Par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentu tikšanos

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti tikās Rīgā 1998.gada 12.maijā, lai apspriestu visas trīs valstis interesējošus jautājumus, īpašu uzmanību veltot Baltijas valstu sadarbībai, sadarbībai Baltijas jūras reģionā, Eiropas integrācijas procesam, stabilitātei un drošībai Eiropā un reģionā, kā arī attiecībām ar kaimiņvalstīm.

Prezidenti izteica gandarījumu par Baltijas trīspusējā sadarbībā panākto progresu. Viņi atzīmēja, ka kopīgās ekonomikas telpas elementi, BALTBAT, BALTNET, BALTDEFCOL un BALTRON projekti, kā arī kopīgās iniciatīvas, kas skar Eiropas Savienības (ES) trešā pīlāra jautājumus, ir vissvarīgākie instrumenti reģiona attīstības un stabilitātes nodrošināšanā. Prezidenti aicināja Baltijas Ministru padomi turpināt darbu kopīgas ekonomiskās telpas izveidē, īpaši tranzītā, robežšķērsošanā, cilvēku, pakalpojumu un kapitāla brīvas pārvietošanās jomā. Prezidenti vēlreiz uzsvēra, ka sadarbība aizsardzībā saglabās augstu prioritāti Baltijas sadarbībā, un cita starpā atzīmēja, ka aizsardzības budžetam visās Baltijas valstīs jāsasniedz pienācīgs līmenis.

Prezidenti uzsvēra, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgās vēstures un kultūras saknes, kā arī līdzīgais skatījums uz dažādām pašreizējām politiskajām problēmām un nākotnes perspektīvām ir veicinājis auglīgu sadarbību politiskajā un institucionālajā līmenī pēc formulas "5+3". Prezidenti izteica pārliecību, ka šī sadarbība ir radījusi arī vērtīgu forumu regulārām konsultācijām par dažādiem iesaistītajām valstīm priekšāstāvošajiem izaicinājumiem. Lai stiprinātu šo sadarbības formulu, prezidenti uzsvēra Baltijas valstu vēlmi attīstīt ciešākus kontaktus ar Ziemeļvalstīm, Ziemeļvalstu varas institūcijām, organizācijām un cilvēkiem.

Prezidenti atzīmēja, ka Baltijas jūras valstu padome (BJVP) ir kļuvusi par efektīvu līdzekli reģionālajai ekonomiskajai sadarbībai un sadarbībai vides aizsardzības jomā. Uzskatot, ka šis līdzeklis jāizmanto intensīvāk un pēc iespējas pragmatiskāk, prezidenti izteica atbalstu Lietuvai, kas pārņems prezidentūru BJVP. Prezidenti arī uzsvēra, cik svarīgi ir turpināt esošo sadarbību starp BJVP un valstīm ārpus reģiona, īpaši pastiprinot ASV iesaisti.

Prezidenti apsveica iestāšanās procesa Eiropas Savienībā uzsākšanu 1998.gada 30.martā un izteica gandarījumu par sarunu sākšanos ar Igauniju. Prezidenti novērtēja to kā reālu soli ES Padomes Luksemburgas lēmumu izpildē un akcentēja tās iekļaujošā rakstura nozīmi. Prezidenti uzsvēra, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir konsekventi parādījušas stingru uzticību demokrātijas, civilas sabiedrības, likuma varas, indivīda un cilvēktiesību ievērošanas un reliģiskās iecietības principiem, kā arī demonstrējušas spējas pilnībā īstenot brīvā tirgus principus un izturēt attiecīgo konkurences spiedienu. Prezidenti izteica nepieciešamību atcelt nāvessodu visās Baltijas valstīs.

Prezidenti atcerējās Madrides 1997. gada sanāksmē pieņemtos lēmumus, kas aizsāka NATO paplašināšanās procesu un iezīmēja Igauniju, Latviju un Lietuvu kā valstis, kas vēlas kļūt par šīs organizācijas loceklēm. Prezidenti apsveica pašreiz notiekošo jauno Ziemeļatlantijas līgumu pušu iestāšanās dokumentu gludo ratifikācijas procesu kā soli, kas nepieciešams procesa turpināšanas nodrošināšanai. Prezidenti vēlreiz atkārtoja, cik svarīgi ir ievērot principu par vienlīdzīgu izturēšanos pret visiem kandidātiem, pieņemot turpmākos lēmumus par NATO paplašināšanu.

Prezidenti atzīmēja, ka partnerattiecību harta, ko parakstījušas Igaunija, Latvija, Lietuva un Amerikas Savienotās Valstis, ir būtisks instruments stabilitātes un drošības stiprināšanā reģionālajā Eiropas un transatlantiskajā kontekstā. Prezidenti tālāk uzsvēra, ka hartas īstenošana radītu stingru pamatu Baltijas valstu integrācijai Eiropas un transatlantiskajās institūcijās, tajā skaitā NATO, kā arī veicinātu labas kaimiņattiecības reģionā. Prezidenti atbalstīja hartā iezīmēto principu tālāku īstenošanu ar darba mehānisma— Partnerattiecību komisijas — palīdzību.

Prezidenti, runājot par divpusējām attiecībām ar kaimiņvalstīm, apstiprināja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas apņēmību uzturēt labas kaimiņattiecības ar visām valstīm, tajā skaitā ar Krieviju, balstoties uz vienlīdzības, savstarpējās suverenitātes ievērošanas, valsts nepārtrauktības principiem, tajā pašā laikā ņemot vērā reģiona kopīgās intereses. Prezidenti uzsvēra, cik svarīgi ir, lai Krievija turpmāk censtos veicināt stabilitāti Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā, sperot attiecīgus soļus, kas atbilstu mūsdienu Eiropā valdošajam starptautisko attiecību garam. Prezidenti atzīmēja, ka vienpusējais politiskais un ekonomiskais spiediens pret Latviju nav veicinājis stabilitāti Baltijas jūras reģionā. Prezidenti atzīmēja, ka skaidri tika parādīta Baltijas solidaritāte. Prezidenti arī vienojās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā izveidot komisijas, kuras aizpildītu ievērojamus robus zināšanās par šo valstu vēstures traģiskajiem notikumiem laika posmā no 1939. līdz 1991.gadam un īpaši Otrā pasaules kara laikā un pēckara gados. Šis projekts veicinātu pētījumus par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pilsoņu vajāšanu, izsūtīšanu un iznīcināšanu fašistiskās un padomju okupācijas rezultātā.

Valsts prezidenta preses centrs

 

Cilvēktiesības bez dubultstandartiem

Turpinājums

no 1.lp.

Ole Espersens, Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisārs, — Latvijas žurnālistiem vakar Rīgā

"Šīs nav oficiālās Krievijas valdības prasības," beidzot garo uzskatījumu, teica komisārs Espersens. "Tādas ir Krievijas sabiedrības prasības. Taču krievi arī labi zina, ka visas šīs prasības nevar tikt pilnībā izpildītas, īpaši vēl īsā laikā. Tomēr Krievijas sabiedrība ir koncentrējusies uz šādām prasībām, vēršoties arī pie starptautiskajām organizācijām, lai panāktu atbalstu savām prasībām."

BJVP demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisārs izteica savu viedokli un ieteikumus Latvijas politiķiem: atcelt naturalizācijas logus, piešķirt pilsonību visiem neatkarīgā Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem un atvieglot Latvijas pilsonības iegūšanu gados vecajiem cilvēkiem. Ole Espersens iesaka arī novērst "diskriminējošus ierobežojumus", nepilsoņiem stājoties darbā, un pieskaņot Latvijas Valsts valodas likumu starptautisko konvenciju normām.

Īpaši komisārs Espersens pakavējās pie Krievijā populārās prasības piešķirt Latvijas pilsonību bez eksāmenu kārtošanas. "Visas starptautiskās organizācijas tomēr atzīst, ka pārbaudījumi ir vajadzīgi. Arī es tā uzskatu," teica BJVP cilvēktiesību komisārs: "Taču eksāmeniem jābūt saprātīgiem un to prasībām pieņemamā līmenī."

Komisārs Espersens iesaka arī atļaut Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Taču viesis tomēr atzina, ka to neesot iespējams ieviest ātri, tāpēc šo prasību (un viņa ieteikumu) nevajagot izpildīt nekavējoties. Esot jāsāk ar citiem, steidzamākiem jautājumiem.

"Latvijas valdība savu darbu ir izpildījusi," tālāk teica Ole Espersens, pievēršoties ieteiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā. "Tagad ir svarīgi, lai Latvijas parlaments pieņemtu šos jūsu koalīcijas valdības ierosinājumus. Ja tas nenotiks, to uztvers nevis kā juridisku sarežģījumu, bet gan kā politiskas gribas trūkumu. Rezultātā neiegūs neviens," teica O.Espersens, uzsverot, ka Latvijas sliktās attiecības ar Krieviju būtiski traucē ekonomikas attīstībai. "Es, protams, nevaru dot garantiju, taču ceru, ka pēc attiecīgo likumdošanas grozījumu pieņemšanas Latvijas attiecības ar Krieviju atkal uzlabosies." Viņš arī ieteica Latvijas pusei, domājot par šīm pārmaiņām, "aizmirst par ES, BJVP un citām starptautiskajām organizācijām, koncentrējoties tikai uz vienu kritēriju — kas ir izdevīgi pašai Latvijai. Domāt tikai par pašas Latvijas interesēm".

 

Pēc tam BJVP demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisārs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Vācija arī ir BJVP dalībvalsts. Vai Vācija automātiski piešķir pilsonību tur dzimušajiem nepilsoņu bērniem?

O.Espersens:

Nē, arī Vācijā pilsonību nepiešķir automātiski. Arī Vācijā ir ļoti sarežgīta pilsonības procedūra. Taču vairums tur dzīvojošo ārzemnieku nav bezpavalstnieki. Viņi ir katrs savas valsts — Turcijas, Pakistānas, Dienvidslāvijas — pilsoņi. Viņi nav nepilsoņi.

"Latvijas Vēstnesis":

— Espersena kungs, man ir divi jautājumi.

Vai jums ir informācija un vai jūs esat gatavs nākamajā Krievijas apmeklējumā iepazīties ar cilvēktiesību pārkāpumiem pret latviešu minoritāti šajā valstī? Krievijā dzīvo vairāk nekā 60 tūkstoši latviešu, taču tur nav nevienas valsts finansētas latviešu skolas. Tagad, Krievijas antilatviskās propagandas iespaidā, mani tautasbrāļi Krievijā baidās pat sarunāties latviski savā starpā, jo tiek nosaukti par fašistiem, un mūsu valoda tiek dēvēta par "fašistu valodu".

Otrs mans jautājums ir īsāks: vai pastāv un vai ir pieņemami dubultstandarti cilvēktiesību jomā: viens standarts — lielām nācijām, un otrs standarts — mazām nācijām?

O.Espersens:

— Nē, es nekādā ziņā neatbalstu dubultstandartus! Īpaši tik svarīgā jomā kā cilvēktiesības. Tas būtu briesmīgi, ja tādi dubultstandarti pastāvētu. Visām tautām ir jābūt pilnīgi vienādām likuma priekšā.

Es arī esmu centies noskaidrot, kā tiek ievērotas visu minoritāšu cilvēktiesības. Diemžēl pagaidām neesmu saņēmis nevienu sūdzību no Krievijā dzīvojošajiem latviešiem. Es centīšos noskaidrot šo jautājumu, piemēram, centīšos to vaicāt Maskavas Diplomātiskajā skolā. Un ja manā rīcībā nonāks šādi fakti, es nekavējoties rīkošos. Taču es esmu saskāries ar šo problēmu attiecībā pret pierobežas zonā dzīvojošajiem igauņiem. Es būtu ļoti ieinteresēts saņemt informāciju par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. Esmu saņēmis informāciju par minoritāšu diskrimināciju Karēlijā, un ļoti stingri par to runājis ar vietējo vadību un uzņēmumu vadītājiem Petrozavodskā. Esmu saskāries arī ar briesmīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas armijā. Fakti, ko jūs minat, ir ļoti nopietni pārkāpumi. Un es priecājos, ka jūs man uzdevāt šo jautājumu. Jo ir ļoti svarīgi izturēties vienlīdzīgi pret visām nācijām.

— Kāda ir starpība starp integrāciju un asimilāciju?

O.Espersens:

— Galvenā atšķirība ir tā, ka integrācijas gadījumā cittautietis, kļūdams par attiecīgās valsts pilsoni, ievēro šīs valsts likumus, pilda visas saistības pret šo valsti, bet vienlaikus saglabā savu valodu, iet savā baznīcā, ja grib, ģērbjas savā nacionālajā tērpā. Taču viņš izmanto visas šīs valsts tiesības un pilda visus tās pilsoņa pienākumus. Piespiedu asimilācija turpretim nozīmē, ka cilvēkam tiek atņemta viņa etniskā identitāte. Šāda prakse no starptautisko tiesību viedokļa ir aizliegta.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Baltijas jūras valstu padomes komisārs

— Saeimas komisijā

Vakar, 13. maijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tikās ar Baltijas jūras valstu padomes demokrātisko institūciju, cilvēktiesību un personu, kas pieder pie minoritātēm, komisāru Oli Espersenu. Tikšanās laikā apspriests Valsts valodas likuma projekts, nepilsoņu stāvoklis Latvijā un paredzamie grozījumi Pilsonības likumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts pauda viedokli, ka Latvijā sasniegts zināms progress, lai atrisinātu sabiedrības integrācijas problēmas. A.Seiksts ir pārliecināts, ka tiks pieņemti grozījumi Pilsonības likumā, kuri paredz atcelt naturalizācijas logu sistēmu un atrisināt jautājumu par pilsonības piešķiršanu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Komisijas preiekšsēdētājs arī uzsvēra, ka, izskatot Valsts valodas likuma projektu, daudzi EDSO ieteikumi tiks ņemti vērā. Tomēr visa privātā sektora izslēgšana no jebkādas regulēšanas attiecībā uz valsts valodu Latvijas apstākļos nav pieņemama. Komisijas deputāts Vladilens Dozorcevs norādīja, ka svarīgākais, lai atrisinātu nepilsoņu problēmas, ir mainīt neuzticības politiku pret nepilsoņiem uz uzticības politiku. Savukārt deputāts Viktors Kalnbērzs informēja, ka Latvijā pastāvot nepieļaujami lielas atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās. Piemērs profesiju ierobežojumam esot vairāki ārsti, kuriem liegts strādāt par pasniedzējiem Medicīnas akadēmijā tikai tāpēc, ka viņi nav pilsoņi.

Kā pastāstīja O.Espersens, ārvalstis atzīst faktu, ka Latvija ir pakļauta neadekvātam spiedienam, taču atrisināt problēmas, kas saistītas ar nepilsoņiem, ir būtiski pašai Latvijai, nevis EDSO, Eiropas Savienībai vai kādai citai institūcijai. Attiecības starp Latviju un Krieviju Baltijas jūras valstu padomes komisārs vērtēja kā nenormālas. O.Espersens arī pauda viedokli, ka nevajadzētu attiecībā uz lielu iedzīvotāju grupu lietot vārdu "nelojāls", jo tas rada negatīvu efektu.

Saeimas preses dienests

ERAB nauda strādājusi sekmīgi

Par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas gada sanāksmi Kijevā

Turpinājums no 1.lp.

Pašlaik ERAB Latvijā atbalsta vairāk nekā 10 projektus, kuru kopējais apjoms pārsniedz 180 miljonus ekiju.

Vakar, 13. maijā, finansu ministrs Roberts Zīle par delegācijas darbu Kijevā informēja žurnālistus.

Kā pastāstīja ministrs, ERAB akcionāru pilnvarnieku sapulce, rezumējot iepriekšējā perioda darbu, secinājusi: darbs, ko ERAB ieguldījusi pēcsociālisma valstu ekonomikas pārstrukturizācijā uz tirgus ekonomikas principiem, līdz šim ir bijis veiksmīgs; tam pamatā bijusi arī bankas spēja līdzsvarot savu finansu izlietojumu un stingru ERAB budžeta politiku; dalībvalstīm izdarot nepieciešamās iemaksas, gandrīz divkārt palielināts bankas akciju kapitāls. Kā viens no šīs darbības panākumus veicinošiem faktoriem azinīgi novērtēts arī bankas bijušā prezidenta Žaka Delarizjē ieguldījums. Vairāki bankas pilnvarnieki savās runās pievērsušies ekoloģijas problēmām. Šo tēmu aktualizējusi arī pasākuma norises vieta — Ukraina un tuvumā esošā avarējusī Černobiļas AES, kuras rekonstrukcijā ERAB ieguldījusi savus līdzekļus.

Kā pastāstīja ministrs, kurš ir arī Latvijas pilnvarnieks ERAB, savā runā bankas akcionāru pilnsapulcē, pirmdien, 11. maijā, viņš raksturojis ekonomisko situāciju Latvijā, īpaši uzsverot pagājušā gada pozitīvās attīstības rādītājus — 6,5 procentus lielo iekšzemes kopprodukta pieaugumu un straujo inflācijas pazemināšanos. Ministrs uzsvēris arī labvēlīgo starptautisko vērtējumu, ko guvusi Latvijas ekonomika: tā, piemēram, aģentūras "Standart & Poor’s" kredītreitings vērtē Latviju kā investīcijām labvēlīgu vidi.

Savā runā R.Zīle skāris arī jautājumu par ERAB ienākumu atlikumiem — atšķirībā no Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules bankas un citām starptautiskām finansu institūcijām, ERAB nekad nav dalījusi savu ienākumu atlikumus. Pēc ministra domām, šo problēmu īpaši aktualizē fakts, ka lielākā daļa bankas izsniegto kredītu ieguldīti paaugstināta riska valstīs, piemēram, Krievijā un Ukrainā. Turklāt šīs investīcijas ne vienmēr ir valsts garantētas.

Roberts Zīle pusstundu ilgā prezentācijā ticies arī ar ERAB sanāksmi apmeklējušajiem biznesa pārstāvjiem. Ministrs iepazīstinājis klātesošos ar Latvijas ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbības vidi.

Kijevā notikusī bankas akcionāru pilnvarnieku sanāksme bija ikgadējais ERAB pasākums — ikgadējās pilnsapulces notiek pārmaiņus bankas galvenajā mītnē Londonā un kādā no tās dalībvalstīm. Nākamā ERAB gada sanāksmes vieta ārpus Londonas atbilstoši bankas izpilddirektoru valdē šī gada janvārī pieņemtajam lēmumam 2000. gadā būs Rīga. Paredzams, ka Latviju šī pasākuma ietvaros apmeklēs ap 5000 finansistu no dažādām pasaules valstīm, to skaitā ap 40 valstu finansu ministri. Tādēļ Kijevā, kā atzina Latvijas pārstāvji, viņus saistījuši ne tikai pasākuma darba kārtības jautājumi, bet arī pasākuma organizācijas pieredze.

Īsi pirms gada sanāksmes Kijevā kļuva zināms, ka konkursā par tiesībām rīkot ERAB gada sanāksmi Rīgā no Latvijas puses uzvarējusi Privatizācijas aģentūras Ārējo sakaru grupa. Arī tās pārstāvji tika iekļauti Latvijas delegācijā Kijevā, kur tikās ar ERAB amatpersonām, to skaitā arī Jusi Sāru, ERAB gada sanāksmes organizēšanas koordinatoru no ERAB puses. Pusi no ERAB gada sanāksmes izmaksām segs pati banka, pusi — Latvija. Šī aptuveni 1,5 miljonu latu izdevumu pozīcija tiks iekļauta nākamā gada valsts budžetā. Plānots, ka pasākuma rīkošanā tiks iesaistīta arī Rīgas pašvaldība. Jau pašlaik ERAB 2000. gada sanāksmes rīkošanas atbalstam katra Ziemeļvalsts pārskaitījusi 100 000 ekiju.

Latvijas valdības un ERAB līgums par bankas akcionāru pilnvarnieku gadskārtējās sanāksmes rīkošanu Rīgā 2000. gadā tiks parakstīts maija beigās Londonā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Ārlietu ministrs — vizītē Norvēģijā

11. un 12. maijā ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzturējās oficiālā vizītē Norvēģijas Karalistē.

Vizītes laikā V.Birkavs tikās ar Norvēģijas karali Haraldu V, premjerministru Šelu Magni Bundevīku, ārlietu ministru Knutu Vollebeku, parlamenta ārlietu komitejas locekļiem, kā arī ar ietekmīgākajiem Norvēģijas darījumu aprindu un preses pārstāvjiem.

Sarunu laikā pārrunātas Latvijas un Norvēģijas divpusējās attiecības, Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās gaita, kā arī reģionālās un starpvalstu sadarbības attīstības iespējas. Tika apspriesta Norvēģijas karaļpāra gaidāmā vizīte Latvijā 2. un 3. septembrī.

Runājot par integrāciju ES, ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka Latvija ir gatava sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Norvēģijas puse savukārt atbalstīja Latvijas centienus iekļauties NATO, kā arī Latvijas dalību programmā "Partnerattiecības mieram" un miera uzturēšanas aktivitātēs, kas veicina Latvijas gatavību dalībai NATO.

Pārrunāta arī ekonomiskās sadarbības nozīme abu valstu attiecībās un iespējas turpināt veiksmīgi aizsākto kopīgo projektu īstenošanu.

Ārlietu ministrijas preses centrs