Par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas solidaritāti, drošību

Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs,

LR Ministru prezidents Guntars Krasts:

Baltijas asamblejas 12.sesijā un Baltijas padomes 4.sesijā

Ventspilī 1998.gada 8. un 9. maijā

 

Papildus 1.lpp. informācijai

"Latvijas prezidentūra

Baltijas Ministru padomē"

Runa Baltijas padomes 4. sesijā Ventspilī 1998. gada 9. maijā

Godājamie Baltijas padomes dalībnieki un viesi!

Priecājos jūs sveikt Ventspilī, Baltijas padomes 4. sesijā.

Tas, ka mūsu kopīgā Baltijas asamblejas (BA) un Baltijas Ministru padomes (BMP) sesija notiek Eiropas dienā, kuru šodien atzīmējam, savā ziņā ir simboliski, apliecinot abu Igaunijai, Latvijai un Lietuvai tik nozīmīgo procesu — Eiropas integrācijas un vienotas Baltijas telpas izveides — ciešo savstarpējo saistību. Visu mūsu valstu interesēs ir redzēt Baltiju kā vienotu reģionu, piederīgu Eiropas drošības, stabilitātes un labklājības telpai. Nav nejauši, ja Baltijas sadarbības darba kārtības galvenie jautājumi saskan ar katras valsts eirointegrācijas procesa prioritārajiem virzieniem. Par pareizāko Baltijas sadarbības principu uzskatām to Baltijas valstu sadarbības virzienu prioritēšanu, kas sekmē mūsu valstu integrāciju starptautiskajās struktūrās. Tāpēc, rezumējot paveikto Baltijas valstu sadarbībā, vienlaikus tiek atspoguļota arī mūsu iekļaušanās Eiropas apritē. Atzīmējot Eiropas dienu, ar to saprotam ne vien mūsu sadarbību, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), bet arī solījumu tālākam Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgam darbam šajā valstu savienībā.

Godājamie sesijas dalībnieki!

Savā šīsdienas ziņojumā es vēlos runāt par šādiem jautājumiem:

• BMP sadarbība kopumā, sadarbības kā procesa raksturojums;

• sadarbības prioritāšu īstenošanas gaita, aktuālie sadarbības uzdevumi;

• iespējas BMP un BA darba koordinācijas uzlabošanai.

Atļaujiet man pievērsties pirmajam jautājumam. Baltijas Ministru padome darbojas jau četrus gadus. Latvija ir tās prezidējošā valsts otro reizi. Tas dod iespēju Baltijas valstu sadarbību izvērtēt kā procesu — vai šis process attīstās, vai laika gaitā zaudē nozīmi. Tas ļauj arī noteikt BMP kā sadarbības institūcijas iespējas un kapacitāti ilgākā laika periodā. Es labprāt salīdzinātu Latvijas pirmās un pašreizējās prezidentūras laiku, jo nevaram neievērot būtiskas kvalitatīvas atšķirības, kādas notikušas četru gadu laikā.

Vispirms vēlos atzīmēt to, ka ir pieaugusi izpratne par BMP kā sadarbības institūciju, kas sniedz iespējas tās ietvaros risināt valstīm aktuālus jautājumus.

Otrs būtisks aspekts, kam, domāju, visi piekritīs, ir tas, ka mūsu sadarbība kopumā ir kļuvusi daudz pragmatiskāka un konkrētāka. Tieši caur šo praktisko dimensiju mēs pilnveidojam spēju sadarboties un apgūstam izpratni, ka sadarbība nebūt nenozīmē vienprātību un pilnīgu harmoniju, kā mēs dažkārt vēlētos redzēt. Tā var ietvert arī uzskatu atšķirību, ko puses risina, koordinējot politiku konstruktīvu sarunu ceļā, panākot visām pusēm vēlamo rezultātu.

Būtiska iezīme, kas raksturo laikposmu kopš Latvijas pirmās prezidentūras, ir tā, ka BMP ietvaros risināmo jautājumu apjomam ir tendence pieaugt. Tas ir likumsakarīgi starpvalstu sadarbības procesā, kurā ieinteresētas visas puses. Risinot viena veida jautājumus, rodas nepieciešamība sadarboties citās sfērās. Vēloties nodrošināt brīvu pakalpojumu kustību Baltijas valstīs, mums dienas kārtībā izvirzās jautājumi par brīvu darbaspēka kustību un vienotu izglītības telpu. Saskaņā ar BMP nolikumu, premjeru tikšanās tiek rīkotas divreiz gadā, taču mēs sanākam kopā vismaz trīsreiz.

Gribu pieminēt, ka sadarbības gaitā ir izstrādājušās arī racionālākas darba metodes. BMP kā starpvaldību sadarbības struktūra ir Baltijas sadarbības centrā, jo lēmumu pieņemšanas un to īstenošanas process notiek šajos ietvaros. Ņemot vērā, ka kopīgi risināmo jautājumu loks ir apjomīgs, pakāpeniski meklējam iespējas BMP efektivizēšanai. Ar to es domāju visus BMP sadarbības līmeņus — kā premjeru, tā vecāko amatpersonu komiteju līmeni. Premjeru līmenī izšķirošu lēmumu pieņemšana notiek tieši šajā, augstākajā politiskajā līmenī. Domāju, ka viens no veiksmīgākajiem veidiem, kādu esam atraduši, lai nodrošinātu saiknes starp valdību vadītāju un ekspertu līmeni, ir tas, ka premjeru kopīgās tikšanās notiek ar vecāko amatpersonu piedalīšanos. Tas ļauj ne vien pieņemt kompetentākus lēmumus, bet arī skatīt katru jautājumu kopējā kontekstā.

Taču tas nenozīmē, ka šis modelis ir pilnīgs. Tam ir jāturpina attīstīties. Kā galveno uzdevumu saskatu nozaru ministru aktīvāku iesaisti kopīgo prioritāšu īstenošanā. Ja ekonomikas jomā jau darbojas brīvās tirdzniecības līgumi, atceltas ārpustarifu barjeras tirdzniecībā, tad pašreiz darba kārtībā ir brīva pakalpojumu un darbaspēka kustība, vienotā tranzītprocedūra, kopīgā robežkontrole. Integrācija Eiropas Savienībā (ES) izvirza nepieciešamību aktivizēt sadarbību t.s. trešā pīlāra jomās. Kā redzams, šis jautājumu loks noklāj visas katrai valstij nozīmīgās lēmumu pieņemšanas sfēras. Lai gan pastāv aktīva sadarbība premjeru un vecāko amatpersonu līmenī, prioritāros virzienos ievērojami nozīmīgākam ir jābūt starpposma — nozaru ministru — ieguldījumam.

Intensīva ir sadarbība aizsardzības ministru līmenī. Ceram, ka arī iekšlietu ministri, kas nesen tikās Rīgā, turpinās aizsākto sadarbību, īpaši koordināciju austrumu robežas nostiprināšanā un citos t.s. ES trešā pīlāra jautājumos. Tomēr gaidām daudz lielāku aktivitāti ekonomikas, finansu, tieslietu jomā. Finansu ministriem savās tikšanās reizēs būtu nepieciešams risināt tādus svarīgus trīspusējos jautājumus kā kopīgā robežkontrole, vienotā tranzītprocedūra un vienotā galvojumu (garantiju) sistēma, tieslietu ministriem būtu jādomā, kā efektīvāk sadarboties ES likumdošanas harmonizēšanā.

Es gribētu apspriest arī jautājumu par efektīvāko veidu, kā nodrošināt sadarbības BMP ietvaros nepārtrauktību, mainoties prezidentūrai, kad faktiski veidojas pārrāvums sadarbības procesā un aktivitāšu apsīkums. Pieredze rāda: Baltijas asamblejas pastāvīgais sekretariāts ir pierādījis savu lietderību tās darba koordinācijā un informācijas nodrošināšanā. Domāju, ka arī BMP, kur notiek reālais praktiskās sadarbības process un darba apjoms ir pieaudzis, šāds neliels sekretariāts līdzīgu funkciju veikšanai būtu ļoti nepieciešams. Tas ir tehnisks jautājums, nevis centieni radīt pārnacionālu veidojumu vai piešķirt tam pārspīlētu politisku nozīmi.

Pirms pievēršos konkrētu sadarbības virzienu raksturojumam, atļaujiet man minētos Baltijas valstīm būtiskos starptautiskos notikumus laikā kopš pagājušās Baltijas padomes sesijas Pērnavā, kas izšķiroši ietekmējuši ne vien katru valsti, bet arī Baltijas sadarbību kopumā.

Igaunija ir uzsākusi aktīvās iestāšanās sarunas ar ES, Latvija un Lietuva ir sarunu procesā. NATO Madrides sanāksme atzīmē Baltijas valstu progresu ceļā uz stabilitāti un sadarbību un paredz paplašināšanās turpinājumu. Ir parakstīta ASV un Baltijas valstu harta. Šie notikumi apliecina mūsu progresu virzībā uz ES, NATO. Nesen mēs paudām bažas par to, ka Baltijas valstu arvien aktīvāka iekļaušanās šajos procesos var ne vien aizēnot Baltijas sadarbību, bet pat negatīvi ietekmēt to. Šodien mēs ar gandarījumu konstatējam, ka šie izšķirīgie lēmumi ir veicinājuši un stimulējuši Baltijas sadarbības procesu.

Tas, ka Igaunija ir ES iestāšanās sarunu pirmajā kārtā, nav mazinājis Igaunijas interesi par Baltijas sadarbību. Tieši pretēji — Igaunija ir apliecinājusi gatavību praktiskajā sadarbībā. Latvija, prezidējot BMP, saņem atbalstu visos līmeņos. Domāju, mans kolēģis Marts Sīmans savā referātā sīkāk runās par Igaunijas Baltijas sadarbības redzējumu ES integrācijas kontekstā. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka svarīga šajā situācijā ir mūsu valstu tālāka iekšējā attīstība un ES paplašināšanās procesa nepārtrauktība. Būtiski, lai atšķirības starp "ins" un "pre–ins" netiktu padziļinātas no kandidātvalstīm neatkarīgu iemeslu dēļ.

Madrides lēmumi, ASV un Baltijas harta norāda uz Baltijas valstu pozitīvu virzību to stratēģisko mērķu īstenošanā. Fakts, ka Lietuvai, kas visnopietnāk no Baltijas valstīm ir strādājusi tās aizsardzības spēju celšanā, un tas, ka Lietuvai ir laba sadarbība šajā jomā ar kaimiņvalsti Poliju, nenozīmē, ka mazinās mūsu trīspusējā sadarbība. Kopīgie Baltijas valstu projekti un pozīciju koordinācija starptautiskajās struktūrās liecina, ka mēs spējam domāt reģionāli. Ceru, ka Lietuvas kolēģis iepazīstinās plašāk ar šiem jautājumiem.

Atļaujiet man pāriet pie BMP prioritāšu, aktuālo sadarbības uzdevumu un to izpildes gaitas raksturojuma.

Mūsu sadarbības prioritātes izriet no visu pušu akceptētajiem mērķiem veidot vienotu ekonomisko, vienotu drošības un informācijas telpu. Latvija savas prezidentūras laikā Baltijas Ministru padomē aktīvi turpina darbu šo prioritāšu īstenošanā.

Sadarbība notiek saskaņā ar BMP darba plānu un valdību vadītāju kopīgām rezolūcijām. Premjeru rezolūcijas jau konkrētāk definē aktuālos sadarbības uzdevumus un to izpildes termiņus. Esmu gandarīts, ka mūsu pagājušās premjeru tikšanās reizē, 1997. gada 20. novembrī, mēs vienojāmies par tādiem būtiskiem uzdevumiem kā brīva pakalpojumu un darbaspēka kustību Baltijas telpā, par kopīgu projektu turpināšanu vienotās informācijas infrastruktūras izveidē un par to, ka darbs to izpildē noris sekmīgi. Diskutēts arī šīsdienas premjeru tikšanās laikā...

Tālākas ekonomiskās integrācijas pamatā ir atbilstošas līgumtiesiskās bāzes izveide. 1997. gads bija pirmais brīvās tirdzniecības līgumu darbības gads. 1997. gada novembrī tika parakstīts trīspusējs līgums par ārpustarifu barjeru atcelšanu Baltijas valstu tirdzniecībā, kuru mūsu parlamenti ir ratificējuši un kurš 1. jūlijā stāsies spēkā. Nākamie dienas kārtības uzdevumi ir brīvā pakalpojumu un darbaspēka kustība.

Brīva pakalpojumu kustība

Saskaņā ar valdību vadītāju 1997. gada 20. novembra rezolūciju līdz šā gada jūlijam BMP Tirdzniecības komitejas ietvaros bija plānots izstrādāt līguma pamatprincipus. Ir izstrādāti ne vien līguma pamatprincipi, bet jau līgumprojekta pirmais variants, ko šā gada 5. maiju komitejas tikšanās laikā Latvijas puse iesniedza kolēģu vērtējumam.

Līgumprojekta tālākās izstrādes gaitā tas tiks koordinēts ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ES asociācijas līgumu attiecīgo sadaļu. Brīva pakalpojumu kustība ir cieši saistīta ar brīvu personu kustību, tāpēc ir svarīgi, lai vienlaikus tiktu gatavoti līgumi par brīvu darbaspēka kustību un izglītības dokumentu savstarpēju atzīšanu Baltijas valstīs.

Brīva darbaspēka kustība

Atzinīgi vērtējams līguma par brīvu darbaspēka kustību sagatavošanas process. Premjeru 1997. gada 20. novembra rezolūcija paredz atbilstoša līguma izstrādi, par kuru atbildīga BMP Sociālo lietu komiteja. Ir pabeigta līgumprojekta pirmā līgumprojekta saskaņošanas kārta. Kopumā līguma sagatavošanas gaita raksturojama kā ļoti sekmīga un liecina par visu pušu ieinteresētību līguma neaizkavētā noslēgšanā.

Vienota izglītības telpa

Kā jau iepriekš uzsvēru, brīva pakalpojumu kustība ir saistīta ar brīvu personu pārvietošanos, līdz ar to būtiska ir līguma par vienotu izglītības telpu noslēgšana.

Par līgumprojekta sagatavošanu ir atbildīga BMP Izglītības komiteja. Lai gan līguma noslēgšana ir bijusi iekļauta BMP darba plānos jau vairākus gadus pēc kārtas, visas puses ir bijušas vienlīdz pasīvas. Zināms progress iezīmējies, sākot ar šo gadu, kad Izglītības komitejas ietvaros tika uzsākts reāls darbs pie līgumprojekta par vienotu izglītības telpu. 27.aprīlī eksperti līguma tekstu saskaņoja, un mēneša laikā līgums tiks parafēts.

Sadarbība stratēģiskā eksporta — importa kontrolē

Atbildīgā — BMP Tirdzniecības komiteja. Latvija un Igaunija likumprojektu saskaņoja jau pirms pāris gadiem, taču trīspusējā līguma noslēgšana aizkavējās. Ekspertu tikšanās laikā šā gada 5. maijā Rīgā puses vienojās turpināt saskaņošanas procesu.

Vienotas tranzīta telpas izveide

Līgums par Baltijas valstu vienoto tranzītprocedūru ir BMP Muitas komitejas kompetencē. Premjeru 1997. gada 20. novembra kopīgā rezolūcija paredz nodrošināt līguma stāšanos spēkā šā gada 1. jūlijā. Atzinīgi vērtējams BMP Muitas komitejas ekspertu šī gada aktīvais darbs līguma teksta saskaņošanā, lai to varētu visā drīzumā parakstīt. Būtiska ir eiromuitas ekspertu iesaiste šajā procesā, kas palīdz nodrošināt tā savietojamību ar ES normām. Vienotās tranzīta procedūras priekšnoteikums ir galvojumu sistēmas ieviešana Baltijas valstīs. Visās valstīs darbojas galvojumu sistēma muitas procedūrās (Latvijā šā gada 31. martā ir pieņemti MK noteikumi, kas pilnībā atbilst ES normām), kas ļauj turpināt darbu galvojumu/garantiju sistēmas izveidei Baltijas valstīs. Tālākais lielā mērā atkarīgs no uzņēmēju sadarbības. Jāpiezīmē, ka Baltijas valstu uzņēmēji — bankas un apdrošināšanas sabiedrības — ir uzsākuši šo ķēdi veidot. Šajā sakarā pieminēšanas vērts ir fakts, ka Latvijas "Unibanka", Igaunijas "Uhispank" un Lietuvas "Vilnius Bankas" šā gada martā ir vienojušās par stratēģisko sadarbību klientu apkalpošanā pāri robežām.

Robežšķērsošanas uz Baltijas valstu iekšējām robežām vienkāršošana — kopīga robežkontrole

Kaut gan šis ir divpusējs jautājums, tomēr vienotas ekonomiskās telpas izveides kontekstā uzskatāms par visu trīs valstu kopēju interesi.

Latvijas–Igaunijas robeža

Ainaži–Ikla

Saskaņā ar 1997. gada 20. novembra premjeru rezolūciju paredzēts šajā punktā ieviest kopējo kontroli 1998. gada laikā. Turpinās Latvijas un Igaunijas Republikas muitas un robežsargu darba grupu tikšanās par kopējā robežkontroles punkta Ainaži–Ikla tehnoloģiskās shēmas izstrādāšanu.

Veclaicene–Murati

Latvijas puse, kas ir atbildīga par celtniecību, plāno līdz šā gada 1. jūlijam pabeigt darbus kopējās kontroles ieviešanai. Paralēli notiek Latvijas un Igaunijas muitas un robežsargu darba grupu tikšanās, un puses jau ir vienojušās par tehnoloģiskās shēmas redakciju.

Valka–Valga

Igaunijas puse ir atbildīga par projektēšanas darbu finansēšanu un izpildi, taču, tā kā celtniecība iespējama tikai Latvijas teritorijā, LR Finansu ministrija tuvākajā laikā būs noformējusi īpašumtiesības zemesgrāmatā, lai noslēgtu ilgtermiņa zemes nomas līgumu ar Igaunijas Finansu ministriju.

Latvijas—Lietuvas robeža

1997.gada 2.augustā darbu uzsāka pirmais kopīgais robežkontroles punkts uz Latvijas—Lietuvas robežas Saloči—Grenctāle. Tajā pašā laikā eksperti turpina darbu, lai uzlabotu robežšķērsošanas tehnoloģisko shēmu.

Medumi—Smeline

Kopējā robežkontroles punkta Medumi—Smeline izveide ir Lietuvas puses atbildes solis robežkontroles punktam Grenctāle— Saloči.

Meitene—Kalvji

Regulāri notiek Latvijas un Lietuvas Republikas muitas un robežsargu darba grupu tikšanās par tehnoloģiskās shēmas izstrādi. Kopējo kontroli Meitene—Kalvji plānots ieviest divos posmos: līdz 1998.gada jūlijam jāpabeidz divu joslu celtniecība, jārekonstruē kontrolpunkts Kalvjos — jāpaplašina joslas, jāaprīko nepieciešamās telpas Latvijas muitniekiem un Latvijas un Lietuvas robežsargiem.

Tajā pašā laikā eksperti strādā, lai pilnveidotu līgumtiesisko bāzi Latvijas—Igaunijas un Latvijas—Lietuvas līgumos par kopīgās robežkontroles organizēšanu.

Sadarbība ES trešā pīlāra jautājumos

Arvien aktuālāka kļūst Baltijas valstu sadarbība šajā virzienā, un domāju, ka ES integrācijas kontekstā tās nozīme turpinās pieaugt. Arī šīsdienas Baltijas asamblejas dienas kārtībā ir šie aktuālie jautājumi.

Atsaucoties uz Baltijas asamblejas pagājušā gadā Pērnavā un Viļņā pieņemtajām rezolūcijām, Baltijas valstu valdību vadītāji 1997.gada 20.novembrī vienojās par nepieciešamību uzlabot trīspusējo sadarbību ES trešā pīlāra jautājumos, šim nolūkam izveidojot atbilstošu "ad hoc" darba grupu.

Baltijas Ministru padomes (BMP) ietvaros darbojas atsevišķas komitejas — Komiteja cīņai ar organizēto noziedzību, Muitas, Robežapsardzības, Tieslietu vecāko amatpersonu komiteja, katra no tām zināmā mērā ir saistīta ar ES trešā pīlāra jautājumiem. Tomēr pastāv nepieciešamība pastiprināt koordināciju šajos virzienos, kas ir būtisks nosacījums ES integrācijas procesā, sadarbībā ar Ziemeļvalstīm un BJVP reģionālās sadarbības ietvaros.

17.aprīlī Rīgā notika darba grupas tikšanās, kuras laikā puses vienojās par nepieciešamību:

— uzlabot savstarpējo informācijas apmaiņu;

— veicināt Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkla projekta realizāciju;

— uzlabot organizētās noziedzības komitejas darbu.

Tikšanās vērtējama kā konstruktīva un liecina par visu pušu ieinteresētību tālākai konkrētai rīcībai. Arī nesenā iekšlietu ministru tikšanās Rīgā liecina par pastiprinātu uzmanību minēto jautājumu lokam.

Atļaujiet man nedaudz sīkāk iepazīstināt ar vienu no šiem jautājumiem — Baltijas valstu valdību vienoto datu komunikāciju tīkla izveides projektu, kas faktiski ļauj runāt par vienotu informācijas infrastruktūru Baltijas valstīs. Par projektu atbildīga BMP Informācijas tehnoloģijas komiteja; tā tehniskā realizācijā iesaistītas satiksmes ministrijas.

1997.gada 26.aprīlī Pērnavā Baltijas padomes ietvaros tika parakstīta premjeru rezolūcija par Baltijas valstu datu komunikācijas galvenajiem darbības principiem, un pagājušā gada 20.novembrī premjeri uzsvēra nepieciešamību aktivizēt darbu pie šī projekta.

Pēc pārrunām ar Norvēģijas firmu "Norway Registers Development" par finansējumu priekšprojekta izpētei marta sākumā tika parakstīts līgums ar "Norway Registers Development" par projektu priekšprojekta izpēti, kas tiks pabeigts līdz Latvijas prezidentūras beigām. Turpmākajā sadarbībā NRD sola palīdzēt Baltijas valstīm integrēties Ziemeļvalstu informācijas infrastruktūrā. Šis projekts vēlāk varētu tikt iesaistīts jau uzsāktajā Eiropas Savienības projektā "European Business Register".

Mūsu sadarbība ir nozīmīga ne vien t.s. "soft security" jomās, par ko runāju iepriekš, bet arī drošības un aizsardzības jomā. Pirms mans Lietuvas kolēģis plašāk runās par šo jautājumu, atļaujiet man to raksturot dažos vārdos. Mūsu sadarbība aizsardzības jomā, kas īstenojas kopīgos projektos, pamatoti tiek uzskatīta par veiksmīgāko sadarbības virzienu. Bez šaubām, ļoti būtiska ir Rietumu donorvalstu iesaiste, kas ļauj runāt par Baltbat tālākās attīstības plāniem, Baltnet, Baltron, Baltdefkol projektu realizāciju.

Baltnet mērķis ir radīt vienotu BV gaisa telpas novērošanas sistēmu, ko perspektīvā varētu saslēgt arī ar Višegradas valstu sistēmām. Lielākais projekta sponsors un atbalstītājs — ASV. Turpmāk koordinatora loma būs Norvēģijai. Projektā vēl piedalās Dānija, Polija un novērotāji — Somija, Francija, VFR, Zviedrija, UK.

Aprīlī tika noslēgts līgums par Baltron starp trim Baltijas valstīm. Tās ir vienojušās, ka Baltron štābs ir Igaunijā. Tā mērķis ir stimulēt Baltijas valstu jūrasspēku sadarbību. Par projekta koordināciju ir atbildīga starptautiska grupa, kurā ietilpst visas Ziemeļvalstis, Nīderlande, Beļģija, Apvienotā Karaliste un vadošā valsts Vācija. Šo projektu atbalsta arī ASV un Francija.

Baltdefkol dibināšanas līgums tiek gatavots parakstīšanai maija beigās. Baltijas aizsardzības koledža ir paredzēta kā mācību iestāde Tartu. Iespēja mācīties šajā koledžā būs ne tikai Baltijas valstu personālam. Baltdefkol projektā aktīvi iesaistītas daudzas NATO un programmas "Partnerattiecības mieram" valstis.

Runājot par Baltijas sadarbības projektiem, es gribētu akcentēt vēl vienu jautājumu, kas saistīts ar šo projektu publicitāti. Lielāka sabiedrības, tai skaitā starptautiskās sabiedrības, informētība par šiem projektiem nāktu par labu Baltijas kopējam tēlam gan mūsu valstīs, gan pasaulē. Arī domājot par jauniem sadarbības projektiem, es uzskatu, mums jāņem vērā šis aspekts. Lai Baltijas valstu sadarbība iegūtu pavisam skaidrus konkrētus apveidus, konkrētu jēgu katram Baltijas valstu iedzīvotājam. Ekonomikā tie varētu būt projekti enerģētikas sektorā vai telekomunikācijās. Izglītības jomā mēs varētu plašāk izmantot jauno sakaru veidu, piemēram, interneta iespējas mūsu izglītības sistēmu tuvināšanā.

Kā redzams, risināmo jautājumu loks ir plašs, un, lai nodrošinātu mūsu uzdevumu efektīvu realizāciju, ir nepieciešama esošo resursu pilnvērtīgāka izmantošana. Ar to pirmkārt es saprotu mūsu sadarbībai izveidotās institūcijas — Baltijas asambleju un Baltijas Ministru padomi. Mūsu sadarbība attīstās iekšējo un ārējo faktoru mijiedarbībā. Eiropas integrācijas process ievieš izmaiņas Baltijas sadarbības dienas kārtībā, radot vajadzību pēc konceptuālas pieejas, analīzes par mūsu sadarbības vietu un aktuālajiem uzdevumiem šajos procesos.

Domāju, ka Baltijas asambleja, izmantojot savas konsultējošās un koordinējošās institūcijas funkcijas, šajā ziņā varētu dot ievērojamu ieguldījumu.

BA un BMP sadarbības ietvaros veiksmīgi notiek BA un BMP komiteju tikšanās. Viens no veiksmīgiem piemēriem ir BA Komunikāciju komitejas un BMP Robežapsardzes un Muitas komiteju kopīgās aktivitātes. Ceru, ka šāda komiteju sadarbība notiks arī turpmāk, nodrošinot koordināciju parlamentārajā un valdību līmenī, ko varam izmantot kā veiksmīgu sadarbības instrumentu.

Nākamā prezidējošā valsts BMP ar šā gada 1.jūliju būs Lietuva, kas vienlaikus prezidēs arī BJVP. Lietuvai ir lieliska pieredze, prezidējot BMP, un domāju, ka Baltijas praktiskā sadarbība veiksmīgi tiks turpināta.

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs

Ernests Jurkāns

"Ceļš uz Eiropu — Baltijas valstu sadarbībā"

Ziņojums Baltijas asamblejas 12. sesijā Ventspilī 1998. gada 8. maijā

Godātie kolēģi!

Jūsu ekselences!

Dāmas un kungi!

Mēs tiekamies zīmīgā laikā, jo šī nedēļa Latvijā ir Eiropas nedēļa. Rīt visās Eiropas valstīs tiks atzīmēta Eiropas diena, un šeit, Ventspilī, notiks 4. Baltijas padomes sesija, uz kuru ieradīsies visi trīs premjerministri ar savām delegācijām. Manuprāt, tas ir ne tikai simboliski, bet arī likumsakarīgi, jo mūsu valstīm ceļš uz Eiropas Savienību sākas ar Baltijas sadarbību. Arī simboliski, bet Eiropas valstu kopdarbības pirmsākumi savulaik radās no trīs mazu valstu — Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas — sadarbības. Latvija, Lietuva un Igaunija pēc jebkuras definīcijas ir mazas valstis, tādēļ mums ir īpaši svarīgi strādāt kopā. Beniluksa pieredze rāda, ka tikpat nozīmīgs iemesls trīs mazu valstu savstarpējai integrācijai kā ekonomiskais efekts ir attiecīgi pieaugošā šo valstu starptautiskā ietekme un prestižs. Reģionālā sadarbība šodienas pasaulē ir kļuvusi par neatgriezenisku procesu.

Eiropas Savienība ir lielisks piemērs ekonomiskai, politiskai, kultūras un militārai sadarbībai starp valstīm. Bieži vien tiek norādīts, ka relatīvi vairāk no šīs sadarbības iegūst tieši mazās valstis. Un pirmkārt tas ir ieguvums drošības ziņā. Arī ārpolitikas stratēģijas iespējas mazai valstij ir ierobežotas. Resursu trūkums mazina valsts ārpolitiskās darbības iespējas. Mūsu valstīm aktīvu ārpolitiku iespējams veidot tikai pašos svarīgākajos virzienos, tādēļ ir ļoti būtiski koordinēt savu darbību.

Bet tagad par Baltijas asamblejas darbu kopš Viļņas sesijas. Vispirms par prezidiju. Ir notikušas piecas prezidija sēdes, kurās galvenie jautājumi bijuši Baltijas asamblejas kā juridiskas personas reģistrācija, procedūras noteikumu izstrādāšana un Baltijas asamblejas sekretariāts, tā nolikums un budžets. Mums jāsakārto sava struktūra un budžets. 1993.gadā pieņemtais nolikums, lai arī vairākkārt papildināts, tomēr vairs neatbilst šodienas prasībām. Tas arī izskaidro to, kādēļ Baltijas asamblejas dokumenti netiek izskatīti nacionālajos parlamentos. Nav procedūras, kas parlamentam uzliktu par pienākumu to darīt. Ir jādomā arī par parlamentu atbildību. Procedūras noteikumu izstrādāšana ir neatliekamākais uzdevums šobrīd, ko vajadzētu atrisināt pēc iespējas ātrāk, citādi ir grūti virzīties uz priekšu.

Manuprāt, veiksmīga bija ideja uz pirmo prezidija sēdi pēc sesijas uzaicināt jaunos komiteju vadītājus un kopīgi apspriest darbības plānu nākamajam pusgadam. Varbūt mēs to varētu izmantot arī turpmāk.

Tā kā visi manis iepriekš minētie jautājumi ir juridiska rakstura, prezidijs ir strādājis sadarbībā ar Tieslietu komiteju. Divas prezidija sēdes ir notikušas ar Tieslietu komitejas piedalīšanos. Arī pati Tieslietu komiteja ir aktīvi strādājusi. Vēl pirms dažiem gadiem Tieslietu komitejas locekļi galvenokārt strādāja Redakcijas komisijā sesijas laikā, bet šobrīd Tieslietu komitejai ir ļoti daudz darba tieši Baltijas asamblejas struktūras un juridiskās bāzes sakārtošanā. Līdztekus procedūras noteikumu izstrādāšanai Tieslietu komiteja ir darbojusies arī citās jomās. Ir sākusies sadarbība ar nesen izveidoto Ziemeļu padomes darba grupu par noziedzības apkarošanu. Martā Rīgā notika komitejas un darba grupas kopīgā sēde, uz kuru bija uzaicināti arī Latvijas Valsts policijas priekšnieks, Prokuratūras, Tieslietu ministrijas pārstāvji un sociālie darbinieki. Ziemeļu padomes darba grupai tika sniegta plaša informācija par situāciju Latvijā.

Komunikāciju komiteja ir strādājusi kā arvien ļoti vērienīgi. Lai apspriestu dzelzceļa problēmas, ir notikusi kopīga sēde ar visu trīs valstu dzelzceļa vadībām un attiecīgo ministriju dzelzceļa departamentu vadītāju piedalīšanos. Pie robežšķērsošanas un muitas problēmām komiteja strādā jau vairākus gadus. Robežu nesakārtotība tika minēta daudzās runās pagājušajā Baltijas asamblejas sesijā, tādēļ janvārī komiteja atkal tikās ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežapsardzes un muitas dienestu vadībām, lai mēģinātu rast risinājumu. Šajā tikšanās reizē atklājās, ka viens no iemesliem varētu būt arī atšķirīgi viedokļi par to, kādai jābūt kopīgās robežkontroles procedūrai. Tieši pēc Komunikāciju komitejas ierosinājuma Baltijas asamblejas 12.sesijas dienas kārtībā atkal ir jautājums par robežām, ko mēs izskatīsim rītdienas sēdē.

Komunikāciju komiteja ir strādājusi vairākos virzienos. Ļoti atzinīgi vērtējams februārī notikušais seminārs par satiksmes drošību, ko komiteja organizēja sadarbībā ar Ziemeļu padomes Norvēģijas delegāciju. Seminārā bija uzaicināti piedalīties eksperti no dažādām Norvēģijas un Baltijas valstu institūcijām, kas rūpējas par satiksmes drošību.

Martā notika Komunikāciju komitejas un Beniluksa parlamenta Pilsētu plānošanas un infrastruktūras komitejas kopīgi organizētā konference par ekonomiskās sadarbības veicināšanu starp Beniluksa un Baltijas valstīm. Tas bija turpinājums sadarbībai, kas aizsākās jau 1995.gadā.

Sociālekonomiskā komiteja strādāja pie jautājumiem, kas šobrīd ir aktuāli arī Baltijas Ministru padomē, — brīva darbaspēka un pakalpojumu kustība starp Baltijas valstīm. Arī šī komiteja bija uzaicinājusi atbilstošo ministriju pārstāvjus piedalīties komitejas sēdē. Manuprāt, tā ir laba prakse — runājot par konkrētiem jautājumiem, pieaicināt attiecīgos speciālistus, to šobrīd izmanto daudzas komitejas. Pirmkārt, tas nodrošina saikni starp parlamenta un valdības institūcijām un, otrkārt, nodrošina vienotu un saskaņotu rīcību konkrētu jautājumu risināšanā. Sociālekonomiskā komiteja bija iecerējusi arī kopīgu sēdi ar Ziemeļu padomes pārstāvjiem par bērnu tiesību jautājumiem. Dažādu apstākļu dēļ to neizdevās noorganizēt, bet tas varētu būt pirmais dienas kārtības punkts nākošajam pusgadam.

Ekoloģijas un enerģētikas komiteja kā vienmēr ir strādājusi pie vides aizsardzības jautājumiem. Pateicoties komitejas priekšsēdētājam Emša kungam, kurš ir arī Latvijas vides aizsardzības valsts ministrs, komitejas darba kārtībā ir bijuši visi aktuālākie jautājumi Baltijas valstu sadarbībā ekoloģijas un vides jomā.

Viļņas sesijā tika pasniegtas Baltijas asamblejas balvas literatūrā, mākslā un zinātnē. 1997. gada mākslas balvu ieguva pasaulslavenais vijolnieks un ansambļa "Kremerata Baltica" dibinātājs un vadītājs Gidons Krēmers. Šo ansambli veido talantīgākie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jaunie mūziķi, tas jau ir ar panākumiem uzstājies daudzās slavenās Eiropas koncertzālēs. Taču šāda ansambļa darbība, protams, prasa arī finansiālus līdzekļus. Trīs valstu kultūras ministri ir sagatavojuši nodomu protokolu par finansiālo nodrošinājumu, kas, cerams, tiks parakstīts līdz ansambļa vasaras nometnei, bet pats Gidons Krēmers ir aicinājis Baltijas asambleju kļūt par "Kremerata Baltica" patronu. Tas ir gods Baltijas asamblejai, taču mums nav patronāžas pieredzes, tādēļ Izglītības, kultūras un zinātnes komitejai vajadzēs tuvākajā laikā, sadarbojoties ar mākslinieku, konkretizēt šo jautājumu.

Paveikts ir pietiekami daudz, un komitejām ir arī idejas turpmākajam darbam, tomēr galvenais uzdevums, ko vajadzētu atrisināt līdz nākošajai sesijai, ir procedūras noteikumu izstrādāšana, citādi mēs nespēsim efektīvi darboties. Šīs lietas ir jāsakārto vispirms. Es ceru, ka mums tas arī izdosies. Paldies par uzmanību!

Tā, soli pa solim, ejam pretī viens otram, ejam uz kopīgu Baltiju

Par jaunu pakāpi Baltijas valstu sadarbībā un arī par Baltijas valstu vienotības pārbaudījumu kļuva Baltijas asamblejas 12. sesija, kas aizvadītās nedēļas nogalē, 8. un 9. maijā, notika Ventspilī. Tās pirmajā plenārsēdē viesus uzrunāja Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks. Pēc tam Baltijas asamblejas prezidija ziņojumu nolasīja prezidija priekšsēdētājs Ernests Jurkāns, ziņojumus sniedza arī Igaunijas delegācijas vadītājs Baltijas asamblejā Arnolds Rītels un Lietuvas delegācijas vadītājs Mečis Laurinks. Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs nolasīja ziņojumu par Baltijas valstu sadarbību enerģētikas jomā.

Sestdien, Baltijas asamblejas otrajā darba dienā, visu trīs valstu iekšlietu ministri un robežkontroles dienestu pārstāvji ziņoja par Baltijas valstu kopīgo robežkontroli un muitas kontroli.

Baltijas asamblejas 12. sesija pieņēma Nobeiguma dokumentu un virkni rezolūciju — "Par iedzīvotāju informēšanu par Eiropas Savienību", "Par Baltijas valstu sadarbību ar pārrobežu sekām saistītu avāriju un nelaimes gadījumu novēršanā", "Par vienošanos sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskas atbildības obligātās apdrošināšanas jomā".

Īpaši dzīvu Baltijas asamblejas dalībnieku diskusiju un profesionālu ieinteresētību izraisīja rezolūcija "Par Krievijas Federācijas izteiktajiem apvainojumiem Latvijas Republikai".

Vienlaikus ar Baltijas asamblejas 12. sesiju sestdien Ventspilī notika arī Baltijas padomes 4. sesija.

Par Baltijas Ministru padomes darbu ziņoja Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts. Pēc tam Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Sīmans ziņoja par Baltijas valstu ekonomisko sadarbību Eiropas Savienības integrācijas kontekstā.

Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts, Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Sīmans un Lietuvas Republikas premjerministra vietnieks, tieslietu ministrs Vītauts Pakalnišķis trīs Baltijas valstu valdību vārdā parakstīja kopīgu rezolūciju.

"Šīs tikšanās, tāpat kā iepriekšējo tikšanos, pamatā bija mūsu valstu vēlme savstarpējā integrācijā, skatot to kontekstā ar Eiropas Savienības integrāciju," Baltijas padomes 4. sesijas preses konferencē teica Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts. "Mēs runājam par jautājumiem, kas visām mūsu trim valstīm ir kopīgi. Tie ir — panākt preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīvu kustību; panākt to tehnisko jautājumu risinājumu, kas ir būtiski, lai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā varētu veidot brīvu pakalpojumu plūsmu, kā arī ielikt pamatus muitas ūnijas un brīvā tirgus veidošanai šajā reģionā." G. Krasts informēja žurnālistus, ka Baltijas Ministru padomes dalībnieki vienojušies par vairāku starpvalstu līgumu noslēgšanas termiņiem. Pirmais ir līgums par ārpustarifu barjeras stāšanos spēkā — šis līgums parakstīts un stāsies spēkā jau 1. jūlijā. Visas trīs puses atzinušas arī līguma par vienotas izglītības telpas veidošanu nozīmīgumu. Ierosināts izveidot arī darba grupu, kas veidos izglītības iestāžu reģistru. "Es ierosināju parakstīt šo līgumu jau nākamajā premjerministru tikšanās reizē, vēl līdz jaunā mācību gada sākumam," žurnālistiem teica G.Krasts.

Ilgāk Baltijas padomes locekļi apsprieda līgumu par brīvu pakalpojumu kustību starp Baltijas valstīm, jo vēl aizvien pastāv dažāda izpratne par to, kā šī līguma parakstīšana varētu ietekmēt visu trīs valstu virzību uz Pasaules tirdzniecības organizāciju. "Mēs, Latvijas puse, esam izpētījuši, ka šis līgums, resp., reģionālā kooperācija, netraucē virzību uz Pasaules tirdzniecības organizāciju, un puses vienojās, ka jāturpina darbs pie šī līgumprojekta sagatavošanas, lai, iespējams, to parakstītu jau šī gada beigās," komentējot diskusiju, žurnālistiem teica G.Krasts. "Arī vienotas tranzītprocedūras ieviešana, galvojumu, garantiju sistēmu harmonizācija Baltijas valstīs ir ļoti nozīmīgs dokuments visām trim valstīm. Īpaši Latvijai, kas atrodas starp abām kaimiņvalstīm," uzsvēra G.Krasts, piebilstot, ka sarunas par šo līgumu tiek risinātas jau kopš 1991. gada. Sarunas būtiski progresējušas tieši Latvijas prezidentūras laikā.

Atbalstot Guntara Krasta ierosinājumu, tika nolemts turpināt diskusiju par brīva darbaspēka kustības līgumu, īpašu uzmanību veltot sadarbībai un kopīgiem pasākumiem cīņā pret organizēto noziedzību. Turpināsies arī līguma sagatavošana par stratēģiskā eksporta un importa kontroli un vienota datu komunikāciju tīkla projektu izstrādāšana.

Guntars Krasts preses konferencē žurnālistiem atgādināja, ka šī ir jau otrā Baltijas valstu premjerministru tikšanās Latvijas prezidentūras laikā un ka jūlija sākumā Latvija atdos Baltijas padomes prezidējošās valsts statusu Lietuvai.

Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Sīmans akcentēja trīs Baltijas valstu valdību vadītāju labo saprašanos: "Šodien nebija neviena likumprojekta, kura sagatavošanā vai apspriešanā mums nebūtu bijusi kopīga saprašanās. Mēs vienojāmies par daudziem lēmumiem, kā arī par Eiropas Komisijas ekspertu viedokļiem." Igaunijas valdības vadītājs arī pateicās savam Latvijas kolēģim Guntaram Krastam par elastīgu tikšanās vadīšanu.

Lietuvas Republikas premjerministra vietnieks, tieslietu ministrs Vītauts Pakalnišķis uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība kļuvusi dziļāka: "Tas ir zīmīgi, jo pēdējos gados mūsu valstīs, īpaši plašsaziņas līdzekļos, ir izskanējusi skepse par Baltijas asamblejas darbību un Baltijas valstu valdību vadītāju sadarbību."

Kopumā gan visu trīs Baltijas valstu politiķu, gan žurnālistu vērtējumā gan Baltijas asamblejas 12. sesijas, gan arī Baltijas padomes 4. sesijas darbs Ventspilī radīja iespaidu par šo institūciju aizvien pragmatiskāku darbību. Vairāki Baltijas asamblejas dalībnieki savos izteikumos apliecināja vēlmi reabilitēt šo institūciju vai atspēkot jau vairākus gadus Baltijas valstu plašsaziņas līdzekļos pausto viedokli par Baltijas asamblejas darbības zemo efektivitāti.

Īpašu noskaņu Baltijas asamblejai piešķīra fakts, ka tā bija pirmā sesija pēc ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanas. Gandrīz visu Baltijas asamblejas dalībnieku vērtējumā 12. sesija bijusi arī īpaši nozīmīgs pārbaudījums Baltijas valstu vienotībai — jo tā notika Krievijas joprojām aktīvā politiskā un propagandistiskā spiediena pret Latviju apstākļos.

Baltijas asamblejas

12. sesijas starpbrīžos

"Latvijas Vēstnesis":

— Baltijas asamblejas 12. sesija notiek Latvijai visai sarežģītā laikā, kad pret mūsu valsti tiek vērsts Krievijas politisks un propagandistisks spiediens. Vai tas iespaidoja arī Baltijas asamblejas norisi?

Leopolds Ozoliņš,

Latvijas delegācijas loceklis:

— Jā, tas bija galvenais jautājums asamblejā. Un es esmu pat pateicīgs šim Krievijas spiedienam, jo tas ievērojami vienoja Baltijas valstis, tautas un Baltijas valstu parlamentāriešus Baltijas asamblejā. Mēs par to runājām katru dienu. Mēs pat sagatavojām vēl vairākus citus rezolūciju projektus. Bet tas paliks nākamai reizei. Mēs gribam paredzēt šajās rezolūcijās tēzi: ja draudi tiek izteikti vienai valstij, tad tie tiek uzskatīti par kopīgiem draudiem.

Ernests Jurkāns,

Baltijas asamblejas

prezidija priekšsēdētājs:

— Manuprāt, politiski ļoti taktiski un pareizi Krievijas draudus pret Latviju bija novērtējušas Igaunijas un Lietuvas delegācijas. Būtībā šī ideja — pieņemt šādu rezolūciju — nāca tieši no Igaunijas un Lietuvas delegācijām. Tika apvienoti gan Igaunijas delegācijas, gan Latvijas delegātu priekšlikumi, gan lietuviešu priekšlikumi, un rezultātā iznāca tāda lieliska, diplomātiskā tonī izturēta rezolūcija.

— Igaunijas premjerministrs Marts Sīmans žurnālistiem teica, ka Krievijas spiediens pastiprina Baltijas valstu vienotību.

Ilmārs Bišers,

Latvijas delegācijas loceklis:

— Jā, to mēs ļoti jūtam. Bet mums jābūt arī ļoti saprātīgiem, lai nenostādītu arī mūsu partnerus grūtā situācijā.

Ernests Jurkāns:

— Tiekoties ar kaimiņvalstu pārstāvjiem, bija ļoti asi jūtams, ka viņiem pietrūkst informācijas. Igauņi un lietuvieši teica — braucot uz Baltijas asambleju, kolēģi viņus lūguši: uzziniet, kas reāli notiek Latvijas un Krievijas attiecībās!

Tāpēc ir svarīgs uzdevums arī mūsu valdībām, tāpat mūsu speciālkorespondentiem Tallinā un Viļņā izplatīt informāciju par reālo situāciju Latvijā.

Ilmārs Bišers:

— Un tas ir arī mūsu delegātu Baltijas asamblejā uzdevums — izskaidrot šo reālo situāciju. Ne tikai no tribīnes, bet arī sesijas starplaikos, kaut vai ar kaimiņvalstu kolēģiem pusdienas vai vakariņas ēdot. Viņus interesē visi procesi, kas notiek mūsu valstī. Baltijas asamblejā ir pārstāvēts viss mūsu Saeimas politiskais spektrs, tad nu kaimiņvalstu politiķi var dzirdēt dažādus viedokļus, tos salīdzināt un sniegt arī savu vērtējumu.

— Pašlaik Krievijas spiediens vērsts tikai pret Latviju. Vai mūsu kaimiņvalstis izprot mūsu situāciju?

Leopolds Ozoliņš:

— Jā, viņi to ļoti labi saprot. Un ļoti labi, ka mēs satiekamies šeit, asamblejā. Mēs ļoti daudz arī uzzinām. Piemēram, lietuvieši stāstīja, ka pie viņiem nupat bijis Jaroslavļas gubernators, kurš piedāvājis tirgoties ar Lietuvu, piedāvājot augstas labvēlības režīmu — lai "iegrieztu" Latvijai. Bet lietuvieši paši saka, ka viņiem vajag solidarizēties ar mums. Un ka šādos gadījumos, kad dara pāri vienai valstij, otrai vajag solidarizēties, neielaižoties šādos darījumos. No vienas puses, jau, protams, biznesa intereses it kā ir augstākas par politiku. Taču baltieši tomēr ir vienoti, un šeit, Baltijas asamblejā, to izjūt īpaši labi. Lietuvieši tātad atsakās pat no ekonomiski izdevīgiem darījumiem ar Krieviju, kamēr Krievijas attiecības ar Latviju nebūs kārtībā.

Ernests Jurkāns:

— Es domāju, šī asambleja tikai ieskicēja tādu fundamentālu problēmu kā enerģētikas problēmu risinājums. Un otras dienas jautājums par robežu šķērsošanu — arī tas gaidīs veselu virkni risinājumu turpmākajās sesijās. Labi, ka par šiem jautājumiem runāja attiecīgo nozaru speciālisti. Līdz ar to šīs diskusijas bija ļoti dzīvas.

— Šī ir pirmā Baltijas asamblejas sesija pēc ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanas. Vai ir jūtams, ka šis faktors kaut kā ietekmējis asamblejas sesijas norisi?

Leopolds Ozoliņš:

— Ir tāda pārliecinošāka sajūta. Jo ASV ir izteikušas savu atbalstu Baltijas valstīm jebkurā gadījumā, kad tiktu apdraudēta mūsu neatkarība.

Taču galvenais, kas mūs vienoja, tomēr bija šis rupjais un absurdais Krievijas spiediens. Taču arī mums ir jāuzņemas liela daļa vainas. Jo es esmu Saeimas Ārlietu komisijas loceklis, es esmu atkārtoti teicis ārlietu ministram Birkava kungam, ka jāveic preventīvi pasākumi. Arī igauņu delegācijas locekļi jau pareizi teica, ka nav jēgas tikai dzēst ugunsgrēku — nevajag šai liesmai ļaut iedegties. Mums straujāk jāattīsta ekonomiskie kontakti. Mēs taču varētu savu produkciju eksportēt, teiksim, uz Āfrikas valstīm. Vai, piemēram, eksportēt savus kokus uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Darīt to paši, kāpēc mums vajadzīgi starpnieki?

Pēc Baltijas padomes

4. sesijas

Latvijas attiecībām ar Krieviju bija veltīti arī neadekvāti nedaudzie žurnālistu jautājumi trīs Baltijas valstu valdību vadītājiem:

Jautājums:

— Vai tika pārrunāts arī jautājums par Latvijas attiecībām ar Krieviju?

Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs, latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts:

— Es gribētu uzsvērt, ka Baltijas valstu Ministru prezidentu tikšanās Baltijas padomes ietvaros ir reģionāli orientēta, mēs precīzi risinām jautājumus, kas saistīti ar konkrētiem mūsu valstu jautājumiem virzībā uz muitas ūnijas veidošanu un vienota tirgus jautājumiem. Arī jautājumiem, kas saistīti ar valstu sadarbību un savstarpējo integrēšanos. Šajās tikšanās reizēs citi jautājumi netiek skarti. Protams, neformālās tikšanās reizēs es kolēģus iepazīstināju ar situāciju. Mēs pārrunājām šos jautājumus, tā ka kolēģi ir informēti.

"Latvijas Vēstnesis":

— Gribētos tomēr dzirdēt, un esmu pārliecināts, ka arī citi kolēģi vēlas dzirdēt, visu trīs valdību vadītāju viedokli par Krievijas politisko spiedienu pret Latviju. Vai tas ir uzskatāms par kārtējo izaicinājumu Baltijas valstu vienotībai? Jo šāds spiediens savā laikā ir bijis vērsts arī pret Lietuvu un Igauniju. Iespējams, ka nākotnē šāds spiediens atkal tiks vērsts pret kādu no trim Baltijas valstīm. Vai, jūsuprāt, šo faktoru vajadzētu ņemt vērā, plānojot turpmāko Baltijas padomes un Baltijas asamblejas darbību?

Baltijas Ministru padomes vicepriekšsēdētājs, Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Sīmans:

— Mums gan nebija laika īpaši diskutēt par Latvijas un Krievijas attiecībām. Taču visās tikšanās reizēs mēs informējam cits citu arī par šo aspektu.

Visu trīs Baltijas valstu vēlme ir normalizēt attiecības ar lielo Austrumu kaimiņvalsti. Ja ir draudi vienai no Baltijas valstīm — kā tas tagad ir ar Latviju —, tad visas trīs Baltijas valstis strādā kopīgi, lai harmonizētu savu vienoto pozīciju. Es ļoti vēlos, tāpat kā to vēlaties jūs, lai vēsture vairs nekad neatkārtotos. Un tādēļ mēs visi vēlamies, lai tagad Latvija un Krievija atrisinātu savas savstarpējās problēmas diplomātiskā un politiskā ceļā.

Baltijas Ministru padomes vicepriekšsēdētāja vietā, Lietuvas Republikas premjerministra vietnieks, tieslietu ministrs Vītauts Pakalnišķis:

— Lielā mērā šo situāciju ir radījusi politiķu ietekmēto mediju uzbrukumi. Taču mediji nespēj mainīt vai iespaidot mūsu politisko gribu. Es domāju, ka Krievijas propagandas uzbrukumi Latvijai un tas, kas pašlaik notiek Krievijā, galvenokārt ir domāts Krievijas vēlētāju iespaidošanai. Un tas, protams, nevar ietekmēt Baltijas valstu vienotību. To apliecina arī mūsu šodien pieņemtie lēmumi. Tos pārskatot, ir redzams, ka mēs neesam absolūti iespaidojušies no Krievijas spiediena uz Latviju.

Guntars Krasts:

— Man pie jau teiktā nav ko piebilst. Protams, — un to mēs skārām arī savās neoficiālajās sarunās — tāda Krievijas attieksme kā šobrīd pret Latviju jebkurā gadījumā var tikt vērsta arī pret jebkuru no pārējām Baltijas valstīm. Protams, solidaritāte, mūsu sadarbība ir vienīgais veids, kā saglabāt Baltijas vienotību un nepieļaut iespēju Krievijai vērsties pret kādu no Baltijas valstīm. Vai vismaz mazināt šo spiedienu.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs,

LR Ministru prezidents Guntars Krasts:

"Mūsu kopējās darba dienas"

Runa Baltijas asamblejas 12. sesijas un Baltijas padomes 4.sesijas noslēguma pieņemšanā

Godājamie Baltijas padomes dalībnieki, Igaunijas premjerministra kungs, Lietuvas tieslietu ministra kungs, Jūsu ekselences, Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks un pagodinājums sveikt jūs Ventspils Biznesa centrā.

Es uzskatu mūsu šīvakara tikšanās vietu par ļoti nozīmīgu Ventspilij — tā zināmā mērā iemieso šīs pilsētas tradicionālo un laika gaitā nostiprinājušos mobilitāti, uzņēmību un panākumus, kas īpaši izpaudušies, kopš mūsu valsts atguva neatkarību. Ventspils ir atkal kļuvusi par pilsētu, kurā norisinās aktīva politiskā un ekonomiskā dzīve, par pilsētu ar lieliski attīstītiem biznesa kontaktiem, komunikācijām, par pilsētu, kas pastiprināti rūpējas par vides sakopšanu, velta lielu uzmanību izglītībai un cilvēku labklājībai. Zināmā mērā Ventspils ir pašreizējā laika un mūsu reģiona iespēju piemērs.

Esmu pārliecināts, ka šīs mūsu kopējā darba dienas un iespēja stiprināt arī neformālos kontaktus starp mūsu valstu parlamentāriešiem un valdību pārstāvjiem ir devušas nozīmīgu ieguldījumu kopējā izpratnē par pašreizējo stāvokli un nākotnes iespējām Baltijas sadarbībā. Mēs vēlreiz esam apliecinājuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savstarpējo solidaritāti un uzsvēruši izdevīgas politiskās, ekonomiskās un aizsardzības sadarbības nozīmi mūsu attiecībās, kas vērsta uz iekšējās drošības un labklājības nostiprināšanu un savstarpējo atbalstu kopējo mērķu sasniegšanā — pilntiesīgā līdzdalībā Eiropas Savienībā un NATO.

Šajās dienās mēs pārrunājām iespējas tālāk attīstīt ekonomisko sadarbību starp Baltijas valstīm, un varu ar gandarījumu teikt, ka jau šobrīd ir sasniegti atzīstami rezultāti kopējas Baltijas ekonomiskās telpas izveidošanā, kas ietver arī tirdzniecības liberalizāciju, cilvēku brīvu pārvietošanos. Tomēr mums vēl ir daudz jāstrādā, lai, parakstot nepieciešamos trīspusējos līgumus, nodrošinātu arī brīvu pakalpojumu un brīvu darbaspēka kustību, kopējas tranzītprocedūras izveidošanu un kopēju infrastruktūras projektu attīstīšanu.

Par nozīmīgu sadarbības aspektu uzskatu arī aizsardzības jautājumus. Sadarbība šajā jomā ir nozīmīgs elements mūsu centienos, integrējoties transatlantiskajās drošības struktūrās, nostiprināt drošību un stabilitāti reģionā. Šeit es vēlētos minēt nepieciešamību tālāk attīstīt kopējus projektus, kas stiprinātu mūsu aizsardzības spējas, kā arī plašāka mēroga sadarbību šajā jomā.

Ir ļoti būtiski, lai Baltijas valstis turpinātu stiprināt trīspusējo un reģionālo sadarbību tā dēvētajos Eiropas Savienības trešā pīlāra jautājumos — iekšlietās un tieslietās, konkrēti — cīņā ar noziedzību, nelegālo imigrāciju, naudas atmazgāšanu, narkotiku tranzītu, kā arī veidojot kopīgu informācijas infrastruktūru un uzlabojot kontroli uz Baltijas valstu ārējām robežām.

Mēs pārrunājām arī pastāvošās problēmas un šķēršļus Baltijas valstu sadarbībā un veidus, kā šīs grūtības novērst. Šis, manuprāt, ir ļoti būtisks aspekts, jo Baltijas sadarbības veiksme nākotnē būs ievērojami atkarīga no spējas kopīgi risināt arī visgrūtākos problēmjautājumus.

Tajā pašā laikā ir svarīgi, ka mēs pārrunājām sadarbību arī plašākos ietvaros — Baltijas jūras reģionā. Šis reģions, kurā ietilpst gan lieluma, gan attīstības ziņā ļoti dažādas valstis, ir kļuvis par efektīvu ekonomiskās un ekoloģiskās sadarbības veicinātāju. Mēs nonācām pie secinājuma, ka Baltijas jūras valstu padomes iespējas ir jāizmanto daudz intensīvāk, īpaši tādās jomās kā transports, ostu attīstība, enerģētikas sektors, tirdzniecība, investīciju piesaiste, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, kā arī sadarbība vides aizsardzībā, izglītībā un noziedzības novēršanā.

Izvērtējot reģiona kopējo potenciālu, ir jāsecina, ka tā attīstības ātrumu un kopējās labklājības pieaugumu arvien vairāk ietekmēs savstarpējās sadarbības kvalitāte. Citiem vārdiem sakot — labklājība, kas balstīta uz labi funkcionējošu sadarbību, ir tas faktors, kas kļūs par pamatu nākotnes izaugsmei.

Es vēlētos izteikt pamatotu cerību, ka jau nākamgad, tiekoties gadskārtējā Baltijas padomes sanāksmes reizē, šoreiz jau Lietuvā, ikviens varēs atzīt, ka kopš šīsdienas tikšanās kopējo mērķu īstenošanā ir daudz izdarīts. Man bija patiess gandarījums piedalīties kopējā darbā, un esmu pārliecināts, ka līdzīgā izpratne, kuru dzirdējām šajā dienā, ir labs pamats optimismam. Es vēlētos pateikties tikšanās namatēviem. Ventspils mēram Lemberga kungam un visiem cilvēkiem, kas daudz strādāja, lai tikšanās izdotos. Liels paldies jums.

Nobeigumā es vēlētos uzsaukt tostu par Baltijas valstu uzplaukumu, drošību un savstarpējo solidaritāti.

"LV" redakcijas rīcībā ir arī citi Baltijas asamblejas referāti un runas

No Latvijas politiķiem gaida

lielāku uzmanību valsts aizsardzībai

Zviedrijas preses,

radio, televīzijas

viedokļos

Jānis Pavuls, Zviedrijas radio, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

7.05.1998.

Nākamgad sakarā ar NATO paplašināšanu — uzņemot Poliju, Čehiju un Ungāriju — alianse paredzējusi izskatīt pārējo kandidātu valstu sasniegumus militāro reformu jomā un izvērtēt to atbilstību NATO standartiem.

Tādēļ Latvijai nekavējoties jāveic nepieciešamās izmaiņas un jāpalielina aizsardzībai paredzētais budžets, jo līdz 1999.gadam daudz laika vairs nav atlicis — konstatē Zviedrijas Aizsardzības pētniecības institūta FOA (Försvarets Forsknings Anstalt) galvenais Eiropas drošības jautājumu analītiķis Roberts Dālšē (Robert Dalsjö).

Analītiķis Dālšē nesen nācis klajā ar pētniecības darbu "Are the Baltics defensible?" (Vai Baltijas valstis ir aizstāvamas?). Šajā darbā viņš, starp citu, secina, ka Baltijas valstu militārajos jautājumos saskatāmas divas lielas problēmas. Viena problēma ir ieroču trūkums, otra — Latvija.

Roberts Dālšē raksta: "Lai arī Latvijā militārajā jomā novērojami zināmi panākumi, pārāk uzkrītoša ir valdības un politiskās elites vājā interese par valsts militāro aizsardzību... Tagad jau zināms un pareģojams, ka starptautiskās konferencēs par Baltijas valstu drošību Igaunijas un Lietuvas pārstāvji runās par kāpinātām pūlēm aizsardzības uzlabošanā un solījumiem sasniegt 2 procentu (budžeta) robežu. Latvijas pārstāvis toties runās par Baltijas solidaritāti, nepieskaroties aizsardzības jautājumiem."

FOA analītiķis ar pamatotu nožēlu konstatē, ka Latvijas aizsardzības budžetam atvēlēti tikai nepilni 0,7 procenti no bruto nacionālprodukta. "Tā ir summa, kas pat nesedz algu izdevumus... Morāle ir sadragāta, un aizsardzības attīstības plāni — tādi, kādi tie ir šodien, — paliks par vēlmju sarakstu, kamēr netiks piešķirti līdzekļi, lai tos īstenotu."

Un Roberts Dālšē turpina: "Nav tikai runa par līdzekļu trūkumu — bruņotajiem spēkiem (BS) arī trūkst pienācīgas politiskas uzmanības pievēršanas un atbalsta." Viņš secina, ka Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) (pateicoties pretestībai Saeimā) nav varējusi panākt elementāru likumu izmaiņu, kas nepieciešama, lai regulētu BS statusu valsts struktūrās; un ka dažu pašaizliedzīgu AM un BS darbinieku centieni risināt daždažādus jautājumus iestrēguši konservatīvo interešu, korupcijas un politiska atbalsta trūkuma dēļ.

Rodas iespaids, raksta Dālšē, ka valdošais politiķu un sabiedrības uzskats (ar zināmiem izņēmumiem) esot — ka nacionālā aizstāvēšanās esot nevajadzīga, ņemot vērā Krievijas lielumu un varu, ka BS ir korupcijas un neveiklas vadības pārpilna, ka papildu līdzekļi valsts aizsardzībai būtu naudas izšķērdēšana un ka atrisinājums Latvijas drošībai sasniedzams, iestājoties NATO.

Roberts Dālšē uzsver, ka pašu nevēlēšanās nostiprināt aizsardzības spēkus var būt galvenais šķērslis uzņemšanai NATO. Un tas savukārt var ietekmēt drošības stāvokli visā Baltijas jūras reģionā. Pārskatot kandidātvalstu aizsardzības attīstību, NATO pat var būt ar mieru akceptēt zināmus materiālus trūkumus, toties NATO nekad neakceptēs situāciju, ka valsts pati pienācīgi nerūpējas par savu aizsardzību.

FOA analītiķis šo Latvijas stāvokli daļēji cenšas izskaidrot ar to, ka latviešu tautas liktenis bijis neparasti nelabvēlīgs: "...jāņem vērā, ka traumas, kas skārušas Latviju un latviešu nāciju šajā gadsimtā, atstājušas dziļas mentālas brūces, kas izpaužas pašapziņas trūkumā, neticībā nākotnei un identitātes trūkumā, atjaunojot nāciju. Šīs brūces var būt dziļākas Latvijā nekā Igaunijā un Lietuvā, kam vēl bez tam ir ciešas saites ar Somiju un Poliju." Atsaucē Dālšē norāda uz pāris šādiem vēsturiskiem faktiem, kā, piemēram: "Latvieši pirmajā pasaules karā zaudēja gandrīz vai visas savas rūpnīcas, Otrajā pasaules kara cīņās, deportācijās un bēgļu gaitās latvieši zaudēja 1/3 iedzīvotāju, un intensīvā krievu ieceļošana okupācijas gados latviešus gandrīz vai padarīja par minoritāti pašu valstī."

Bet Roberta Dālšē pētījums pamatos nebūt nav pesimistisks. Viņš pauž pārliecību, ka trīs Baltijas valstis pirmām kārtām ir iespējams aizstāvēt un ka šīs valstis pagaidām kopā ļoti daudz ko var panākt pašas uz savu roku.

Viņš uzsver, cik nepareizi ir apgalvot, ka šīs trīs valstis nav aizstāvēšanās vērtas, pateicoties potenciālajam krievu pārspēkam (par citu iespējamu agresoru Dālšē nerunā). Šāda doma esot loģiska tikai tad, ja vadītos no tā, ka Krievija Baltijas valstīs iebruktu ar maksimālu bruņotu spēku koncentrēšanu (tātad pametot Ķīnas un Āzijas robežas). Šāds gājiens ne tikai ir neiedomājams — tas ir arī absurds.

"Tomēr, ņemot vērā trīs Baltijas valstu vēsturi un ģeogrāfiju, ir jāsaprot, ka apzināta liela apjoma krievu militāroperācija nav izslēdzama" (tikai ne pārskatāmā laika posmā — J.P.).

FOA analītiķis norāda, ka šobrīd vienīgie aktuālie draudi varētu būt ierobežota intervencija krīzes gadījumā, bruņojumu destabilizācija, turbulence Krievijā vai militāri draudi "izspiešanas" nolūkos. Un šāda veida draudus Baltijas valstis būtu spējīgas novērst ar pašreizējiem sakārtotiem spēkiem vai ar tādiem spēkiem, kas sasniedzami tuvākajā laikā.

"Ņemot vērā 1939./40.gada notikumus un to, ka Krievijas valdība vēl arvien pastāv par mītu, ka Baltijas valstis brīvprātīgi iestājās PSRS, bruņota pretestība ir vienīgais risinājums varbūtējam mēģinājumam pārņemt Baltiju."

Tātad Baltijas valstīm — analītiķa uztverē — nepieciešama tāda aizsardzība, kas spētu pretoties reālam (un ne hipotētiski pārdimensionētam) agresoram. Šāda agresija var būt gan ārējs uzbrukums, gan (oficiāli) nesankcionētu vienību vai bandu militāroperācijas. Ar pašu spēkiem jāvar atvairīt/neitralizēt šāda veida darbību, lai — ja ne vairāk — iegūtu laiku valdības rīcības brīvībai.

Tātad, īsumā rezumējot, šis zviedru analītiķis saredz reālu iespēju panākt ievērojamas baltiešu militārvienības, kas spētu ne tikai aizstāvēt pašu teritorijas, bet arī stabilizētu Baltijas jūras reģionu kopumā.

Pēdējais ir fakts, ko visai reti lieto kā argumentu diskusijās par aizsardzības spēku "vajadzību vai nevajadzību". Dālšē savā pētniecības darbā arī izsaka kritiku pašmāju (zviedru) un citu valstu politiķiem par to nenolemtību ieroču dāvināšanas un pārdošanas jomā, kas nopietni kavē straujāku un labvēlīgāku militāru attīstību Baltijā — novēršot domas par drošības politikas "pelēkām zonām".

Un tomēr — ļoti daudz kas ir atkarīgs no baltiešiem. Analītiķa uztverē Igaunija un Lietuva nopietni izturas pret militārās aizsardzības jautājumiem — Latvija ne!!!

Tas ir nepatīkams, bet diemžēl patiess fakts, kas steigšus jānovērš. Jo kā nekā 1999. gads ir tepat aiz stūra: un, kā secina FOA pētnieks Roberts Dālšē, Latvijas politiķiem nekavējoties jāpievērš lielāka uzmanība aizsardzības jautājumiem.