MĒS VISI BALTIJA

Baltijas Asamblejas 12.sesijas dokumenti.

1998.gada 8.—9.maijā Ventspilī

Nobeiguma dokuments

Baltijas asambleja,

sanākusi uz savu 12.sesiju 1998.gada 8. un 9.maijā Ventspilī,

apspriedusi Baltijas valstu problēmas enerģētikas, robežu un muitas jautājumos,

pieņēma šādus dokumentus:

• Rezolūciju par iedzīvotāju informēšanu par Eiropas Savienību;

• Rezolūciju par Baltijas valstu sadarbību ar pārrobežu sekām saistītu avāriju un nelaimes gadījumu novēršanā;

• Rezolūciju par vienošanos sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā;

• Rezolūciju par Krievijas Federācijas izteiktajiem apvainojumiem Latvijas Republikai —

un nolēma nākamo Baltijas asamblejas sesiju rīkot Igaunijā.

Baltijas asamblejas Baltijas asamblejas prezidija Baltijas asamblejas prezidija

prezidija priekšsēdētājs priekšsēdētāja vietnieks priekšsēdētāja vietnieks

Ernests JURKĀNS Arnolds RĪTELS Mečis LAURINKS

Latvijas Republika Igaunijas Republika Lietuvas Republika

 

 

 

Rezolūcija. Par vienošanos

sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas jomā

Baltijas asambleja,

uzskatīdama, ka ir jārada labāki apstākļi Baltijas valstu iedzīvotāju saziņai un savstarpējiem sakariem,

iesaka Baltijas valstu valdībām:

noslēgt savstarpēju vienošanos par to, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises, kas izsniegtas jebkurā no šīm valstīm, ir spēkā visās Baltijas valstīs, kurās noteikta šāda apdrošināšana.

 

 

Rezolūcija. Par iedzīvotāju informēšanu

par Eiropas Savienību

Baltijas asambleja,

ievērojot to, kāda nozīme ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņemšanai Eiropas Savienībā šo valstu turpmākajā politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;

būdama pārliecināta, ka iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību, kā arī aktīvi jāpiedalās lēmuma pieņemšanā attiecībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā;

ņemot vērā to, ka lēmums par iestāšanos Eiropas Savienībā jāpieņem diskusiju rezultātā un tam jāsaņem iespējami lielāks politiskais atbalsts,

iesaka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdībām intensīvāk informēt iedzīvotājus par jautājumiem, kas saistīti ar iestāšanos Eiropas Savienībā un

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentāriešus iepazīstināt savas valsts iedzīvotājus ar Eiropas integrācijas procesiem un jautājumu par pievienošanos Eiropas Savienībai apspriest kopumā.

 

 

Rezolūcija. Par Baltijas valstu sadarbību

ar pārrobežu sekām saistītu avāriju

un nelaimes gadījumu novēršanā

Baltijas asambleja,

ņemot vērā to, ka Baltijas valstu pienācīga sadarbība, novēršot nelaimes gadījumus un avārijas, kurām ir pārrobežu sekas, var aizsargāt apkārtējo vidi un iedzīvotājus no kaitīgās ietekmes;

uzskatīdama, ka pašreizējā sadarbība jūrā un uz sauszemes nav pietiekama, lai novērstu nelaimes gadījumus un avārijas, kurām ir pārrobežu sekas (naftas izplūdumus, rūpnieciskās avārijas un kodolavārijas, mežu un purvu ugunsgrēkus, pasažierus pārvadājošā gaisa, jūras, dzelzceļa transporta vai autotransporta avārijas),

iesaka triju Baltijas valstu valdībām sagatavot un parakstīt trīspusēju sadarbības līgumu un ieviest Baltijas valstu sadarbības programmu ar pārrobežu sekām saistītu avāriju un nelaimes gadījumu novēršanai.

 

 

Rezolūcija. Par Krievijas Federācijas

izteiktajiem apvainojumiem

Latvijas Republikai

Baltijas asambleja,

atzīmējusi, ka apvainojumi, kurus pēdējā laikā Latvijas Republikai izteikušas vairākas Krievijas Federācijas amatpersonas un politiķi, ir izskanējuši visai draudīgā formā;

konstatējusi, ka šie nelabvēlīgie un provokatīvie apvainojumi ir nepamatoti,

nosoda Krievijas Federācijas iejaukšanos Latvijas Republikas iekšējās lietās, kā arī ekonomisko spiedienu un centienus sanaidot Baltijas valstis,

pauž īpašas bažas par kampaņu, kuru pret Latviju uzsākuši vairāku Krievijas reģionu vadītāji un kura var uz ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt attiecības starp kaimiņvalstu iedzīvotājiem Baltijas jūras reģionā,

paziņo, ka Baltijas valstis noraida jebkuras neokomunisma un neonacisma izpausmes gan savās, gan arī citās valstīs, Krieviju ieskaitot,

apstiprina Baltijas valstu vēlmi veidot labas kaimiņattiecības ar visām demokrātiskajām valstīm, arī ar Krieviju,

uzsver, ka nepieņemamā politiskā reakcija un draudi lietot pret kaimiņvalstīm vērstus ekonomiskus un citus līdzekļus nav savienojami ar reģionā pastāvošo sadarbības garu un turklāt ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem,

aicina visus strīdus starp valstīm atrisināt konstruktīva, uz labām kaimiņattiecībām balstīta dialoga ceļā, atklātības gaisotnē.

Baltijas padomes 4.sesijas dokumenti.

1998.gada 8.—9.maijā Ventspilī

Baltijas padomes deklarācija

Baltijas padome

uzsver Igaunijas, Latvijas un Lietuvas savstarpēji izdevīgās sadarbības politiskajā, ekonomiskajā un militārajā sfērā nozīmi, sadarbības, kas vērsta uz iekšējās un reģionālās drošības un labklājības nostiprināšanu, kopēja mērķa — dalības Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, kas veicinātu reģiona vispārēju stabilitāti un attīstību, — atbalstu;

atzīmē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sasniegumus kopējas Baltijas ekonomiskās telpas izveidē, ieskaitot tirdzniecības liberalizāciju un cilvēku brīvu pārvietošanos reģionā, kā arī atkārtoti apstiprina gatavību turpināt darbu pakalpojumu un darbaspēka plūsmas liberalizēšanā, kopējas Baltijas tranzīta procedūras un kopēju infrastruktūras projektu izveidē, noslēdzot atbilstošus trīspusējus līgumus saskaņā ar ES iekšējā tirgus prasībām;

atkārtoti pauž Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gatavību padziļināt trīspusējo praktisko sadarbību un atbalsta saskaņotu darbību parlamentu un valdību līmenī, lai īstenotu šīs kopīgās prioritātes;

ar gandarījumu uzņem ES paplašināšanas procesa sākšanos un sarunas ar Igauniju un cer uz pozitīvām Eiropas Komisijas rekomendācijām, lai šogad uzsāktu divpusējas starpvaldību apspriedes ar Latviju un Lietuvu, atzīstot to panākumus ceļā uz iestāšanos ES, kas gūti, ievērojot Kopenhāgenas kritērijus;

atzīst par svarīgu trīspusējās un reģionālās sadarbības turpināšanu un pastiprināšanu ES III pīlāra jomās — cīņā pret noziedzību, nelegālo imigrāciju, naudas atmazgāšanu, narkotiku tirdzniecību, kopējas informācijas infrastruktūras izveidē, robežkontroles pilnveidošanā u.c.;

atgādina 1997. gada Madrides samita lēmumus par NATO paplašināšanas procesa uzsākšanu un atzinīgi vērtē Čehijas Republikas, Ungārijas un Polijas uzņemšanas protokolu ratificēšanas vieglo gaitu. Šo valstu dalība NATO stiprinās aliansi un dos ieguldījumu citu kandidātvalstu turpmākajā uzņemšanā;

atkārtoti apstiprina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kā valstu, kas vēlas iestāties NATO, saistības nostiprināt to aizsardzības sistēmas, panākot interoperabilitāti ar aliansi, un izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai uzņemtos Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu pienākumus, dodot lielāku ieguldījumu transatlantiskajā drošībā un stabilitātē;

cer, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas progress ceļā uz dalību aliansē tiks pārskatīts un Vašingtonas sanāksmē 1999. gadā tiks pieņemti labvēlīgi lēmumi;

uzsver triju Baltijas valstu sadarbības aizsardzības jomā uzlabošanas nozīmi, īpaši attīstot kopējos BALTBAT, BALTSEA, BALTNET, BALTRON projektus, kuri veicina šo valstu aizsardzības spējas, kā arī plašāku sadarbību aizsardzībā;

pauž ieinteresētību turpināt aktīvu politisko dialogu ar kaimiņvalstīm un attīstīt savstarpēji izdevīgu praktisku sadarbību uz divpusējiem pamatiem, kā arī pastāvošo reģionālo institūciju ietvaros;

atgādina par Baltijas jūras valstu apspriedes Rīgā lēmumiem kā svarīgu soli savstarpēji izdevīgas sadarbības attīstīšanā Baltijas jūras reģionā un izsaka atbalstu gaidāmajai Lietuvas prezidentūrai BJVP no 1998. gada jūlija turpmākā praktiskās sadarbības nostiprināšanā ekonomikas, transporta un enerģētikas infrastruktūras jomā, vides aizsardzībā, tieslietu un sabiedriskās drošības jomā, kā arī subreģionālās sadarbības intensificēšanā.

Ernests Jurkāns, Arnolds Rītels, Mečis Laurinks,

Baltijas asamblejas Baltijas asamblejas prezidija Baltijas asamblejas prezidija

prezidija priekšsēdētājs priekšsēdētāja vietnieks priekšsēdētāja vietnieks

Guntars Krasts, Marts Sīmans, Vītauts Pakalnišķis,

Latvijas Republikas Igaunijas Republikas Lietuvas Republikas

valdības vārdā valdības vārdā valdības vārdā

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs) neoficiāls tulkojums

Declaration

of the Baltic Council

9 May 1998,

Ventspils

The Baltic Council,

emphasises the importance of mutually beneficial co-operation among Estonia, Latvia and Lithuania in political, economic and military spheres, aiming at strengthening internal and regional security and prosperity, mutually supporting the common goal — membership in the European Union and the North Atlantic Treaty Organisation which contributes to the overall stability and development in the region.

notes achievements of Estonia, Latvia and Lithuania towards establishing a common Baltic economic area, including liberalisation of trade, free movement of people in the region, and reaffirms the willingness to continue the work on liberalisation of movement of services and labour, establishment of the common Baltic transit procedure and common infrastructure projects, by concluding relevant trilateral agreements in the line of EU internal market requirements;

reiterates the willingness of Estonia, Latvia and Lithuania to deepen trilateral practical cooperation and encourages harmonised and coordinated activities on parliamentary and governmental levels in order to implement these common priorities.

welcomes the launch of the EU accession process and the beginning of negotiations with Estonia and expects positive European Commission’s recommendations for opening bilateral intergovernmental conferences with Lithuania and Latvia this year, acknowledging their progress already achieved towards accession in the light of the Copenhagen criteria;

finds it essential to continue and strengthen trilateral and regional co-operation on EU III pillar issues - fighting against crime, illegal immigration, money laundering, drug trafficking, creation of common information infrastructure, improvement of the border control, etc.

recalls decisions of the 1997 Madrid Summit to launch the NATO enlargement process and welcomes ongoing smooth ratification of accession protocols with invited countries - the Czech Republic, Hungary and Poland. The membership of these countries in NATO will strengthen the Alliance and will contribute to further accession of other candidate countries;

reaffirms commitments of Estonia, Latvia and Lithuania as NATO aspiring members to strengthen their defence systems reaching interoperability with the Alliance and to use all available means to assume the responsibilities of the membership in the North Atlantic Alliance in order to better contribute to transatlantic security and stability;

anticipates that the progress of Estonia, Latvia and Lithuania towards membership in the Alliance will be reviewed and favourable decisions will be taken during the Washington Summit in 1999;

stresses the importance of enhancing defence-related co-operation among the three Baltic states, especially by developing common BALTBAT, BALTSEA, BALTNET, BALTRON projects contributing to defence capabilities of these countries as well as wider defence related co-operation.;

expresses the interest in continuing active political dialogue with neighbouring countries and to develop mutually beneficial practical co-operation on bilateral basis as well as within the framework of existing regional institutions;

recalls the decisions of the Baltic Sea States Summit in Riga as a significant step towards enhancing mutually beneficial cooperation in the Baltic Sea Region and expresses support for the incoming Presidency of Lithuania in CBSS as of July 1998 to the further strengthening of practical cooperation in the areas of economy, transport — and energy infrastructure, environmental protection, justice and civic security as well as intensifying subregional cooperation.

Ernests Jurkāns Arnold Rūūtel Mečys Laurinkus

Chairman Vice–Chairman Vice–Chairman

of the Presidium of the Presidium of the Presidium

of the Baltic Assembly of the Baltic Assembly of the Baltic Assembly

Guntars Krasts Mart Siimann Vytautas Pakalniškis

for the Government for the Government for the Government

of the Republic of Latvia of the Republic of Estonia of the Republic of Lithuania

Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas

un Lietuvas Republikas valdību vadītāju

rezolūcija

1998. gada 9. maijā Ventspilī notika Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vadītāju tikšanās, kurā tika novērtēta pašreizējā situācija Baltijas valstu trīspusējā sadarbībā, īpaši ievērojot 1997. gada 20. novembrī pieņemto rezolūciju, un tika apspriestas nepieciešamās aktivitātes nākotnē Baltijas Ministru padomes ietvaros.

Valdību vadītāji:

1) atzinīgi novērtēja līgumu par ārpustarifa barjeru atcelšanu un tā vieglo ratifikācijas procesu un uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai līgums stātos spēkā līdz 1998. gada 1. jūlijam;

2) augstu novērtēja sadarbības procesu izglītībā, kas ir vērsts uz to, lai palielinātu izglītošanās iespējas Baltijas valstīs, un, paužot kopējas intereses, parakstīja līgumu par sadarbību vidējās izglītības jomā, sākot ar nākošo mācību gadu, kā arī vienojās par darba grupas izveidošanu, lai radītu kopīgu izglītības reģistru;

3) vienojās turpināt sarunas par līgumu par brīvu pakalpojumu kustību;

4) vienojās turpināt darbu, lai sagatavotu līgumu par kopīgu tranzīta procedūru, izvirzot mērķi parakstīt šo dokumentu nākošajā valdību vadītāju apspriedē un atzīmējot, ka ir nepieciešams īslaicīgs pārejas periods;

5) vienojās pielikt visas pūles, lai sagatavotu līgumu par brīvu darba tirgu, un aicināja ekspertus, kas ir iesaistīti šajā darbā, sagatavot ziņojumu iesniegšanai nākošajā valdību vadītāju apspriedē;

6) apsprieda paveikto līguma par stratēģisko preču eksporta un importa kontroli sagatavošanā un vienojās intensificēt darbu, lai varētu parakstīt šo līgumu, kā arī aicināja šajā darbā iesaistītos ekspertus sagatavot starpziņojumu iesniegšanai nākošajā valdību vadītāju apspriedē;

7) uzsvēra, cik svarīga ir Baltijas valstu valdību informācijas tīkla projekta tālāka īstenošana, kam būtu izšķiroša nozīme, lai pievienotos ES valsts pārvaldes un R & D tīkliem (IDA, TEN utt.);

8) vienojās pastiprināt kopīgās pūles ES trešā pīlāra jautājumu risināšanā, ievērojot to lielo nozīmi, lai integrētos Eiropas Savienībā, sevišķi koncentrējot spēkus un veicot kopīgas aktivitātes cīņā ar organizēto noziedzību;

9) atbalstīja vecāko amatpersonu enerģētikas komitejas darbu un ierosināja izveidot vienotu Baltijas valstu enerģijas sistēmu, kā arī uzsvēra, ka Transporta un sakaru komitejas aktivitātēm ir vislielākā nozīme, lai veicinātu attīstību reģionā un integrāciju attiecīgajās Eiropas sistēmās;

10) aicināja Sociālo lietu komiteju pabeigt darbu pie līguma par represēto personu statusu un sociālajām garantijām, lai to varētu parakstīt līdz 1998. gada beigām;

11) uzsverot, ka 1998. gada 1. jūlijā mainīsies Baltijas Ministru padomes prezidentūra, aicināja vecāko amatpersonu komitejas izstrādāt detalizētu rīcības plānu attiecīgajās jomās iesniegšanai 1998./99. gada valsts vadītāju noslēguma apspriedei Latvijas prezidentūras laikā;

12) apsprieda ierosinājumu, ko izteica Igaunijas Republikas Zemes pārvalde, Latvijas Republikas Valsts zemes dienests un Lietuvas Republikas Nacionālais ģeodēzijas un kartogrāfijas dienests, un paziņoja par vecāko amatpersonu Ģeodēzijas, kartogrāfijas un zemes reformas komitejas izveidošanu un iecēla šo institūciju ģenerāldirektorus par vecākajām amatpersonām.

Tika atzīmēta koordinācijas un sadarbības lielā nozīme šādās jomās:

— zemes reformas īstenošana un ar šo procesu saistīto problēmu risināšana;

— uz jaunās Eiropas atskaites sistēmas veidotu nacionālo ģeodēzisko tīklu radīšana un paplašināšana;

— reģionālu digitālu kartēšanas datu bāzu un ģeogrāfiskās informācijas sistēmu izveidošana.

Vienojās, ka lēmumi par konkrētām apakškomitejām jāpieņem jaunizveidotajai Vecāko amatpersonu komitejai.

Marts Sīmans, Guntars Krasts, Vītauts Pakalnišķis,

Igaunijas Republikas Latvijas Republikas Lietuvas Republikas

valdības vārdā valdības vārdā valdības vārdā

"Latvijas Vēstneša" (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums

Resolution of the Heads of Government

of the Republic of Estonia, the Republic

of Latvia and the Republic of Lithuania

The Heads of Government of Estonia, Latvia and Lithuania meeting in Ventspils on 9 May 1998 evaluated the present situation in trilateral co-operation of the Baltic states, particularly, in the light of their Resolution adopted on 20 November 1997 and discussed the necessary future activities in the framework of the Baltic Council of Ministers.

The Heads of Government:

1) welcomed the smooth ratification process of the agreement on abolishment of non-tariff barriers and emphasised the importance for the agreement to come into force by 1 July 1998;

2) highly evaluated the ongoing co-operation efforts in the field of education targeted at increasing learning opportunities in the Baltic states expressing their common interest in signing the agreement on common secondary educational area by the start of the next school year as well as agreed to establish a working group in order to create a common educational register.

3) agreed to continue negotiations on the agreement on free movement of services;

4) agreed to continue work on the agreement on common transit procedure with a view of signing the document at the next meeting of the Heads of Government noting a necessity for a short-term transition period.

5) agreed to intensify efforts in preparing the agreement on free movement of labour and called upon the experts involved to prepare a report to be presented at the next meeting of the Heads of Government.

6) discussed the developments in preparing an agreement on strategic export and import control and agreed to enhance preparations for signing of the agreement. Called upon the relevant experts to prepare an interim report to be presented at the next meeting of the Heads of Government.

7) stressed the importance of further implementation of the project of Baltic Governmental Data Communication Network as an essential contribution to joining the EU Government Administration and R&D networks (IDA, TEN, etc.).

8) agreed to increase common efforts on EU Third Pillar issues in the light of importance for integration in the European Union, particularly to concentrating efforts and joint actions to combating organised crime.

9) encouraged the work of the Committee of Senior Officials of Energy and initiated establishing of energy pooling system among the Baltic states. Stressed that activities in Transport and Communications Committee are of utmost importance for the development in the region and for integration to the relevant European systems.

10) called upon the Committee on Social Affairs to finalise the agreement on status and social guarantees for repressed persons with a view of signing it by the end of 1998.

11) stressing that 1 July 1998 will mark the change of Presidency in the Baltic Council of Ministers, summoned the committees of senior officials to work out a detailed action plan in their respective fields for 1998/99 by the final meeting of the Heads of Government during the current Latvian Presidency.

12) discussed the suggestion expressed by the Land Board of the Republic of Estonia, State Land Service of the Republic of Latvia and National Service of Geodesy and Cartography of the Republic of Lithuania and announced the establishment of the Committee of Senior Officials on Geodesy, Cartography and Land Reform and appointing the General Directors of these institutions as Senior Officials.

Stressed the importance of co-ordination and co-operation in the following areas:

— implementation of land reform and solution of problems related to this process;

— establishment and expansion of national geodetic networks based on the new European reference system;

— creation of regional digital mapping databases and geographical information systems.

Agreed that decisions on concrete subcommittees are to be taken by the newly established Committee of Senior Officials.

Guntars Krasts Mart Siimann Vytautas Pakalniškis

for the Government for the Government for the Government

of the Republic of Latvia of the Republic of Estonia of the Republic of Lithuania