Atceres. Atgādnes

ebreju liktens vietā Biķerniekos un daudzviet citur Latvijā

notika II pasaules kara upuru piemiņas brīži

Piemiņas brīdī Rīgas Brāļu kapos: Valsts prezidents Guntis Ulmanis (skat. uzrunu zemāk) un Latvijas ev. luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags,

Ministru prezidents Guntars Krasts, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš,

aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis (no labās), Nacionālo bruņoto spēku vadītāji, Rīgas Domes, garīdzniecības, sabiedrības pārstāvji

Ārvalstu diplomātiskā korpusa vecākais, Dānijas Karalistes vēstnieks Maikls Mecs Merks (attēlā no kreisās), Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas vēstniecību vadītāji, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs (attēlā pa labi) piemiņas brīdī padomju karavīru atdusas vietā Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Latvijas tauta!

Šodien ir diena, kad ar sāpēm atceramies Otro pasaules karu. Astotajā maijā pieminam un godinām kara laikā bojā gājušos. Karš aiznesa miljoniem dzīvību. Otrais pasaules karš bija lielākā traģēdija šajā gadsimtā.

Astotajā maijā pirms piecdesmit trim gadiem pasaule atviegloti uzelpoja. Cilvēces lielākais ienaidnieks bija sakauts. Antihitleriskā koalīcija bija sagrāvusi nacismu un iznīcinājusi antihumāno ideoloģiju un tās varas aparātu.

Balstoties uz cilvēka zemākajiem instinktiem, nacisms savās spīlēs centās sagrābt un noturēt Eiropu. Tas nevarēja izdoties, un tas arī neizdevās.

Eiropas un Amerikas demokrātiskie spēki šī gadsimta vidū spēja saliedēties kopīgai un reālai pretestībai. Nacisms tika sakauts, lai gan vienu desmitgadi bija noturējies pie varas.

Hitlerisko armiju sagrāva sabiedroto karaspēks. Tas bija arī Eiropas tautu karš pret fašismu. Krievijas, Amerikas un daudzas Eiropas tautas deva būtisku ieguldījumu nacisma sagrāvē. Tas ir ierakstīts katras tautas un arī visas Eiropas vēsturē. Mēs šodien šeit godinām šo cilvēku varonību.

Tāpat kā citas Eiropas tautas, arī latvieši deva savu ieguldījumu cīņā pret fašismu. Mēs godinām to latviešu piemiņu, kuri krita kaujās pret nacismu.

Karš aiznesa sev līdzi miljoniem izpostītu ģimeņu, neizsapņotu bērnības sapņu, nepiepildītu jaunības cerību. Tukši palika ciemati, pilsētas. Nacisms vērsās pret kultūras vērtībām. Tas mēģināja iznīcināt ebrejus kā tautu. Masveidā tika nonāvēti arī čigāni.

Upuru piemiņas brīdī esam pulcējušies Brāļu kapos, jo tie simbolizē visu tautu ciešanas un sāpes. Mēs godinām Latvijas upuru piemiņu. Mēs godinām ikvienas zemes un tautas upuru piemiņu.

Nacisma sagrāves dienā izsakām stingru nosodījumu nacisma un neonacisma ideoloģijai. Eiropas valstis un sabiedrības ir vienotas nosodošā attieksmē pret neonacismu. Latvijā nav un nevar būt neonacisms, jo demokrātiskās tradīcijas un mūsu vēsturiskā apziņa nepieļauj tā izveidošanos.

Latvijai Otrais pasaules karš bija īpaši smags. Traģisks, jo latvieši cīnījās abās frontes pusēs.

Latvijas tauta pret savu gribu tika ievilkta nežēlīgā divu noziedzīgu režīmu cīņā par hegemoniju Eiropā un pasaulē. Kara radīto upuru skaits ir iespaidīgs. Kara traģēdija skāra katru Latvijas ģimeni.

Latvijas, tāpat kā arī citu valstu, neatkarības zaudēšana bija prelūdija karam. Dažas toreizējās lielvalstis diemžēl bija pārāk neizlēmīgas un piekāpīgas, lai priekšlaikus un noteikti nostātos pret briestošajām fašisma briesmām. Eiropas mazo tautu tiesības uz pašnoteikšanos tika sabradātas pirmās — tajā skaitā arī Latvijas tiesības uz neatkarību.

Politiskais izlēmīgums cīņai pret hitlerismu radās vēlāk, kad tas jau bija aprijis gandrīz visu Eiropu. Astotais maijs ir nacisma sagrāves diena, un tas atkal pavēra demokrātiskas attīstības iespējas Eiropai. Rietumeiropas valstis drīz un sekmīgi sāka veidot demokrātisku sabiedrību, kurā domu daudzveidība un personības brīvība bija un joprojām ir svarīgākās pamatvērtības.

Latvija, tāpat kā vairākas citas zemes, pēc 1945.gada astotā maija diemžēl palika komunisma ideoloģijas gūstā un nospiestībā.

Tikai tagad, pēc neatkarības atgūšanas, esam sākuši visā pilnībā apzināties savu vēsturi. Tagad varam veidot patiesu savas pagātnes izpratni. Tas ir liels darbs un prasīs vēl daudzus gadus.

Latvijas pagātne ir smaga un droši vien ilgi vēl izraisīs dažādus vērtējumus un spriedumus. Vēl ir pārāk dzīvas mūsu cilvēku atmiņas, un vēl nav apgūtas vēstures visas liecības. Vēl ir pavisam īss atgūtās neatkarības ceļš, un vēl nav sadzijušas visas rētas.

Katru dienu kļūstam patstāvīgāki un katru dienu veidojam drošu nākotni. Mēs neaizmirstam pagātni, un mēs vēlamies no tās mācīties.

Tāpēc mūsu mērķis ir vienota un nedalīta Eiropa. Iespēja tādu veidot ir ieguvums, par ko esam pateicīgi arī Otrā pasaules kara upuriem. Latvija ir cietusi no hitlerisma un arī no komunistiskā totalitārisma. Mēs labi zinām, ko nozīmē sadalīta Eiropa un svešas varas diktāts. Tāpēc vienotu Eiropu uzskatām par augstu vērtību.

Latvija iet pa demokrātiskas, atvērtas un humānas valsts attīstības ceļu. Mūsu apzinīgs un mērķtiecīgs darbs šādas valsts nostiprināšanā ir vislabākais veids, kā godināt tos, kuri kļuva par nacisma upuriem un nespēja nodot nākamajām paaudzēm savas ieceres un sapņus.

Godināsim Otrā pasaules kara upurus!

Runa nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas pasākumā Rīgā, Brāļu kapos, 1998.gada 8.maijā