daļēju darba algu samaksu no valsts budžeta. Šobrīd šis iesniegtais priekšlikums ir nepārdomāts, nav izrēķināts, kā tas tiks iekļauts algu fondā, un līdz ar to tas var radīt tikai sajukumu darba samaksā, un es aicinu deputātus pārdomāt pedagogu darba algu palielinājumu kārtību un iesniegt to, kā ir noteikušas valdošās partijas, kas ir parakstījušas Valdības deklarāciju, lai jūnijā var izskatīt gan pedagoģijas darbinieku, kuriem šodien apmaksā valsts, darba algu palielināšanu, kā arī tiem pievienojot pirmsskolas vecuma iestāžu darba algu jautājuma risināšanu no valsts budžeta.

Tāpēc šobrīd es uzskatu, ka šis likumprojekts ir nesagatavots, nepārdomāts un nav virzāms tālāk.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 28, atturas — 11. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Bāna, Kuprijanovas, Jurkāna, Turlā un Gannusas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Edgars Bāns runās.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Viennozīmīgi man liekas, ka ir skaidrs, ka lauksaimniecības modernizācijai ir nepieciešami līdzekļi. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka valdības rīcības plānā esošās krīzes pārvarēšanai skaidri un gaiši ir teikts — lai veicinātu eksportu, ir jāaktivizē Labības attīstības aģentūras un Latvijas tirdzniecības centra pārstāvniecību atvēršana un tā tālāk. Ne tikai šo pārstāvniecību atvēršana, bet arī lauksaimniecību nevar modernizēt, kā tas bija padomijas gados, ar biroja lēmumiem, kamēr piens vairs nav baltā krāsā, bet ar jaunu tehnoloģiju piesaista, ar jaunu tehnikas ieviešanu, ar ražīgāku darba paņēmienu ieviešanu, kas balstās uz jaunām tehnoloģijām, to var tikai realizēt. Citādi tas nav iespējams. Un ja mēs vilcināsimies, jo katra novilcināšanās ir zaudējums ceļā mums uz Eiropu. Eiropā negaida neviens zemnieku ar spīļarklu vai lāpstu, vai ar mazjaudas traktoru. Tur ir jāstrādā, darba ražīgums jākāpina vismaz desmitkārtīgi pret mūsu esošo darba ražīgumu, lai varētu konkurēt ar Eiropas līmeņa zemnieka saimniecībām. Eiropas zemnieku saimniecības kopumā strādā daudz mazāk no aktīvi darbīgu cilvēku skaita, bet tur rēķina savādāk. Tur rēķina tikai fermerus. Mums ir 17% no visiem nodarbinātajiem lauksaimniecībā, un viens no galvenajiem iemesliem — tas ir ārkārtīgi zemais darba ražīgums.

Otrs iemesls, kas mums ir, mums skaita arī visus ģimenes locekļus iekšā, un tā joprojām. Es domāju, ka līdzekļus atrast var, un jo mēs ātrāk atradīsim, jo tas mūsu lauksaimniecībai tikai nāks par labu. Ātrāk mēs atjaunosim tādas tehnoloģijas, kā tas ir nepieciešams. Katra novilcinātā diena, kā jau es teicu, nāk tikai par sliktu mūsu virzībai uz Eiropu. Tāpēc lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu, lai sāktu visdrīzākajā laikā savu budžetu risināt. Visādi solījumi un visāda novilcināšanās mūs vairs neapmierina. Tātad tas ir jārisina caur budžeta atvēršanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kādam ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot!") Balsošanu prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 27, atturas — 12. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Bāna, Nagobada, Jurkāna, Kuprijanovas un Gannusas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Arī Bāna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Nu jau apmēram mēnesi iet sarunas par labības tirgus sakārtošanu dažādos līmeņos. Šodien šo jautājumu izskatīja atkārtoti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vakar to skatīja Lauksaimniecības apakškomisija. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka bez jaunu līdzekļu piesaistes šim jautājumam nav iespējams šo labības tirgu kaut cik normāli regulēt. Par to jau runāja Ločmeļa kungs. Es gribu pateikt par intervences cenām, kas ir ierakstītas Lauksaimniecības likumā, bez šaubām, ka ir jāatrisina šis jautājums. Un šinī gadījumā valdība vienkārši nepilda Lauksaimniecības likuma 10.panta trešo daļu par intervences cenu noteikšanu, kas jānosaka katru gadu. Tāpat netiek pildīts arī, kas ir ļoti saistīts ar šo jautājumu, par cenu paritāti. Par to es arī pagājušajā reizē teicu. Augot resursu cenām, augot materiāli tehnisko preču cenām, cenas, ko saņemam par lauksaimniecības saražotajām precēm, nepieaug. Līdz ar to ļoti grūtā stāvoklī nonāk daudzas zemnieku saimniecības. Pie tam jāvērtē ir tas, ka lielās saimniecības, kas ir 100 un vairāk hektāri, bez šaubām, ka specializējas un specializēsies, bet šāda iespēja nepastāv mazajām saimniecībām pašreiz pie šī nesakārtotā labības tirgus. Un mazajām saimniecībām tāpat ir jāizdzīvo kā lielajām saimniecībām. Bez šaubām, tās nebūs tās preču ražotājas kā lielās saimniecības, bet savs iztikas avots viņām ir tomēr jānopelna, lai varētu izskolot bērnus un vismaz atjaunot to ražošanu tādā līmenī, kāda viņiem ir pašreiz.

Bez tam netiek pildīts arī šī likuma 5.punkts, kur Zemkopības ministrija reizi ceturksnī atspoguļo datus par svarīgāko preču importa—eksporta situāciju, un ja rodas draudi, tad Ministru kabinetam ir jāpieņem mēri, jāveic pasākumi šī jautājuma noregulēšanā. Ko tur runāt! Ir jau arī ieņēmumi, kas gūti no konfiscētās preces. Neienāk 50%, kā tas noteikts likumā. Vēl par to varēja valdība aizbildināties, kad mēs skatījām pagājušajā gadā 10.septembrī. Tad valdība bija jauna, un tad šo likumu varēja solīt, ka viņu pildīs. Tagad gads būs riņķī, un atkal pie tā paša mēs nonākam, ka valdība negrib pildīt šo Lauksaimniecības likumu. Vai nevar pildīt vai negrib. Te var būt divi varianti. Tādā gadījumā zemnieki tiek nostādīti neizdevīgā situācijā, un tādēļ lūdzu padomāt, pirms mēs balsojam par šo jautājumu pret. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Mēs itin godīgi strādājam kopā ar Bāna kungu un pārējiem "Saimnieka" frakcijas deputātiem, lai šo graudu jautājumu atrisinātu. Lai cilvēkiem, kas šajā pavasarī iesēja labību, būtu iespējas rudenī organizēt normālu graudu uzpirkšanas tirgu. Un esam panākuši vienošanos kopā ar Finansu ministriju, kopā ar Zemkopības ministriju, kā šo jautājumu atrisināt.

Ir sagatavots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā lēmuma projekts, un rīt tas tiks publicēts arī "Latvijas Vēstnesī", tāpēc tādi strauji budžeta grozījumi nav nepieciešami. Tas ir pat kaitīgi, iepriekš neizdiskutējot visu šo kārtīgi kopā ar visām pārējām budžeta pozīcijām.

Un tā nu ir, ka cilvēki, nonākot opozīcijā, domā vairāk par savu politisko karjeru. Es aicinu noraidīt šo likumprojektu un skatīt to tādā kārtībā, kā to ir sagatavojusi kopā ar valdības ministrijām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 29, atturas — 11. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

 

Nākamais darba kārtības jautājums ar nr.70 — lēmuma projekts "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju" . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns

(DPS). Cienījamie deputāti! Ministru kabinets bija nosūtījis Saeimai lēmuma projektu, kura saturs ir jums priekšā un kurā lūdz atļaut likuma noteiktā kārtībā veikt darbības attiecībā par "Latvenergo" privatizāciju. Prezidijs nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izvērtēt šo Ministru kabineta lēmuma projektu un lemt par tālāku virzību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē ar balsu vairākumu ir pieņemts lēmuma projekts, kurš jums ir priekšā. Komisijas sēdē piedalījās vēl tad ekonomikas ministra vietas izpildītājs Gorbunova kungs, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs un Privatizācijas aģentūras vadība. Un izteica savus priekšlikumus. Tāpēc komisijas lēmums ir jums, un diskusija, protams, par to būs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Stikuts

(DPS). Cienījamie kolēģi! Lasām likumprojektu. Saeima nolemj atļaut likuma noteiktā kārtībā pieņemt ar privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju saistītos lēmumus. Jau kuro reizi, nākot šajā tribīnē, "Saimnieka" frakcija saka savu stingro "nē" jebkādām darbībām, kas saistās ar privatizējamo, šobrīd kuru uzskata par privatizējamo akciju sabiedrību "Latvenergo". Taču jūtams, ka kaut kāda nostaļģija ir pārņēmusi mūsu Ministru kabinetu, kurš gandrīz katru nedēļu mēģina izvērst kaut kādas darbības ap šo mūsu valstī tik stratēģiski svarīgo objektu, lai tiktu no tā vaļā. Acīmredzot tomēr tā nostaļģija ir pēc tiem laikiem, kad latviešu bāleliņi dejo apkārt ugunskuram meža ielokā, un šobrīd tas acīmredzot varētu tā arī sekmēt šo te notikumu gaitu. Un tad laimīgā Eiropas Savienība varētu braukt pie mums ekskursijā un vērot, kā tie vietējie iezemieši veic savus rituālus.

Es domāju, nav liela problēma Ministru kabinetam pieņemt arī citu svarīgu lēmumu. Varētu privatizēt virs Latvijas debesjumu, uzliekot melnu kupolu, un tad atļaut izurbt caurumu šajā kupolā un tas, kurš maksās, tam dot saules gaismu. Nebūtu liela problēma. Es domāju, ka šodien mēs nedrīkstam vispār šo te jautājumu diskutēt par "Latvenergo", jo būtībā pastāv Saeimas lēmums arī uz šodienu, kurš paredz to, ka līdz komisijas darbības pabeigšanai "Latvenergo" nozaudēto 3 miljonu atgūšanā nekāda darbība ar "Latvenergo" netiek turpmāk risināta. Šī valdības iniciatīva pēc savas būtības ir noziedzīga pret latviešu tautu, un it īpaši, es domāju, ka mēs, Saimnieka frakcija, esam nolikuši uz šī te altāra savu partiju un viņas godu, būtībā aizstāvot šo pēdējo bastionu, kuru mēs uzskatām, ka tas jāatstāj mūsu nākamajām paaudzēm, jo iepriekšējā paaudze to ir atstājusi mūsu paaudzei, un runāt kaut kādas lietas, kur mēs zaudējam savas valstiskās intereses, es, kolēģi, šodien pat negribētu uz to jūs mudināt. Bet aicinu konsekventi iestāties pret un noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Pirms dažām nedēļām Saeima pieņēma lēmumu — neizskatīt nekādus jautājumus un pārtraukt visas darbības, kas saistītas ar "Latvenergo" privatizāciju. Šodien sagatavotais lēmums, kuru ir ierosinājis izskatīt Ministru kabinets, pēc būtības jau neuzsāk strauju "Latvenergo" privatizāciju. Pieņemot šo lēmumu, mēs atļausim veikt tās darbības, kas ir nepieciešamas, lai sagatavotos iespējamajai privatizācijai, lai sāktu gatavot dažādus variantus.

Par to, ko teica Stikuta kungs. Ka mēs jau vienu lēmumu Saeimā esam pieņēmuši — apturēt "Latvenergo" privatizāciju. Un tas nozīmē arī visu lēmumu pieņemšanu, lēmumu gatavošanu, diskutēšanu par iespējamiem privatizācijas variantiem apturēt. Šo lēmumu automātiski atceļ mūsu šodienas pieņemtais lēmums. Ja otrs lēmums ir pretrunā ar iepriekšpieņemto Saeimas lēmumu, kā mums paskaidroja Juridiskā biroja pārstāvji komisijā, tad iepriekšējais lēmums tiek atcelts. Tā darbības spēks izbeidzas. Tāpēc es aicinu šodien atbalstīt Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu, lai varētu uzsākt diskusijas un sagatavoties šim procesam, kas agri vai vēlu sāksies. Bet ir jāsāk runāt par to, kādā veidā. Jo mēs neviens nevaram paredzēt, kad atradīs tos 3 miljonus un vai atradīs. Tādā veidā mēs vispār esam apturējuši jebkuru darbību, gatavojoties privatizācijai. Paldies par uzmanību! Aicinu balsot par šo Ministru kabineta iesniegto un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstīto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tautas kustība "Latvijai" ir kategoriski pret sasteigtu "Latvenergo" privatizāciju, un mūsu uzskats ir tāds, ka uzņēmuma "Latvenergo" privatizācijas pamatnostādnes ir apstiprināmas Saeimā tajā gadījumā, ja šāda privatizācija vispār tiek veikta. Bet tajā gadījumā, ja šī privatizācija paredz valsts kapitāla daļas samazināšanos uzņēmumā "Latvenergo" zem 51%, tad šādi privatizācijas noteikumi ir nododami visas tautas nobalsošanai. Tā ir mūsu principiālā nostādne, ko mēs piedāvājam arī par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju, diemžēl Saeimas vairākums šo mūsu piedāvājumu neatbalstīja, un šādā situācijā mēs arī neesam gatavi atbalstīt valdības ieceri — tagad uzsākt straujā tempā šo "Latvenergo" privatizāciju. Jo ir jāizvērtē un ļoti svarīgi ir apzināties to, ka šis uzņēmums "Latvenergo" ir mūsu valsts tālākai attīstībai un pat arī mūsu valsts neatkarībai stratēģiski svarīgs uzņēmums, un tāpēc nevar atļaut valdībai pieņemt nepārdomātus lēmumus attiecībā uz šo privatizāciju, kas var nodarīt būtisku kaitējumu mūsu valsts pastāvēšanai nākotnē. Mēs vienkārši nevaram atļauties būt tik vieglprātīgi. Bez tam ir ļoti stingri likumā jānosaka, un to arī mēs tikām piedāvājuši, ka Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde nav privatizējama ne pie kādiem nosacījumiem. Arī šādas likumā ierakstītas normas uz šobrīdi nav, un mums nav nekādas garantijas par to, ka viena vai otra kompānija nevarētu gribēt noprivatizēt arī vismaz kādu daļu no šīs Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes, kas ir absolūti stratēģisks mūsu tautsaimniecības infrastruktūras elements. Un arī tad šādu garantiju, ka šāda privatizācija nenotiks, nevienam šajā Saeimā nav, un tas ir vēl viens motīvs kāpēc nevar šajā brīdī pieļaut "Latvenergo" privatizācijas uzsākšanu, jo diemžēl Saeimas vairākums noraidīja ko frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par neprivatizējamības noteikšanu.

Šeit Seiles kundze runāja par to, ka tagad mēs Saeimā varētu pieņemt jaunu lēmumu, kurš automātiski atceltu šo iepriekšējo, bet es pilnīgi piekrītu tam, ka no juridiskā viedokļa tā tas tiešām arī iznāk. Pamatjautājums ir cits, jautājums ir par to, vai tā motivācija, kas lika Saeimai ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemt to lēmumu, vai tā motivācija šobrīd ir pazudusi jeb varbūt ir vienkārši kaut kas cits? Ka tie ekonomiskie grupējumi, kuri ir valdībā, ir beidzot vienojušies par to, kāds kumoss no "Latvenergo" kuram no šiem grupējumiem piederēs. Tas ir vienīgais izskaidrojums tam, jo šie 3 miljoni, tie nav atrasti, un arī nav noskaidroti tie cēloņi, kāpēc "Latvenergo" varēja samaksāt šo 8 miljonu maksājumu, būtībā ņemot tikai daudz mazāku kredītu un neizdarot nekādas izmaiņas pašā "Latvenergo" budžetā, tātad šeit nav kārtības, un arī nav kārtības jautājumā par "Latvenergo" tarifiem. Šeit arī ir pilnīgi skaidrs tas, ka šie elektroenerģijas tarifi šajā brīdī ir par augstu, un privātā kompānija ļoti labprāt iegūtu šādu valsts uzņēmumu savā īpašumā ar jau visiem šiem paaugstinātiem tarifiem, šie tarifi nebūtu vairāk jāpaaugstina. Neviens nav šeit varējis paskaidrot, kas šeit ir mainījies, kādi apstākļi. Tā vienīgi varētu būt kaut kāda politiskā konjunktūra, kas ir mainījusies šajā brīdī. Ņemot vērā to, ka nav motivācijas, kas noteiktu, ka šī "Latvenergo" privatizācija šajā brīdī būtu nepieciešama, un ir būtiska motivācija, kas norāda, ka privatizācija šajā brīdī nekādā gadījumā nav pieļaujama, es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu, to noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes kalpi! Tautas kalpi! Nav itin nekāda motivācija privatizēt valsts hidrokompāniju vai valsts elektrības kompāniju. Lielā daļā pasaulē tādas firmas pieder valstij, un nav nekādu domu par to privatizēšanu. Dāņi, kas bija šeit, daļa no Eiropas Savienības parlamenta, mums to atklāti pateica, ka nav Eiropas Savienībai nevienas prasības stratēģiskos objektus privatizēt. To gan mums godātais Kiršteina kungs ir pūtis ausī, pilnīgi pretēji, nav. Jautājums būtu, ja to privatizētu, vai mēs dabūtu pašu pakalpojumu no tās firmas un vai valsts dabūtu pareizu atlīdzību? Krasta kungs mums 3 miljonu izmeklēšanas lietās skaidroja, ka šodien "Latvenergo" HES enerģija tiek pārdota par 200 miljoniem latu mazāk gadā, nekā vajadzētu dabūt par to enerģiju. Bet apgalvoja, ka pareizā cena par visu "Latvenergo" varētu būt 24 miljoni latu, saprotat — vienu astoto daļu no to pieauguma ienākumos, ko varētu gūt, bet tos 200 miljonus gūtu katru gadu, bet vienu reizi izliks 24 miljonus.

Šeit notiek liela afēra, liela zagšana. Ir novākta padome, ir novākta valde, ir inkriminēti vadošie cilvēki "Latvenergo", tauta tiek muļķota ar lielu teātri, kur un kā un kas, tur nevienu neatradīs tanī 3 miljonu latu lietā. Un tagad mūs muļķo, ka varbūt izstrādās kaut kādus nolikumus, kas atļaus "Latvenergo" kaut kādi saskaldīt un varētu daļu no tā privatizēt.

Nu, Kanādā viena no lielākām hidrostacijām ir Labradorā, un tur oficiāli nolēma, ka viņi palīdzēs finansēt to hidrostaciju, bet viņi nošķēla nost vadu līnijas un dabūja atpakaļ tikai to, kas izmaksāja, lai to hidrostaciju būvētu. Oficiāli pārdeva to enerģiju Kvebekas provincē ar lielu uzviju, kur viņu pārdod tālāk uz Ameriku. Šito saskaldīšanu, lai apzagtu vienu daļu no sistēmas, ir ļoti vienkārši, jo sistēma tomēr nevar viena daļa strādāt bez citas daļas. Tā — visa ir puti un maldi un krasa melošana. Šeit zādzība, ko mēģina no mūsu tautas izzagt, ir kaut kur pie 20 miljardu vērta, ir jau lielie spēki saskaldījušies, varbūt viņi tagad ir pārdalījuši, varbūt viņi nolēmuši, ka mēs divi varam zagt, mums nav ar trešo jādalās, bet būs 7.Saeimas vēlēšanas, referendums par to, vai tie, kas aizskars "Latvenergo", vai viņi tiks tur tiesāti un nežēlīgi tiesāti vai ne. Ja Tautas kopa "Brīvība" šito referendumu uzvarēs, tad tie, kas aiztiks "Latvenergo", tiks tiesāti, un nežēlīgi, tikpat nežēlīgi kā Kaksītis tiesājis Silaraupu. Tur nebūs nevienam atļauts ņemt pat santīmu, Straumes kungs, no tautas bagātības un bāzt savā kabatā. Jūsu premjers tika brīdināts, un es to brīdinājumu atkārtoju, un jūs, "Latvijas ceļš", zemnieki un citi, es saprotu, ka Zemnieku savienība teica, ka nedrīkst privatizēt "Latvenergo", bet ko tad jūs balsojāt beidzamo reizi Dilba kunga īkšķa priekšā? Nedrīkst aiztikt "Latvebergo", tas ir tautas īpašums un aiztikt... tas, kas viņu aiztiks, tiks sodīts, ja man būs tāda iespēja. Un tauta, es ticu, man dos tādu mandātu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijam nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamā Seiles kundze! Pašreizējā situācija absolūti neaizliedz valdībai un Privatizācijas aģentūrai veikt pasākumus, lai sagatavotu "Latvenergo" privatizāciju. Absolūti nekas nemaisa valdībai veikt šos pasākumus. Tas ir viens. (No zāles deputāts G.Valdmanis: "Neprivatizēs! Tikai tauta!)

Otrs. Parlaments pāris mēnešu atpakaļ pieņēma lēmumu, un mūsu komisija neredz iemeslu, kāpēc tas būtu atcelts. Kad mēs pieņēmām šo lēmumu, no šīs tribīnes arī izskanēja motivācija, ka sakarā ar to, ka iespējams, ka šajā 3 miljonu afēras lietā ir iejauktas ofšora kompānijas, kuras plāno piedalīties "Latvenergo" privatizācijā, tikmēr, kamēr nav sagatavots "Latvenergo" izmeklēšanas komisijas galaziņojums, būtu absurdi iesākt "Latvenergo" privatizāciju, bet, kā es jau teicu, tas absolūti neaizliedz sagatavot šos pasākumu plānus. Lēmuma projekts, ko ir pieņēmis parlaments, to neaizliedz. Arī, apspriežot vēlreiz šo jautājumu mūsu komisijā, kuras darbībā ņem līdzdalību arī jūsu partijas biedri, "Tēvzemei un Brīvībai" partijas biedri, tika pieņemts lēmums, ka komisija iestājas par to, lai šis lēmums netiktu atcelts. Un, cienījamie kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo Ministru kabineta sagatavoto lēmuma projektu par "Latvenergo" privatizācijas uzsākšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Kas tad pēc būtības ir mainījies pēdējā brīdī, kad mēs pieņēmām lēmumu pēc visu frakciju pārstāvju piedalīšanās šajā "Latvenergo" 3 miljonu lietu komisijā, kad tā lūdza apturēt. Es domāju, ka nav nekas mainījies, un, kā Ādamsona kungs jau teica, Ministru kabinetam absolūti nekas netraucē šodien izstrādāt privatizācijas variantus, bet lieta jau slēpjas kaut kur citur. Mūs vienkārši grib apmuļķot. Presē jau parādās raksti, ka, lūk, var jau neprivatizēt spēkstacijas, varbūt arī līnijas, bet privatizēt pārējo un tā tālāk. Tad jau maisam gals ir vaļā. Tātad sāks privatizēt līnijas atsevišķi, spēkstacijas atsevišķi. Ko nozīmē, teiksim, Latgalei, Ziemeļaustrumu tīkla rajonā, es klausījos viņu ziņojumu, šī elektroenerģija var izmaksāt līdz 86 santīmiem par kilovatstundu. Kreitusa kungs jau šeit iepriekš minēja — 3,5 santīmi, ja privatizē kopumā šo "Latvenergo", 4,5—4,8 santīmi — ja privatizē pa daļām. Minēšu tikai dažus piemērus. Pašreiz no 1000 koka stabiem jānomaina normatīvi ir četri, "Latvenergo" vairāk nevar atļauties, kā nomainīt tikai divus, tātad pēc trijiem, četriem gadiem būs jāmaina desmit. Ko tas nozīmē, ja privatizēs pa daļām šo tīklu tiem rajoniem, kur nav elektrostacijas un tās būs atsevišķas, tātad ar viņu peļņu šos zaudējumus nevarēs segt. Ko tas nozīmēs? Tas nozīmēs vienkārši cenu celšanos un ļoti nevienlīdzīgi pa atsevišķiem Latvijas reģioniem.

Otrkārt. Visiem ir zināms, ka ir izbūvētas neracionālas transformatoru apakšstacijas pie bijušām lielfermām, un tagad šajos transformatoros ir lieli zudumi, kur ir trīs, četras zemnieku saimniecības, kas ir pie šiem transformatoriem pieslēgtas. Vispirms ir jāsakārto šie tīkli, lai varētu tos privatizēt, lai varētu nodot un tā tālāk. Citādi zemniekiem atkal būs jāmaksā zudumi transformatorā, kas pārsniegs divas, trīs reizes viņu faktiskās izmaksas. Lūk, kur tas suns ir aprakts. Tātad tas nozīmē, ka tas viss ir vērsts pret zemniekiem, faktiski viņš... neteikšu, ka pats fakts ir vērsts, bet tas izvērtīsies tā, ka zemnieki ekonomiski cietīs. Un Seiles kundzei es varu pateikt tā, ka vai nu es esmu pozīcijā vai opozīcijā, es esmu aizstāvējis zemnieku intereses un aizstāvēšu neatkarīgi no tā, kādā partijā un kādā frakcijā es esmu. Bet vienkārši tā to, ka opozīcijā, tad citi uzskata... Nē, man to nepiespiedīs neviens — balsot pret manu pārliecību, bet faktis ir tas, ka šodien Tautsaimniecības komisijā Andrējevas kundze pateica skaidri un gaiši, ka nevar atrisināt šos jautājumus par līdzekļu izdali bez budžeta izmaiņām, nu, ja viņa melo, tad es arī meloju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Šeit kaut kāds interesants jēdziens tiek pacelts, ka var noziedzību plānot līdz sīkai detaļai, bet kamēr it kā saka, mēs neesam gatavi apstiprināt, ka mēs to noziedzību darīsim, nav nekādas nozīmes. Un tad šniks! Ar steidzamību, ar pāris balsojumiem kaut kur "Latvenergo" pazudīs, jo viss ir gatavs.

Mīļie kungi! Jūs esat, kas strādā pie tās "Latvenergo" privatizācijas koncepcijas tādas, kāda tā ir, jūs jau esat noziedznieki. Tikai tāpēc, ka Saeima ir pateikusi, ka nedrīkst to kustināt uz priekšu, neatceļ to, ka jūs esat noziedznieki. Un tie, kas tur tajā Sadarbības padomē sēž un lemj, kā dalīt šo mantu, ir noziedznieki arī plānošanas laikā. Es saprotu, ka šodienas prokurori un tiesas neņem ciet tos lielos zagļus. Tos mazos jā. Mēs varam redzēt, kā bankas "Baltija" cilvēki dzīvo mājās, kā "Ventspils nafta" ierēdņi, kas paraksta 4 reizes 18 miljonu garantijas, viņi staigā brīvi, bet mūsu kolēģis jau gadu sēž cietumā, un prokurori pret viņu neko nespēj izvirzīt.

Mīļie kungi, jūs, kas šeit sēžat, lielāko daļu esat dziļāk vainīgi, īpaši tie frakciju un Sadarbības padomes vadītāji, nekā Valdis Krisbergs. Jūs plānojat katru dienu, kā tautu labāk izlaupīt un vairāk izņemt. Oktobrī būs norēķins. Es jūs lūdzu atstāt "Latvenergo" mierā!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Katrai valstij, īpaši sevi cienošai valstij, ir kādi simboli, ir kādi svētumi. Mūsu valstij kopš tās nodibināšanas ir Valsts prezidents, ir Valsts karogs, ir Valsts himna. Bet mums ir vēl arī kādi citi svētumi. Mums ir simbols vai, pareizāk sakot, bija Staburags, kas ir viens no privatizācijas objektiem tagad, ja mēs pieļausim "Latvenergo" privatizāciju. Mums ir Brāļu kapi, kurus droši vien pagaidām neviens vēl nevēlas privatizēt. Mums ir Brīvības piemineklis, kuram apkārt ir "Macdonald" un "Hotel de Roma". Es ceru, ka mums vēl ir pašcieņa, mums ir gods un mums ir arī kauna sajūta. Es brīnos, ka viens no šiem mūsu nacionālajiem simboliem "Latvenergo", kas ir tāpat privatizējams kā otrs, kas saglabājies no mūsu Latvijas pirmās brīvvalsts perioda — nacionālais lepnums jeb simbols — Ķemeru viesnīca.

Jūs zināt, ka Ķemeru viesnīcas privatizācijas noteikumi ir izstrādāti un viņi pašreiz gaida tā saucamo investoru jeb pircēju. Tas ir simbols, kas raksturoja mākslas, arhitektūras, tēlniecības uzplaukumu. Tā bija kvintesence, ko mēs varējām parādīt ārzemju viesiem, pat karaļiem, tajā skaitā Zviedrijas karalim, un tas skaitījās kā izcils mūsu šā laikmeta raksturojums. Varētu veidot šeit mūsu inteliģences radošo namu, jo, kā zināt, Rakstnieku māja Dubultos ir privatizēta, to ir nopirkusi privāta firma un pašreiz veido greznus dzīvokļus, garāžas ceļ. It kā būtu vajadzīgs Latvijas institūts, un šī ēka bija piemērota, bet Privatizācijas aģentūra nolēma šādā veidā šo Rakstnieku māju pārvērst par mūsu "biezo" dzīvokļiem. Nu, lai Dievs dod, ka viņiem veicas! Tāpat arī "Ķemerus" droši vien nopirks kāds arābu šeihs, kurš ir ar mieru ieguldīt 10 miljonus. Un mēs teiksim, ka mums būs šeit vieta — darbavieta šoferiem, kalponēm, virtuves strādniecēm un varbūt arī masierēm. Nu, paldies arī par to! Bet, ja mums ir kaut cik pašcieņa un kaut cik goda sajūta un varbūt kaut kāds minimāls pienākums pret saviem vēlētājiem, tad Daugavas kaskāde, tas nozīmē visu "Latvenergo", jo neba jau Daugavas kaskāde ir vienīgā, kas nosaka mūsu ekonomisko attīstību, jo elektroenerģija ir tā, kas uztur mūs. Manuprāt, Daugavas straume ir mūsu Dieva dāvana.

Un šādu Dieva dāvanu mēs nedrīkstam iztirgot! Tad jau mēs varētu arī, un, ja mēs pārdodam Daugavas straumi, mēs pārdodam arī savu sauli, jo saule ir tā, kas veido un virza šo Daugavas straumi. Tiešām šīs Dieva dāvanas, kas mums ir, jūras krasts, Daugava un arī simboli, kā Ķemeru viesnīca, mazs, bet sīks, bet varbūt nozīmīgs simbols katram latvietim, ir tie objekti, kurus mēs nedrīkstam privatizēt. Manuprāt, šodien nav izvērtēts šis enerģētikas komplekss, ka nav izvērtēts "Latvenergo" kopumā, ka to izvērtēšanu ir izdarījuši tie paši, kas grib to nopirkt, ka ir iespējams to nopirkt par papīrīšiem, par sertifikātiem, kas varbūt ir radīti speciāli šiem nolūkiem. Es balsošu pret šo Ministru kabineta akceptēto priekšlikumu — atjaunot darbību, kas saistās ar "Latvenergo" privatizāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Pirmo reizi es biju spiests uzstāties komisijas vārdā, tagad es gribētu izteikt savu personīgo viedokli. Mani pārsteidz Ministru kabineta rīcība, iesniedzot šo lēmuma projektu, ka ir jāatceļ Saeimas lēmums par "Latvenergo" privatizācijas apturēšanu. Turklāt normālas motivācijas, kāpēc tas ir jādara, nekur nav. Ministru kabinets vēl līdz šai dienai nav nonācis pie secinājuma, kādai tad tai privatizācijai ir jābūt, pēc kādas shēmas ir jāprivatizē. Vai "Latvenergo" ir jāprivatizē kā viens vienots veselums, vai jāprivatizē sadalīti? Ministru kabinets, kā es jau teicu, pat nav nonācis pie kaut kāda lēmuma, bet ierosina sākt privatizēt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē privatizēt vienkārši privatizācijas pēc, un pie kā tāda privatizācija noved, mēs jau redzam. Izlaupītās rūpnīcas, cehus un milzīgos bezdarbnieku pūļus, kuri staigā apkārt un saņem bezdarbnieku pabalstus. Pie kādām sekām var novest šāda sasteigta privatizācija, es jau teicu. Mums ir milzīgi daudz piemēru.

Otrkārt. Es absolūti nesaprotu, ja Ministru kabinets iesniedz tādu lēmuma projektu, tad vismaz ekonomikas ministram vai Ministru prezidentam vajadzētu šeit atrasties un prezentēt šo lēmuma projektu, un pamatot: kāpēc ir jāveic šī privatizācija. Pagaidām man nez kāpēc liekas, ka atsevišķi politiķi jau ir kaut ko saņēmuši un tagad mēģina ar visādiem veidiem "dabūt cauri" "Latvenergo" privatizāciju tāpēc, ka līdz vēlēšanām laika ir atlicis maz, bet tās saistības kaut kādā veidā ir jāpilda.

Treškārt. Es absolūti nesaprotu, kāpēc ir jāprivatizē normāls uzņēmums, kurš pagājušā gada laikā ir ienesis 19 miljonu latu lielu peļņu.

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas...

J.Ādamsons.

Es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Janīna Kušnere, frakcija "Latvijai".

J. Kušnere

(TKL). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kārlis Čerāns no Tautas kustības "Latvijai" pamatoja diezgan plaši mūsu pozīciju un pateica, kāpēc mēs balsosim pret šo lēmumu. Taču es gribu, cienījamie kolēģi, vērsties pie jums katra, un padomājiet par dažiem aspektiem, ko es gribu akcentēt. Un vai šinī gadījumā mēs varam tomēr par šo "Latvenergo" privatizācijas lietu balsot par ar pilnīgi godīgu un tīru, un skaidru sirdi? Es ļoti šaubos. Kāpēc?

Pirmkārt, cienījamie kolēģi, tad, kad mēs apspriežam nacionālos jautājumus, es te domāju, valodu, pilsonību, tad ir mums kolēģi, kuri diezgan karsti iestājas un debatē par to, kas var Latvijā izvērsties, ja Valodas likumā netiks pieņemta tāda vai cita norma. Vai kas var notikt, ja Pilsonības likumā tiks pieņemta tāda vai citāda norma. Kas var notikt, ja mēs pakļausimies Eiropai, kas var notikt, ja mēs nepakļausimies Eiropai un tā tālāk un tā joprojām? Es negribu visas šīs domas atkārtot. Jūs tās esat dzirdējuši ļoti labi un zināt to.

Bet, mīļie kolēģi! Es domāju, ka "Latvenergo", tas ir viens no valsts monopoluzņēmumiem, būtu viņam jābūt, jo elektroenerģiju izmantojam katrs no mums. Tā ir viena no valsts ekonomikas sastāvdaļām. Pie šī sociālā stāvokļa, kāds ir mūsu valstī, vai šis nav nacionālais jautājums, cienījamie kolēģi? Manuprāt, tas ir. Paskatīsimies viens otram acīs un paskatīsimies cilvēkiem — savai tautai acīs, kam šī valdība strādā, vai tā strādā savas tautas interesēs? Parēķināsim. Pasakiet, lūdzu, pēc privatizācijas kādi būs elektroenerģijas tarifi un cenas? Es to gribētu zināt, un tad es varētu balsot. Kurš man šodien var pateikt, ka tie samazināsies. Mums ir "Lattelekom" piemērs, kur arī mums 5.Saeimas laikā apgalvoja, cik tas ir labi un jauki, nedrīkst būt šie monopoluzņēmumi, ir vajadzīgs privātais sektors, un tad šīs cenas būs daudz zemākas, tarifi būs zemāki. Ko mēs šodien redzam? "Lattelekom" piemērā pilnīgi pretēju lietu, pie tam mēs redzam, ka "Lattelekom" ir atvēris gan mums pasauli, bet aizvēris Latviju. Diemžēl tā tas ir. Pa Latviju mēs sazvanīties tikpat kā nevaram. Un, ja ir jāzvana pa rajonu, kaut vai no rajona centra, tad mēs vispār nevaram sazvanīties. Kas būs elektroenerģijas privatizācijas rezultātā? Vispār sēdēsim bez elektrības laukos? Var būt arī tāds variants. (No zāles: "Būs no ziedojumiem vairāk.")

Tātad es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis ir nacionāls jautājums, un katrā gadījumā ņemsim vērā kļūdas, kuras mēs esam pielaiduši jau ar "Lattelekom" un vēl citiem, kam būtu jābūt valsts monopoluzņēmumiem, un mācīsimies no tām! Nevis rīkosimies tāpat un taisīsim vēl kļūdas.

Un visbeidzot. Nevienam, manuprāt, no šeit zālē sēdošajiem nav neskaidrs tas, ka tā ir partiju cīņa par labāko kumosu sadali. Es šodien nenosaukšu tās partijas, kurām pieder kāda ekonomiskā sfēra, bet galu galā, vai tad jūs tāpēc nācāt uz Saeimu, vai jūs tāpēc gājāt valdībā, lai dalītu gardākos kumosus, vai tiešām vienreiz tas nebeigsies un vai tiešām jūs nedomājat par to, ka laukos dzīvo cilvēki un pilsētās dzīvo cilvēki, kur ļoti daudzi no viņiem ir bezdarbnieki un kur bērniem nav ko ēst un šodien nav par ko iet skolā. Paldies, cienījamie kolēģi, es domāju, ka jūsu balsojums būs saprātīgs.

Sēdes vadītājs

. Andrejs Naglis, Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

A.Naglis

(LZS, KDS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man ir tā laime teikt to, vai būt privatizētam, vai nebūt privatizētam "Latvenergo". "Latvenergo" es esmu nostrādājis 30 gadus un šo struktūru ļoti labi pārvaldu un zinu. Man šodien satraukumu rada tas, ko mēs gribam panākt ar "Latvenergo" privatizāciju? Mēs gribam panākt to, lai mūsu valstī iestātos pilnīgs haoss, lai mēs nezinātu, kas par ko atbild. Es nevaru saprast to, vai tiešām atradīsies tāds bagātnieks un tik gudrs, kas varētu privatizēt to visu Daugavas kaskādi, hidroelektrostacijas. Tomēr arī ir jāsaprot tas, ka tiešām "Latvenergo", šī sistēma, nav jau kaut kāda piparbodīte, ko mēs iedomājamies, ka tas ir tik vienkārši noprivatizējams un varētu tā rīkoties.

Ko nozīmē spēkstacijas? Ko nozīmē elektropārvades līnijas? Ko nozīmē apakšstacijas? Un, protams, šī sistēma, kas ir savienota kopā, nevaram mēs to sadalīt pa elementiem un nevaram atdot simt un vienam kaut kādam privatizētājam. Tur es saskatu pilnīgu bezatbildību, kur cilvēki nevarēs atbildību nest par šo te uzņēmumu. Ir jāpadomā par to, ja mēs šodien atdosim, teiksim, "Latvenergo" augstsprieguma tīklu vienu, kas ir pamatā augstsprieguma 110–300 kilovoltu līnijas un augstspriegumu apakšstacijas, un ja tagad mēs sadalām objektu vairākās struktūrvienībās, tad uzreiz paceļas jautājums, kas varēs veikt remontdarbus un tamlīdzīgi? Jo uz šodienu sistēma ir izveidota tāda, ka ir remontbrigādes, ir attiecīgi mezgli lielajās 330 kilovoltu apakšstacijās, un 110 kilovoltu apakšstacijas tiek apkalpotas no šiem lielajiem mezgliem, un līdz ar to... arī tāpat 330, 110 un 220 kilovoltu līnijas... Tās taču nav, kā saka, tāds vienkāršs istabā novilkts vadiņš un tamlīdzīgi. Tās ir jāapkalpo, tur ir jābūt cilvēkiem izglītotiem, tur ir jābūt speciālistiem un tehnikai, un nav tas tik vienkārši, kā mēs esam iedomājušies, ka šis objekts tā būtu privatizējams.

Vai mums nav tiešām pierādījumu, kas ir noticis ar bijušajām kolhozu fermām, ar kolhozu darbnīcām un tamlīdzīgi? Vai arī ar kaut kādām medicīniskām iestādēm, kur mēs esam ļāvuši arī noprivatizēt kaut kādas poliklīnikas un slimnīcas? Tas viss ir aizgājis un iet uz leju, uz grunti. Un es nekādā gadījumā nevaru piekrist šādam lēmumam, ka varētu "Latvenergo" privatizēt. Un es kā bijušais un esošais "Latvenergo" darbinieks pilnīgi esmu pretī šī objekta privatizācijai, un es nekad nevaru balsot par šo tādu lēmumu, ka varētu atļaut privatizēt.

Un, tiekoties ar vēlētājiem, cilvēki ir izteikuši tik daudz bažas un vākuši parakstus, ka nepieļaut šo objektu privatizāciju. Un es arī balsoju... vajadzētu tomēr vēlreiz pārdomāt, kolēģi, par šo uzņēmuma "Latvenergo" privatizācijas jautājumu un vēlreiz un vēlreiz izsvērt šo jautājumu un tomēr noraidīt šo priekšlikumu par šo privatizāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Noklausoties runas šodien, kādas skan no tribīnes, liekas tā — ja mēs nobalsosim par šo lēmuma projektu, tad mēs jau būsim privatizējuši "Latvenergo". Izlasīsim šo lēmuma projektu, kas tur ir! Šajā lēmuma projektā ir teikti šādi vārdi: atļaut likumā noteiktajā kārtībā pieņemt ar "Latvenergo" privatizāciju saistītos lēmumus. Saeima nolemj... Kāpēc šodien Saeimai tā ir jālemj? Atcerēsimies, mēs pieņēmām likumu, kurš saka, ka ar dabīgiem monopoliem saistītos Latvijas uzņēmumus var privatizēt tikai ar īpašiem nosacījumiem, kurus izstrādā Ministru kabinets. Šajā mirklī nevar izstrādāt nevienu nosacījumu, arī to nosacījumu, ka "Latvenergo" neprivatizēt.

Es tāpat kā Ozoliņa kungs varu šeit no tribīnes skaidri pateikt, ka Daugaviņu māmuliņu nevajag privatizēt ... (No zāles: "Balsot!") Un nevajag. Bet valdība nevar pieņemt šādu lēmumu — neprivatizēt šīs kaskādes, un atcerēsimies, ka tieši valdības vadītājs ... (zālē troksnis) es varu pagaidīt... valdības vadītājs tieši ierosināja šo procesu padarīt atklātāku, un valdība nevar pieņemt lēmumus par šiem nosacījumiem. Nekādus. Tajā skaitā pat ir tādi gadījumi, ka ir jāprivatizē kaut vai atsevišķa dzīvojamā māja, ko vajadzētu nodot pašvaldībai vai kādam citam uzņēmumam. Arī to nevar darīt. Tātad — vai mēs uzticēsimies, lai valdība var strādāt pie šiem nosacījumiem? Tautsaimniecības komisijā bija ieradušies kā Privatizācijas aģentūras, tā Ekonomikas ministrijas pārstāvji, un man tiešām ir ļoti žēl, ka Nagļa kunga frakcijas pārstāvis... izvirzītais ekonomikas ministrs...

Sēdes vadītājs

. Divas minūtes ir pagājušas, Seiles kundze.

A.Seile

. ... šodien nav šeit klāt. Es domāju, ka viņš ieviestu lielāku skaidrību šajos jautājumos arī savas frakcijas biedriem. Tātad es aicinu vēlreiz atbalstīt, lai šo Daugavas kaskādes neprivatizāciju varētu nostiprināt ar valdības lēmumu.

Sēdes vadītājs

. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es nedomāju atkārtot tos argumentus, kas te jau izskanēja, un liekas, ka it sevišķi Nagļa kunga kā tiešām speciālista argumenti bija tiešām ļoti pārliecinoši. Es gribētu tikai atbildēt tiem deputātiem, kas te uzdeva retoriskus jautājumus — kas tad ir noticis pa šīm divām nedēļām kopš iepriekšējā lēmuma pieņemšanas? (No zāles: "Apskaidrība nākusi.") Jāsaka, ka arī tie, kas uzdeva, laikam nepietiekami uzmanīgi lasa avīzes. Starp citu, jau avīzēs ir pateikta atbilde. Divas lielas avīzes jau ir paziņojušas par to. Un ja tie, kas nav izlasījuši, es varu jums pateikt šeit šinī zālē — tiem, kas iestājās par "Latvenergo" saskaldīšanu un privatizēšanu pa daļām, ir izdevies izspiest no valdības Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārstāvjus... Kā atceramies, tieši šī kampaņa sākās ar Sausnīša atlaišanu, kas aizstāvēja konsekventi partijas uzdevumā, kas bija gatavs nepieļaut šādu "Latvenergo" saskaldīšanu, ir izspiests no valdības, Demokrātiskā partija "Saimnieks" ir izspiesta no valdības, kas uzstājās tam pret, un tagad var mierīgi privatizēt un sadalīt pa daļām, un izpārdot. Viss.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā nav nekas sakāms? Paldies!

Godātie kolēģi! Balsojam Saeimas lēmuma projektu dokumentā 4182 — par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 37, atturas — 2. Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.)

 

Godātie kolēģi, ja atceraties, mēs vienojāmies tālāk izskatīt 72. darba kārtības jautājumu. Bet 13 deputāti ir iesnieguši priekšlikumu. Pirms 72. jautājuma izskatīt arī 71. darba kārtības jautājumu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo 13 deputātu iesniegumu? Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš". Par vai pret — viņa pateiks pati.

K. Lībane

(LC). Jā, faktiski es runāšu pret, un es runāšu pret tāpēc, ka, kolēģi, nu nevar tā juridiski izdarīt. Tas nav pieļaujams pēc procedūras, un es jums pateikšu, kāpēc. Tāpēc, ka tas lēmums, par kuru... tātad, kas ir zem punkta 71, tur ir atsauce uz to lēmumu, kas ir zem punkta 72. Nevar atsaukties uz kaut ko, kas nav pieņemts.

Savukārt juridiski korekti ir noformēts tas, kas ir zem numura 72, jo tur ir precīzi tas gadījums, kas ir Kārtības rullī, kad ir 34 paraksti un ir jāizveido komisija. Nekā cita nevar darīt. Ir jāizveido. Savukārt tā apakškomisija atsaucas uz kaut ko, kas vēl nav izveidots un kas kaut kur ir tikai vēl uz papīra. Nu saprotiet, ka nu nevar tā darīt.

Sēdes vadītājs

. Jānis Ādamsons vēlas runāt par.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Cienījamā Lībanes kundze! Diemžēl jūs ļoti kļūdāties, runājot no šīs tribīnes par šī jautājuma izskatīšanu pēc būtības. Ja jūs uzmanīgi izlasīsit to, kas ir rakstīts lēmuma projektā, ko ir sagatavojusi "Latvenergo", bankas "Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu izmeklēšanas komisija, tad viss būs absolūti skaidrs. Šie 34 vai 35 deputātu paraksti ir pievienoti kā pielikums. Tas nav atsevišķs iesniegums. Tas ir pievienots kā pielikums, lai šai te komisijai uzdotu izveidot izmeklēšanas komisiju. Un tādā kontekstā tas arī ir jāapskata. Un diemžēl tagad arī Lībanes kundze runā pretī partijas priekšsēdētāja viedoklim, tāpēc ka viņa paraksts arī ir zem šī te lēmuma projekta. Es aicinu izskatīt 71. dienas kārtības jautājumu un pieņemt lēmumu pēc būtības.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par 13 deputātu priekšlikumu — izskatīt tagad 71. darba kārtības jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 26, atturas — 12. Pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, 71. darba kārtības jautājums ir 36 deputātu priekšlikums, kuri, atsaucoties uz Kārtības ruļļa 150. pantu, lūdz izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju, kas izmeklētu bijušā Ministru prezidenta Šķēles līdzdalību ārzonu firmu darbībā un šo ārzonu firmu piedalīšanos Latvijas Republikas valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā. Godātie kolēģi! Atgādinu, ka Latvijas Republikas Satversmes 26. pantā ir rakstīts: Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā trešdaļa Saeimas locekļu. 36 deputāti tātad ir viena trešā daļa... Paldies!

Godātie kolēģi... uz viena dokumenta ir nodrukāti faktiski divi pēc būtības dažādi jautājumi... Es atvainojos. Tādēļ, godātie kolēģi, izskatām lēmuma projektu, ko ir iesniedzis komisijas priekšsēdētājs lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu "Latvenergo", bankas "Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līgumu rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, papildu darbību" . Divi konstatējošās daļas punkti un Saeimas lēmuma projekts. Vai kāds vēlas runāt par šiem jautājumiem? Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Lai realizētu parlamentāro izmeklēšanu, Satversme nosaka, ka Saeimas deputāti, savācot 34 parakstus, izveido... var izveidot.. pēc būtības izveido automātiski izmeklēšanas komisiju, un patiesībā tam neviens šajā parlamentā nevar iebilst, jo tā ir noteikts konstitūcijā... Ādamsona kungs, es runāju to, ko es domāju un ko es gribu...

Otrs jautājums. Ja deputāti grib, tad Saeima izveido, bet es nedomāju, ka ir pareizi šobrīd, kad attiecīgā izmeklēšanas komisija ir nostrādājusi veselu laiku, pievienot šai komisijai otru izskatāmo jautājumu, un, teiksim, "Latvenergo" komisija sāks izskatīt jautājumus, kas saistīti ar tā sauktajām ofšora vai brīvā tulkojumā ārzonas firmām. Nu... ja kāds grib tiešām karot ar Šķēles kungu, nu tad lai karo Satversmē noteiktajā kārtībā, bet ne jau šādā veidā. Tad jau "Latvenergo" lietas izmeklēšanu, Ādamsona kungs, mēs tikpat labi varējām uzticēt komisijai, kas izmeklē Radio un televīzijas padomes darbības likumību. Nu nevajag salikt šīs lietas kopā. Lai šī komisija strādā, lai šī komisija izdara secinājumus un lai šī komisija sniedz galaziņojumu parlamentam. Es ceru, ka parlamentā visdrīzākajā laikā... Paldies!

Sēdes vadītājs

. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Nevajag jaukt divas dažādus dienas kārtības jautājumus. Pašreiz ir runa par lēmuma projektu "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu "Latvenergo", bankas "Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līgumu rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, papildu darbību". Un neiet runa par 72. dienas kārtības punktu. Un varu jums pateikt — ja būs pozitīvs balsojums par 71. dienas kārtības punktu, tad deputāti atsauks savus parakstus zem nākošā dienas kārtības punkta.

Es jau pirms tam, uzrunājot jūs, arī mēģināju pārliecināt. Diemžēl ne katrs to ir sapratis un, Leiškalna kungs, speciāli jums. Ņemot vērā to, ka komisijai ir pamatotas aizdomas, ka visā šajā te darījumā, kur tas ir saistībā ar "Latvenergo", Lihtenšteinu, banku "Baltija", ir iejauktas arī citas ofšora firmas. Un tā kā Ministru prezidents, toreizējais ministru prezidents, līdz galam nav pildījis savas funkcijas, kuras ir noteiktas ar likumu "Par Ministru kabineta iekārtu", nav veicis pietiekošu uzraudzību, un viņam līdz šim pieder dažādas ofšora firmas. Tieši tas bija par pamatu, kāpēc mūsu komisija pieņēma lēmumu, piedāvājot jums nelielu racionalizācijas priekšlikumu, kādā veidā mēs ātri un efektīvi varētu atrisināt šo lietu. Faktiski komisijai ir jāvelta šim jautājumam trīs, četras sēdes. Ne vairāk. Un jāiesniedz materiāli gan parlamentam, gan prokuratūrai. Kāpēc tiek veidotas vispār izmeklēšanas komisijas? Viens no pamatnosacījumiem, kāpēc tiek veidotas izmeklēšanas komisijas, tas ir tad, kad Ģenerālprokuratūra nepilda savus pienākumus. Diemžēl uz šodienu mēs varam secināt, ka Ģenerālprokuratūra konsekventi pēdējo trīs gadu laikā nav pildījusi savus pienākumus un faktiski prokuratūras nolaidīgās darbības rezultātā ir varējušas būt veiktas visas šīs te afēras.

Ja nebūtu tāda juridiska piesega no Ģenerālprokuratūras puses, es esmu dziļi pārliecināts, ka gan mūsu komisija, gan izmeklētāji jau sen būtu atklājuši faktiskos vaininiekus visā 3 miljonu afērā, kā arī visās nelikumībās, par kurām tiek turēts aizdomās Andris Šķēle. Un es aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Ādamsona kungs, es tik tiešām negribu kļūt par advokātu Šķēles kungam vai kļūt par jūsu izmeklēšanas komisijas dalībnieku. Es patiesībā tā īsti negribu rakties šajās lietās, jo es tāš pareizi nesaprotu. Ja jūs uzskatāt, ka prokurora kungs kaut kādā veidā, to jūs vairākkārt esat paziņojis arī presei, ir kļuvis par "jumtu" vai par advokātu Šķēles kungam, tad saskaņā ar likumdošanu jums ir tiesības mēģināt Saeimā noorganizēt prokurora atcelšanu, ievēlēt jaunu prokuroru, kas tiešām tiesiski precīzi izmeklēs šī darījuma sekas.

Patiesībā mēģinājums paplašināt šīs jau tā nospriegotās un, es teikšu, profesionālās komisijas darbu kā parlamentārās izmeklēšanas, nekā, teiksim, Juridiskās vai tiesiskās izmeklēšanas komisiju, patiesībā ir mēģinājums paralizēt. Tik tiešām, ir apakšā 72.lēmums, kas iesaka izveidot attiecīgu izmeklēšanas komisiju saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, un neviens balsojums nevar apturēt šāda veida komisijas izveidošanu, izņemot gadījumus, kad kādi deputāti, kas ir parakstījušies zem šī lēmuma projekta, atsauc savus parakstus. Es neticu, ka cilvēki, kas ir apakšā parakstījušies, pa galvu, pa kaklu metīsies atsaukt savus parakstus. Parakstus, kas stāv zem šī dokumenta vismaz mēnesi. Nu nesajauksim kopā vairākas lietas. Pabeigsim vienu izmeklēšanu un, Ādamsona kungs, ar jūsu svētību uzsāksim otru. Es negribu būt advokāts. Es tāpat kā jūs gribu nonākt pie skaidrības, kāpēc finansu norēķinu centrs parakstīja aizdomīga satura līgumu, kāpēc šim līgumam nav patiesi oriģinālie dokumenti, kad sākās, kas nozaga un kura kabatā ieplūda šie 3 miljoni. Un ne tikai šie 3 miljoni. Es varētu no šīs tribīnes runāt par gadījumiem, kad man ir aizdomas, ka no Rīgas pilsētas budžeta kādās kabatās ieplūst 10 miljoni latu. Es arī par to varētu runāt. Paldies!

Aicinu neatbalstīt komisijas pilnvaru vai komisijas izmeklēšanas laika paplašināšanu, jo tas nozīmē tikai zaudējumus šai komisijai, šīs komisijas darba rezultātam. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šajā brīdī mums ir jāizšķiras par to, vai mēs paplašinām pilnvaras 3 miljonu pazušanas izmeklēšanas komisijai, vai arī otra alternatīva ir veidot neatkarīgu vēl atsevišķu komisiju, kura izmeklēs bijušā Ministru prezidenta līdzdalību ārzonu firmu darbībā. Tehniski vienkāršākais jautājuma risinājuma ceļš, es gribētu uzsvērt, ka tehniski vienkāršākais risinājuma ceļš ir uzticēt arī šo papildu izmeklēšanu šai komisijai, kura mums šobrīd ir izveidota, nobalsojot par šo lēmuma projektu.

Nobalsojot par šo lēmuma projektu, mēs būsim izveidojuši juridisko rāmi, kādā veidā šīs problēmas risināt. Darbība varēs notikt, un tādā gadījumā šī atsevišķā izmeklēšanas komisija nebūs vajadzīga. Un man ir pilnīgi skaidra pārliecība, ka vismaz 3 no 36 deputātiem šos parakstus atsauks. Es zinu, ka šāds dokuments ir jau sagatavots. Tā ka es aicinu tagad vienkārši nodeleģēt šīs funkcijas. Tehniski vienkāršākais risinājuma ceļš. Aicinu arī par to nobalsot. Tas ir balsojams jautājums, un tādā veidā tas ir izšķirams. Nav ko šeit taisīt lielāku vai mazāku politiku. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas kalpi! Leiškalna kungs atkal mūs smuki maldina. Atsaukt prokuroru ir gandrīz neiespējami. Tad laikam 83 balsis Saeimā vajag. Tā prokurora un ģenerālprokurora likums prasa. Viņu ir grūtāk atsaukt nekā prezidentu. Es esmu skatījies, gribējis to darīt, jau sen prokuroru vajadzēja atsaukt. Mums neviena nekārtība valstī netiek kārtota. Visas lielās negantības, kas notiek, it kā zinām, bet nemākam to tieslietu izvest, un mūsu tauta grimst ubadzībā, kamēr cilvēki viņu apzog un apzog, un apzog. Bet šitanī balsojumā varbūt būtiski ir tas, ka viena komisija jau ļoti daudz zina. Un lai to pašu informāciju iepotētu vienai jaunai komisijai, būtu samērā grūti. Es domāju, ka būtu lietderīgi, ka esošā komisija strādātu cītīgāk, grūtāk, jo ir jāsaprot, ka kalna galā nebūs tiesas process. Prokurors to negrib un nebūs. Sistēma negrib un nebūs.

Bet viena lieta, ko 3 miljonu izmeklēšanas komisija ir veikusi, ir plašu atklāstu tautai un to, ka tautai būtu jāatgādina tas, ka Šķēles kungs, ko viņš ir darījis. Jo mēs lasām avīzēs, ka Šķēles kungam ir spožas konferences, spoža partija. Bet mēs piemirstam, kas mums ieveda to Baltijas brīvo tirgu. Tur gan Dilbas kungs piedalījās, bet to darīja Šķēle. Kas mums dalīja G—24 kredītus? Mēs to zinām — tas bija Šķēle, kas mums ieveda civilo apdrošināšanu? Tas bija Šķēle. Kas nolēma pārorganizēt pašvaldības? Tas bija Šķēle. Kas ieveda mums lielo zemes nodokļu paaugstinājumus? Tas bija Šķēle. Kas pārvalda lielu daļu pārstrādes, kas nemaksā par saņemto produktu? Tas ir Šķēle. Kas ir brīnumaini bagāts kļuvis no puķu tirgošanas? Tas ir Šķēle. To mums tautai būtu jāatgādina. Un šis varbūt būtu ļoti labs precedents, ka mēs ņemtu priekšā ne tikai Tautas partijas priekšsēdi, bet vairākus citus, teiksim "Tēvzemei un Brīvībai" vadītājus un arī "Saimnieka" vadītājus. Un droši "Latvijas ceļa" varoņus Kehri un Osi un citus. Ka mēs pārbaudītu visu vadošo politiķu ārzemju kontus un nolemtu, ka viņi tautai neder. Ņemsim kā piemēru Šķēles kungu un ilustrēsim, kas viņš tāds īsti ir. Un lai tauta sāk patiešām domāt, kas viņu maldina, kā no tiem maldiem izvairīties, lai ar 7.Saeimu mēs varētu sākt attīrīšanas procesu, ar goda tiesām attīstītu ne tikai Saeimu, bet arī attīrītu prokuroru, tieslietu, mūsu masu mediju strādniekus, mūsu ekonomiskos jaunbagātniekus. Es skatos, kā šeit smejas. It kā nevajadzētu tautu attīrīt no šitiem cilvēkiem. Būtu labi, ja viņi paliktu un mūs sūktu vairāk un vairāk. Tik smuki Grīnblata kungs un Straumes kungs tur smejas. Man ir prieks. Viņi tautu tik labi māk maldināt, ka viņi kaut ko tautai labu dara. Vismaz Lībanes kundze skatās pulkstenī un uz leju, kauns druscītiņ. Marušas kundzei gan patīk, ka reiz viņa bagāta kļuvusi un bagāta būs, bet mūsu referendums par šitām negodībām būs, tas būs oktobrī, un tauta attīrīsies no jums, draugi. Pērciet tās biļetes uz Nauru salu (No zāles: "Cik maksā biļete uz Nauru salu?"), brauciet jūs naudai pakaļ un sagatavojieties, lai nebūtu lielas grūtības jūsu ģimenēm pielāgoties! Varētu jau braukt vasaras sezonā, pirms vēlēšanām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Godātie kolēģi! Pirms balsošanas noskaidrosim situāciju. Kā man šķiet, ja mēs tagad pieņemam lēmumu šajā jautājumā, tad ar šīm te lietām, kas saistītas ar Šķēles darbību ārzonu kompānijās, nodarbosies arī jau esošā parlamentārās izmeklēšanas komisija. Ja mēs pēc tam darba kārtības 72.jautājumā pieņemam lēmumu iecelt šādu komisiju, un Latvijas Republikas Satversme mums liek to darīt, ja deputāti neatsauc savus parakstus, tad ar Šķēles kunga darbību nodarbosies divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Man šķiet, ka tieši šis faktors būs ļoti vienojošs mums, deputātiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 20, atturas — 17. Lēmums pieņemts.

Nākamais, godātie kolēģi, kā jau teicu, tātad ir 36 Saeimas deputātu paraksti par speciālas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu jau iepriekšminētā jautājuma izpētei. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas deputātu. Viena trešā daļa ir 34. Nupat esmu saņēmis trīs deputātu, konkrēti Jāņa Ādamsona, Kārļa Čerāna un Jāņa Kazāka, iesniegtu dokumentu, kurā viņi atsauc savus parakstus zem dokumenta nr.4191. Līdz ar to ir tikai 33 Saeimas deputātu paraksti un 72.jautājums pēc darba kārtības nav izskatāms.

Godātie kolēģi! Pēc šī vēsturiskā lēmuma pieņemšanas paziņoju pārtraukumu līdz pulksten pussešiem. Godātie kolēģi, līdz pulksten 17.30. Es laikam pārteicos. Atvainojiet! Līdz pussešiem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts — Oļegs Deņisovs. Lūdzu!

O.Deņisovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3997 "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"". Sociālo un darba lietu komisija saņēma no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vienu priekšlikumu — izslēgt 6.pantā vārdus "kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā", tad skaidrs, ka nodarbinātības pabalsts būs ne mazāk kā minimālās darba algas apmērā. Sociālo un darba lietu komisija atbalsta šo priekšlikumu un prasa Saeimas deputātu atbalstu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, divus kolēģus vēl aicinu piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātu kungus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu kādi apsvērumi par otro lasījumu?

O.Deņisovs

. Otro lasījumu līdz 12.maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.4002 un nr.3940. Grozījums, kas ir iesniegts par valsts noslēpumu, principā sakārto lietas, kas bija saistītas ar to, ka militārās pretizlūkošanas dienesti izņēma no Aizsardzības ministrijas pamatsastāvdaļas un iekļāva to NBS sastāvdaļā. Līdz ar to bija jāmaina ne vien tikai likums "Par aizsardzības spēkiem" un tādi līdzīgi likumi, bet arī likums "Par valsts noslēpumu". Līdz ar to komisija izskatīja šo jautājumu savā kārtējā sēdē, lūdza steidzamību un lūdz deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo komisijas priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Druvas kungs, kad ierosināt izskatīt otrajā lasījumā?

K.J.Druva

. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14.maijam un izskatīt tos — 21.maijā.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam līdz 14.maijam un izskatīt 21.maija Saeimas sēdē? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 47. Likumprojekts "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam tagad ar dokumentu nr.4117, un šeit ir tas pats jautājums — par militārās pretizlūkošanas dienestu, iekļaujot to Nacionālajos bruņotajos spēkos. Šis jautājums tika kārtējā sēdē skatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā trešajam lasījumam. Neviens priekšlikums netika iesniegts. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt, pieņemt šo likuma grozījumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par— 58, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums, par kuru mēs vienojāmies, ir ar nr.82, un tas ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam tagad ar dokumentu nr.4171 un arī ar dokumentu nr.4066. Ja jūs atceraties, mēs esam jau vairākkārt skatījuši jauno Krimināllikumu. Jauno Krimināllikumu principā nevar iedarbināt līdz tam laikam, kamēr nav veikti zināmi grozījumi Kriminālprocesa kodeksā un Sodu izpildes kodeksā. Jūs atceraties jau sēdes sākumā, kad tika runāts par to, ka ierosināt ārkārtas sēdi pirmdien, kurā mēs izskatīsim trešajā lasījumā jauno Krimināllikumu. Mēs esam izskatījuši piedāvātos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā un Sodu izpildes kodeksā, komisija vienbalsīgi nolēma pieņemt šos grozījumus steidzamības kārtā. Līdz ar to mēs lūgtu jūs atbalstīt grozījumus Kriminālprocesa kodeksā un vēlāk runāsim — Soda izpildes kodeksā, piešķirot tiem steidzamības kārtību, un izskatīt tos pirmajā konceptuālajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Izlemsim jautājumu par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

K.J.Druva

. Cienījamie kolēģi, es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 21.maijam un izskatīt tos 11.jūnijā.

Sēdes vadītājs

. Vai nav iebildumu par Druvas kunga priekšlikumu — iesniegt otram lasījumam priekšlikumus līdz 21.maijam un izskatīt 11.jūnija sēdē? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Kā jau minēju, šis ir otrs likums, kurš ir jāgroza, lai iedarbinātu jauno Krimināllikumu. Mēs strādājam ar dokumentu nr.4063. Arī šo jautājumu mēs izskatījām Aizsardzības un iekšlietu komisijā, vienbalsīgi nolēmām to lūgt jums atzīt par steidzamu, un mēs atbalstījām konceptuāli pirmajam lasījumam. Lūdzam arī jūs atbalstīt šo pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otram lasījumam.

K.J.Druva

. Cienījamie kolēģi, es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 21.maijam un izskatīt tos 11.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minētajiem termiņiem? Priekšlikumus iesniegt līdz 21.maijam un izskatīt 11.jūnija sēdē? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Jūsu acu skatieni ir pievērsti dokumentam nr.3732. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"". Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto grozījumu, un es aicinu zālē sēdošos deputātus rīkoties līdzīgi, atbalstīt šos ļoti nepieciešamos grozījumus, kuri ir ļoti īsi, konkrēti un niansēti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi, strādājam ar dokumentu nr.4003. Tur ir komisijas slēdziens — redakcionāli precizēt 3.panta visu punktu redakciju, tātad 3.panta redakcionāli precizējumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu par komisijas atzinumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Aicinu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz šā gada 13.maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 13.maijs? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par aviāciju"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4004 — likumprojekts "Grozījums likumā "Par aviāciju"" otrajam lasījumam.

Augsti godātie deputāti! Priekšlikumi šim likumprojektam nav iesniegti uz otro lasījumu, bet komisija strādāja ar attiecīgo likumprojektu, ir redakcionāli precizējusi 112.panta redakciju. Aicinu jūs atbalstīt komisijas redakcionālos precizējumus, kā arī likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputātiem iebildumu pret likumprojekta redakcionālu precizējumu nav. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt atteiksmi par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

K.Leiškalns.

Paldies, godātie deputāti, par balsojumu, un aicinu noteikt tieši tāpat kā iepriekšējam likumprojektam iesniegšanas termiņu līdz 13.maijam 1988.gadam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu pret 13.maiju, tikai desmit gadus vēlāk nekā Leiškalna kungs minēja. Viņš minēja 1988.gadu, bet būtu labi 1998.gadā. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers, lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3908. Tas ir Ministru kabineta sēdē akceptētais likumprojekts par vienu grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas saistīts ar administratīvās atbildības ieviešanu par personu pārvadāšanu no ārvalstīm uz Latviju vai pretējā virzienā bez attiecīgajā valstī derīgajiem dokumentiem. Juridiskā komisija to izskatīja un ierosina atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

I.Bišers.

Arī ierosinu 13.maiju, tikai šajā gadā.

Sēdes vadītājs

. 13.maijs. Nav iebildumu pret minēto termiņu? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"" . Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Godātie kolēģi, tur nav nekā sarežģīta, ja no komisijas kāds nav. Tātad nav ziņotāja. Paldies! Izskatām nākamo — 21.darba kārtības jautājumu.

Likumprojekts "Likums par īres valdi"

. Pirmais lasījums. Un alternatīvais likumprojekts "Likums par īres valdēm" . Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Normunds Pēterkops, lūdzu!

N. Pēterkops

(TB/LNNK). Izskatām likumprojektus ar nr. 3574 un komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu nr. 4021. Šobrīd viena no galvenajām strīdus kategorijām, kas tiek izskatīti rajonu (pilsētas) tiesās, ir tā saucamie strīdi. Likums "Par dzīvojamo telpu īri" paredz visu strīdu, kas izriet no dzīvojamās telpas īres attiecībām, izskatīšanu tiesas ceļā. Strīdi, kas šajos jautājumos, attiecībās rodas vairumā gadījumu, nav piemēroti risināšanai rajonu vai pilsētu tiesās un pēc sava rakstura un satura tie ir nelieli, bet tiem ir svarīga nozīme tīri sociālajā aspektā. Lai dotu iespēju īrniekiem un izīrētājiem risināt problēmas vienkāršāk, ātrāk un operatīvāk, ir nepieciešams likums "Par īres valdēm". Īres valdes institūts Latvijā bija zināms jau agrāk. 1924.gada likumā "Par telpu īri" tika iekļauta nodaļa "Īres valde". Šīs īres valdes darbojās līdz pat 1934.gadam. Īres valdes darbojās pilsētās un miestos, tām piekrita izskatīt strīdus īres attiecībās, kā arī izīrējamo telpu pārraudzību un reģistrāciju. Ar 1934.gada grozījumiem īres valdes darbība tika pārtraukta. Lietas, kuras izskatīja īres valdes, turpmāk nodeva izskatīšanai pirmās instances tiesai. Tomēr institūcija, kas nodarbojās ar dzīvojamās telpas īres attiecību sakārtošanu, bija nepieciešama, un Ministru kabinets 1939.gada 23.novembra sēdē nolēma nodibināt Dzīvokļu īres inspekciju. Dzīvokļu īres inspekcija atšķirībā no agrāk pie pašvaldībām darbojošām virsvaldēm, bija valsts pārvaldes iestāde un atradās Tieslietu ministrijas pakļautībā. Īres valžu darbības izbeigšanu var pamatot ar vispārējo varas centralizāciju, tā bija balstīta uz demokrātijas principiem, īres valdes locekļi tika ievēlēti no īrniekiem un no namsaimniekiem. Savukārt īres inspekcija drīzāk bija birokrātiska institūcija, kas diez vai ir bijusi spējīga atrisināt kaut kādas no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošas problēmas, jo tās uzdevumi bija būt par samierinātāju starp īrniekiem un izīrētājiem un uzraudzīt telpu īres nomas piemērošanu.

1994.gada maijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa likumprojekta "Īres valde" izstrādāšanai, un tika izstrādāti vairāki varianti. Darba grupa, izvērtējot visus plusus un mīnusus, piedāvāja Ministru kabinetam variantu, ka pie pašvaldībām tika izveidotas īres valdes. Atbildīgā komisija, izvērtējot Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu, atbalstīja izvēlēto variantu, bet konstatēja, ka tas ir nepilnīgs un nerisina no īres līguma attiecībām izrietošās problēmas atbilstoši pašreizējām šodienas vajadzībām. Nav precīzi noteikta īres valdes kompetence, lai norobežotu tos strīdus jautājumus, kurus var izšķirt rajona vai pilsētas tiesa, tādēļ un arī vairāku citu iebildumu dēļ atbildīgā komisija noraidīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un sagatavoja alternatīvu likumprojektu, kurā tika ņemti vērā gan īrnieku un īpašnieku sabiedrisko organizāciju priekšlikumi, gan pašvaldību ieteikumi, kā arī Augstākās tiesas senāta ieteikumi.

Alternatīvais likumprojekts paredz, ka īres valde ir neatkarīga tiesu sistēma vai piederīga iestāde, kura kā obligāta pirmstiesas instance izskata no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošus un tās kompetencē ar šo likumu nodotus strīdus, tā pastāv pie pilsētu domēm, bet pagastu īres valdes tiesības pieder pagastu tiesām, un tajos pagastos, kur dzīvo vairāk nekā 3000 iedzīvotāju, var tikt nodibināta atsevišķa īres valde.

Arī vairākas pašvaldības var izveidot kopēju īres valdi. Īres valde sastāv no priekšsēdētāja un valdes locekļiem, kuri tiek ievēlēti no īrnieku un izīrētāju vidus vienādā skaitā. Īres valdes kompetencē ir izskatīt strīdus, kas izriet no īres attiecībām, un strīdus, kas izriet no komunālo pakalpojumu sniegšanas, ja tā notiek ar izīrētāja starpniecību vai to sniedz izīrētājs. Īres valde pieņem lēmumu, kas ir obligāts abām pusēm, ja īres valdes lēmums netiek labprātīgi izpildīts, ieinteresētā puse var prasīt lēmuma piespiedu izpildi, kuru nodrošina izpildraksts, kas saņemts, pamatojoties uz rajona tiesneša apstiprinātā īres valdes lēmuma pamata.

Ņemot vērā, ka šiem strīdiem ir arī sociāla nozīme, alternatīvais likumprojekts piedāvā, ka īres valdes lēmums nestājas spēkā un izskatāms tiesu pirmās instances prasības kārtībā pēc būtības, kad strīdus prasība bija par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.pantu, 16.pantu, 20.pantu un 26.panta sesto daļu, kā arī par izlikšanu saskaņā ar 29.panta 1., 2., 4. un 6.punktā paredzētajien gadījumiem.

Īres valdes lēmumam šajā pantā minētajos gadījumos ir rekomendējošs raksturs. Ņemot vērā to, ka īres valdes darbības nodrošināšana ir jauna pašvaldībām uzdota funkcija, ir nepieciešami līdzekļi, tādēļ savu darbību īres valdēm ir jāuzsāk ar 1999.gadu, bet projekts paredz neliegt iespēju tām pašvaldībām, kuras var, izveidot īres valdes jau pēc likuma pieņemšanas.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu "Par īres valdes institūcijas izveidošanu", par šāda likuma nepieciešamību iestājas gan Latvijas Īrnieku biedrību apvienība, Dzīvokļu īpašnieku, Īrnieku biedrība, gan Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācija, Rīgas namīpašnieku biedrība, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība un arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas senāts.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Godātie kolēģi, debatēs deputāti pieteikušies nav. Tātad mums ir izskatāmi divi iesniegtie likumprojekti. Ziņotājs aicināja atbalstīt atbildīgās komisijas, tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, iesniegto likumprojektu, taču balsosim iesniegšanas secībā.

Vispirms Ministru kabineta iesniegto, pēc tam komisijas iesniegto. Tātad tikko teicu, ka komisija aicina, protams, atbalstīt savējo. Tā kā debatēs deputāti pieteikušies nav, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Likums par Īres valdi". Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 22, atturas — 33. Nav pieņemts.

Balsojam par komisijas iesniegto variantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

N.Pēterkops.

Piedāvāju iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 15. maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu? Jurim Kaksītim ir cits priekšlikums. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka būtu vēlams vēl par desmit dienām pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Es piedāvāju 25.datumu un pateikšu arī, kādēļ.

Mani nedaudz pārsteidz šī atbilde, ziņotāja atbilde no Augstākās tiesas senāta, ka tiesu sistēma arī ir piekritusi, ka īres valde ir tiesu sistēmas sastāvdaļa. Mani tas nedaudz pārsteidz. Un, ja tas ir tā, tad tas ir saistīts ar veselu virkni citām izmaiņām. Tas praktiski, nu rīt mēs strādājam sēdē, pirmdien — sēdē, ir drusku jāizpēta šī lieta, tā ir pietiekami nopietna. Man ir ļoti pamatotas bažas, ka tas nav pārdomāts solis, ka šo institūciju attiecinām uz tiesu sistēmu, tādēļ es vēlos, lai Saeima atbalsta manu priekšlikumu — 25.maiju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu varbūt vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Pēterkopa kungs, lūdzu! Vai piekrīt Kaksīša kunga priekšlikumam?

N. Pēterkops.

Principā mēs varam piekrist. Vienīgi lūgums būtu, lai turpmāk uz priekšu mēs rīkotos tā, lai mēs varētu šā sasaukuma laikā šo īres likumu pieņemt.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Kolēģi, vai nav iebildumu, ja mēs atbalstām Kaksīša kunga priekšlikumu, kuru, kā es saprotu, arī komisija atbalsta? Nav iebildumu. Paldies! Esam vienojušies.

 

Godātie kolēģi, pieci deputāti lūdz atgriezties pie 21., piedodiet, pie 20.darba kārtības jautājuma un lūdz to izskatīt. Tagad ir ziņotājs. Vai nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Paldies! Lūdzu komisijas vārdā — Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā, jo nav saņemts neviens priekšlikums, un likumprojekta teksts ir precīzi tāds pats kā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tātad komisijas atzinums ir izteikts dokumentā nr. 4006. Pats dokuments ir nr. 3599, kurā ir izteikti priekšlikumi, un uz otro lasījumu tātad papildu priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu?

Dz.Ābiķis.

Priekšlikumus iesniegt līdz 12.maijam, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs

. Līdz 12.maijam. Vai deputāti piekrīt šim ierosinājumam? Piekrīt. Paldies! Esam vienojušies.

Dz.Ābiķis.

Paldies!

 

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, nākamais ir ceturtās sadaļas darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu" . Godātie kolēģi, pašlaik, kā jūs zināt, ir izvirzītas četras kandidatūras, tie ir mūsu kolēģi: Kārlis Čerāns, Aristids Jēkabs Lambergs, Oļegs Deņisovs un Kārlis Jūlijs Druva. (No zāles: "Visus Prezidijā!")

Debatēs par šo jautājumu... Godātie kolēģi, vispirms varbūt tā. Vai vēl kāds deputāts, frakcija vai komisija vēlas šajā jautājumā izteikt savu viedokli, izvirzīt vēl kādu kandidatūru? Godātie kolēģi, lūdzu! Tātad nav. Godātie kolēģi, līdz ar to kandidatūru izvirzīšanu esam beiguši.

Atklājam debates par šo jautājumu. Debatēs pirmais pieteicies Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Kolēģi Saeimā! Es gribu jums atgādināt dažas iepriekšējās cīņas par vietu Prezidijā. Es atceros vienu ļoti labu cilvēku, kas sēdēja Prezidijā, un bija prieks, ka viņa tur bija — Kušneres kundze. Nolēma, ka Kušneres kundzei vajadzētu varbūt iet prom, un no Saimnieciskās komisijas tika izlaistas baumas, ka Kušneres kundze ir noēdusi valsts naudu lielos mērogos — 2000 latu vērtu ar automašīnu. Tāpēc ka viņa braukusi pie vēlētājiem vai uz mājām... Nu mēs Revīzijas komisijā to jautājumu pārskatījām, izrādās, ka tika rēķinātas kilometru izmaksas kā 25 santīmi par kilometru, tur bija daudzi braucieni, ko šoferis bija darījis, lai tiktu uz stažēšanas vietu un tā tālāk, un tā tālāk... Bet redzi, mums apgalvoja, ka mašīna izmaksā 25 santīmus par kilometru, Saimnieciskās komisijas cilvēki... Aristids Lambergs un citi, lai gan mums šodien par papildu mašīnas lietošanu rēķina tikai 4 santīmus... Labi. Tagad mana tēma ir par ciešo saistību šodien starp mūsu Saeimas Prezidiju un Saimniecisko komisiju. Revīzijas komisijā mēs konstatējām, ka deputātiem trūka dzīvesvietas, bet viena Saeimas pakļauta kundze tika... jaunkundze uz pagaidu stāžu bija uz Aristida Lamberga parakstīta lūguma ievietota Saeimas viesnīcā. Tad, kad mēs to uzzinājām un sākām prasīt jautājumus, Lamberga kungs, virsnieks, goda džentlmenis izsauca Vēsmu Zālīti un viņu mutiski tā nobaidīja, ka Vēsma Zālīte kādas divas nedēļas raudāja un baidījās par savu dzīvību. Mēs izsaucām Lamberga kungu, lai viņš paskaidro, kā viņš drīkstēja ar mūsu cilvēku tā rīkoties. Pirmajā gājienā viņam nav mums ne uz kādiem jautājumiem jāatbild... Tā pati jaunkundze tagad atkal dzīvo Saeimas telpās, bet šoreiz bez rakstīta lūguma no Lamberga kunga, viņš ir tikai devis mutisku mājienu, un tā — citiem trūkst dzīvokļu, bet šitai kundzei ir dzīvoklis.

Tagad skatīsimies par citiem Revīzijas komisijas ziņojumiem. Kad mums šeit ieveda sistēmu, lai mums būtu labāks gaiss un vēsāks gaiss vai siltuma sistēma... es nezinu, vienalga, ko, bija maksājumi pirms kontrakta. Ziņojām Prezidijam. Nekādas sankcijas. Tagad mēs zinām šito "Philips" iekārtu. Beidzamajā pieņemšanas dienā divas lielas maiņas kontraktā, bet es salīdzinu pirmo un beidzamo, un mēs zinām, ka tika izņemta viena module, bet cena tika paaugstināta. Mēs zinām, ka šis printers ir jau morāli novecojis, to vairs nekur pasaulē nepārdod.... Mēs zinām, ka par katru krēslu projekta vadītājs dabūja 15% virsmaksu tāpēc, ka viņam laikam katrs krēsls bija jāpārbauda. Tāpat projekta vadītājs dabūja 15% uz katru elektronisko iekārtu. Atkal. Viņš varbūt gan labi dekorēja griestus, bet par visām lietām maksā naudu.

Mēs tagad zinām, ka Aristids Lambergs ar Saeimas priekšsēdētāja vietnieku Ameriku brauca uz Namībiju lauvas skatīt. Mīļie draugi, tās saistības starp mūsu Saeimas Prezidiju, kur pārskata Revīzijas komisijas ziņojumus, bet itin nekā nedara, šitie kungi netiek sodīti Saimnieciskajā komisijā, mūsu Kušneres kundze, varbūt, ja pareizi rēķinātu, būtu pārmērījusi pret caurmēru Saeimas Prezidijā, izņēmusi 2 000 latu. Mūsu Saimnieciskā komisija ir izdevusi vismaz desmit un divdesmit reižu vairāk, un nav ne īkšķis pacelts.

Bija viens lēmums, ka nākošajos kontraktos Revīzijas komisija izsūtīs vienu pārvaldītāju, kas ieteiks, kā vajadzētu kontraktus slēgt, nozīmēja mani, es vēl nevienu reizi neesmu saukts. Mīļie kungi, es esmu Lamberga kungam to teicis sejā, viņš nav cienīgs būt Saeimas deputāts, viņš nemaz nav cienīgs būt Saeimas Prezidijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Es neesmu pieteicies!") Ar jūsu roku rakstīta zīmīte — Juris Vidiņš, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — par Čerāna ievēlēšanu...

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! To zīmīti es rakstīju pagājušo reizi. Un tamdēļ es galīgi biju piemirsis un šodien mikrofonu nenospiedu. Bet kamdēļ es rakstīju? Nu es domāju, ka Čerāna kungs ir ļoti jauns, ļoti gudrs, attapīgs, loģisks, objektīvs un tā tālāk. Bet es no tīri pragmatiskā viedokļa. Ja Čerāna kungs sēdēs tur, jūs iedomājieties, cik daudz laika mēs ieekonomēsim. Un tamdēļ es tomēr aicinātu balsot par Čerāna kungu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba

(LZS, KDS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es, protams, nenoliedzu nevienu citu šeit izvirzīto kandidatūru. Visu cieņu visiem tiem, kas šeit ir izvirzīti, bet tajā pašā laikā es tomēr aicinātu balsot par Kārli Jūliju Druvu. Ņemot vērā viņa lielo darbu, ko viņš dara līdz šim Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un ņemot vērā to, ka viņam nepiemīt tukšvārdība un liekvārdība, kā vienam otram no šeit iepriekš runātājiem piemīt, un, ņemot vērā to, ka viņš arī perfekti pārvalda svešvalodas, es domāju, ka Prezidijs no tā daudz ko iegūs un kopumā arī Saeima. Tātad aicinu jūs balsot par Kārli Jūliju Druvu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Balsu skaitītāju vārdā — Ilmārs Bišers. Lūdzu! Par balsošanas kārtību.

I.Bišers

(DPS). Godājamie kolēģi! Balsošana notiks tā, kā to nosaka Saeimas Kārtības rullis, tas ir, Saeimas Kārtības ruļļa 26. pants — aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm. Tagad mēs lūgsim Saeimas Prezidiju izsludināt nelielu pārtraukumu, lai mēs varētu saskaitīt un pārbaudīt biļetenus, un pēc tam aicināsim jūs uz balsošanu. Balsošanā tātad būs mums četras kandidatūras, no kurām ir jāatstāj tikai viena. Ja būs atstāts vairāk par vienu kandidatūru, tad šādi biļeteni nebūs derīgi. Jūs uz balsošanu aicinās zvans, uz balsošanas rezultātu paziņošanu — nākošais zvans.

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi! Balsošanas kabīnes tātad, kā jūs zināt, ir šajā te telpā, tur jūs varat izdarīt jums pieņemamās atzīmes uz vēlēšanu zīmēm, tiks sagatavota arī vēlēšanu zīmju kaste, un balsu skaitītāji ir gatavi ķerties pie sava pienākuma izpildes.

Godātie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz balsošanas sākšanai. Un vēl varbūt... Godātie kolēģi, vienosimies tā... Tagad ir seši un deviņas minūtes. Mums ir šodien nolemts strādāt līdz septiņiem. Ja pirmajā kārtā izdosies ievēlēt, būs labi, ja ne — vai mēs strādājam līdz beigām vai līdz septiņiem un turpinām rīt no rīta? Jā... labi... Domas dalās... Tātad tagad pārtraukums uz balsošanu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Rezultātu paziņošanai vārds Ilmāram Bišeram — balsu skaitītāju vārdā. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Godātie deputāti! Nolasu balsu skaitītāju sēdes protokolu par vēlēšanu pirmo kārtu, balsošanā 6.Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām. Kopumā izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 78 vēlēšanu zīmes. Sabojāta un nomainīta 1 vēlēšanu zīme. Dzēstas atlikušā 21 vēlēšanu zīme.

No vēlēšanu kastēm izņemtas 78 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 77 vēlēšanu zīmes. Par nederīgu atzīta 1 vēlēšanu zīme, kurā bija atstāti vairāk par vienu kandidātu.

Par kandidātiem nodotas sekojošas balsis: par Kārli Čerānu nodotas 10 balsis, par Aristidu Jēkabu Lambergu 16 balsis, par Oļegu Deņisovu nodotas 9 balsis, par Kārli Jūliju Druvu nodotas 18 balsis. Visi kandidāti bija svītroti 24 vēlēšanu zīmēs.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu neviens no kandidātiem nav ievēlēts. Un saskaņā ar Kārtības rulli mums jāsarīko balsošanas otrā kārta, kurā notiks balsošana par tiem pašiem kandidātiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātais Bišera kungs, tā kā līdz sēdes beigām ir palikušas 10 minūtes un priekšlikumu no deputātiem par sēdes turpināšanu nav, pasludinu pārtraukumu sēdē līdz rītdienai, 7.maijam pulksten 9.00.