Turpinājums

no 1.lpp.

— sarunā ar vēsturniekiem

V.Bērziņš pastāstīja, ka Latvijas Vēstures institūts gatavo Latvijas XX gadsimta vēsturi trīs sējumos, kas varētu būt veiksmīgs sākums daudz fundamentālākiem pētījumiem. Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem vēsturnieki atzīmēja nepietiekamo finansējumu, kas nopietni kavē darbu pie daudziem projektiem gan pētniecības, gan publicēšanas līmenī. Valsts prezidents pauda apņēmību mudināt politiķus pieņemt atbildīgus lēmumus par Latvijas vēstures pētīšanu.

Sarunas dalībnieki atzina, ka daudz lielāka uzmanība jāveltī Latvijas vēstures mācīšanai skolās, ieviešot to kā obligātu priekšmetu. Tika izteikts viedoklis, ka ir jātulko un jāizdod pēdējā laika Rietumu vēsturnieku darbi.

Tika nolemts, ka šādas tikšanās turpmāk notiks regulāri.

Valsts prezidenta preses dienests

Dažas minūtes pirms tikšanās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Dr. habil. hist., profesors Valdis Bērziņš, atbildot uz "LV" jautājumu par svarīgākajiem apspriežamajiem vēstures notikumiem, sacīja:

— Es gan nezinu šīs sarunas darba kārtību. Bet, šķiet, galvenokārt runa būs par XX gadsimta notikumu izvērtējumu. Problēmu un neskaidru jautājumu ir ļoti daudz. Droši vien visvairāk pievērsīsimies laikam kopš 1939. gada — gan kara gadiem, gan sekojošajam pēckara laikam. Arī atmodas un pēcatmodas periodam.

Bet Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas vēstures katedras vadītājs Dr. habil. hist., profesors Aivars Stranga izteicās tā:

— Pirmkārt jāsaka, ka mēs, vēsturnieki, jūtamies ļoti pagodināti par to, ka Valsts prezidents mūs uzaicinājis uz sarunu. Tas tiešām ir liels gods vēsturniekiem — uzklausīt prezidentu un arī izteikt viņam savus viedokļus. Domāju, ka mūsu mērķis ir tikai viens — godīgi un akadēmiski korekti pētījumi. Mēs Vēstures un filozofijas fakultātē turklāt ļoti vēlamies, lai tie būtu iespējami plaši iepazīstami starptautiskā mērogā. Būtu jāuzaicina zinātnieki no Vācijas, Zviedrijas un citām valstīm. Arī no Izraēlas, lai mēs varētu kopīgi apspriest ļoti traģiskus vēstures notikumus.

Visi mēs, labi vai slikti cilvēki, esam šeit piedzimuši un dzīvojuši padomju laikā, visiem mums var būt ir bijuši kādi trūkumi vai kļūdas. Tāpēc vienīgā iespēja noskaidrot patiesību ir veikt korektus zinātniskus pētījumus, vienlaikus izvēršot, cik vien iespējams, plašu starptautisko sadarbību. Tā mums ir vienīgā iespēja iekļūt starptautiskajos patiesības, morāles un atbildības standartos. Es ļoti ceru, ka ar Valsts prezidenta atbalstu mēs spēsim paplašināt starptautiskos kontaktus. Tas noteikti nāks par labu Latvijas vēstures patiesam izgaismojumam visā pasaulē.

Es uzdrošinos teikt to pašu, ko kādreiz sacīja izcilais britu vēsturnieks Normans Deiviss, — bija radies tāds Nirnbergas konsenss, proti, trīs uzvarētājvalstis — Krievija, ASV un Lielbritānija — noteica, kā turpmāk traktēt vēsturi un Otrā pasaules kara rezultātus. Bet piecdesmit gadus valstīm, kas bija zaudējušas savu neatkarību, nebija nekādu iespēju teikt savu vārdu. Tagad beidzot, manuprāt, ir pienācis laiks arī šo valstu politiķiem, vēsturniekiem un vienkāršiem pilsoņiem izteikties par kādreizējiem notikumiem.

Tagad mūsu vēsturnieki ļoti cītīgi strādā, lai atainotu vēsturi patiesības gaismā. Top "Baltā grāmata", ko ļoti nopietni gatavo Valsts arhīva vēsturnieki. Mums Universitātē ir plašs projekts — atklāt jūdaistikas centru, kur mēs korekti stāstītu par to, ka četrarpus gadsimtus mūsu zemē ir dzīvojuši ebreji, ka mums aizvien ir bijušas normālas attiecības ar viņiem, un, protams, pievērstos arī traģiskajam posmam Otrā pasaules kara laikā. Ļoti ceram, ka mūsu programmas izklāsts būs pieejams arī angļu valodā. Līdz ar to mēs nepastarpināti un godīgi varēsim paust savu viedokli šajā, mūsuprāt, svarīgajā un sarežģītajā jautājumā.

Mintauts Ducmanis,

"LV" informācijas redaktors

— apmeklējot Lielbritānijas karakuģi

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 13. aprīlī, Rīgas ostā apmeklēja Lielbritānijas fregati "H.M.S. Somerset".

G.Ulmanis iepazinās ar kuģa iekārtojumu, apkalpi un karakuģa vēsturi. Valsts prezidents pateicās kuģa komandierim Maiklam Kokreinam par Lielbritānijas militāro sadarbību ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, kā arī pieminēja Lielbritānijas sniegto palīdzību Latvijas Republikas neatkarības stiprināšanā 1919. gadā.

M.Kokreins izteicās, ka Lielbritānijas fregates ierašanās Latvijā ir simboliska un, atminoties Latvijas neatkarības pirmsākumus, angļu jūrnieki godina Latvijas Republikas 80. gadadienu.

Šis ir otrais Lielbritānijas militāro spēku kuģis, kuru tā vizītes laikā Latvijā apmeklējis G.Ulmanis. Arī lielākais Lielbritānijas militārais kuģis "Victoria" ir uzņēmis Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta preses dienests