Stenogramma 7. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdes darbu. Izskatām darba kārtības 22.jautājumu — lēmuma projekts "Par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu" . Tātad jūs atceraties, ka vakar pirmajā kārtā atbalstu neguva neviens no četrām izvirzītajām kandidatūrām. Tagad balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane un paskaidros mūsu turpmāko darbību. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Šorīt mums ir jāsāk ar balsošanas 2.kārtu. Ir sagatavotas balsošanas zīmes nr.2. Tāpat kā iepriekš, jums ir jāsvītro to kandidātu uzvārdi, pret kuriem balsojat. Vēlēšanu zīme, kurā tiks atstāts vairāk par vienu kandidāta uzvārdu, tiks uzskatīta par nederīgu.

Šeit vēl joprojām ir visi četri kandidāti, tā ir tikai 2.kārta. Tīri tehniski mēs strādāsim tāpat kā visas iepriekšējās reizes. Pirmais zvans jūs aicinās uz balsošanu un 2. zvans uz rezultātu noklausīšanos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Balsu skaitītājus lūdzu sapulcēties blakus telpā, kur notiek balsošanas zīmju izsniegšana un vēlēšanas. Paziņoju pārtraukumu. Uz balsošanu jūs tiksiet aicināti ar zvanu atpakaļ sēžu zālē. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 2.kārtas rezultātu paziņošanai vārds deputātei Kristiānai Lībanei. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Ir beigusies 2.balsošanas kārta par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu. Bet man jums jāsaka, ka arī šajā kārtā neviens no kandidātiem nav savācis pietiekamu balsu skaitu. Rezultāts tātad ir šāds:

Kopumā tika izgatavotas 100 zīmes. Deputātiem izsniegtas 75. Sabojātu un nomainītu zīmju šoreiz nebija. Atlikušās 25 vēlēšanu zīmes tika dzēstas. No vēlēšanu kastes balsu skaitītāji izņēma visas izdotās 75 vēlēšanu zīmes, no kurām 74 atzina par derīgām. Viena tika atzīta par nederīgu. Tātad par kandidātiem. Par Kārli Čerānu tika nodotas 11 balsis; par Aristidu Jēkabu Lambergu — 19 balsis;par Oļegu Deņisovu — 7 balsis; par Kārli Jūliju Druvu — 16 balsis.

Līdz ar to pagaidām nav ievēlēts neviens no kandidātiem, un ir rīkojama 3.kārta. 3.kārtā jūs savās vēlēšanu zīmēs redzēsiet vairs tikai to triju kandidātu uzvārdus, kuri ir saņēmuši trīs vislielākos balsu skaitus. Atmests tiks tas, kurš saņēmis vismazāko balsu skaitu. Visi pārējie noteikumi paliek iepriekšējie. Jums ir jāsvītro tie, pret kuriem balsojat, un jāatstāj tas viens, par kuru balsojat. Pirmais zvans — uz balsošanu, otrais — uz rezultātu paziņošanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad atkal pārtraukums balsošanai. Lūdzu visus deputātus piedalīties vēlēšanu 3.kārtā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. 3. vēlēšanu kārtas rezultātu paziņošanai vārds deputātei Kristiānai Lībanei. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Ir beigusies 3.kārta, bet arī tas vēl nav viss. Tātad, kā vienmēr, kopumā tika izgatavotas 100 zīmes. Deputātiem šoreiz tika izsniegtas 78 un dzēstas atlikušās 22. No vēlēšanu kastes izņēmām visas 78. 77 atzinām par derīgām, vienu — par nederīgu. Par Kārli Čerānu tika nodotas 14 balsis; par Aristidu Jēkabu Lambergu — 15 balsis; par Kārli Jūliju Druvu — 19 balsis.

Līdz ar to rīkosim 4.kārtu, jo neviens arī šajā kārtā nav ievēlēts. Šoreiz jūsu vēlēšanu zīmēs būs tikai divi uzvārdi, un tie ir: Aristida Jēkaba Lamberga un Kārļa Jūlija Druvas uzvārdi. Tāpat kā iepriekš, svītrojiet to, pret kuru balsojat, bet atstājiet to, par kuru balsojat. Pirmais zvans — uz balsošanu, otrs — uz rezultātu paziņošanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Lībanes kundze! Tātad, godātie kolēģi, gaidīsim atkal zvanu, kas aicinās mūs uz vēlēšanu 4.kārtu.

Es gribu pakonsultēties, kā mums rīkoties ar pārtraukumu pulksten 10.30. Vai turpināsim? Dažiem kolēģiem ir vēlēšanās apmeklēt savu komisiju sēdes vai kādus citus saietus, pienāciet pie mikrofona un balsošanas starplaikos kaut kādā veidā mēģiniet to paziņot. Es domāju, ka nevajadzētu to pusstundu zaudēt, oficiāli izsludinot pārtraukumu. Vai piekrītat tam? Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Balsošanas rezultātus paziņos deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Ir beigusies 4.kārta. Šoreiz no 100 izgatavotajām zīmēm tika izsniegtas 76. Sabojātu un nomainītu nebija. Dzēsām atlikušās 24. Visas 76 izdotās zīmes izņēmām no vēlēšanu kastes, un neviena no tām nebija nederīga. Par kandidātu Aristidu Jēkabu Lambergu nodotas 14 balsis; par Kārli Jūliju Druvu — 19 balsis.

Līdz ar to ir rīkojama 5.kārta, jo arī 4.kārtā nav ievēlēts neviens no kandidātiem. Nākamajā — 5.kārtā vēlēšanu zīmi jūs saņemsiet tikai ar vienu kandidāta uzvārdu. Tas ir tās personas uzvārds, kura ir ieguvusi vislielāko balsu skaitu šajā kārtā. Tas ir Kārlis Jūlijs Druva. Svītrojiet šo uzvārdu, ja jūs balsojat pret, atstājiet, ja balsojat par. Paldies!

 

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu pārtraukums līdz zvanam, kad sāksies balsošanas 5.kārta.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vēlēšanu 5.kārtas rezultātu paziņošanai vārds deputātei Kristiānai Lībanei.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Ir noslēgusies Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanu 5.kārta. Kā vienmēr, mēs izgatavojām 100 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniedzām 78, dzēsām atlikušās 22. No kastes izņēmām 78. 77 no tām bija derīgas, vienu mēs atzinām par nederīgu (No zāles: "Kāpēc tā?"). Par nederīgu zīmi tika atzīta tāpēc, ka tā bija saplēsta. Par nederīgu tātad atzīta viena zīme. Par kandidātu Kārli Jūliju Druvu tika nodotas 22 balsis. 55 zīmēs svītroti visi kandidāti. Tas ir vienīgais kandidāts. Vienā no šīm vēlēšanu zīmēm ticis pierakstīts klāt deputāta Gundara Valdmaņa uzvārds. (Aplausi.)

Balsu skaitītāji izdara secinājumu, ka Kārlis Jūlijs Druva nav ievēlēts. Mēs varam šodien pāriet pie nākamās lietas izskatīšanas. Saeimas priekšsēdētāja biedram ir izvirzāmas jaunas kandidatūras.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tātad jautājums par Saeimas priekšssēdētaja biedra vēlēšanām ir izskatīts. Lēmums nav pieņemts.

 

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, izskatīsim piecu deputātu iesniegumu, kuri saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"", kas ir darba kārtības 81.punkts, izskatīt pēc lēmuma projekta "Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu". Tas ir darba kārtības 27.punkts.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam piecu deputātu priekšlikumu — par izmaiņām darba kārtībā. 81. punktu pārcelt pēc darba kārtības 27.punkta. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 21, atturas — 23. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, mēs vienojāmies, ka pārtraukumu nerīkosim. Izskatīsim nākamos darba kārtības jautājumus. (Zālē troksnis un izsaucieni.)

Godātie kolēģi, mēs vienojāmies, ka pārtraukumu nerīkosim. Mēs jau tā esam zaudējuši diezgan daudz laika. Tātad izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Kārtējais pārtraukums būs pulksten 12.30. Deputāti pieprasa balsojumu par to, vai strādāt bez pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — strādāt līdz pulksten 12.30 bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par — 28 (aplausi) pret — 26, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten... Godātie kolēģi, reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu, sekojiet uzrakstiem, kas ir uz jūsu balsošanas iekārtas!

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Godātie kolēģi! Gribu teikt, ka Prezidijā mēs vienojāmies attaisnot tikai tos kavējumus, kuri notiek, reģistrējoties ar identifikācijas kartītēm, kuri pienāks pie Rudzīša kunga un pateiks, ka viņi atrodas zālē, citādi, kā jau es teicu, deputātu fantāzija ir stipri noplakusi šajā jautājumā. Tādēļ es lūdzu visus pagaidīt dažus mirkļus, kamēr tiek nolasīti rezultāti. Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Inese Birzniece, Jānis Rāzna, Ernests Jurkāns, Ojārs Grinbergs, Ziedonis Čevers, Andris Ameriks, Andris Saulītis, Andris Rubins, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Pauls Putniņš un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs

. Kolēģi, ir divi paziņojumi. Ventam Balodim — par komisijas sēdi.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties tagad pārtraukumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs

. Un Gundaram Valdmanim.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Mīļie kolēģi! 104. istabā notiek preses konference, kuru mēs esam palīdzējuši uzrīkot. Par "Helsinki—86" vadītāju Heini Lāmas pazušanu. Heinis Lāma beidzamo reizi ticis redzēts pie Brīvības pieminekļa, uzrunājot tautu Leģionāru dienā. Tika iesēdināts autobusā un pēc tam ir pazudis. Tur būs papildu ziņas. Heinis Lāma ir viens no tiem, kas iekustināja Latvijas brīvības kustību, un viņš laikam ir pazudināts šodienas brīvajā Latvijā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Lūdzu visus atgriezties sēžu zālē. Reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu visus atgriezties sēžu zālē!

Godājamie kolēģi! Visi, kas dzird mūs, lūdzu atgriezties sēžu zālē, jāturpina darbs. Godātie kolēģi, reģistrēsimies vēlreiz. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Joprojām nav kvoruma. Paziņoju pārtraukumu līdz 11.10. Frakciju vadītājus lūdzu nodrošināt deputātu atgriešanos.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Gribu paziņot, ka mēs šodien strādāsim tikai līdz pulksten 15.00, jo turpat divdesmit deputāti 15.00 izbrauc uz Baltijas asamblejas sēdi, kura notiks Ventspilī. Varbūt ka šis paziņojums stimulēs deputātus atgriezties zālē. Lūdzu deputātus atgriezties zālē.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 64 deputāti. Izskatām darba kārtības nākamos jautājumus. Lēmuma projekts "Par deputāta Leonarda Teņa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas" . Deputāti debatēs pieteikušies nav par šo jautājumu. Ir pieteicies Vents Balodis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Tā kā nav vairs palicis daudz laika mums darbam komisijās, vēl daži mēneši, un es uzskatu, ka nevajadzētu veikt vairs šādas izmaiņas komisijas sastāvā. Budžeta komisija ir viena no lielākām Saeimas komisijām. Tajā šobrīd ir 17 deputāti, un šobrīd no valdību veidotājfrakcijām divi deputāti ir pārstāvēti no "Latvijas ceļa" Budžeta komisijā, "Tēvzemei un Brīvībai" ir trīs deputāti, un viens ir no reformistiem, ļoti daudz ir neatkarīgie deputāti, un Demokrātiskā partija "Saimnieks" šobrīd ir pārstāvēta jau ar četriem deputātiem Budžeta komisijā, jo Ādolfam Ločmelim, izstājoties no Zemnieku savienības un aizejot pie "Saimnieka", ir radusies situācija, ka neviens deputāts nav no Zemnieku savienības frakcijas, un es domāju, ka tieši Zemnieku savienībai varbūt būtu jāizvirza savs pārstāvis uz Budžeta komisiju. Tāpēc es lūgtu varbūt, Teņa kungs ir labs tautsaimnieks, un varbūt neatsaukt viņu no Tautsaimniecības komisijas.

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkāns

(DPS). Cienījamie kolēģi deputāti! Nekad jautājums par viena deputāta pāriešanu no vienas komisijas uz otru šeit nebija tādu laiku diskutēts, kad ir maz laika līdz Saeimas pilnvaru beigām vai kā citādi. Tā ir frakcijas izvēle, un es ļoti tiešām aicinātu arī Zemnieku savienības pārstāvi, ja viņiem ir šī vēlme, arī savu vienu deputātu vai divus, vai trīs deleģēt uz šo komisiju, un tas ir frakcijas jautājums, un tas ir frakcijas programmas ietvaros, un nekas te slikts nav. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo frakcijas vēlmi un deputātu vēlmi!

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 21, atturas — 20. Lēmums nav pieņemts.

Līdz ar to 24.darba kārtības jautājums nav skatāms. Vai iesniedzēji pieprasa to skatīt? Labi, godātie kolēģi, izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts "Par deputāta Leonarda Teņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Debatēs pieteikušies nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 17, atturas — 27. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Dokuments nr.4173 — Latvijas Republikas Saeimas lēmums "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu", kā pirmais piedāvāts apstiprināt Tatjanu Malinovsku par Rēzeknes tiesas tiesnesi. Visas kandidatūras ir izskatītas Saeimas Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija arī iesaka tās atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu par Tatjanas Malinovskas apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēgi, nav kvoruma. Balsošanā piedalās tikai 44 deputāti. 39 balsošanā nepiedalās. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 7. Tatjana Malinovska apstiprināta par Rēzeknes tiesas tiesnesi.

M. Grīnblats

. Nākamais priekšlikums — apstiprināt Regīnu Paipali par Daugavpils tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs

. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 4. Regīna Paipale apstiprināta par Daugavpils tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākamais lēmuma projekts — apstiprināt Dainu Treiju par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošaans režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 8. Daina Treija apstiprināta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par dažu zemegrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4174. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aicina atbalstīt visas minētās kandidatūras. Pirmais lēmuma projekts — apstiprināt Aiju Biezo par Bauskas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs

. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 5. Aija Biezā apstiprināta par Bauskas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākamais — apstiprināt Lailu Gulbi par Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 4. Laila Gulbe apstiprināta par Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Un pēdējais priekšlikums — apstiprināt Sandru Loginu par Aizkraukles Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 2, atturas — 5. Sandra Logina apstiprināta par Aizkraukles Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu" . Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Dokuments nr.4175, izskatījusi ir Saeimas Juridiskā komisija un aicina atbalstīt abu minēto tiesnešu apstiprināšanu un iecelšanu. Pirmais — iecelt Jolantu Bebrišu par Aizkraukles tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 6. Jolanta Bebriša iecelta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

M.Grīnblats.

Un nākamais — iecelt Daci Lasi par Ventspils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 4. Dace Lase iecelta par Ventspils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils tiesas administratīvā tiesneša amata.

Nākamais jautājums no piektās sadaļas. Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam atcelt lēmumu par "Latvenergo" prezidenta konkursa apturēšanu . Iesniedzēju vārdā — Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis jautājums ar šī konkursa apturēšanu ir tagad atrisinājies bez tā virzīšanas kā Saeimas prieprasījumu, un līdz ar to nav aktuāli to virzīt. Es uzskatu, ka pārstāvēšu visu iesniedzēju viedokli, atsaucot šo pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, debatēt neviens nevēlas. Nododam pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam.

Godātie kolēģi... Piedodiet! Čerāna kungs atsauc šo pieprasījumu. Paldies!

 

Godātie kolēģi, izskatīsim dokumentu, kas ir izdalīts deputātiem. Deputātu pieprasījums tieslietu ministram Dzintaram Rasnača kungam un ārlietu ministram Valdim Birkava kungam . Dokuments ir jums izdalīts. Iesniedzēju vārdā — vai kāds vēlas motivācijai vārdu? Nevēlas. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

 

Nākamo darba kārtības jautājumu, godātie kolēģi, mēs vakar pārcēlām, tātad ar jūsu piekrišanu, uz nākamo — 14.maija sēdi. Tagad izskatām no septītās sadaļas 30.darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4030. Kopš pirmā lasījuma, kā jūs redzat pirmajā lappusē, 3.pantam ir priekšlikumi ienākuši no deputāta Leopolda Ozoliņa, kurus pārrunāja Ārlietu komisijas sēdē, un Ārlietu komisija tos nepieņēma.

Sēdes vadītājs.

Tātad izskatīsim šo Ārlietu komisijas atzinumu.

J.Sinka.

3.panta otro daļu. Nu to neatbalstīja, un paliek pirmā lasījuma teksts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par Ārlietu komisijas atzinumu par šo jautājumu nav. Tātad pieņemts Ārlietu komisijas viedoklis. Paldies!

J.Sinka.

Tāpat nākošais deputāta Ozoliņa priekšlikums — papildināt 3.pantu ar jaunu 5. daļu un tā redakcija minēta. Arī Ārlietu komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies... Prasa balsojumu. Lūdzu! Tātad, godātie kolēģi! Balsojam deputāta Ozoliņa priekšlikumu — papildināt 3. pantu ar jaunu 5. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, šo deputāta priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 6, atturas — 12. Pieņemts.

J.Sinka.

Tad 4. lappusē ir Ārlietu komisijas priekšlikums — izteikt 1. daļas tekstu šādā redakcijā... Tas ir, tikai mainot likumā izdarāmo grozījumu numerāciju, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputātiem iebildumu par Ārlietu komisijas priekšlikumu izteikt 10. panta 1. daļas tekstu jums iesniegtajā redakcijā un vienlaicīgi mainot likumā izdarāmo grozījumu numerāciju, deputātiem iebildumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

J.Sinka.

Tad deputāta Ozoliņa priekšlikumu — papildināt 12. pantu ar jaunu 4. daļu tam sekojošā redakcijā — Ārlietu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Vai deputātiem ir iebildumi par Ārlietu komisijas atzinumu? Priekšlikuma autors pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu — papildināt 12. pantu ar jaunu 4. daļu jums iesniegtajā redakcijā! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam šo priekšlikumu! Komisija to tātad nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 19... Piedodiet, kolēģi, nav kvoruma. Vismaz vienam deputātam vēl es lūdzu piedalīties balsošanā no tiem 37, kuri nav to darījuši. Godātie kolēģi! Vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam deputāta priekšlikumu. Atbildīgā komisija, atkārtoju, to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 12, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts.

J.Sinka

. Labi... Tas tad arī būtu viss, cienītās dāmas un kungi! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 14, atturas — 11. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

J.Sinka.

Nu varētu būt 15. maijs.

Sēdes vadītājs.

Līdz 15. maijam ir priekšlikums. Vai ir iebildumi deputātiem par šo termiņu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Sinka.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, kolēģi Saeimā! Mēs strādājam pēc kaut kāda Kārtības ruļļa, ar kaut kādiem noteikumiem, un šodien ar 11 deputātu parakstiem mēs iesniedzām deputātu pieprasījumu par steidzamību, un bija teikts: lūdzu vārdu motivācijai. Tas teikums tika pasvītrots, dokuments tika nodots Saeimas prezidējošajam, un viņš konstatēja, ka neviens nav pieteicies, un ar mūsu Ginesa rekorda ātrumu gāja uz priekšu.

Tagad es gribētu jums paskaidrot, tā kā man ir vēl četras minūtes palikušas, kāpēc tas deputātu pieprasījums ir svarīgs. Latvija 1992. gadā pievienojās Ženēvas 1949. gada Konvencijai par civiliedzīvotājiem kara zonā, kur 3. daļā, 49. pantā beidzamajā rindkopā ir pateikts, ka okupanti nedrīkst kolonizēt teritoriju, ko viņi ir okupējuši. Un mums šeit ir tagad liels strīds, par cik slikti apejamies ar tiem cilvēkiem, kas šeit tika ievesti mūsu okupācjas laikā. Mēs esam pastāvējuši kā neatkarīga valsts 8 gadus, un mēs neesam starptautiskajos forumos paskaidrojuši, ka mēs esam pievienojušies tai konvencijai, ka mums ir visas tiesības zem tās konvencijas un ka to konvenciju ir jāpiemēro arī Latvijai. Mēs esam iesnieguši šito prasījumu, lai mums paskaidro Rasnača kungs, ko ir darījusi Tieslietu ministrija un viņu iekārtas beidzamos 7, 8 gadus, lai piemērotu to konvenciju mūsējai iekšējai dzīvei, ka tie, kas šeit tika ievesti kā kolonisti, lai viņi saprot, ka viņi ir kolonisti ar nelegālu statusu.

Un tanī pašā laikā ir jautājums Birkava kungam — ko ir darījuši mūsu ārlietu ministri, lai pasaulei atgādinātu, ka šeit ir problēma, ne Latvijas problēma, ir cilvēki ar problēmu, ir vairāki simti tūkstoš cilvēku, kas šeit ir nelegāli Latvijā, mēs labprāt sadarbotos ar starptautiskajām institūcijām, ar ANO vai ar Eiropas Savienību, vai ar ko, lai to jautājumu risinātu. Bet tā nav mūsu problēma, tā problēma ir to nelaimīgo cilvēku, kas ir mūsu vidū nelikumīgi, un mēs ļoti labprāt sadarbotos viņu jautājumu risināt, varbūt tāpat kā tas tika risināts pēc Otrā pasaules kara, kur cilvēks nolēma, ko viņš grib, citas valstis uztaisa kvotas, varbūt pārbauda to cilvēku, varbūt pieņem vai nepieņem, un vairāku gadu laikā tā problēma ir atrisināta. Bet pagaidām mēs esam palikuši ļoti neveiklā situācijā, arī tie nelaimīgie cilvēki, kas šeit tika ievesti, ir nelaimīgā situācijā, un mēs it kā nemākam atrast atbildības pamatus, par ko ir Latvija atbildīga un par ko ir okupanti atbildīgi. Un okupanti atļāva nākt kolonistiem šeit, un viņiem ir tas jautājums jārisina. Ja pasaule tādu nostāju saprastu, tad Krievijai būtu liela problēma, mēs, latvieši, viņai palīdzētu, mēs sadarbotos ar citām valstīm, un nebūtu vairs nekāda runāšana, ka mēs nelikumīgi rīkojamies pret kaut kādiem Latvijas iedzīvotājiem.

Tie iedzīvotāji Latvijā ir nelikumīgi, viņi ir ļoti labi cilvēki, man par to nav šaubu, lielākā daļa no viņiem ir labi cilvēki, pret viņiem ir labi un cilvēciski jāizturas, bet to labumu nav jādod Latvijai, to ir jādod Krievijai, kas viņus ir šeit atvedusi, to ir jādod pasaulei, kas atļāva tādam stāvoklim būt, un droši, ka mēs, latvieši, palīdzētu, mēs esam vienmēr bijuši pieklājīgi un palīdzīgi cilvēkiem nelaimē, bet mums ir to pamatu jānostāda. Un es baidos, ka, tāpat kā par okupācijas deklarāciju, šis papīrs arī tiks marinēts, bet, ja tas tā notiks, es ceru, ka tauta to atminēs un ka atkal balsos attiecīgi 7. Saeimas vēlēšanās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godājamais Valdmaņa kungs, godājamie kolēģi! Kārtības ruļļa 127. panta 1. daļa nosaka, ka Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu, ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Kancelejā līdz pulksten 12 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā līdz pulksten 14 šajā pašā dienā. Tas izdarīts nebija.

Bez tam, kad skatījām šo deputātu pieprasījumu, Valdmaņa kungs neatradās savā darba vietā plenārsēžu zālē, kur viņš bija — nu to zina tikai viņš pats, arī par to gan es šaubos. Un tādēļ jūsu aizrādījumi tiek noraidīti, Valdmaņa kungs.

 

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Lēmuma projekts "Par Tamāras Sorokinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu "Par Tamāras Sorokinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašniem nopelniem Latvijas labā" un pieņēma pozitīvu lēmumu. Desmit deputāti iesniedzēji — Apinis, Nagobads, Boka, Golubovs, Ozoliņš, Ābele, Rubins, Panteļējevs, Gannusa ir uzsvēruši, ka dakteres Sorokinas nopelni Latvijas labā ir par 30 gadu ilgu radošo pedagoģisko darbību, iekšķīgo slimību kursā apmācīti vairāk nekā 6000 studentu un rezidentu, par ilggadīgu augsti kvalificētu ārstnieciski konsultatīvo darbu klīniskajās bāzēs ārstēti un konsultēti vairāk nekā 12 000 slimnieku, par ražīgu zinātniski pētniecisko darbu aktuālu problēmu pētīšanā iekšķīgajās slimībās, kardioloģijā, pulmonoloģijā. Publicēti 190 zinātniski darbi, viens izgudrojums un 10 racionalizācijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi... kvoruma nav. 41 deputāts piedalās Saeimas darbā un 44 nepiedalās. Es lūdzu tomēr visus piedalīties.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 3, atturas — 8. Tamāra Sorokina ir uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts "Par Svetlanas Andrejevas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Saeimas lēmuma projektu "Par Svetlanas Andrejevas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", pieņēma pozitīvu lēmumu.

Desmit deputāti iesniedzēji — Apinis, Nagobads, Boka, Golubovs, Ābele, Tomašūns, Rubins, Panteļējevs, Kuprijanova un Gannusa uzsvēra, ka ārste Svetlana Andrejeva, ilgstoši strādājot Latvijas veselības aprūpes iestādēs, ārstējusi daudzus Latvijas iedzīvotājus, tāpat tiek uzsvērts, ka viņa ir aizstāvējusi zinātņu kandidāta disertāciju, kas tika nostrificēta 1993. gadā, ir 87 zinātnisko publikāciju autore, Rīgas Stradiņa universitātes docente, 1982. gadā ar līdzstrādniekiem uzrakstījusi pirmo Latvijas vēsturē mācību grāmatu par dzemdniecību, un par to viņai piešķirta savā laikā Latvijas valsts prēmijas laureāta goda nosaukums. Daktere pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 4, atturas — 6. Svetlana Andrejeva ir uzņemta Latvijas Republikas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Jeļenas Ambalovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Jeļenas Ambalovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašniem nopelniem Latvijas labā, pieņēma pozitīvu lēmumu.

Deputāti iesniedzēji — Nagobads, Boka, Apinis, Seiksts, Gannusa — norāda uz Jeļenas Ambalovas veikto darbu pēc Medicīnas institūta beigšanas, viņa ir strādājusi Republikāniskajā bērnu slimnīcā, 1976. gadā ir viena no vadošajām Latvijas neonatologiem, Ambalova no 1985. gada ir Republikāniskās bērnu slimnīcas galvenā ārsta vietniece. Daktere brīvi pārvalda latviešu valodu, un arī ir rekomendācijas no kolēģiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti pieteikušies debatēm nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 1, atturas — 7. Jeļena Ambalova uzņemta Latvijas Republikas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Zojas Semjonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Saeimas lēmuma projektu "Par Zojas Semjonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", pieņēma pozitīvu lēmumu.

Deputāti iesniedzēji — Nagobads, Kuprijanova, Lagzdiņš, Apinis, Seiksts — norāda, ka Zoja Semjonova savu darba mūžu ir veltījusi sakaru nozares attīstībai. 1989.gadā no vairākiem kandidātiem Semjonova tika ievēlēta par arodbiedrības priekšsēdētāju. 1991.gadā Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības 1.kongresā Zoja Semjonova tika ievēlēta par priekšsēdētāju, bet 2.kongresā 1996.gadā — par Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidenti. 1997.gadā Zojas Semjonovas vadībā arodbiedrība uzņemta par starptautiskās organizācijas biedri.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. 34 deputāti nepiedalās balsošanā.

Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu kolēģus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 4, atturas — 13. Zoja Semjonova uzņemta Latvijas Republikas pilsonībā.

 

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" . Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ruta Marjaša.

R.Marjaša

(LC). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.4089. 1.priekšlikumā ir redakcionāla precizēšana nosaukumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta nosaukumā? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

R.Marjaša.

2. un beidzamais priekšlikums arī ir redakcionāla precizēšana.

Sēdes vadītājs.

Arī tam deputāti neiebilst un akceptē atbildīgās Juridiskās komisijas redakcionālos precizējumus. Paldies!

Marjašas kundze, tātad balsojam. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" . Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu nr.4081 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" trešajā lasījumā.

1.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Pēterkops — papildināt 1.panta 16.punktu ar jauniem vārdiem. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav par atbildīgās komisijas slēdzienu. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

2.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, izteikt 1.panta 20.punktu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

Nākamais ir 3.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, izteikt precizētā redakcijā otrajā lasījumā pieņemtā 7.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Deputātiem nav iebildumu par likumprojekta 7.panta redakciju tādu, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

4.priekšlikums — iesniedzis deputāts Jānis Rāzna — izteikt 15.panta otro daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Rāznas priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

N.Pēterkops

. 5.priekšlikums, ko arī iesniedza deputāts Rāzna. Arī atbildīgā komisija izskatīja un neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops

. 6.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt otrajā lasījumā pieņemto 15.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops

. 7.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Rāzna, izteikt 15.panta piekto daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo komisijas atzinumu. Pieņemts.

N.Pēterkops.

8.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Rāzna, izslēgt 15.panta otrajā lasījumā pieņemto sesto daļu, atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops.

9.priekšlikums ir tas pats.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad tiek pieņemts viedoklis — svītrot 15.panta sesto daļu.

N.Pēterkops.

10.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Rāzna. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

11.priekšlikums, ko arī iesniedz deputāts Rāzna, izteikt 21.panta trešo daļu jaunā redakcijā, apvienojot šā panta otro un trešo daļu. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

12.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Pēterkops, papildināt 21.panta ceturto daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

13.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt otrajā lasījumā pieņemtā 21.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 14.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Rāzna. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops.

15. un 16.priekšlikums runā par vienu lietu, ko iesniedz deputāts Rāzna un Saeimas Juridiskais birojs, izslēgt 21.panta otrajā lasījumā pieņemto sesto daļu. Atbildīgā komisija atbalsta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot likumprojekta 21.panta sesto daļu. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 17.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt 30.panta 1.punktu jaunā, precizētā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops.

18.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs — izslēgt 33.panta otro daļu. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops.

19.priekšlikums, ko iesniedz deputāti Jurkāns, Ameriks un Boka, izslēgt likuma 34.panta trešo daļu. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Ozoliņš vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Paldies, deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops.

20.priekšlikums. Iesniedz deputāts Rāzna — izteikt 34.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija izvērtēja šo priekšlikumu un neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops.

21.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Pēterkops, izslēgt 43.pantā pirmajā daļā vārdus "vai dzīvoklis, mākslinieka darbnīca nodots īpašumā līdz dzīvojamās ēkas privatizācijai". Atbildīgā komisija atbalsta — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

22.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, papildināt likumu ar jaunu pantu 44.1. "par īres un komunālo pakalpojumu maksas dzēšanu". Atbildīgā komisija neatbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

N.Pēterkops.

23.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Jānis Bunkšs, papildināt likuma 50.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 24.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Pēterkops, papildināt 50.panta piekto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops.

25.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Pēterkops, papildināt 50.panta sesto daļu ar jauniem vārdiem. Atbildīgā komisija atbalsta šādu papildinājumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops.

26.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Lagzdiņš, ir aizstāt 50.panta septītajā daļā vārdus "dzīvokļa īpašniekam" ar vārdiem "dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekiem". Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

27.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Pēterkops, papildināt 53.panta ceturto daļu pēc vārdiem "paredzētiem nosacījumiem" ar vārdiem "iesniedzot zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu". Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

28.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Pēterkops, papildināt 53.pantu ar jaunu daļu sekojošā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops.

29.priekšlikums, ko iesniedz Saeimas Juridiskais birojs, aizstāt otrajā lasījumā pieņemtā 67.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu "remontēšanai" ar vārdu "uzturēšanai". Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

30.priekšlikums. Arī iesniedz Saeimas Juridiskais birojs — izteikt otrajā lasījumā pieņemto 67.panta trešo daļu jaunā, precizētā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

N.Pēterkops.

31.priekšlikums, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija, izteikt otrajā lasījumā pieņemto 67.panta trešo daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 32.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā aizstāt otrajā lasījumā pieņemtā 67.panta ceturtās daļas redakcijā skaitli un vārdu "73.1.panta trešajā daļā" ar skaitli un vārdiem "73.3.panta piektajā daļā".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 33.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs — izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 73.1.panta trešo daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

34.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā 73.3.pantu papildināt ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops.

35.priekšlikums. Iesniedz deputāts Pēterkops — papildināt 73.5.panta otro daļu pēc vārdiem "nosaka Ministru kabinets" ar vārdiem "ievērojot šā likuma 43.panta ceturtās daļas noteikumus". Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops.

36.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā papildināt 73.8.panta pirmo daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops.

37.priekšlikums. Iesniedz deputāts Pēterkops — izteikt 74.panta ceturtās daļas otro teikumu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops.

38.priekšlikums. Iesniedz deputāts Rāzna — papildināt likuma 74.1.pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija neatbalsta likuma papildināšanu ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Rāznas priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops.

39.priekšlikums. Iesniedz atbildīgā komisija — papildināt pārejas noteikumu 2.punktu ar tekstu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

N.Pēterkops.

40.priekšlikums. Arī atbildīgā komisija piedāvā izteikt pārejas noteikumu 3.punktu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 3.punkta redakcijai, ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

N.Pēterkops.

41.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt pārejas noteikumu 6.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 6.punkta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

42.priekšlikums. Arī iesniedz atbildīgā komisija — aizstāt pārejas noteikumu 13.punktā vārdus "līdz 1997.gada 31.decembrim" ar vārdiem "Ja Ministru kabinets nav noteicis citu kārtību, kādā finansējama dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

43.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā aizstāt pārejas noteikumu 18.punktā vārdu "janvāra" ar vārdu "jūliju".

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

Pēdējais priekšlikums, tas ir 44.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā aizstāt pārejas noteikumu 19.punktā vārdus "šajā likumā 1992.gadā martā izdarīto grozījumu spēkā stāšanās dienai" ar vārdiem "līdz 1998.gada 1.jūnijam". Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 19.punkta redakcijai. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

Lūdzu nobalsot par šī likuma grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ruta Marjaša.

R.Marjaša

(LC). Cienījamie deputāti, dokumenta nr. 3820. 1.šā likumprojekta punkts paredz aizstāt visā likumā, kur ir runa par likuma subjektiem, vārdus "pirms 1992.gada 1. jūlija" ar vārdiem "1992.gada 1.jūlijā". Tas ir juridiski precīzāk, tad ir skaidrs, ka 1.jūlijā šīm personām bija jābūt pastāvīgi pierakstītām un dzīvojošām Latvijā.

2. likumprojekta panta priekšlikums ir papildināt 1. panta trešo daļu ar jaunu 5.punktu un atrunāt, ka šis statuss nav attiecināms uz tādām personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija ir vai bija pastāvīgi pierakstītas, ir vai bija saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ārvalstīs. Respektīvi, ja persona ir pēc 1.jūlija izbraukusi uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas, tad viņa zaudē šo nepilsoņa statusu.

3. likumprojekta pants ir papildināt likuma 5.pantu ar ceturto daļu, kur norādīt, ka šā likuma subjekti ir arī tie, kuriem 1992.gada 1.jūlijā bija terminents pieraksts Latvijas teritorijā un ir derīgas uzturēšanās atļaujas saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" attiecīgajiem pantiem. Vai ir tiesības saņemt šādu uzturēšanās atļauju.

2.punkts attiecināms arī uz tādām personām, kuru pēdējais pieraksts pastāvīgajā dzīves vietā ir bijis Latvijas Republikā, un pēc pieraksta zaudēšanas, tie turpināja pastāvīgi dzīvot Latvijas Republikā. Lūk, tie ir tie priekšlikumi, par kuriem vajadzētu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs runās Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas pārstāvji! Mums beidzamajās pāris nedēļās ir ļoti daudz rīkojumi nākuši no tās Eiropas komisijas jeb apvienības, kurā, ļoti iespējams, mēs negribētu būt. Liela daļa no Eiropas negrib tajā būt, liela daļa no Eiropas iedzīvotājiem negrib tajā būt. No piecpadsmit valstīm, kuras tur ir, piecās šodien tautas aptaujas rāda, ka viņas negrib tur būt. Tās desmit, kuras tur ir iekšā, bieži ir ļoti mazs pārsvars, kas saka, ka grib būt tajā Eiropas Savienībā. Tautas kopa "Brīvība" laikam ies pie tautas ar lūgumu, lai mēs to Eiropas traci atceļam.

Bet tagad komisijās, kad mums stāsta, kā mums vajadzētu rīkoties ar tiem cilvēkiem, kuri ir bez pavalstniecības Latvijā, viņi ir izjutuši, eiropieši ir izjutuši drusku pretestību, un beidzamajā sēdē Veisa kungam, kurš pārstāv Eiropas Savienību Latvijā, bija dažas interesantas idejas, kuras viņš palaida, bet, teiksim, nepiedāvāja. Viņš it kā ir simpātisks un nesaprot, kāpēc pilsonība nav tiem cilvēkiem, kuriem bija Padomju savienības pilsonība un tagad nav nekāda.

Viņš runāja arī par to, ka mēs ejam uz Eiropas pilsonību. Ļoti maigi, manuprāt, nesaprotami atbildēja, kāpēc nevarētu dot šiem nepilsoņiem jau tūlīt to Eiropas pilsonību. It kā to Eiropas pilsonību var mantot tikai, kā Juris Sinka to izprata, ka tu vari tikt universitātē tikai, ja tu esi koledžā. Bet viena no tām koledžām universitātē varētu būt bijušie PSRS pilsoņi, manuprāt. Un mēs varētu to jautājumu atrisināt mums ļoti piemērotā veidā.

Es domāju, ka pie šī likumprojekta vajadzētu lēnām un prātīgi strādāt. Nevajadzētu nodot mūsu tautu uz izšķaidīšanu citās lielās tautās. Mūsu pilsonībai vajadzētu būt svētai. Tie "logi", par kuriem mēs runājam, par kuriem mūs dauza. Tajā pasaules daļā, kur es biju, tiku audzināts. Ja kādas citas valsts ierēdnis ierodas, vienalga, kāds ir viņa statuss, un iejaucas valsts iekšējās lietās, es viņam lūdzu braukt prom. Bet mēs to nespējam pateikt van der Stūlam. Mēs to nespējam pateikt daudziem. Bet Veisa kungs sāka mūs it kā saprast. Viņš teica, ka viņš beidzamajās pāris dienās ir iemācījies daudz vairāk par situāciju Latvijā, nekā viņš bija zinājis. Un pacēla abus šo jautājumus.

Kāpēc nevarētu Krieviju piespiest iedot pilsonību bijušajiem PSRS pilsoņiem? Vai patiešām nevarētu izveidot tādu koledžu, ka tie, kuri šeit, Latvijā, ir, kļūtu par tiem Eiropas pilsoņiem un varētu tūlīt braukt uz Berlīni vai Frankfurti, vai Parīzi, un neapgrūtināt viņus ar to, ka viņiem ir jāmācās kļūt par latviešiem, un nesaasināt attiecības starp mums un šiem cilvēkiem. Veisa kungs labi atzina, ka ar rungu nevienu par latvieti nepārtaisīs. Varbūt par kalpu, bet par latvieti ne. Es jūs lūdzu ļoti prātīgi pārstrādāt šo likumprojektu. Es domāju, ka tie punkti, pie kuriem Marjašas kundze ķērās klāt, nav principiāli punkti, nav kodola punkti, bet mums pie paša kodola ir jāķeras. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu atgriezties pie izskatāmā likumprojekta, nevis pie Eiropas pilsonības. Šis likumprojekts ir ļoti nepieciešams un izskatāms pēc iespējas ātrāk, lai atrisinātu apmēram 6000 cilvēku problēmu Latvijā, kuriem nav uz šodienu dokumentu, lai viņi varētu saņemt dokumentus un noteikt savu statusu šinī valstī. Tam nav nekāda sakara ar Latvijas Pilsonības likumu vai Latvijas pilsonības saņemšanu. Mēs pašlaik risinām jautājumus, ir aptuveni 6000 cilvēku, kuri pirms tam netika reģistrēti kā pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, jo viņi bija vai nu pierakstīti kopmītnēs, vai bija citi apstākļi, kas neļāva saņemt dokumentus, lai varētu pilntiesīgi risināt tās problēmas, kuras cilvēkam ir saistītas ar personības apliecību.

Beigās es gan gribu teikt vienu lietu. Es nebiju domājusi, ka Valdmaņa kungs tik šausmīgi grib ierobežot Latvijas pilsoņu tiesības, jo, dodot PSRS bijušajiem pilsoņiem Eiropas pilsonību, viņš viņiem attaisa bezvīzu ceļošanu pa visu Eiropas Savienību. Tanī pat laikā Latvijas pilsoņiem atstājot tikai Latvijas pilsonību, paliek vīzas un visi ierobežojumi. Es domāju, ka šāds priekšlikums principā ir smags Latvijas pilsoņa tiesību pārkāpums.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā, Marjašas kundze, vai vēlaties ko teikt? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi, Marjašas kundze, par otro lasījumu? Līdz kuram termiņam iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam?

R. Marjaša.

Līdz 15.maijam es domāju.

Sēdes vadītājs.

Līdz 15.maijam. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu: "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdzam pārcelt 6.maija sēdes 63.darba kārtības punktu — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā" — pirms 41.darba kārtības punkta. 41. mums ir likumprojekts "Bērnu tiesību aizsardzības likums" . Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? 63.pārcelt pirms 41. Nevēlas runāt. Iebildumu deputātiem arī nav. Esam vienojušies, ka 63. izskatīsim pēc 40. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Izskatām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Tas ir dokuments nr. 3910. Šis likumprojekts paredz vairākus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

1. Papildināt ar 174.3. pantu, kas ir saistīts ar atbildību par sapulču, gājienu, piketu kārtības pārkāpšanu, šo likumu mēs jau esam pieņēmuši. Tagad atbildība par tā pārkāpšanu. Šeit ir iekļauti arī publisko izklaižu un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana, kas patlaban ir sagatavots, arī acīmredzot tiks izskatīts, un kārtība tur tāpat laikam ir jāievēro.

Nākamie trīs priekšlikumi ir saistīti ar mūsu jau iepriekšpieņemtajiem likumiem, kas regulē valsts simbolu lietošanu. Juridiskā komisija savā 30.marta sēdē izskatīja šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 3, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus uz otro lasījumu.

I.Bišers.

Priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 15.maijam. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" . Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4046a. Otrajam lasījumam ir pēc būtības iesniegti divi priekšlikumi.

Deputāts Ozoliņš ierosina vārdu kopā "Komunistiskā terora upuru piemiņas diena" visur aizvietot ar "genocīdu", un komisija ir akceptējusi. Un otrais viņa priekšlikums pēc būtības būtu tas, kad noteikt sēra dienas, respektīvi, 25.martu un 14.jūniju par sēru dienām. To komisija nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas atzinums.

J.Mauliņš.

Otrais būtiskais priekšlikums nāk no frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai", kura ierosina 16.martu atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Komisija, par nožēlu, to nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Juris Dobelis vēlas runāt debatēs. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ja mēs runājam vispār par šīm svētku un atceres dienām, tad laikam vārdi "atceres diena" ir attiecināmi ļoti bieži uz visu to, ko latvieši ir pārdzīvojuši visā šajā 20.gadsimtenī. Ja mums ir 14.jūnijs, ja mums ir 25.marts, kur cieta visdažādākie mūsu tautas pārstāvji, tad, kas attiecas uz karavīriem, mums nav nevienas atceres dienas, kas atgādinātu par mūsu latviešu karavīru traģēdiju visā 20.gadsimtenī, nav nevienas. Traģēdija skāra latviešu strēlniekus gan Pirmā pasaules kara laikā, gan dažādos pilsoņu karos, gan arī visās represijās pēc Pilsoņu kara. Otrā pasaules kara laikā visvairāk cietušie procentuāli no visa iedzīvotāju sastāva bija latviešu karavīri, vai vienā pusē viņi cīnījās vai otrā viņi cīnījās, vai viņus vienkārši likvidēja, bet viss Otrā pasaules kara laiks ir nepārtraukts latviešu karavīru traģēdijas laiks. Ja mēs atkal izvairāmies atklāti runāt par mūsu leģionāriem, ja mēs nepasakām paši šeit, Saeimā, savu viedokli, mēs atkal atgādināsim strausus, neko citu vairāk. Mēs atkal teiksim tā: labāk nerunāsim par viņiem, lai pasaulē nekas nenotiek.

Tieši tāpēc mūs visur var visādi aiztikt, tāpēc, ka mēs neesam pauduši savu viedokli. Skaidri un gaiši pateikt, vai mūsos kaut kas ir palicis, kas varētu mums likt atcerēties to, ko ir izcietis latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā. Vai mēs izvairīsimies un uzskatīsim, ka nav vajadzīgs, nav nepieciešams atcerēties šādas dienas? Cik ilgi mēs ļausim ar sevi rīkoties? Gadiem ilgi mēs varējām mierīgi atzīmēt 16.martu, piedalīties, kas gribēja, un nevienu tas neinteresēja, neviena valsts par to nekādus protestus neizteica. Augstākās padomes darbības laikā deputāti pat piecēlās, godinot leģionārus, kas ir noticis pa šiem gadiem? Kas ir mainījies? Vienīgi tas, ka leģionāru ir kļuvis mazāk, ņemot vērā viņu cienījamo vecumu. Un tagad atkal mums ir iespēja iedibināt vienu dienu, nosacīt šo 16.martu, kas ļautu mums atcerēties to, ko latviešu karavīrs ir pārcietis Otrā pasaules kara laikā. Ja mēs to neizdarām, šīs debates ap leģionāriem turpināsies, un ne vairs kā vēsturiskas patiesības noskaidrošana, bet kā viena vai otra grupējuma vēlme pasniegt attiecīgos notikumus sev vēlamā gaisotnē. Bet, lūk, tieši par šo traģēdiju, ko ir izcietuši mūsu karavīri, vismazāk daudzi runā. Runā tikai par attiecīgo politisko piegaršu. Un tieši tāpēc mūsu apvienība aicina latviešu cilvēkus, latviešu deputātus, atcerēties latviešu karavīru, nebaidīties no vēsturiskās patiesības, nebaidīties atgādināt par to, ka diemžēl Otrā pasaules kara laikā latviešu karavīram nebija lemts cīnīties zem Latvijas karoga, diemžēl, bet viņš to labprāt būtu darījis. Es aicinu, kolēģi, atcerēsimies savus karavīrus un iedibināsim šo atceres dienu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Attiecībā par leģionāriem gandrīz visam, ko teica Dobeļa kungs, var piekrist. Tā tiešām bija daudz cietusī mūsu tautas daļa, un nevienam nav tiesības par viņiem smieties vai saukt viņus pazemojošos vārdos. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izskatot šo jautājumu, publiski un kategoriski ne tikai norobežojās, bet nosodīja visus ne tikai Maskavas, bet arī vietējo prosociālistiski noskaņoto cilvēku vai spēku izteikumus par leģionāriem. Tajā pašā laikā, Dobeļa kungs un kolēģi deputāti, cik ilgi mēs taisīsim politiku no Latvijas tautas traģēdijas? Latviešu karavīrs ļoti bieži arī pret savu gribu cīnījās pretējā pusē. Mums nav tiesību, pirmkārt, kā Dobeļa kungs pareizi teica, nepateikt taisnību par leģionāriem, bet tas jāpasaka nevis politiskajām partijām, bet tas jāpasaka valstij kā tādai. Mums daudzi jautājumi pat Valsts prezidenta līmenī tiek deleģēti uz Saeimu, lai mēs izšķiram. Valsts prezidents šajā gadījumā nav rīkojies korekti, lūgdams politiskās partijas izvērtēt Latvijas pagātni. Šajā situācijā tā var būt tikai politizēšana, un patiesība netiks noskaidrota. Valstij kā tādai un zinātniekiem ir jāpasaka, un tā ir liela kļūda, ka valdība pateica, ka nepiedalīsimies leģionāru pasākumā, bet nepateica — kāpēc un kas no tā izriet. Nezinošs cilvēks var domāt, ka tas ir kaut kas slikts un, ja mēs nepasakām līdz galam, un šeit atkal taisnība Dobeļa kungam, tad ar to spekulē ne tikai Maskavā, bet spekulē arī mūsu krievvalodīgajā, piedodiet par izteicienu, presē.

Bet, atkārtoju, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ar milzīgām pūlēm 5.Saeimas laikā spēja pieņemt Politiski represēto likumu tā, ka tas neaizvaino nevienu mūsu tautas daudzcietušo daļu. Ir mums vēsturē lietas un fakti, uz kuru pamata var kacināt un tracināt tautu. Un es negribētu, ka, pieņemot šo, pareizāk, pieņemot kolēģu priekšlikumu no frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai", pēc tam nāks no cita spārna atkal apvienot visus 9.un 23.februārus, un 9.maijus. Negribu no tautas pagātnes sāpes taisīt politiku, tas bija vienīgais iemesls, kāpēc mūsu komisija lūdz neatbalstīt šo priekšlikumu, citu iemeslu nebija. Vēl jo vairāk, ja būs kādi priekšlikumi, kas aizskars šo daļu, kura 50 gadus tika noniecināta un vajāta, mēs vērsīsimies pret šādiem uzbrukumiem, bet ļoti lūdzu, godātie kolēģi, domāt īsti valstiski, jo no šādām it kā nevainīgām lietām taisa politiku arī Austrumos, bet tas mani mazāk interesētu, taisa politiku arī mūsu pašu politiķi un Latvijā, varbūt arī iekšienē esošie, ne sevišķi lojālie spēki. Lūdzu atbalstīt Cilvēktiesību komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es arī biju tas grēkāzis, kas gāja piemiņas brīdī pie Brīvības pieminekļa un kapos atcerēties tos upurus, ko nesa latviešu tauta otra okupanta — Vācijas rīcības dēļ, hitleriskās Vācijas rīcības dēļ. Šajā sakarā es gribu vēlreiz teikt, ka mūsu Ārlietu ministrijas un mūsu valdības slinkuma dēļ visus septiņus, nu jau vairāk, neatkarības gadus nav nekas darīts, lai pasaules sabiedrisko domu un pasaules valdībām izskaidrotu, kas tad īsti bija tie "Waffen SS"? Kāpēc nepaskaidroja to, kas te bija zināms katrai leģionāra mātei? Un pats, būdams pusaudzis, redzēju, kad ieraudzīja mātes tajā formā leģionārus ar SS vai, kā viņa teica, "zibenszīmēm" uz apkakles, tad viņas šausmās saķēra galvu un teica: "Šie cilvēki nolemti nāvei, jo viņus pretinieks gūstā neņem."

"Waffen SS" tika uzlikts Latvijas un citu tautu iesauktajiem leģionāriem kā zīme, lai viņi nemēģina iet gūstā, tas bija vienkārši gudrs fašistu gājiens. Un, ja tas nav izskaidrots pasaulei, ja šie pasaules cilvēki, kas tiešām tādu nelielu detaļu nesaprot, tad to vajadzēja izskaidrot mūsu valdībai, to vajadzēja izskaidrot Ārlietu ministrijai, kura patiešām šajos septiņos gados neko nav darījusi.

Un man ir tad jautājums Dobelim, kas te runāja, un visai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — jūs jau labu laiku esat valdības vadītāji, un jūsu pakļautībā ir arī ārlietu ministrs, kāpēc jūs neprasījāt, lai vismaz viņš kaut ko sāk šajā virzienā darīt? Kāpēc jūs tagad, gluži otrādi, atbalstāt aplamo Valsts prezidenta nosodījumu? Krasta personā nosodījums tika atbalstīts, tāpat tēvzemiešu personā. Nosodījums Leģionāru piemiņas dienas atzīmētājiem, bet, ja jūs saprotat, ka šie pusotra simta tūkstoš jauno puišu faktiski tika tāpat represēti kā izvestie 25.martā un izvestie 14.jūnijā, apmēram tikpat procentuāli viņi neatgriezās šajā pasaulē dzīvi, Latvijā dzīvi neatgriezās. Un mums ir divas atzīmētas oficiālās terora dienas — 25.marts un 14.jūnijs pret PSRS teroru, pret sarkano teroru, un nav nevienas dienas, kas būtu atzīmēta kā terors no fašistiskās, hitleriskās Vācijas puses, un šī viena diena būtu ļoti piemērota, jo šajā dienā sākās šis terors pret spēcīgākajiem Latvijas cilvēkiem, jauniem puišiem un vīriem. Un kāpēc mēs šo faktu neizskaidrojam, tas ir noziegums pret tautu, ja mēs septiņos gados neesam neko izskaidrojuši pasaulei šajā jautājumā. Mēs, Tautas kustība "Latvijai", šajā jautājumā par to, ka Ārlietu ministrija nestrādā, esam griezušies šeit, Saeimā, ar pieprasījumiem un jautājumiem reizes trīs. Visi tie ir noraidīti. Kad tas beigsies? Un nevajadzētu te iztēlot pasaules presi, pasaules tautas par kaut kādiem spekulantiem un nevajadzētu... Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Jurim Kaksītim par komisijas sēdi.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Pulksten 12.30 pēc pārtraukuma paziņošanas komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Anna Seile, Pēteris Tabūns, Andrejs Panteļējevs, Jānis Lagzdiņš, Inese Birzniece, Ernests Jurkāns, Andris Ameriks, Aleksandrs Golubovs, Andris Saulītis, Andris Rubins, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrēties kvorumam! Godātie kolēģi, reģistrējamies kvorumam... Lūdzu rezultātu! 44 deputāti... Celmiņa kungs — 45.

Godātie kolēģi, es lūdzu atgriezties sēžu zālē. Turpināsim darbu. Kā jau teicu, šodien strādājam līdz pulksten 15 sakarā ar to, ka daudzi deputāti dodas uz Baltijas asamblejas sēdi Ventspilī. Lūdzu kolēģus atgriezties sēžu zālē. 47... Vēl trim deputātiem jāienāk, tad varam turpināt... 49... Dilbas kungs ir 50. Runās deputāts Pēteris Tabūns, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tā ažiotāža, kas savijusies ap šo dienu, ap Leģionāru dienu, arī šodien dažu deputātu nesapratne, kas runāja šeit no tribīnes, ir vērsta, es teikšu skaidri un gaiši, pret Latviju kā neatkarīgu, latvisku valsti, pret mūsu suverēnajām tiesībām, tiesībām pašiem lemt, kādu dienu atcerēties, kādu dienu atzīmēt. Vai tad tas nav skaidrs?

Mauliņa kungs, jūs mēģinājāt... diemžēl nav zālē... ir... it kā izteikt kaut kādus pārmetumus "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Es absolūti noraidu un nepieņemu, jo es un mani kolēģi esmu un būšu par saviem tautasbrāļiem (No zāles: "Tikai vārdos."), arī par leģionāriem un ar leģionāriem. Jo tieši mēs bijām šajā dienā, un atminieties, šajā prokrieviskajā avīzē "Čas" bija mūsu fotogrāfija un virsraksts, es nerunāšu krievu mēlē, bet tulkojumā tas bija apmēram tā — viņi apkaunoja mūsu valsti. Un es jau reiz teicu no šīs tribīnes — kas tad tā ir par valsti, kuru apkaunojis Tabūns un "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK cilvēki? Vai tad tā vairs nav latviešu valsts? Vai tā nav vairs mana valsts? Tā ir nepilsoņu valsts? Lūk, uz šādu virzību mēs brīžiem ejam.

Un, Seiksta kungs... Mani patiešām nepārsteidza vairs absolūti nemaz jūsu mīkstmugurība. Un velti jūs runājat par tautas tracināšanu un kacināšanu. Redziet, cik zemu var nolaisties, es atvainojos, viens deputāts, kurš no tribīnes paziņo, ka godināt savus karavīrus, savus tautas brāļus, kritušos un dzīvos, kuri izgājuši šos drausmīgos ceļus, kuros ierāva mūs kara vētras, par tracināšanu un kacināšanu. Un tā nav politikas taisīšana. Es atgādināšu, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK visus pēdējos gadus un ne tikai pēdējos ir atzīmējusi šo dienu, ir gājusi pie leģionāru piemiņas vietām un uzstādījusi šīs piemiņas vietas. Bet šogad citu svešu varu ietekmē mēs pēkšņi esam sākuši baidīties. Tad es teikšu, ka mēs baidāmies vienkārši paši no sevis, baidāmies paši no savas vēstures. Kā mēs varam atteikties no tās? (Starpsauciens: "Nevaram!") Un no saviem karavīriem? Es saprotu, ka Krievijai nepatīk. Bet tā ir mūsu darīšana, nevis Krievijas darīšana, un būtu dīvaini, ka Krievijai patiktu tas! Bet tāpēc jau nav jāizdabā, un tāpēc jau šodien jālemj tā, kā tas pieklājas mums — neatkarīgai valstij un neatkarīgas valsts pilsoņiem. Vēl vairāk — latviešiem. (No zāles: "Bet ko darīt ar nelatviešiem?")

Es aicinu iegaumēt, kolēģi, un atcerēties: sit vājos pēdējā laikā, nevis vainīgos. Sit vājos — nevis vainīgos! Sit padevīgos, nevis stipros. Sit lokanos, lunkanos, nevis vīrus, kuri stāv stingri...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

P.Tabūns.

Tāpēc es aicinu atbalstīt "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Sinka

(TB/LNNK). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Pirms nedēļas, ceturtdien, es biju svinīgajā sarīkojumā — koncertā Nacionālajā operā, tā bija... mēs svinējām Izraēlas piecdesmitgadi, un vēstnieks Benhura kungs cita starpā pieminēja kritušos varoņus, kritušos karavīrus, kas krituši par Izraēlas brīvību. Un tajā brīdī man ienāca prātā, ka mums ne vienmēr ir atļauts pieminēt mūsu karavīrus, mūsu kritušos varoņus, kas krita patiesi, krita ar Latvijas brīvības vārdu uz lūpām. Jā, diemžēl... krita arī svešā uniformā tērpti. Bet latviešu leģions mums nekad latviešiem nav bijis zināms kā "Waffen SS" leģions. Tas bija vienkārši latviešu leģions, un mēs zinām, ka pretēji Hāgas konvencijai un citām starptautiskām konvencijām okupētāja vara nedrīkst mobilizēt pakļautos okupētā apgabala iedzīvotājus. Tas notika ar šiem turpat 150 000 vīriem. Un, ja jūs padomājat, ka 150 000 vīru pietuvojās gandrīz totālai mobilizācijai, Latvija tā vienmēr rēķināja, varēja, viņai bija 2 miljoni iedzīvotāju, varēja kara gadījumā salasīt tiešām un vairāk gandrīz ne... kādus 200 000, tātad turpat visus mūsu vīriešus mobilizēja, un, ja kāds atteicās, tad bija cietums un koncentrācijas nometne. Tas arī ir skaidrs, bet lai sevi leģitimētu, tāpat kā Staļina režīms mēģināja sevi leģitimēt, sarīkojot visādas tiesas prāvas, lai tikai beigās nomušītu politiskos un citus viņiem nepatīkamos cilvēkus, tādā pašā veidā Vācija uzlika šo... uzspieda šo brīvprātības zīmogu latviešu karavīriem, bet mēs visi zinām, kā tas bija. Bet tajā laikā pēc kara beigām, kad Staļina režīms visus šos mūsu latviešu karavīrus bija nosaucis par kara noziedzniekiem un nosūtījis uz Gulagu vai tūlīt nošāvis.

Tajā pašā laikā Rietumu sabiedrotie... un tad nu atdzīvināsim šo padomju apzīmējumu — antihitleriskā koalīcija — Rietumu sabiedrotie jau 1946. gada beigās bija pilnīgi... Viņi bija rehabilitējuši mūsu leģionārus un arī Igaunijas leģionārus. Tā lieta bija totāli izmeklēta, un mūsu karavīriem izdeva bēgļu pases, viņi sanāca visi bēgļu nometnēs, un tādas vietas Vācijā kā Manheima, Kauzerslauterna amerikāņu okupācijas zonā, Bīlefelda, Menšengladbaha Anglijas okupācijas zonā redzēja bijušos leģionārus tērptus amerikāņu un angļu uniformās un amerikāņu zonā sargājam dažādas amerikāņu armijas ēkas vai veicam citus pienākumus kā sardžu vīri. Mums bija veselas rotas — sardžu rotas. Angļu zonā viņi izpildīja transporta un darba pienākumus vienībās. Un pēc tam visiem šiem bijušajiem leģionāriem deva iespēju braukt uz Angliju, uz Ameriku, Austrāliju, Kanādu un citām valstīm darbā kā jebkuram citam latviešu bēglim.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes pagājušas...

J.Sinka.

Tā lieta bija izmeklēta, un mūsu karavīrus... Es ļoti atvainojos, vai jūs man vēl vienu minūti nedotu...

Sēdes vadītājs.

Piekrītam? Lūdzu!

J.Sinka.

Paldies! Un mūsu karavīri nebija tur... netika uzskatīti par kara noziedzniekiem, oficiāls slēdziens bija, ka viņiem nekāds sakars nav ar nacistiskās Vācijas SS organizāciju. Tā kā tas būtu jāsaprot, un ko mēs pieminam 16. martā — ir smaga kauja, kur 16. un 19. divīzijas vīri tieši cīnījās uz Latvijas robežām, jo viņi cerēja, kā jūs visi zināt, un to nevajadzētu atkārtot, ka Latvija sasniegs savu brīvību un ka šīs lielvaras būs izputējušas. Bet nu, protams, 1919. gads neatgriezās, un amerikāņi un angļi mūs nenāca glābt. Mēs... mūsu tautai ir jāpiemin varoņus, ne tikai tos, kas krita 1919. gadā, bet kas krita arī pat 1945.gadā, kā to somi ir atzinuši. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un 16.martu ierosināt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Un kāpēc tieši 16.martu?

Es domāju, ka reizi pa visām reizēm tomēr latviešu karavīrs ir pelnījis kādu datumu, lai viņu varonību un viņu piemiņu atzīmētu. Jo tāds ir mūsu Latvijas liktenis, mūsu tēvu un dēlu liktenis, ka mēs esam visos gadsimtos karojuši svešās armijās. Un tikai 1918.gadā mums laimējās karot savā karaspēkā. Kaut gan sākumā arī mūsu pašu tautas brāļu attieksme pret Latvijas armiju bija nievājoša, pat naidīga. Bet šī armija izcīnīja brīvību Latvijai, un Latvija pastāvēja 20 gadus. Un tad nāca 1941. — baigais gads. Un kā tas nāca, es jums tūlīt īsi pateikšu. Jo tā valsts ar to ideoloģiju ārkārtīgi slīpēti rīkojās, jo komunisms virzījās uz savu mērķi neatlaidīgi un pēc skaidri nosprausta plāna. Vispirms tas noslēdza sabiedrošanās līgumu, kas nostāda attiecīgo valsti un tās valdību neizdevīgā situācijā, tad seko militāras defensīvas savienības līgums, kas paver ceļu uz šo zemi, tas ir, uz Latviju marksisma un Engelsa ideju apsēstam boļševiku karaspēkam un tehniķiem, aģitatoriem un tirdzniecības misijām, vispārējām vēlēšanām, kas notiek ar sarkano garnizonu palīdzību, un beigās nāk komunistisku elementu lūgums Maskavai iekļaut šo zemi Padomju savienībā. Šādu darba kārtību jau piedzīvoja Baltijas valstis, tajā skaitā Latvija. To gribēja izmēģināt arī Somijā, bet ar ko tas beidzās Padomju savienībai, to mēs visi zinām.

Un tāpēc nav jābrīnās, kāpēc latviešu karavīrs zināmā mērā brīvprātīgi piespiedu kārtā aizgāja karot tās armijas pusē, kura viņam galīgi nebija pieņemama. Jo citas izejas jau nebija. Pretējā gadījumā būtu bijušas apmēram tādas pašas represijas, kā to darīja Padomju savienība no 1917.gada līdz 1920.gadam. Savās asinsorģijās iznīcināja 2,2 miljonus. No 1932. līdz 1933.gadam vairāk nekā 10 miljonus nomērdēja badā šī marksistiskā valdība Krievijā. 1936.gadā aizveda vairāk nekā 6,5 miljonus no iekarotajām zemēm. 1941.gadā jau līdz 15 miljoniem palielinājās šis skaits. Vai tie nav baismīgi skaitļi? Kur paliek 12 tūkstoš poļu virsnieku 1939.gadā, 1940.gadā, kurus iznīcināja Hatiņas mežā? Un tad lai neietu pret šādu neģēlību karot? Jā, vācu puse nebija daudz labāka. Bet vācu valdībai un armijai bija lieliski skolotāji, Padomju savienības un viņu neģēlīgo darbību rezultāts. Labs skolotājs, es gribēju atkārtot. Tāpēc — drīzāk sakot. Un šie skaitļi met dīvainu, baismu gaismu uz valsti, par kuru angļu radio kara laikā teica, ka tā ir gaužām pateicīga par Staļina organizēto apgaismoto un iecietīgo valdību. Es domāju, viens datums tomēr ir jābūt latviešu karavīriem, kad viņus atceras par viņu varonību. (No zāles: "Ziemassvētki.") Jā, Ziemassvētku kaujas atceres ir. Tās ir kauju atceres tikai. Ir Lāčplēša diena. Jā, bet tā ir uzvaras diena.

Es saprotu, ka jūs māc vēl baiļu sindroms. 16.marts, redziet, kaut kas saistās ar SS, bet jūs arī skaidri zināt, ka tā nav taisnība. Un, ja šodien būtu līdzīga situācija, es domāju, ka daudzi latviešu vīri un jaunekļi aizietu varbūt kādas valsts pusē karot pret šo neģēlību, kas notiek. Tāpēc es ierosinu varbūt atbalstīt šo mūsu priekšlikumu par Latviešu leģionu atceres dienu. Jo rīt apglabā, pārapglabā, precīzāk sakot, apmēram 300 latviešu jaunekļus un vīrus Lestenē. Jo nevarēja to izdarīt 16.martā. Tad vēl bija vēss un auksts, un to dara rīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Par karavīru lietām es varētu runāt, pirmkārt, tādēļ, ka es jau 12 gadus, pēdējos 10 gadus, būdams Alūksnes Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs, sakopju kapus. Sakopju latviešu karavīru kapus, un sakopjam arī tos, kas krituši Otrajā pasaules karā. Jo karavīri nebija vainīgi, ka viņi bija spiesti karot vienā vai otrā pusē. Un šajā sakarā es gribu pateikt arī to, ka visa nelaime sākas ar to, ka mēs, sākot no Valsts prezidenta Ulmaņa kunga un lejāk, ļoti vāji zinām Latvijas vēsturi. Un arī šajā sakarībā gribu pateikt, ja pašlaik pajautātu pat šajā auditorijā, kad bija pirmie Latviešu bataljoni, es pilnīgi esmu pārliecināts, ka daudzi nepateiktu, ka pirmie latviešu bataljoni bija Ziemeļu karā 1701.gadā, un tie formējās un tika apmācīti Litenē. Ko es gribu pateikt? Man liekas, tomēr neskatoties uz to, ka mums agrāk Latvijai bija divas armijas jubilejas, šeit viens kolēģis nepareizi pateica par uzvaras svētkiem. Uzvaras svētki bija 22.jūnijs, Cēsu—Raunas kaujas. 22.jūnijs bija Uzvaras svētki Cēsu—Raunas kauju atcerei. 11.novembris bija Rīgas ieņemšana, Lāčplēša diena. Un šajā sakarībā ko es gribētu pateikt? Manas domas, ka tā vēsture tiek stipri izkropļota tiešām, ja 150 000, praktiski katrs otrs, trešais vīrietis bija armijā, es domāju, ka mēs šo dienu varētu atzīmēt. Manas domas ir tādas.

Varbūt tikai vienu, lai nebūtu tā spļaušana ģīmī, latviešu karavīru piemiņas diena. Jo izmanto to, ka uzlika tās zīmotnes. Un es varu pateikt, tajā laikā, es, būdams bēgļu gaitās mežā, redzēju, kā latviešu leģionārus bez kādas tiesas, par cik viņiem bija tās zīmotnes, apšāva. Un, ja mēs no vēstures, diemžēl vēsturnieki klusē, ka Jelgavā apšāva 500 latviešu jaunekļus, kuri nebija saņēmuši ieročus, kuriem pat it kā nav bijusi forma. Vienīgi bijušas baltas zeķītes, par to, ka viņi negāja, nebija nemaz vēl cīnījušies. Vārdu sakot, viņi bija mobilizēti 16 vai 17 gadu veci.

Un es tomēr aicinātu šo dienu atzīmēt. Tikai mans priekšlikums —, lai būtu latviešu karavīru piemiņas diena. Un, neapšaubāmi, tā diena ir jāatzīmē. Tādas ir manas domas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis

(TKL). Cienījamie kolēģi! Es šeit neesmu nācis, lai kādam izteiktu pārmetumus vai arī lai runātu par bailēm. Manuprāt, latviešu karavīrs 20.gadsimtā ir piedzīvojis ļoti neapskaužamu likteni, jo viņam reti ir bijusi iespēja cīnīties tiešām par savu valsti un zem sava karoga. Runājot par šo priekšlikumu, es tomēr gribētu vērst uzmanību, ka tas ir sasteigts. Nav sagatavota pietiekama bāze, skaidrojums, nav sagatavota sabiedrība ne Latvijā, ne arī Rietumos. Jā, latviešiem viss ir skaidrs — kas cīnījās leģionā un par ko viņi cīnījās. Bet ar to diemžēl šodien nepietiek. Mums ir jāredz tālāk par mūsu valsts robežām. Mums ir jādomā par to, kā šo faktu novērtē Eiropā, kā to novērtē Parīzē vai Londonā, kur tie paši vācu bruņotie spēki grāva šīs pilsētas un bendēja šos cilvēkus. Un tur šo faktu lasīs tie cilvēki, kuri nezina vēsturi. Un viņiem šī Leģiona diena Latvijā tiešām izskatīsies pavisam savādāka.

Tātad principā jautājums ir par to, kāpēc mēs esam tādā situācijā, kādā mēs esam? Jā, tik tiešām, kāpēc Valsts prezidents kā bruņoto spēku augstākais vadonis, kāpēc līdzšinējie aizsardzības ministri nav paveikuši mūsu bruņoto spēku ideoloģijas, vēstures sakārtošanu? Kāpēc tas nav izdarīts? Un šodien mēs faktiski plūcam šos augļus.

Runājot par leģionu. Es vismaz esmu bijis viens no tiem, kas ir izveidojis Zemessardzē padomnieku rotu savā laikā, kad es biju Zemessardzes priekšnieks. Un šī rota darbojas šodien. Un, kā jūs zināt, šajā padomnieku rotā sastāv leģionāri, un viņiem ir bijusi iespēja, un Zemessardze novirzīja tam līdzekļus. Domājot par leģionāriem, domājot tiešām par šiem karavīriem, bet šodien joprojām ar to ir par maz.

Tātad šodien ir jādomā par karavīru, vai viņš karoja vācu bruņotajos spēkos, vai tam ir kāds sakars ar Latvijas valstiskumu, vai tam ir kāds sakars? Leģions taču nekaroja par Latvijas valsti. Jā, karavīrs savā sirdī karoja. Tātad joprojām ir jārunā nevis par šo leģionu kā formu, bet par latvie- šu karavīru, pareizi šeit tika teikts. Mums ir jāizveido šī diena —Latvijas karavīru piemiņas diena. Lai diemžēl pieminētu tos karavīrus, kuri ar savu sirdi un pārliecību, valkājot svešus formas tērpus, izmantojot vēsturiskās iespējas, ticot Latvijas valstij, diemžēl nevarēja to izdarīt godam tā, kā viņiem būtu bijis iespējams to izdarīt, karojot savos bruņotajos spēkos. Ar Lāčplēša dienu ir par maz. Šeit tika teikts, ka mums nav. Mums ir Lāčplēša diena, ir 11.novembris. Ja mēs neprotam paši šos svētkus veltīt visiem latviešu karavīriem, tad tā ir mūsu vaina, tā ir mūsu neorganizētība un nespēja šos svētkus par tādiem pārvērst. Kur katram latviešu karavīram ir sava vieta. Tātad meklēsim, noformēsim, arī atradīsim leģionam vietu šajos svētkos, vienotajos svētkos, nesadalīsim latviešu karavīram, katram karavīram savu dienu. Mums ir vieni svētki un viens karavīrs, un viena valsts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt jājautā, vai šodien un šis laiks ir īstais, kad mums runāt par Leģiona karavīru piemiņas dienu. Tieši pašreiz. Jādomā. Es atceros grāmatu par Baigo gadu no piecu gadu vecuma. Un tas man bija visspēcīgākais, vissatriecošākais iespaids mana mūža garumā. Atceros vēl Armēnijas zemesstrīces ainavas un atceros Krievijas televīzijas pārraidi par Čečeniju. Šeit es redzēju Krievijas karaspēku, 17 — 18 gadus vecus, sakrautus kaudzē kā malku. Kas ir šie Krievijas bērni? Vai viņi ir varoņi, vai viņi ir upuri? Vai viņi ir kādas varas naudas, kādu spēļu nogalināti? Tas viss sasaucas ar latviešu leģionāriem. Es gribu citēt Nikolaju Romanovski — Latvijas Nacionālās karavīru biedrības priekšsēdētāju, kurš saka: "Leģionā latviešu karavīri tika pie ieročiem, lai cīnītos. Ne jau par Lielvācijas interesēm, bet gan par savu zemi, lai nepieļautu Baigā gada atkārtošanos. Mēs cīnījāmies par savu zemi, pret tiem, kas mums bija darījuši pāri. Un nenožēlojam, ka to darījam.

Mums bija tiesības to darīt. Latviešu leģionāru varonība nomazgāja kauna traipu, ko guvām 1940.gadā, bez cīņas atdodot savu zemi iebrucējiem."

Varbūt arī tas ir iemesls, kāpēc viņus šodien tik ļoti cenšas nomelnot. Manuprāt, tieši vāji strādā mūsu Ārlietu ministriju. Ja nebūtu šis konflikts ar notikušo leģionāru gājienu, kurš notika tāpat kā parasti, ja būtu skaidrots, ka tiešām leģionāri cīnījās ar domu sirdī par Latvijas neatkarību.

Varbūt tā bija utopija toreiz, bet katrā ziņā vajag pieminēt, ka ir bijusi ģenerāļa Kureļa vadītā grupa, kura nostājās pret nacismu, pret fašimu, pret Vērmahtu, pāri par 300 cilvēkiem, kuru virsnieki bija nošauti turpat, kur kādreiz bija apglabāti pēc eksekūcijām, ko vācieši bija darījuši, ebreji Šķēdes Jūrmalā.

Manuprāt, šādi skaidrojumi būtu palīdzējuši Rietumiem izprast, jo tiešām kā Jānis Jurkāns kādreiz teica: "Rietumi mūs nesapratīs!" Jā, nesapratīs. Ja mums nebūs patriotisma, latviskuma un pašcieņas. Nesapratīs un necienīs ne Austrumi, ne Rietumi, jo gļēvus iztapoņus ar saliektām mugurām neciena neviens. Rainis ir teicis: "Lielāka negoda pasaulē nava, lūgties tā paša, kas tevi kāva!"

Manuprāt, tie ir upuri. Čečenijā kritušie krievu bērni. Arī tie bija bērni — leģionāri. Arī 17 — 18 gadus veci jaunekļi, kas bija kā spēle lielvaru, tātad arī kapitāla politikas un politiķu rokās. Manuprāt, būtu ļoti pareizi, ja mēs šodien atcerētos visus Latvijas karavīrus, gan arī tos, kuri krita, komunistiskās ideoloģijas apmāti, kas arī it kā cīnījās par Latvijas neatkarību. Lūk, Ļeņins bija solījis neatkarīgu Latvijas valsti, ja viņi palīdzēs boļševikiem — komunistiem cīnīties ar Krieviju, ar cara Krieviju.

Grūti izvērtēt šodien, vai mums ir tieši šodien nepieciešams balsot par Leģionāru piemiņas dienu. Manuprāt, Latvijas karavīru piemiņas diena būtu pareiza diena, kurā mēs atcerētos visus šos upurus, kas pierunāti, apkrāpti piedalījās dažādās cīņās, šad tad izkaudami viens otru. Mēs zinām, ka Džūkstē tēvs cīnījās pret dēlu, brālis pret brāli. Vai mums tieši šodien būtu jārisina šis jautājums par Leģionāru piemiņas dienu. Es domāju, ka viņi neapvainosies, ja mēs atzīmētu kā Latvijas karavīru...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Ozoliņš.

... piemiņas dienu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ir savādi klausīties, ka mēs šeit, Saeimas deputāti, septiņus gadus pēc savas neatkarības pasludināšanas te spriedelējam, kā vajadzēja un ko vajadzēja darīt. Tas bija mūsu uzdevums — to darīt. Tad, kad bija ģenerāļa Bangerska pārapbedīšana, nezin kāpēc neviens nespriedelēja, vai vajadzēja prasīt padomu Austrumiem, vai vajadzēja prasīt padomu Rietumiem. Mēs apbedījām latviešu karavīru un piedalījāmies tur, un nekāda liela trokšņa nebija nezin kāpēc? Tāpēc, ka tanī brīdī tas troksnis nevienam nebija vajadzīgs.

Mēs esam daudzus gadus bijuši kopā ar leģionāriem. Daudzus gadus. Arī pirms 1990.gada. Es tikai daudzus tur neesmu redzējis. Un būsim arī kopā uz priekšu un nesaistīsim to ne ar kādu politiku! Tā nu zīmīgi ir sanācis, ka tieši rīt Lestenē pulksten 12.00 svinīgi atklās Brāļu kapus, kur apbedīs mūsu leģionārus. Aicinu vismaz, kam kaut cik goda jūtas ir, atbraukt tur un piedalīties šinī pasākumā. Mūsu biedri, mūsu apvienības biedri ir piedalījušies šajos pārapbedīšanas darbos un nav prasījuši ne Rietumiem, ne Austrumiem padomu, un nav skrējuši izskaidroties kaut kur. Viņi ir vienkārši darījuši savu darbu. Mūsu vēsture ir mūsu rokās. Mums nav jābraukā pa pasauli un jātaisnojas par to, ko mēs esam izcietuši. Mūsu priekšā būtu jātaisnojas gan Austrumiem, gan Rietumiem, kuru nodevības dēļ mums to ir nācies ciest. Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Padomes kalpi un tauta! Latvijas leģiona vēsture ir mums visiem varbūt zināma, un ja ne, tad mēs viņā varētu iedziļināties. Ir grāmata, kuru Zemgalis rakstīja it kā par manu tēvu, bet tur trešdaļa no tās grāmatas ir par leģiona formēšanas sarežģījumiem. Vācieši, ienākuši Latvijā, gaidīja un pieprasīja tiesības mobilizēties. Četrus gadus latviešu vadoņi viņiem to noliedza. Cik es saprotu, no tiem 9 direktoriem, kuri strādāja paralēli valdībā, bija 27 nāvessodi, ko izcieta lielāko daļu tāpēc, ka viņi teica: "Nē! Jums ir jāizlemj, vai jūs esat mūs atbrīvojuši, tad mēs lemsim. Jeb jūs esat mūs okupējuši, un tad jums nav tiesību saukt mūsu puišus karā!" Tur bija daudz varoņu, kas stāvēja briesmu priekšā un vienkārši stūrgalvīgi atkārtoja pozīciju: "Ja jūs esat mūs okupējuši, tad jums nav tiesību. Ja mēs esam brīvi, mēs paši lemsim."

Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka latviešu virsniekos bija tā griba, ka latviešiem kara beigās būs ieroči, būs sagatavots karaspēks. Un viņiem veicās. "Kurzemes katlā" bija iespēja, bija tā cerība tautā, ka izcīnīsim atkal par jaunu mūsu brīvību. Bet tas, ka tieši mūsu latviešu varasvīri šodien ir izveidojuši situāciju, ka šie puiši, kas klīda no visas Latvijas malām uz Kurzemi, lai cīnītos par Latvijas brīvību, ka viņus varētu šodien saukt par fašistiem. To izdarīja mūsu Valsts prezidents. To izdarīja mūsu ārlietu ministri. To izdarīja mūsu šodienas valstsvīri, kas nemāk... O’ nemāk! Es neticu, ka viņi nemāk. Es ticu, ka tā ir tīra nodevība. Ja mēs šodien nolemsim, ka mēs necienīsim tos, kas gāja bojā "Kurzemes katlā", tas būtu gandrīz tas pats, kā necienīt tos, kas gāja 1918.gadā cīņā par brīvību. Tas būtu tāpat, ka mēs necienītu šodien Heini Lāmu.

Es saprotu, cik sarežģīta ir šī situācija mūsu valstī, ka valda tie, kas sūtīja latviešu patriotus uz Sibīriju, ka valda tādi, kas savas karjeras startus guva un varbūt arī šodien savas pozīcijas guva tāpēc, ka viņi ir uzticīgi svešām varām. Bet lūgt, lai mēs noliedzam mūsu tautas varoņus, tas ir pilnīgi, manuprāt, beidzamais morālais sitiens. Tas ir nepieņemams variants! Un nedrīkst būt! Ja mūsu tautas varoņi kļūs tāpēc, ka citi mūsu tautas ienaidnieki grib viņus pataisīt par bezpersonām, par kaut kādiem internacionāliem gangsteriem, tad mūsu tauta izputēs.

Es zinu, cik maz mūsu nacionālais bloks ir darījis beidzamos 7 — 8 gadus. Es zinu, ka Birkava kungs mums Ārlietu komisijā skaidroja, ka amerikāņi viņam teikuši: "Skaidrojiet mazāk, jums jau neviens neticēs tā kā tā!" Bet vai mums ir tik svarīgi, ko citi tic vai netic par mums, mums ir pašiem jātic sev. Mūsu tauta ir pilna ar varoņiem, kuri ir cietuši. Tie, kuri tika izsūtīti, Māri Grīnblata kungs, uz Sibīriju, lielākā daļa bija nevainīgi, ne tā, kā jūs stāstāt grāmatā.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Ticēsim mūsu varoņiemun, būsim viņiem uzticīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts — otro reizi.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es vienmēr esmu mācīts it sevišķi cienīt cita cilvēka pārliecību. Es uzskatu zem sava goda, piedodiet, deputātam Pēterim Tabūnam — es gribu tikai viņam ieteikt pamācīties no savas partijas biedriem. Vienkārši šajā gadījumā no Grīga, no Seiles, kuri prot aizstāvēt savu pārliecību, nevis zemiski uzbrukt citiem, ar kuriem jūs atrodaties vienā koalīcijā. Es aicinu domāt par saskaņu sabiedrībā, es aicinu domāt par valsts starptautisko prestižu — atbalstīt Cilvēktiesību komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre — otro reizi.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Ka latviešu karavīri ir pelnījuši godu, tas ir skaidrs, man liekas, gandrīz visiem zālē sēdošajiem. Bet mēs nedrīkstam rīkoties tā, ka, izrādot mīlestību, katrs turēsim pie vienas kājas un to "bērnu", šeit es domāju — karavīru, saplosīsim. Mans priekšlikums tomēr būtu pašreizējā momentā, mēs redzam, kāda attieksme ir Rietumos un Austrumos, izstrādāt alternatīvu projektu Latviešu karavīru piemiņas dienai. Vienoties tikpat labi ar "Tēvzemei un Brīvībai", visi pārējie — Latviešu karavīru biedrība, "Daugavas Vanagi".

Latviešu karavīru piemiņas diena, šajā gadījumā konkrēti varētu būt vairāki datumi. Tas datums varētu arī būt kara izbeigšana Eiropā — 8.maijā, nevis Uzvaras svētki, bet karavīru piemiņas diena. Var būt arī citā laikā. Es domāju, ka šeit ir jāgatavo kaut kāds kompromiss, jo tas vārds "leģiona" izsauc tādu reakciju kā Rietumos, tā Austrumos. Es gribu teikt, kaut es atbalstu karavīrus, tādā redakcijā es esmu spiests atturēties. Es gribētu alternatīvu likumprojektu sagatavot un iesniegt.

Sēdes vadītājs.

Ervids Grinovskis — LZS, KDS frakcija.

E.Grinovskis

(LZS, KDS). Cienītā Saeima! Aizmirstiet uz brīdi, ka ar jums runā 6.Saeimas deputāts. Es šodien nerunāšu šajā kvalitātē, bet es runāšu tajā kvalitātē, kas es biju 1944.gada rudenī, 1945.gadā. Kad es, sākdams nacionālā partizāna gaitas un savas konspirācijas trūkuma dēļ, kritu par upuri neģēlīgai nodevībai un atrados čekas kazemātos Lielauces pilī. Ko es tur pārdzīvoju, to es neteikšu, to jūs paši redzat, ka man ir skaistāki zobi kā Merilinai Monro, un to es ieguvu tur, pārējo, tas ir Lielauces kazemātos. Pārējo jūs paši varat saprast, bet par to, ka es toreiz atrados šajā vietā, man nākas reizēm dzirdēt pārmetumus arī šeit, Saeimā.

Un šajā kontekstā, ko mēs šodien apspriežam, es atbalstītu vislabprātāk pēc savas tādas iekšējas sirdsapziņas, pēc sirdsbalss atceroties to, kas pārdzīvots, Leģiona piemiņas dienu, bet tā kā esmu arī... ka manī piemīt arī kaut kas no reālpolitiķa, es, ja būs balsošana, nobalsotu par Latviešu karavīra piemiņas dienu. Tur vajadzētu izstrādāt nolikumu, kaut ko koncepcijai līdzīgu, kur sadalīt akcentus. Šeit īpaši paceļas jautājums, kā izturēties pret tiem latviešiem, kas cīnījās pretējā pusē 43.gvardes divīzijā, 308.divīzijā, pēdējā es arī nokļuvu kara laika beigās un tiku vēl ievainots, varu atzīmēt sekojošu faktu, ko daudzi nezin, ka tad, kad Latvijā sākās salna pavasarī 1959.gadā, toreizējā Pelšes un Vosa "kliķe" krasi norobežojās arī no 43.gvardes divīzijas, tā kļuva neuzticama un nevēlama, un daži aktīvākie šīs divīzijas cīnītāji tika represēti tādā veidā, kā toreiz tas bija pieņemts. Tā kā arī šeit mēs viennozīmīgi vērtēt nevaram, kas to dara, tas nezina vēsturi. Tādēļ es savu uzstāšanos beidzu ar to, lai tiktu atzīmēta Latviešu karavīru piemiņas diena, un es to saku ne tik daudz savā vārdā, bet savas mātes vārdā, ko viņa piedzīvoja fiziski tajā dienā, kad mani arestēja. Tātad mums nav morālu tiesību aizmirst latviešu karavīrus. Un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šīsdienas diskusija par šo tematu Saeimā apliecina vienu lielu mācību, proti, Latvijas valstī nav skaidra valstiska attieksme pret savu karavīru. Un tas ir ārkārtīgi sāpīgi. Šodien vieni aizstāv vienu karavīru veidu, citi aizstāv citu, bet tas ir latviešu karavīrs laikmetu griežos. Un es domāju, ja mums būtu skaidra valstiskā attieksme pret savu karavīru, tad tāds stāvoklis pat iedomājams nebūtu, ka vienu gadu latviešu leģiona vīrus cildina un citā gadā par to, ka valstsvīri, deputāti, piedalās viņu salidojumā, atceroties kritušos kaujas biedrus, par to valdība norobežojas un par to atlaiž bruņoto spēku komandieri vai piespiež uzrakstīt atteikumu. Tas ir nonsens, tas ir brīnums, kas notiek. Un tāpēc šīsdienas ieteikumu par attiecīgās svētku dienas iedibināšanu, atceres dienas iedibināšanu, to varētu nosaukt par ziediņiem, saknes ir jāmeklē dziļāk. Un, es domāju, vismaz trīs līmeņos. Un pirmajam līmenim būtu jābūt valstiskās attieksmes formulējumam. Un šeit Saeimai ir jāsaka savs vārds, vai nu pieņemot kādu deklarāciju, vai citādā veidā, bet valstiskā attieksme ir jāizsaka viennozīmīgi, lai mūsu valstsvīri, vienu nedēļu sacīdami tā, pēc divām nedēļām nesaka pilnīgi pretējo.

Otrs līmenis, tas ir vēsturiskās patiesības izpētes līmenis. Mums ir Vēstures institūts Zinātņu akadēmijā un ilgus gadus pastāv, bet vēl nav skaidrības, nav monogrāfiska darba, kurā būtu apskatīts jautājums "Latviešu karavīrs laikmeta griežos". Visos aspektos, objektīvi, tāda darba nav, bet tādam būtu jābūt, jo šajos vēstures institūtos un augstskolas vēstures katedrās strādā pietiekoši nopietni speciālisti un gudri cilvēki.

Un visbeidzot trešais līmenis, kādā būtu jāstrādā, tas ir neapšaubāmi skaidrojuma līmenis. Šeit nosodīja to, ka mēs skatāmies, kāda būs atsauce Rietumos vai Austrumos, es piekrītu Dobeļa kungam, ka viņiem būtu jātaisnojās Latvijas priekšā, nevis mums jāmēģina taisnoties viņu priekšā, bet nav runa par taisnošanos, ir runa par mūsu viedokļa skaidrojumu. Un šeit mēs atkal nonākam pie mūsu Ārlietu ministrijas, ka arī šajā jomā izdarījusi to elementāro lietu, nu kas būtu bijis jāizdara, bet tas nav izdarīts. Lūk, tas būtu jāizdara, un kas attiecas uz atsauci Rietumos un Austrumos, tā ir jāņem vērā, neapšaubāmi, bet jāpatur mums sava pašcieņa un savs gods, un attieksme pret latviešu karavīru. Es domāju, nevis domāju, bet esmu pārliecināts, ka šodien es balsošu par to priekšlikumu, kas ir iesniegts, lai tāda atceres diena būtu, un ja kādam ir priekšlikumi — nosaukumu mainīt, to var izdarīt uz trešo lasījumu. Paldies, kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Daudz kas pareizi un patiesi tika vērsts beidzamās divās runās. Es gribētu pielikt to, ka mēs pagaidām esam aizsardzības pozīcijā, mums būtu jāpieņem kāda deklarācija par to, kas īsti šeit Otrā pasaules karā notika, paskaidrot, ka bija tās okupācijas, ka bija tās mobilizācijas. Ka bija abas varas nežēlīgas, ka mūsu zaldāts smagi cieta, ka visās zemēs ir kādi zvēri, mums bija savs "arājs", bet nebija tā, ka Latvijas valdība ir kādreiz bijusi par ebreju iznīcināšanu vai ka latviešu "Waffen SS" bija patiešām brīvprātīgi zaldāti, policijas vienības. Mums ir to vēsturi jāpaskaidro ar deklarāciju, ko mums vajadzētu šeit, Saeimā, pieņemt, ka mēs bijām okupēti, bet tikai jābūt dziļākiem, lai to maiņu mēs varētu parādīt. Visa pasaule ir pret Hitleru, visa pasaule ir pret Staļinu, bet kaut kādi pasaule kļūst arī pret mums. Mūsu vadoņi ir pilnīgi tautas nodevēji, ja viņi nespēj mums parādīt ceļu jeb paši nespēj tādas deklarācijas izveidot, un mums pret šito nodevību būtu jācīnās.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka otro reizi. Es aicinu balsot par šo likumprojektu un uz trešo lasījumu, varbūt tik tiešām pamainīt šīs atceres dienas nosaukumu, jo tas ir nepieciešami. Faktiski es paliktu pie nosaukuma "leģions", Leģiona atceres diena, bet tomēr tas bija leģions, kas veica, leģiona karavīri, kas veica šo varoņdarbu Kurzemes katlā, un no leģiona arī atdalījušies karavīri 1944.gada 18.novembrī sasita lupatās Vilhelma rīkļurāvēju savos krastos, tos, kas bendēja latviešu tautu. Vai tie nebija latviešu karavīri, kas piedalījās padomju armijas represijās pret Ungāriju 1968.gadā? (No zāles: "1956.gadā.") Piedodiet, 1956.gadā. Vai tie nebija arī latviešu karavīri, kas piedalījās padomju armijā arī Čehoslovākijā? Tāpat Afganistānā, vai tā nav traģēdija? Varbūt šādā atceres datumā mēs varētu... Daudz politiķu iet skolās un sanāksmēs, sarīkojumos, un skaidrot, ka vienreiz par visām reizēm pietiek latviešu karavīram karot svešās armijās, ka viņam ir jābūt karavīram savā zemē, jo latviešu karavīrs jau nav gribējis nekad iet un iekarot svešas zemes. Un pareizi šeit Liepas kungs sacīja, ka šeit šodien mēs varētu ar savu balsojumu pirmajā līmenī izteikt to valstisko pieeju šādam jautājumam. Un tad tie pārējie līmeņi būtu jau paši par sevi. Es zinu, ka arī Valsts prezidents ir zināmā mērā aizstāvējis un skaidrojis pasaulē šo situāciju par 16.martu un par leģionu, es zinu, ka arī Ministru prezidents Guntars Krasts ir runājis. Un neskatoties uz to, ka mēs esam maza valsts un mazskaitlīga tauta, es domāju, ka mums ir jārunā, un tas nenozīmē, ka nebūtu jārunā, jo Igaunijas valdība arī ir mēģinājusi, gan pat ieguldot zināmus naudas līdzekļus, lai propagandētu viņu karavīru piedalīšanos vācu armijas pusē. Nu, arī nav izdevies viņiem pārliecināt daudz pasaulē, daudzskaitlīgi lielajā pasaulē šo traģēdiju, bet ir jācenšas par to. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas. Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ne jūs, ne kādu citu ar šī mikrofona un radio palīdzību nevajadzētu pārliecināt, ka latviešu tautai Otrais pasaules karš zināmā mērā bija pilsoņu karš un latviešu puiši bija spiesti karot, bija spiesti, es gribu uzsvērt šo vārdu, abās pusēs, un īstenībā, lai ko viņi nedomā, vai viņi cīnījās par dzimteni, vai viņi cīnījās par kādu citu ideju, un kāda nebūtu šī ideja, rezultāts bija tāds, ka gāja bojā mūsu cilvēki, gāja bojā latvieši, un faktiski mēs kā tauta tikām jau tad lielā mērā samalti.

Bet es gribētu runāt par kaut ko citu. Cienījamie kolēģi, šeit izskanēja arī no "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas puses iespēja... Ņemot vērā tiešām Latvijas sarežģīto likteni ne tikai Otrajā pasaules karā, bet arī Pirmā pasaules kara laikā, pilsoņu kara laikā Krievijā un trīsdesmito gadu beigās un tā tālāk un tā joprojām, kur lielā mērā bija mūsu militārpersonas... atkal — dažādi karogi, dažādi uzskati, un tomēr tie bija latviešu cilvēki... ideju izmainīt, un es nezinu, kad un kā, bet izmainīt šo latviešu karavīru dienu…

Un, ja tāda ideja tiešām ir un ja iesniedzēji tam piekrīt, tad kāpēc mums, es vienkārši nezinu, es gribu uzdot divus jautājumus — pirmkārt, kāpēc mums šobrīd tracināt to sabiedrības daļu jeb tos cilvēkus, jeb tos politiķus pasaulē, es vēlreiz saku — pasaulē, ne tikai Austrumos, kas mūs nemīl... Es atvainojos, Ozoliņa kungs, es uzmanīgi klausījos jūs... kas mūs nemīl, un attiecīgi šobrīd iebalsot vienu variantu, lai pēc tam izmainītu citu, varbūt daudz korektāku variantu.

Un otrs jautājums. Tāda nu ir tā, varētu teikt, ironija, es gribētu teikt, ka vēsturiska ironija šodien, jo nupat šeit pie šī galda, tāpēc es arī nācu runāt, pirms dažām minūtēm Prezidija locekļiem tika atnests dokuments, kuru mēs pirmdien nodosim komisijām, nu tas ir, lemsim par to, lai Prezidijs iesaka nodot Saeimas komisijām un tā tālāk... parastajā kārtībā, bet šis dokuments ir sekojošs. Tā ir Ulmaņa kunga vēstule Saeimas Prezidijam, parakstīta, kurā ir par Latvijas Republikas Saeimas lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku komandiera, Zemessardzes pulkveža Jura Dalbiņa atbrīvošanu no amata. Tā kā mums būs iespējams vēlreiz diskutēt par šo jautājumu, es vienkārši gribētu, lai tai kontekstā... jo, cik es zinu, tad Nacionālā drošības padome, kurā šis jautājums tika lemts un kurā ir Krasta kungs, visi vienbalsīgi atbalstīja šo lēmumu un uzskatīja par nepieciešamu... Es gribētu, lai mēs balsojot vienreiz vienā gadījumā tāpat samērotu savus balsojumus un balsotu arī pārējos, lai mūsu politika attiecībā arī pret mūsu vēsturi un pret mūsu šodienu būtu vienota.

Sēdes vadītājs.

Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Stikuts

(DPS). Godājamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Par cik šodien, vienalga, laiks ir zaudēts, es arī nolēmu, ka es arī varu piecas minūtes izteikties. Es domāju, ka šīsdienas apspriede ir vienkārši bezjēdzīga, jo būvēt kādas partijas politiku uz kritušo karavīru kauliem, tā ir, maigi izsakoties, ļoti slikta rīcība.

Es nezinu, ko teiktu mani abi vectēvi, kuri ir karojuši un kuru šodien faktiski nav starp mums... Jo viņi bija karojuši, īsti karojuši... Viens pie krieviem, otrs — pie vāciešiem. Viņi droši vien šodien paldies neteiktu nekam. Bet es domāju, ka Ģirts Kristovskis pareizi teica — tā vēsture ir daudz plašāka, Latvijas karavīram tā nebeidzas tikai ar Lielo tēvijas karu, tā pāriet arī uz mūsdienām, uz tā saucamajiem okupācijas gadiem, kad arī bija karavīri, viņi karoja gan Afganistānā, gan arī citās valstīs, un es nezinu, vai viņi bija karavīri, varbūt viņi nebija karavīri. Un, ja mēs gribam atcerēties karavīrus, tad tiešām mums vajag valstī kādreiz vienoties, ja nu nepietiek Lāčplēša dienas... Es domāju, ka katrai ģimenei ir savs karavīrs, un vislabākā atceres diena viņam ir tā diena, kad viņš ir kritis. Un ja ģimene viņu atceras, tad viņa atceras. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tikko, kad mans kolēģis Viktors Stikuts runāja par Tēvijas karu, es dzirdēju smieklus zālē. Pie tam es dzirdēju smieklus zālē no saviem kolēģiem, kuri diezgan bieži runā par Tēviju. (No zāles: "Kas tā par Tēviju!") Man tāda sajūta, ka zālē sēž vieni cilvēki, kas visu laiku to vien darījuši, kā dzīvojuši kā Pirmā pasaules, tā Otrā pasaules kara gados un ir guvuši neapmierinātību līdz pat šim laikam kā mazi bērni un diskutē par to, kāds ir Latvijas vēsturiskais liktenis laika griežos. Katram karavīram, kas karoja Otrā pasaules kara laikā, bija sava degsme. Viens karoja par Tēviju, un arī otrs karoja par Tēviju. Cik grūti šiem vīriem bija, pēc tiem atstāstiem, diezgan bieži redzēt pretējos ierakumos latvieti. Latvietis latvietim gāja pretī kaujā, bet tā bija mūsu valsts iedzīvotāju, mūsu valsts tautas traģēdija.

Bet tā ir vēsture, tas ir aizgājis etaps, jo šodien es stipri šaubos, ka vēsturi uzrakstīs labāk par vēsturniekiem Vidiņa kungs, Dobeļa kungs, Tabūna kungs... (No zāles: "Paldies, paldies, Čevera kungs!") Es nešaubos, ka jūs esat spējīgi uzrakstīt šo vēsturi, bet jūs viņu uzrakstīsiet tādu, kādu jums gribas viņu šodien redzēt. Jums šodien gribas vēl vienreiz pacilāt šo jautājumu pasaules līmenī, izraisīt diezgan lielu neizpratni, jo pasaulei šodien neinteresē pagātne. Pagātne ir izdiskutēta, robežas ir nospraustas, valstis šodien nav gatavas diskutēt par šīm robežām. Viņas saprot, ko nozīmē traģēdija un kādas šausmas. Daudzi to nav sapratuši.

Man ar dziļu nožēlu jāpasaka, ka, paceļot šo jautājumu, šeit mēs gribam nomīcīt... paceļot valstiskā līmenī vienus, mēs gribam noniecināt otrus, arī tos latviešus, arī ebrejus, arī poļus, arī vāciešus, frančus un amerikāņus.. arī vāciešus, kas šodien skatās uz savu pagātni arī zināmā veidā tik kritiski, ka viņi kaunas par šo pagātni, kas ir bijusi Vācijai, šo impērisko domāšanu, par ko šodien nekaunas mūsu urrā patrioti, kuru patriotisms beidzas pie pirmā briesmu signāla. Tieši tā tas ir bijis, un tā tas arī ir. Jo patriotisms neizskan vārdos, tas skan darbos. Patriotisms skan tad, kad šodien reālajā situācijā mēs varam pielikt punktu vēsturei, un lai vēsturi raksta vēsturnieki, lai raksta atmiņas tie, kas atceras šo pēdējo... Es ar zināmu gandarījumu atceros to periodu, kad pie viena sarunu galda sēdēja cilvēki, kuri karoja vienā frontē un karoja pretējā frontē. Tāda biedrība mums arī ir. Un ar lielu atzinību es raudzījos šajos sirmajos kungos, kas paliek ar katru gadu mazāk un mazāk, kas skatās viens uz otru vairs ne kā ienaidnieki, bet kā cilvēki, kurus dzīves un kara dzirnas ir malušas.

Es nerunāju par to, kas kurā pusē ir karojis. Es runāju par to, cik pretrunīgs ir mūsu šodienas skatījums uz pagātni. Savā laikā aizliedza vienas dziesmas, šodien daudzi runā par to, ka vajag aizliegt citas dziesmas. Agrāk teica, ka brīvības nav tad, kad tiek noslāpēta citādi domājošā doma. Caur masu medijiem šodien mēs dzirdam, ka vajag aizliegt citādi domājošas avīzes. Mēs šodien dzirdam ļoti daudzas lietas, ka tā demokrātija mūsu izpratnē beidzas tur, kur faktiski sākas jau citu cilvēku brīvība. Jūs zināt, manā izpratnē šī brīvība beidzas tur, kad, apmeklējot kapus, es redzu to, ka karš ir samalis miljoniem cilvēku, arī latviešus.

Es aicinu šodien atturēties, necilāt šo jautājumu par vēsturi. Vēstures jautājums paliek katram mūsu sirdī. Arī manam tēvam, kurš paspēja paelpot ogļu smaku par to, ka viņš ir dienējis vācu armijā. Bet es stipri šaubos, ka šodien mans dēls grib elpot šo sasmakušo smaku, viņš grib redzēt nākotni. Viņš vēsturi mācās no mācību grāmatām. Nevajag pēc astoņiem gadiem cilāt šos jautājumus, kad pasaule iet savu dzīves ceļu, bet mēs kā mazi bērni spēlējamies ar vēsturiskajām saknēm, šeit diskutējot, kuram ir taisnība un kuram nē.

Es aicinu tos cilvēkus, kas negrib rakņāties citu cilvēku dvēselēs, īpaši pagātnes notikumos, jo mēs neizmainīsim vēsturi. Otrais pasaules karš ir beidzies jau sen, 1945. gada 8. maijā. Man ir kauns par to, ka mēs visas šīs dienas neesam runājuši par rītdienu. Mēs esam runājuši tikai par pagātni. Paldies par uzmanību! (No zāles; "Katrai tautai ir jāzina sava pāgātne!")

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu pateikt iepriekšējā runātāja Čevera kunga teiktā sakarā to, ka tautai, kura aizmirst savu vēsturi, nav arī nākotnes. Mūsu vēsturiskās saknes ir būtiskas mūsu tautas identitātei, tās ir būtiski apzināties tāpēc, lai mēs saprastu to, kas mēs esam, un arī lai mēs saprastu to, kāpēc mums varbūt šodien neiet tik labi mūsu sabiedrībā, kā mums būtu jāiet, un kāpēc pastāv daudzas tās problēmas, kuras šodien pastāv.

Un es gribu uzsvērt to, ka tieši tas, ka mēs neesam pietiekami mūsu sabiedrībā apzinājušies un pietiekami daudz atgādinājuši to, un pietiekami dziļi izanalizējuši to, ka Latvija ir bijusi okupēta vēl šos 50 gadus pēc Otrā pasaules kara, ka tas ir tas, kas ir pamatā daudzām nelaimēm, un tas ir tas, kas ir ļāvis šīm okupācijas sekām saglabāties un turpināties, un tas ir ļāvis arī Latvijā dažādiem mūsu valstij nelojāliem spēkiem realizēt savas intereses un destabilizēt šeit situāciju, kā arī nepieļaut mūsu dabisku, vienotu attīstību mūsu sabiedrībai. Protams, atcerēties vēsturi, tas nenozīmē saglabāt ienaidu. Kristīgā nostāja, kura ir pamatā mūsu kultūrai, ir balstīta uz piedošanu, bet, lai kaut ko piedotu, tad ir jāapzinās tas, kas tiek piedots, un nedrīkst aicināt vēsturi vienkārši nosvītrot un aizmirst. Tāds izlīgums, kurš būtu balstīts uz pagātnes aizmiršanu, tas nebūs patiess izlīgums, un tas nevar būt par pamatu tālākam uzplaukumam nākotnē.

Un tāpēc ir... Varbūt tieši tāpēc es gribēju šeit šajā brīdī nākt un pateikt šos vārdus, jo es kategoriski norobežojos no jebkādiem aicinājumiem mums nerunāt par vēsturi, aizmirst savu vēsturi. (Starpsauciens: "Pareizi!") Es tam kategoriski nevaru piekrist. Mums ir jāskatās uz nākotni, bet jāskatās no tādām pozīcijām, ka mēs zinām un apzināmies, kas mēs esam, apzināmies tās problēmas, kuras vēsture ir izraisījusi mūsu sabiedrībā, un cīnāmies, lai tiktu ar tām galā.

Par šo konkrēto priekšlikumu, es aicinu to šajā brīdī atbalstīt un pēc tam uz trešo lasījumu pilnveidot redakciju, jo arī man daudz tuvāka būtu latviešu karavīru piemiņas dienas atzīmēšana. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es nekādā gadījumā nevaru balsot par šo "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas priekšlikumu. Un argumenti man ir sekojoši. Leģionā bija mūsu Latvijas puiši. Bet leģions sastāvēja "Waffen SS", tas ir, SS sastāvā. Un SS sastāvēja, fašistiskās armijas sastāvā bija... Un ko darīja toreiz tā armija? Tā armija okupēja Latviju! (No zāles: "Staļina provokācija! Staļins.") Un ko darīja mūsu leģions? Palīdzēja tiem, kas okupēja Latviju! Tāpēc es lūdzu pārdomāt frakcijai un nebalsot par to, ko jūs nepārdomāti izvirzījāt.

Sēdes vadītājs.

Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Nav pieteicies debatēs. Tādā gadījumā debates beidzam. Komisijas vārdā — Vidiņa kungs.

J.G.Vidiņš

(TB/ LNNK) . Te vairāk nav ko runāt. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Vidiņa kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas priekšlikumu — papildināt 2.pantu pēc vārdiem, un tālāk kā tekstā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 9, atturas — 23. Šķiet, ka balsis sadalījušās vienādi. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu arī tos 19 deputātus, kas nepiedalās balsošanā, piedalīties, lai jautājumu izlemtu. Vai nu tā, vai tā. Lūdzu visus deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 9, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 22.maijam.

Sēdes vadītājs

. Acumirkli, mums vēl ir viens priekšlikums, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Vai deputāti arī atbalsta? Atbalsta. Un tagad mēs varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 7. Pieņemts. Lūdzu, Vidiņa kungs, apsvērumus.

J.G.Vidiņš.

Tā kā ļoti daudz priekšlikumu šeit gribēja iesniegt, tad es lūdzu līdz 22.maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 22.maijs? Golubova kungam ir citi priekšlikumi.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Lai mēs visi pārdomātu, es lūdzu 22.jūniju.

Sēdes vadītājs.

Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Čerāna kungam ir vēl citi priekšlikumi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, mums šeit nav ko vilkt garumā, un ir šie grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām" jāpieņem. Tāpēc es lieku priekšā 15.maiju. Nedēļas laikā iesniedzot šos priekšlikumus, un lai var komisija strādāt tālāk un mēs varam operatīvi arī šo likumu pieņemt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk nav. Balsojam, sākot ar tālāko — 22.jūnijs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 22.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 33, atturas — 12. Nav pieņemts.

Nākamais ir komisijas izteiktais priekšlikums — 22.maijs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam komisijas izteikto priekšlikumu — 22.maijs. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 8, atturas — 6. Pieņemts. Paldies!

J.G.Vidiņš

. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli"" pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4054. Šis likumprojekts ir alternatīvs likumprojektam, ko iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tur ir izdarītas dažas maiņas. Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Tātad ir parādījies šis alternatīvais priekšlikums. Un es kāpu tribīnē tikai tāpēc, jo tas pamatpriekšlikums bija Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcijas priekšlikums. Es gribu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas šo alternatīvo priekšlikumu, kas faktiski atrisina ne tikai šīs atsevišķās pozīcijas, atsevišķās privilēģijas attiecībā uz ziedojumu saņemšanu, bet gan visas sabiedriskās organizācijas, kuras, jāteic, ir daudz. Bet kuras dara lielu un cildenu darbu. Protams, ir jau patīkami, ka likumā ir ierakstīti vārdi "Kultūras fonds" vai "Dziesmu svētku fonds". Tas mums ļauj vairāk, ātrāk, labāk un produktīvāk piesaistīt ziedotājus, bet, ja mēs varam palīdzēt visam labdarības, kultūras un izglītības areālam, šīm sabiedriskajām organizācijām tādā veidā, tad es vēlreiz sveicu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un aicinu balsot par šo alternatīvo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Lamberga kungs, vēlaties ko teikt?

A.J.Lambergs

. Lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu kādi apsvērumi par otro lasījumu?

A.J.Lambergs.

Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 14.maijam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Tagad saskaņā ar vienošanos izskatām darba kārtības 63.jautājumu. Un tas ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Paldies! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.4122. Esiet tik laipni, nobalsojiet par steidzamību!

Sēdes vadītājs

. Tātad ierosināts atzīt pat steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 2, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka.

Paldies! Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

J.Sinka.

Pateicos! Esiet tik laipni un pieņemiet arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Vai neviens neiebilst, kolēģi! Neiebilst. Godātie kolēģi! Dokumentā ar nr.4122 otrajā dokumenta lapaspusē ir izdarīti 3.panta redakcionāli precizējumi. Vai deputāti tiem piekrīt? Piekrīt. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Sinka.

Paldies!

Sēdes vadītājs

. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Bērnu tiesību aizsardzības likums", otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Paldies, priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokuments nr.4067. 1.priekšlikums — labklājības ministra Makarova priekšlikums. Tas piedāvātajā redakcijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt debatēs deputāte Prēdele. Mēs esam iesākuši to skatīt, godātie kolēģi. Nākamajā sēdē to turpināsim.

Godātie kolēģi, pirms sēdes slēgšanas vārds paziņojumam Modrim Lujānam.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, mēs reizēm aizmirstam, ka 9.maijā ir Eiropas diena. Šī nedēļa ir Eiropas nedēļa. Un iespējams, ka šinī gadījumā ar patīkamu tādu kā sveicienu no Tautas saskaņas partijas es aicinu arī pārējos deputātus apmeklēt 9.maijā pulksten 22.50 Krastmalu, kur notiks salūts par godu Eiropas dienai. Tā ka būsiet laipni gaidīti, un es izsaku lielu pateicību Kiršteina kungam par labu iniciatīvu, ko viņš pagājušajā gadā ierosināja.

Sēdes vadītājs

. Vēl viens paziņojums, godātie kolēģi, pirms reģistrācijas. Rīt pulksten 12 būs Brāļu kapos Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Deputātus aicinu, kuri vēlas to, piedalīties.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību! Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Andrejs Panteļējevs, Inese Birzniece, Ēriks Zunda, Ernests Jurkāns, Gunta Gannusa, Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Andris Rubins, Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Māris Vītols, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! 6. un 7.maija Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu. Ārkārtas sēde 11.maijā pulksten 9. Par kārtējās sēdes sasaukšanu pirmdien, 11.maijā, lems Saeimas Prezidijs. Paldies! Uz redzēšanos!