Par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas gada sanāksmi Kijevā

Jau pagājušās nedēļas nogalē vairākas Latvijas amatpersonas — finansu ministrs Roberts Zīle, Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva, valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba, Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Inna Šteinbuka, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un citi — devās darba vizītē uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, kur līdz 12. maijam piedalījās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) gada sanāksmē.

ERAB dibināta 1991. gadā Viduseiropas un Austrumeiropas valstu atbalstam nolūkā veicināt šī reģiona pārorientāciju uz tirgus ekonomiku. Latvija par ERAB dalībvalsti kļuva 1992. gadā, iegādājoties 1000 akcijas par kopējo summu 10 miljonu ekiju. 3 miljoni no tiem bija apmaksājamā kapitāla daļa, 7 miljoni — pēc pieprasījuma apmaksājamā kapitāla daļa.

Pašlaik ERAB Latvijā atbalsta vairāk nekā 10 projektus, kuru kopējais apjoms pārsniedz 180 miljonus ekiju.

Vakar, 13. maijā, finansu ministrs Roberts Zīle par delegācijas darbu Kijevā informēja žurnālistus.

Kā pastāstīja ministrs, ERAB akcionāru pilnvarnieku sapulce, rezumējot iepriekšējā perioda darbu, secinājusi: darbs, ko ERAB ieguldījusi pēcsociālisma valstu ekonomikas pārstrukturizācijā uz tirgus ekonomikas principiem, līdz šim ir bijis veiksmīgs; tam pamatā bijusi arī bankas spēja līdzsvarot savu finansu izlietojumu un stingru ERAB budžeta politiku; dalībvalstīm izdarot nepieciešamās iemaksas, gandrīz divkārt palielināts bankas akciju kapitāls. Kā viens no šīs darbības panākumus veicinošiem faktoriem azinīgi novērtēts arī bankas bijušā prezidenta Žaka Delarizjē ieguldījums. Vairāki bankas pilnvarnieki savās runās pievērsušies ekoloģijas problēmām. Šo tēmu aktualizējusi arī pasākuma norises vieta — Ukraina un tuvumā esošā avarējusī Černobiļas AES, kuras rekonstrukcijā ERAB ieguldījusi savus līdzekļus.

Kā pastāstīja ministrs, kurš ir arī Latvijas pilnvarnieks ERAB, savā runā bankas akcionāru pilnsapulcē, pirmdien, 11. maijā, viņš raksturojis ekonomisko situāciju Latvijā, īpaši uzsverot pagājušā gada pozitīvās attīstības rādītājus — 6,5 procentus lielo iekšzemes kopprodukta pieaugumu un straujo inflācijas pazemināšanos. Ministrs uzsvēris arī labvēlīgo starptautisko vērtējumu, ko guvusi Latvijas ekonomika: tā, piemēram, aģentūras "Standart & Poor’s" kredītreitings vērtē Latviju kā investīcijām labvēlīgu vidi.

Savā runā R.Zīle skāris arī jautājumu par ERAB ienākumu atlikumiem — atšķirībā no Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules bankas un citām starptautiskām finansu institūcijām, ERAB nekad nav dalījusi savu ienākumu atlikumus. Pēc ministra domām, šo problēmu īpaši aktualizē fakts, ka lielākā daļa bankas izsniegto kredītu ieguldīti paaugstināta riska valstīs, piemēram, Krievijā un Ukrainā. Turklāt šīs investīcijas ne vienmēr ir valsts garantētas.

Roberts Zīle pusstundu ilgā prezentācijā ticies arī ar ERAB sanāksmi apmeklējušajiem biznesa pārstāvjiem. Ministrs iepazīstinājis klātesošos ar Latvijas ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbības vidi.

Kijevā notikusī bankas akcionāru pilnvarnieku sanāksme bija ikgadējais ERAB pasākums — ikgadējās pilnsapulces notiek pārmaiņus bankas galvenajā mītnē Londonā un kādā no tās dalībvalstīm. Nākamā ERAB gada sanāksmes vieta ārpus Londonas atbilstoši bankas izpilddirektoru valdē šī gada janvārī pieņemtajam lēmumam 2000. gadā būs Rīga. Paredzams, ka Latviju šī pasākuma ietvaros apmeklēs ap 5000 finansistu no dažādām pasaules valstīm, to skaitā ap 40 valstu finansu ministri. Tādēļ Kijevā, kā atzina Latvijas pārstāvji, viņus saistījuši ne tikai pasākuma darba kārtības jautājumi, bet arī pasākuma organizācijas pieredze.

Īsi pirms gada sanāksmes Kijevā kļuva zināms, ka konkursā par tiesībām rīkot ERAB gada sanāksmi Rīgā no Latvijas puses uzvarējusi Privatizācijas aģentūras Ārējo sakaru grupa. Arī tās pārstāvji tika iekļauti Latvijas delegācijā Kijevā, kur tikās ar ERAB amatpersonām, to skaitā arī Jusi Sāru, ERAB gada sanāksmes organizēšanas koordinatoru no ERAB puses. Pusi no ERAB gada sanāksmes izmaksām segs pati banka, pusi — Latvija. Šī aptuveni 1,5 miljonu latu izdevumu pozīcija tiks iekļauta nākamā gada valsts budžetā. Plānots, ka pasākuma rīkošanā tiks iesaistīta arī Rīgas pašvaldība. Jau pašlaik ERAB 2000. gada sanāksmes rīkošanas atbalstam katra Ziemeļvalsts pārskaitījusi 100 000 ekiju.

Latvijas valdības un ERAB līgums par bankas akcionāru pilnvarnieku gadskārtējās sanāksmes rīkošanu Rīgā 2000. gadā tiks parakstīts maija beigās Londonā.

Dina Gailīte, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktore