• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Augstā balva Zviedrijas tieslietu ministrei Lailai Freivaldei. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.1998., Nr. 130/131 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48102

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mēs neaizmirstam pagātni

Vēl šajā numurā

12.05.1998., Nr. 130/131

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Augstā balva Zviedrijas tieslietu ministrei Lailai Freivaldei

TZO.JPG (22446 BYTES)FR2.JPG (12653 BYTES)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

8.maijā Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni (II šķira) Zviedrijas tieslietu ministrei Lailai Freivaldei (2.attēlā). Svinīgajā reizē (1.attēlā) kopā ar ievērojamo juristi (centrā) bija Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (pa kreisi), Zviedrijas Karalistes vēstnieks Hanss Magnusons (pa labi) un citi. L.Freivalde ir devusi lielu ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā Atmodas laikā un neatkarības pirmajos gados, skaidrojot situāciju Latvijā un veicinot atbalstu Latvijas neatkarības idejai. L.Freivalde ir Jērana Pērsona Baltijas padomes locekle. Viņa bijusi viena no iniciatorēm tiesību skolas izveidei Rīgā un palīdzējusi skolai gūt finansiālu atbalstu no Zviedrijas valdības.

Sarunā L.Freivalde un G.Ulmanis pārrunāja Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko situāciju, kā arī atzīmēja, ka starp Latviju un Zviedriju pastāv draudzīgas attiecības, kas izpaužas politiskajā un ekonomiskajā sadarbībā.

Tikšanās reizē pārrunāti arī nāves soda tiesiskie un psiholoģiskie aspekti. L.Freivalde pauda viedokli, ka katras demokrātiskas valsts pienākums ir darīt visu, lai tiktu atklāti visi un īpaši smagie noziegumi, tomēr noziedzības novēršanā nevar līdzēt nāves soda īstenošana. G.Ulmanis pastāstīja, ka šonedēļ Saeimā tiks izskatīts jautājums par nāves soda atcelšanu. Latvijas prezidents pauda cerību, ka arī Latvijas sabiedrība un politiķi nonāks pie secinājuma, ka tautas nākotnes interešu vārdā jāatsakās no šī soda mēra. L.Freivalde uzsvēra, ka nāves sods pats par sevi liecina, ka tiek akceptēta nogalināšana. Zviedrijā nāves sods tika atcelts 1912.gadā, un 1976.gadā Zviedrijas pamatlikumā tika noteikts aizliegums to pielietot.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!