Cilvēktiesības bez dubultstandartiem

Ole Espersens, Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisārs,

— Latvijas žurnālistiem vakar Rīgā

Vakar, 13. maijā, savas kārtējās vizītes noslēgumā, ar žurnālistiem tikās Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisārs Ole Espersens. Uzrunājot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, komisārs paskaidroja, ka šī viņam bijusi parasta vizīte Latvijā — šādu uzmanību veltot visām vienpadsmit BJVP dalībvalstīm, tās regulāri apmeklējot. Aprīļa vidū Ole Espersens jau bijis Latvijā, bet drīz pēc tam, 29. un 30. aprīlī — Maskavā.

Šoreiz komisārs Espersens apmeklējis Latvijas Tieslietu un Aizsardzības ministriju, iepazīstoties ar specifiskiem cilvēktiesību aspektiem. Tieslietu ministrijā viņu īpaši interesējusi cilvēku pulcēšanās brīvība un žurnālistu tiesības piekļūt oficiālajai informācijai. Pēc O.Espersena domām, žurnālistiem Latvijā šajā jomā nav īpašu problēmu, jo viņi var samērā brīvi iegūt no ministrijām sev vajadzīgo informāciju. Taču komisārs vērsa uzmanību uz faktu, ka Latvijā pagaidām vēl nav izstrādāti noteikumi, kas regulētu oficiālās informācijas iegūšanas kārtību. Komisārs Espersens ieteicis Latvijas valdības pārstāvjiem šādus noteikumus izstrādāt.

Ole Espersens pauda arī neizpratni par Latvijā pastāvošo prasību sabiedriskām organizācijām oficiāli reģistrēties — viņam esot "grūti saskatīt nepieciešamību izmantot administratīvus līdzekļus nevalstisko organizāciju reģistrēšanai".

BJVP demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisārs bijis arī Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā un ieteicis karavīriem maksimālā apjomā nodrošināt cilvēktiesības.

Šajā kontekstā Ole Espersens izteica savus ārkārtīgi negatīvos iespaidus, ko Krievijas apmeklējuma laikā guvis par drausmīgajiem apstākļiem šīs valsts armijā. Latvijā komisārs Espersens ieteicis ieviest daudzu rietumvalstu armiju, tai skaitā visu NATO dalībvalstu armiju, praksi, ka karavīri no pašu vidus izvēlē uzticamības personu, kam uztic starpniecību sarunās ar komandieriem, izstāstot karavīru pretenzijas un risinot citas problēmas.

Plašāk BJVP demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisārs pievērsās Latvijas un Krievijas attiecību sarežģījumiem, īpaši pakavējoties pie savas nesenās vizītes Krievijā. O.Espersens ticies ar ārlietu ministru Jevgeņiju Primakovu, trim Krievijas parlamenta komiteju vadītājiem un citām oficiālām personām, kuru kompetencē ir Krievijas attiecības ar Latviju.

"Es guvu noteiktu iespaidu, ka Krievijas biznesmeņi un vietējās amatpersonas visā nopietnībā uzskata krieviski runājošo cilvēku situāciju Latvijā par neapmierinošu," teica O.Espersens. "Viņi saka — esot bijis pārāk daudz solījumu un tikai daļa no tiem izpildīti."

Vienlaikus O.Espersens uzsvēra, ka Krievijas puse joprojām nav izšķīrusies par formālu Latvijas ekonomisko boikotu. "To radījusi Krievijas biznesa pasaule un daži vietējie varas pārstāvji, piemēram, Maskavas mērs," uzsvēra O.Espersens.

Tālāk BJVP komisārs detalizēti uzskaitīja prasības, kādas viņa vizītes laikā Latvijai izteikuši Krievijas sabiedrības pārstāvji: tā ir prasība nekavējoties atcelt tā saucamos naturalizācijas logus, automātiska pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, kā arī prasības atcelt "diskriminējošos likumus darba iegūšanā un ar īpašu likumu atvieglot Latvijas pilsonības iegūšanu gados vecākiem cilvēkiem, pieskaņot valodas, izglītības un darba likumus starptautisko likumu prasībām". Tiekot prasītas arī tiesības nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās un neierobežotas ģimeņu apvienošanās iespējas.

"Šīs nav oficiālās Krievijas valdības prasības," beidzot garo uzskatījumu, teica komisārs Espersens. "Tādas ir Krievijas sabiedrības prasības. Taču krievi arī labi zina, ka visas šīs prasības nevar tikt pilnībā izpildītas, īpaši vēl īsā laikā. Tomēr Krievijas sabiedrība ir koncentrējusies uz šādām prasībām, vēršoties arī pie starptautiskajām organizācijām, lai panāktu atbalstu savām prasībām."

BJVP demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisārs izteica savu viedokli un ieteikumus Latvijas politiķiem: atcelt naturalizācijas logus, piešķirt pilsonību visiem neatkarīgā Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem un atvieglot Latvijas pilsonības iegūšanu gados vecajiem cilvēkiem. Ole Espersens iesaka arī novērst "diskriminējošus ierobežojumus", nepilsoņiem stājoties darbā, un pieskaņot Latvijas Valsts valodas likumu starptautisko konvenciju normām.

Īpaši komisārs Espersens pakavējās pie Krievijā populārās prasības piešķirt Latvijas pilsonību bez eksāmenu kārtošanas. "Visas starptautiskās organizācijas tomēr atzīst, ka pārbaudījumi ir vajadzīgi. Arī es tā uzskatu," teica BJVP cilvēktiesību komisārs: "Taču eksāmeniem jābūt saprātīgiem un to prasībām pieņemamā līmenī."

Komisārs Espersens iesaka arī atļaut Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Taču viesis tomēr atzina, ka to neesot iespējams ieviest ātri, tāpēc šo prasību (un viņa ieteikumu) nevajagot izpildīt nekavējoties. Esot jāsāk ar citiem, steidzamākiem jautājumiem.

"Latvijas valdība savu darbu ir izpildījusi," tālāk teica Ole Espersens, pievēršoties ieteiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā. "Tagad ir svarīgi, lai Latvijas parlaments pieņemtu šos jūsu koalīcijas valdības ierosinājumus. Ja tas nenotiks, to uztvers nevis kā juridisku sarežģījumu, bet gan kā politiskas gribas trūkumu. Rezultātā neiegūs neviens," teica O.Espersens, uzsverot, ka Latvijas sliktās attiecības ar Krieviju būtiski traucē ekonomikas attīstībai. "Es, protams, nevaru dot garantiju, taču ceru, ka pēc attiecīgo likumdošanas grozījumu pieņemšanas Latvijas attiecības ar Krieviju atkal uzlabosies." Viņš arī ieteica Latvijas pusei, domājot par šīm pārmaiņām, "aizmirst par ES, BJVP un citām starptautiskajām organizācijām, koncentrējoties tikai uz vienu kritēriju — kas ir izdevīgi pašai Latvijai. Domāt tikai par pašas Latvijas interesēm".

 

Pēc tam BJVP demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisārs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Vācija arī ir BJVP dalībvalsts. Vai Vācija automātiski piešķir pilsonību tur dzimušajiem nepilsoņu bērniem?

O.Espersens:

Nē, arī Vācijā pilsonību nepiešķir automātiski. Arī Vācijā ir ļoti sarežgīta pilsonības procedūra. Taču vairums tur dzīvojošo ārzemnieku nav bezpavalstnieki. Viņi ir katrs savas valsts — Turcijas, Pakistānas, Dienvidslāvijas — pilsoņi. Viņi nav nepilsoņi.

"Latvijas Vēstnesis":

— Espersena kungs, man ir divi jautājumi. Vai jums ir informācija un vai jūs esat gatavs nākamajā Krievijas apmeklējumā iepazīties ar kliedzošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret latviešu minoritāti šajā valstī? Krievijā dzīvo vairāk nekā 60 tūkstoši latviešu, taču tur nav nevienas valsts finansētas latviešu skolas. Tagad, Krievijas antilatviskās propagandas iespaidā, kurā ir daudz melīguma elementu, mani tautasbrāļi Krievijā baidās pat sarunāties latviski savā starpā, jo tiek nosaukti par fašistiem, un mūsu valoda tiek dēvēta par "fašistu valodu". Otrs mans jautājums ir īsāks: vai pastāv un vai ir pieņemami dubultstandarti cilvēktiesību jomā: viens standarts — lielām nācijām, kāda ir krievi, un otrs standarts — mazām nācijām, kāda ir latvieši?

O.Espersens:

— Nē, es nekādā ziņā neatbalstu dubultstandartus! Īpaši tik svarīgā jomā kā cilvēktiesības. Tas būtu briesmīgi, ja tādi dubultstandarti pastāvētu. Visām tautām ir jābūt pilnīgi vienādām likuma priekšā.

Es arī esmu centies noskaidrot, kā tiek ievērotas visu minoritāšu cilvēktiesības. Diemžēl pagaidām neesmu saņēmis nevienu sūdzību no Krievijā dzīvojošajiem latviešiem. Es centīšos noskaidrot šo jautājumu, piemēram, centīšos to vaicāt Maskavas Diplomātiskajā skolā. Un ja manā rīcībā nonāks šādi fakti, es nekavējoties rīkošos. Taču es esmu saskāries ar šo problēmu attiecībā pret pierobežas zonā dzīvojošajiem igauņiem. Es būtu ļoti ieinteresēts saņemt informāciju par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. Esmu saņēmis informāciju par minoritāšu diskrimināciju Karēlijā, un ļoti stingri par to runājis ar vietējo vadību un uzņēmumu vadītājiem Petrozavodskā. Esmu saskāries arī ar briesmīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas armijā. Fakti, ko jūs minat, ir ļoti nopietni pārkāpumi. Un es priecājos, ka jūs man uzdevāt šo jautājumu. Jo ir ļoti svarīgi izturēties vienlīdzīgi pret visām nācijām.

— Kāda ir starpība starp integrāciju un asimilāciju?

O.Espersens:

— Galvenā atšķirība ir tā, ka integrācijas gadījumā cittautietis, kļūdams par attiecīgās valsts pilsoni, ievēro šīs valsts likumus, pilda visas saistības pret šo valsti, bet vienlaikus saglabā savu valodu, iet savā baznīcā, ja grib, ģērbjas savā nacionālajā tērpā. Taču viņš izmanto visas šīs valsts tiesības un pilda visus tās pilsoņa pienākumus. Piespiedu asimilācija turpretim nozīmē, ka cilvēkam tiek atņemta viņa etniskā identitāte. Šāda prakse no starptautisko tiesību viedokļa ir aizliegta.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors