redzu daiļradi, |
Sanākušos uzrunāja namatēvs Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns. Uz sarīkojumu kuplā skaitā bija sanākuši Latvijas lietuviešu kopienas pārstāvji, diplomāti un latviešu mākslinieki, jo Roberts Antinis (dz. 1946. gadā) mākslas pamatus ir apguvis Rīgā un arī mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā dizaina nodaļā. Šo faktu savā runā atgādināja mākslas zinātniece Ruta Čaupova — Antiņu dzimtas saknes ir meklējamas Latvijā, Kaldabruņā, Sēlijā, kur Roberts Antiņš seniors bija iecienīts un slavens tēlnieks, kas ar valdības atbalstu studējis mākslu Parīzē. Un tieši par viņu reiz Lea Davidova–Medene teikusi, ka Roberts Antiņš ir kā tilts starp divām brāļu tautām — lietuviešiem un latviešiem. Nu to pašu var sacīt par Robertu Antiņu junioru, kas māca mākslā jauniešus Viļņas un Kauņas augstskolās, bet nav aizmirsis arī latviešu valodu.
Alfons Andrjuškevičs grāmatas "IR" ievadā Robertu Antiņu raksturo kā metamorfozu, paradoksu neticamu savijumu meistaru, kur līdztekus līnijai un tēlam mākslas veidnē tiek likts arī vārds, pierādot tā plastiskumu.
Ka tas tiešām tā, to pierāda arī autora doma virs sava portreta uz grāmatas "IR" pēdējā vāka.
Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors
Ilustrācija grāmatā "IR"
Aizrautīgā sarunā režisors Modris Tenisons, Lietuvas vēstnieks
Petrs Vaitiekūns un mākslinieks Roberts Antinis
Mākslinieks daļu savu darbu izvietojis uz visparastākajiem drēbju
pakaramiem, protams uzmanību var piesaistīt arī tā Foto: Arnis
Blumbergs, "LV"