No 17. līdz 23. aprīlim Latvijā risinās Bibliotēku nedēļa

Ievērojot bibliotēku lielo lomu sabiedrības nodrošināšanā ar informāciju izglītībā, zinātnē, kultūrā un tautsaimniecībā, pastāvīgas problēmas rada to vājais finansiālais nodrošinājums. Eiropas Savienības valstīs bibliotēku vajadzībām tiek izlietoti caurmērā 0,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, turpretim Latvijā tikai 0,24 procenti. Šai sakarā Eiropas Padomes eksperts Gžegors Boguta Latvijas valdībai ieteicis grāmatniecības sektora un informācijas patērētāju interesēs grāmatu izdošanas procesā samazināt pievienotās vērtības nodokli un piešķirt bibliotēkām vairāk līdzekļu grāmatu iegādei.

Bibliotēkas ir gandrīz vienīgā vieta, kur nepieciešamo informāciju jebkurš var iegūt bez maksas. Diemžēl bibliotēku dzīvē jaunās informācijas tehnoloģijas ienāk pārāk lēni. Interneta sabiedriskā pieejamība nodrošināta tikai 18 publiskajās bibliotēkās.

Bibliotēkas neatlaidīgi piedalās projektu konkursos, meklējot un atrodot dažādu vietējo un ārzemju fondu un ārzemju partneru atbalstu. Dažkārt tās ir respektējamas summas, taču tas ir vienreizējs atbalsts.

Bibliotēku nedēļas gaitā notiek dažādi tradicionāli un arī neordināri pasākumi. Daudzi no tiem saistīti ar latviešu grāmatas 475 gadu jubileju. Viens no pašiem nozīmīgākajiem šodien, 19.aprīli, risinās Madonā. Pilsētas bibliotēkas organizētā konference "No grāmatas līdz internetam" ievada gatavošanos starptautiskajai konferencei "Latviešu grāmata un bibliotēka: 1525—2000", kas 8.novembrī notiks Rīgā. Daudzās bibliotēkās notiek ar šo jubileju saistītas izstādes un priekšlasījumi.

Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā vakar, 18.aprīlī, tika atklāta pirmā akadēmiski izglītotā latviešu grāmatnieka Jāņa Rapas 115.dzimšanas dienai veltīta izstāde "Grāmata — kultūras stūrakmens".

Šogad Bibliotēku nedēļas galvenā devīze ir "Bibliotēka un sabiedrība". Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā un Bulduru bibliotēkā noorganizēta lasītāju tikšanās ar pilsētas domes deputātiem. Limbažos savukārt tiek dibināta bibliotēku sabiedriskā padome.

Limbažu, Jūrmalas, Valmieras un vairāku citu pilsētu un rajonu bibliotēkās tiek organizētas izstādes un pārrunas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības problēmām. Bauskas Centrālā bibliotēka sarīkojusi akciju "Pirmie soļi internetā", kas aptver dažādas lasītāju grupas.

Ceraukstes, Codes, Iecavas un Misas pagastu bibliotēkas sadarbībā ar skolu bibliotēkām rīko grāmatzīmju izstādes un tikšanās ar novadniekiem. Lielu popularitāti iemantojusi akcija "Dāviniet grāmatas!".

Liepājas pilsētas Zinātniskajā bibliotēkā atvērtā izstāde "Bibliotēka — pasaules tautu kultūras lieciniece un glabātāja" stāsta par Skandināvijas un Baltijas valstu bibliotēkām. Te eksponēta arī Minsteres latviešu ģimnāzijai veltītā ceļojošā izstāde "Trimdas latviešu izglītība 1945–1998". Bibliotēkā notiek mūzikas stundas un tiek rādītas videofilmas — literāro darbu ekranizējumi.

Atzīmējot Latvijas Bibliotēku nedēļu, Kultūras ministrija piešķīrusi desmit prēmijas par izciliem sasniegumiem bibliotēku darbā. Saskaņā ar nolikumu apbalvošanai ar prēmiju varēja izvirzīt gan bibliotēku darbiniekus, gan ar bibliotēku attīstību saistītu nozaru (informācijas tehnoloģijas, izglītības u.tml.) pārstāvjus, valsts un pašvaldību institūciju darbiniekus un politiķus, kas ar savu darbību būtiski veicinājuši bibliotēku attīstību. Kandidātus izvirzīja bibliotēkas un bibliotēku sabiedriskās organizācijas. Pavisam tika izvirzītas 25 kandidatūras.

Prēmijas ieguvēji ir:

- Aizkraukles 2. vidusskolas mediju centra vadītāja Dženija Dzirkale par aktīvu darbību skolu bibliotēku sadarbības veicināšanā un jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanā;

- Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Janbicka par lielu ieguldījumu akadēmisko bibliotēku sadarbības veicināšanā un jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanā;

- E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas bibliotekāre Irēna Kalniņa par ilggadēju radošu veikumu skolas bibliotēkas darbā un literatūras popularizēšanā;

- Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Aina Krauče par lielu ieguldījumu publisko bibliotēku darba attīstībā un jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanā;

- Bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskā uzņēmuma Valsts Stendes selekcijas stacijas direktors Miervaldis Krotovs par aktīvu līdzdalību bibliotēku darbības veicināšanā, jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanā un informācijas pakalpojumu attīstībā;

- Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas vecākā bibliotekāre Milda Laukgale par mūža ieguldījumu nacionālā kultūras mantojuma krāšanā un saglabāšanā;

- Lauberes pagasta bibliotēkas vadītāja Maiga Livčāne par aktīvu, mērķtiecīgu darbību bibliotēkas pakalpojumu attīstībā un jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanā;

- Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības nodaļas vadītāja Anna Mauliņa par lielu ieguldījumu bibliotēku pētniecības darba attīstībā, bibliotēku darbības popularizēšanā;

- Mirdza Mulere par mūža ieguldījumu publisko bibliotēku darba attīstībā;

- Līvānu pilsētas bibliotēkas vadītāja Inta Vērdiņa par aktīvu mērķtiecīgu darbību bibliotēkas pakalpojumu attīstībā un jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanā.

Šogad un šodien arī "Latvijas Vēstneša" apgāds nācis klajā ar savu velti Bibliotēku nedēļai. Vispirms ar tematisko palīgrādītāju papildināts pagājušajā gadā izdotais "Latvijas Vēstneša" kultūras, zinātnes, izglītības, vēstures un mākslas publikāciju bibliogrāfiskais rādītājs "Kultūra 1993–1998", kas kļuvis par uzticīgu ceļvedi gan lasītājiem, gan bibliotēku darbiniekiem. Palīgrādītāju, kas izveidots brošētas burtnīcas veidā un ir ērti ievietojams pamatrādītāja grāmatā, pēc pieteikšanās redakcijā varēs saņemt visi pamatrādītāja īpašnieki.

Bet vienlaikus tiek laists klajā arī šo rādītāju turpinājums — "Kultūra 1999" — bibliogrāfiski apraksti publikācijām par kultūru, zinātni, izglītību, mākslu, reliģiju un vēsturi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1999. gadā. Izdevuma galvenais redaktors ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Oskars Gerts, sastādītāja — maģistre Sandra Apele, zinātniskais redaktors — doktors Sigizmunds Timšāns. Lai atvieglotu informācijas meklēšanu, arī šim pamatrādītājam ir tematiskais palīgrādītājs un personu palīgrādītājs.

Aina Rozeniece, "LV" nodaļas redaktore