Ceļā

uz Latvijas pilsonisku sabiedrību

Pēc Tirgus un sociālo pētījumu centra

"Baltijas datu nams"

1997./1998. gada pētījuma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.91/94., 07.04.98., nr.95/96., 08.04.98., nr.100/101., 16.04.98., nr.102/105.,

17.04.98., nr.109/110., 23.04.98., nr.122/123., 05.05.98., 128/129., 08.05.98., 132/133., 13.05.98.

Pētījuma rezultāti

Latviešu valoda un krievu valoda Latvijā:

zināšanas, lietošana

Krievu valoda

kā otrā valsts valoda

Attieksmēs pret krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu ir vērojamas izteiktas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, pamatojoties, galvenokārt, latviešu pilsoņu atbildēs. Kā redzams 115.zīmējumā kopumā 81% latviešu pilsoņu krievu valodās kā otrās valsts valodas ieviešanu vērtē negatīvi. Nepilsoņu vidū negatīva attieksme ir tikai 10%, savukārt, pilsoņu krievu vidū negatīva attieksme ir 13%, bet citu tautību pilsoņu vidū negatīva attieksme ir 38% aptaujāto.

Jāpiebilst, ka pilsoņu vidū negatīvāka attieksme pret krievu valodu kā otro valsts valodu ir vecākiem cilvēkiem (vecākiem par 60 gadiem negatīva attieksme ir 80%, bet vecuma grupā 15—30 gadi — 60%) un cilvēkiem ar augstāko izglītību (80%). Nepilsoņu vidū izteiktas atšķirības dažādās vecuma un izglītības grupās nav novērojamas, taču mazāk pozitīva attieksme pret krievu valodu kā otro valsts valodu ir ciemu un lauku iedzīvotājiem (negatīva attieksme: 7% rīdzinieku, 11% citu pilsētu iedzīvotājiem un 19% lauku un ciemu iedzīvotājiem).

115.zīm. Attieksme pret krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu

Kāda ir Jūsu attieksme pret krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu?

(% no pilsoņiem; n=1507; % no nepilsoņiem; n=1502)

Latviešu valodas zināšanu

apliecinoša dokumenta

nelikumīga ieguve

No nepilsoņiem 17% apgalvo, ka kāds no viņu paziņām ir ieguvis latviešu valodas zināšanu apliecinošu dokumentu nelikumīgi. No pilsoņiem šādu faktu minējuši 8%. Taču interesanti, ka no krieviem pilsoņiem šādu faktu zināja 17%. Tātad tas ir visai ticams fakts, kas krieviski runājošo vidē ir labi zināms. No nepilsoņiem biežāk šādu faktu minējuši vecumā līdz 40 gadiem, cilvēki ar lielākiem ienākumiem un pilsētniekiem.

116.zīm. Latviešu valodas zināšanu dokumentu ieguve

Vai Jūsu paziņu lokā ir kāds ieguvis latviešu valodas zināšanu apliecinošu

dokumentu, nekārtojot eksāmenu, bet izmantojot pazīšanos vai samaksājot?

(% no pilsoņiem; n=1507; % no nepilsoņiem; n=1502)

Kopumā varam secināt, ka pilsoņu, kā krievu, tā latviešu, vidū dzimtā valoda lielā mērā sakrīt ar etnisko piederību, savukārt, lielākajai daļai nepilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda (84%). Cilvēki saskarsmē — gan ģimenē, gan darbā, gan citur — lieto, galvenokārt, savu dzimto valodu: krievi — krievu, latviešu — latviešu. Nedaudz savādāka šī situācija ir valsts iestādēs, kur vairāk ir tādu, kas runā latviski (30—44%), lai gan viņu dzimtā valoda ir krievu.

Salīdzinot krievu pilsoņu un krievu nepilsoņu latviešu valodas zināšanu pašnovērtējumu, var secināt, ka krievu pilsoņu vidū vairāk ir tādu, kas brīvi vai labi zina latviešu valodu (trešā un otrā valodas zināšanu pakāpes).

Nepilsoņu vidū aptuveni 20% uzskata, ka latviešu valodu nezina vispār, bet 40% savas valodas zināšanas vērtē kā ļoti sliktas. Jāatzīmē, ka salīdzinoši sliktākas latviešu valodas zināšanas ir vecākiem cilvēkiem nekā jauniešiem.

Joprojām krievu valodas zināšanu pašnovērtējums Latvijas sabiedrībā kopumā ir daudz augstāks nekā latviešu valodas. Galvenā īpatnība ir tā, ka latvieši daudz labāk zina krievu valodu nekā citu tautību pārstāvji zina latviešu valodu.

Daļēji to izskaidro fakts, ka aptuveni 30% nepilsoņu, kuru dzimtā valoda nav latviešu, ļoti maz vai nemaz ikdienā nedzird latviešu valodu. Visvairāk nepilsoņi latvieši valodu dzird uz ielas, veikalos (70%), savukārt, vismazāk — darbā (57%).

Pozitīvi ir vērtējama nepilsoņu vēlme apgūt latviešu valodu. Savas latviešu valodas zināšanas uzlabot vēlētos 73% nepilsoņu un 60% pilsoņu no tiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Mazāka vēlme uzlabot savas zināšanas ir starp vecākiem cilvēkiem, kuriem grūtāk ir apgūt valodas.

Vēlme apgūt latviešus valodu pamatojas ikdienas nepieciešamībā, jo vairāk kā puse nepilsoņu, kuru dzimtā valoda nav latviešu, uzskata savas valodas zināšanas par nepietiekamām, lai kārtotu ikdienas darījumus un pildītu darba pienākumus.

No dažādiem valodas apgūšanas veidiem visvairāk aptaujāto priekšroku dotu valodu kursiem. Vecāki cilvēki un lauku iedzīvotāji vēlētos apgūt latviešu valodu, izmantojot mācību programmas televīzijā. Jāatzīmē, ka televīzijas programmas latviešu valodā (īpaši ziņas un mākslas filmas, seriāli) ir vispopulārākās starp masu medijiem latviešu valodā. Tās skatās 66% nepilsoņu, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Aplūkojot iegūtos datus par attieksmi pret latviešu valodu, jāsecina, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa (vairāk kā 90%) — gan pilsoņi, gan nepilsoņi — uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem ir brīvi jāpārzina latviešu valoda.

Tai pašā laikā 79% nepilsoņu ir pozitīva attieksme pret krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu. Pilsoņu — latviešu vidū pozitīva attieksme pret to būtu tikai 14%, kas parāda, ka nepilsoņu un pilsoņu attieksmēs pret latviešu valodu ir būtiskas atšķirības.

Starpnacionālās attiecības

Ģimenes locekļu

un radinieku tautība

Salīdzinot pilsoņu un nepilsoņu atbildes uz jautājumu, kādas tautības cilvēki ir viņu ģimenē, jāatzīmē, ka no pilsoņiem 86% ģimenē ir latvieši, 26% — krievi, bet 12% — cita tautība, turpretī no nepilsoņiem 26% ģimenē ir latvieši, 83% — krievi un 39% — cittautieši (118. un 119.zīm.).

Analizējot atbildes pēc tautības, redzams, ka vairums gadījumos (97%) pilsoņiem — latviešiem ģimenē ir latvieši, 13% pilsoņiem latviešiem ģimenēs ir krievi, 8% – vēl kādas citas tautības pārstāvji. Savukārt no pilsoņiem krieviem vairums gadījumos (95%) ģimenē ir krievi, katram trešajam (35%) ģimenē ir latvieši. Citu tautību — pilsoņu vidū katram otrajam (52%) ģimenē ir latvieši, 43% — krievi.

Pievēršoties īpatnībām nepilsoņu vidū, redzams, ka 95% krievu nepilsoņu ģimenēs ir krievi, bet latvieši ir katrā piektajā (22%) krievu nepilsoņu ģimenē. Citu tautību nepilsoņu vidū vislielākais īpatsvars ģimenē ir citas tautības pārstāvjiem.

Tā kā aptaujāto nepilsoņu vidū ir tikai 1% latviešu, var secināt, ka 25% nepilsoņu, kas nav latvieši, pastāv ļoti cieši kontakti ar latviešiem. Par to liecina arī atbildes uz jautājumu, kāda ir Jūsu dzīvesbiedra tautība. Kā redzams 117. zīmējumā, 21% no nepilsoņiem dzīvesbiedrs ir latvietis. Visvairāk tādu, kam dzīvesbiedrs ir latvietis, ir starp lietuviešiem (43%) un ukraiņiem (29%), vismazāk — starp krieviem (19%). 63% krievu nepilsoņu dzīvesbiedru tautība ir krievs.

Krieviem pilsoņiem 20% dzīvesbiedra tautība ir latvietis, bet 67% krievu tautības. Latviešiem pilsoņiem 81% dzīvesbiedra tautība ir latvietis, bet 10% — krievs.

Kopumā var secināt, ka jaukto laulību īpatsvars ir relatīvi augsts, kas liecina, ka daļā sabiedrības ir cieši savstarpējie kontakti dažādu tautību piederīgo vidū.

117.zīm. Dzīvesbiedra tautība

Ja Jūs esat precējies vai dzīvojat civillaulībā, kāda ir Jūsu dzīvesbiedra tautība?

(% no LR pilsoņiem, kas ir precējušies vai dzīvo civillaulībā, n=873;

% no tiem nepilsoņiem, kas ir precējušies vai dzīvo civillaulībā, n=965)

118.zīm. Tautība ģimenē. Pilsoņi. Sadalījums pēc tautības

Kādas tautības cilvēki ir Jūsu ģimenē?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no LR pilsoņiem, n=1493)

119.zīm. Tautība ģimenē. Nepilsoņi. Sadalījums pēc tautības

Kādas tautības cilvēki ir Jūsu ģimenē?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1484)

Tautība tuvos un tālos rados

Galvenās tendences, kas atklājas atbildēs par tautību ģimenē, saglabājas arī atbildēs par tautību tuvākos un tālākos rados, tomēr vērts atzīmēt faktu, ka gan tuvos, gan tālos rados tautību sajaukšanās vēl vairāk paplašinās. Tā, piemēram, starp krieviem pilsoņiem katram trešajam (35%) ģimenē ir latvieši, bet starp tuviem radiem to jau ir vairāk nekā puse (59%), starp attāliem radiem — 60%. Savukārt, ja nepilsoņu ģimenēs latvieši bija sastopami 22—49% gadījumu, tad tuvos rados latvieši ir 37—53%.

120.zīm. Tautība tuvos rados. Pilsoņi. Sadalījums pēc tautības

Kādas tautības cilvēki ir Jums tuvos rados?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no LR pilsoņiem, n=1502)

121.zīm. Tautība tuvos rados. Nepilsoņi. Sadalījums pēc tautības

Kādas tautības cilvēki ir Jums tuvos rados?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1498)

122.zīm. Tautība attālos rados. Pilsoņi. Sadalījums pēc tautības

Kādas tautības cilvēki ir Jums attālos rados?

(Vairāku atbilžu jautājums. % LR pilsoņiem, n=1493)

123.zīm. Tautība attālos rados. Nepilsoņi. Sadalījums pēc tautības

Kādas tautības cilvēki ir Jums attālos rados?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1472)

Tautība draugu un paziņu lokā, kā arī starp kolēģiem

Vēl plašāk savstarpējo attiecību loks starp tautībām vērojams, ja aplūko atbildes uz jautājumu, kādas tautības cilvēki ir draugu un paziņu vidū. Starp pilsoņiem draudzīgi kontakti ar latviešiem ir 95%, ar krieviem — 73%, ar citas tautības pārstāvjiem — 46% aptaujāto. Savukārt nepilsoņu vidū draugi latvieši ir 90%, draugi krievi ir 96%, bet draugi citas tautības pārstāvji ir 74% aptaujāto. Līdzīga situācija ir arī darba vidē: 95% aptaujāto pilsoņu un 90% aptaujāto nepilsoņu darba kolēģu vidū ir latvieši. Taču tas nenozīmē, ka saskarsmē tiek lietota latviešu valoda. Tā, piemēram, no tiem nepilsoņiem, kuriem starp darba kolēģiem ir latvieši, galvenokārt latviski darbā runā tikai 6%, 17% — vairāk latviski nekā krieviski, bet 76% darbā runā vairāk vai galvenokārt krievu valodā (sk. 128.zīm.).

124.zīm. Tautība draugu vidū. Pilsoņi. Sadalījums pēc tautības

Kādas tautības cilvēki ir Jums draugu un paziņu vidū?

(Vairāku atbilžu jautājums. % LR pilsoņiem, n=1498)

125.zīm. Tautība draugu vidū. Nepilsoņi. Sadalījums pēc tautības

Kādas tautības cilvēki ir Jums draugu un paziņu vidū?

(Vairāku atbilžu jautājums. % LR pilsoņiem, n=1494)

126.zīm. Darba kolēģu tautība. Pilsoņi. Sadalījums pēc tautības

Kādas tautības cilvēki ir starp Jūsu darba kolēģiem?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no LR pilsoņiem, n=1270)

127.zīm. Darba kolēģu tautība. Nepilsoņi. Sadalījums pēc tautības

Kādas tautības cilvēki ir starp Jūsu darba kolēģiem?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1125)

128.zīm. Tautība un sarunvaloda darba vietā. Nepilsoņi

(% no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1071)

Atšķirības starp latviešu un citu tautu iedzīvotāju dzīves veidiem un raksturīgākās latviešu un krievu īpašības

Kopumā nepilsoņu un pilsoņu krievu viedoklis par latviešu un citu tautību dzīves veida īpatnībām īpaši neatšķiras — 5—7% uzskata, ka atšķirība ir ļoti liela, 47% uzskata, ka atšķirības nav pārāk lielas, bet 35—39% uzskata, ka atšķirību vispār nav. Nedaudz savādāks ir latviešu pilsoņu viedoklis. No latviešiem 13% uzskata, ka atšķirības ir ļoti lielas, bet 22% — ka atšķirības nav. Interesanti, ka pilsoņu vidū vairāk atšķirības redz vecāka gadu gājuma aptaujātie (16%) un rīdzinieki (16%). Savukārt nepilsoņu vidū tieši jaunāki cilvēki vairāk uzskata, ka pastāv liela atšķirība starp latviešu un citu tautu iedzīvotājiem (vecuma grupā 15—30 gadi — 11%; vecāki par 60 gadiem — 4%).

Lielākas atšķirības vērojamas īpašību atlasē, kas raksturo latviešus un krievus. Pilsoņi latviešus raksturo kā darbu mīlošus, pacietīgus, kulturālus, izglītotus, noslēgtus, izturīgus, miermīlīgus un viesmīlīgus. Nepilsoņi, raksturojot latviešus, izvēlas gandrīz tieši šīs pašas īpašības (vienīgi nomainot "izturību" ar "neatkarību").

Savukārt pavisam citas īpašības tiek izvēlētas, raksturojot krievus. Septiņi visbiežāk minētie krievu raksturojumi pilsoņu skatījumā ir: viesmīlīgi, enerģiski, gatavi palīdzēt, atklāti, vienkārši, varas kāri, tādi, kas uzspiež savus ieradumus, un slinki.

Nepilsoņu vērtējumā krievi arī ir viesmīlīgi, enerģiski, gatavi palīdzēt, atklāti, vienkārši, bet varas kāres, slinkuma un ieradumu uzspiešanas vietā tiek izvēlētas tādas īpašības kā darba mīlestība, pacietība un izturība.

Interesanti, ka nav būtisku atšķirību starp pilsoņiem un nepilsoņiem jautājumā par Latvijas krievu saistību ar Krieviju. Tā uz jautājumu "Kā Jūs domājat, vai krievi Krievijā un krievi Latvijā veido vienu tautu vai pieder atšķirīgām tautām?" 58% pilsoņu un 56% nepilsoņu atbild, ka šīs divas grupas pieder atšķirīgām tautām, tikai 26% un 30% atbilstoši pilsoņu un nepilsoņu uzskata, ka krievi Krievijā un krievi Latvijā veido vienu tautu. Nelielas atšķirības šeit iezīmējas starp pilsoņiem latviešiem un pilsoņiem krieviem, jo 23% latviešu un 39% krievu pauž viedokli, ka krievi Krievijā un krievi Latvijā veido vienu tautu.

129.zīm. Atšķirība starp latviešu un citu tautu iedzīvotāju dzīves veidiem Latvijā

Cik liela, pēc Jūsu domām, ir atšķirība starp latviešu

un citu tautu iedzīvotāju dzīves veidiem Latvijā?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

130.zīm. Septiņas visbiežāk sastopamās īpašības starp latviešiem pilsoņu vērtējumā

Kuras no šīm īpašībām visbiežāk ir sastopamas latviešiem?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no LR pilsoņiem, n=1444)

131.zīm. Septiņas visbiežāk sastopamās īpašības starp krieviem pilsoņu vērtējumā

Kuras no šīm īpašībām visbiežāk ir sastopamas krieviem?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no LR pilsoņiem, n=1428)

132.zīm. Septiņas visbiežāk sastopamās īpašības starp latviešiem nepilsoņu vērtējumā

Kuras no šīm īpašībām visbiežāk ir sastopamas latviešiem?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1381)

133.zīm. Septiņas visbiežāk sastopamās īpašības starp krieviem nepilsoņu vērtējumā

Kuras no šīm īpašībām visbiežāk ir sastopamas krieviem?

(Vairāku atbilžu jautājums. % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1369)

134.zīm. Attieksme pret krieviem Krievijā un krieviem Latvijā kā pret vienotu tautu

Kā Jūs domājat, vai krievi Krievijā un krievi Latvijā

veido vienu tautu vai pieder atšķirīgām tautām?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Starpnacionālo attiecību novērtējums Latvijā

Lai gan Latvijā ir salīdzinoši liels jaukto laulību skaits un samērā cieša saskarsme starp tautībām (draugu, darba biedru un radu vidū), 10% aptaujāto pilsoņu un 14% nepilsoņu starpnacionālās attiecības Latvijā vērtē negatīvi. Vienlaicīgi divas reizes lielāks ir to skaits, kas uzskata, ka starpnacionālās attiecības Latvijā var vērtēt kā labas, bet 2/3 sabiedrības uzskata, ka tās ir apmierinošas.

Salīdzinot starpnacionālās attiecības pašlaik ar laiku pirms neatkarības atjaunošanas, 39% nepilsoņu un 28% pilsoņu uzskata, ka tās ir pasliktinājušās. Tomēr svarīgākais, kas raksturo Latvijas sabiedrību, ir tas, ka 47% — 52% sagaida, ka tuvāko piecu gadu laikā starpnacionālās attiecības Latvijā uzlabosies (137.zīm.).

Salīdzinot Latvijas nepilsoņu atbildes uz šiem jautājumiem ar igauņu — nepilsoņu atbildēm1, jāsaka, ka igauņi salīdzinoši daudz pozitīvāk vērtē starpnacionālās attiecības Igaunijā (44% no nepilsoņiem tās vērtē pozitīvi). Latvijā vairāk ir tādu, kas vērtē attiecības starp tautībām kā apmierinošas (135.zīm.). Igaunijā arī ir mazāk tādu, kas uzskata, ka starpnacionālās attiecības būtu kļuvušas sliktākas (22% — Igaunijas nepilsoņi un 39% Latvijas nepilsoņi). Bet Igaunijā ir mazāk tādu, kas paredz, ka attiecības starp tautībām uzlabosies (26% — Igaunijas nepilsoņi un 52% Latvijas nepilsoņi).

135.zīm. Starpnacionālo attiecību novērtējums. Igaunija un Latvija

Kā jūs novērtētu starpnacionālās attiecības Latvijā?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502;

% no Igaunijas nepilsoņiem, n=1502, atskaitītas atbildes "grūti pateikt")

136.zīm. Starpnacionālo attiecību novērtējums

salīdzinājumā ar laiku pirms neatkarības atgūšanas

Kā jūs novērtētu starpnacionālās attiecības starp latviešiem un cittautiešiem,

salīdzinot ar tām, kādas bija pirms Latvijas neatkarības atgūšanas?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502;

% no Igaunijas nepilsoņiem, n=1502, atskaitītas atbildes "grūti pateikt")

(Avots: Estonia’s Non-citizens: A Survey of Attitudes to Migration and Integration. International organization for Migration (IOM) January, 1997. Aptauja veikta 1996.gada oktobrī un novembrī)

137.zīm. Starpnacionālo attiecību novērtējums,  kādas tiek sagaidītas pēc pieciem gadiem

Kādas starpnacionālās attiecības Jūs sagaidāt tuvāko piecu gadu laikā?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502;

% no Igaunijas nepilsoņiem, n=1502, atskaitītas atbildes "grūti pateikt")

(Avots: Estonia’s Non-citizens: A Survey of Attitudes to Migration and Integration. International organization for Migration (IOM) January, 1997. Aptauja veikta 1996.gada oktobrī un novembrī)

Integrācija, cittautiešu tiesību ierobežošana un etniskā identitāte

65% nepilsoņu un 55% pilsoņu uzskata, ka etnisko minoritāšu integrācija Latvijas sabiedrībā ir ļoti svarīga. Jāatzīmē, ka Rīgas iedzīvotāju — gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū — šī problēma ir aktuālāka (60 un 67%) nekā laukos un ciemos dzīvojošajiem (49 un 52%). Tāpat arī izglītotajiem pilsoņiem un nepilsoņiem integrācijas jautājums liekas svarīgāks. Etnisko minoritāšu integrācija šķiet svarīga 70% un 74% aptaujāto pilsoņu un nepilsoņu ar augstāko izglītību un 46% un 56% pilsoņiem un nepilsoņiem ar pamatizglītību.

Salīdzinot pilsoņu un nepilsoņu atbildes uz jautājumu, vai jūs jūtat bažas, ka varētu notikt cittautiešu tiesību ierobežošana, redzams (139.zīm.), ka nepilsoņu vidū šādas bažas ir daudz vairāk izteiktas (48%) nekā pilsoņu vidū (16%), pie kam nepilsoņu vidū tas uztrauc daudz vairāk turīgākos (57%), daudz vairāk rīdziniekus (55%) nekā lauciniekus (28%), kā arī vairāk tos, kuriem augstākā izglītība (54%) nekā respondentus ar pamatizglītību (38%).

Pilsoņu vidū cittautiešu tiesību ierobežošana vairāk satrauc krievus (39%) un citas tautības pārstāvjus (29%) nekā latviešus (11%), kā arī vairāk jaunākus cilvēkus nekā vecāka gadu gājuma aptaujātos. Vecuma grupā 15 — 30 gadi bažas par cittautiešu tiesību ierobežošanu ir 20% aptaujāto, bet vecākiem par 60 gadiem — 10%. Tāpat arī rīdziniekus šis jautājums skar vairāk (21%) nekā lauku iedzīvotājus (13%).

Savukārt bažas par to, ka varētu zaudēt etnisko identitāti, izjūt 25% pilsoņu un 12% nepilsoņu. Pilsoņu vidū šādas bažas īpaši izjūt latvieši (27%), bet vismazāk krievu tautības pārstāvji (13%). Tāpat arī aktuālāks šis jautājums ir vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar augstāko izglītību.

138.zīm. Attieksme pret krievu un citu etnisko minoritāšu integrāciju

Cik svarīga ir etnisko minoritāšu integrācija Latvijas sabiedrībā?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

139.zīm. Bažas par cittautiešu tiesību ierobežošanu

Vai Jūs jūtat bažas par to, ka varētu notikt cittautiešu tiesību ierobežošana?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

140.zīm. Bažas par etniskās identitātes zaudēšanu

Vai Jūs jūtat bažas par to, ka varētu zaudēt etnisko identitāti?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Kopumā var secināt, ka saskarsme starp dažādām tautībām Latvijā ir visai plaša. Savstarpējo kontaktu ciešums dažādu tautību vidū izpaužas ne tikai darba attiecībās un draudzībā, bet arī dzīvesbiedru izvēlē.

Var teikt, ka Latvijā samērā plaši izplatītas ir jauktās laulības, ko apliecina atbildes uz jautājumu par dzīvesbiedra izvēli. Vidēji 20% aptaujāto nepilsoņu, kā arī pilsoņu krievu dzīvesbiedrs ir latviešu tautības, bet 10% pilsoņu latviešu atbild, ka viņu dzīvesbiedri ir krievu tautības (81% latviešu dzīvesbiedrs ir latvietis). Tai pašā laikā kā sarunvaloda joprojām saskarsmē tiek izmantota galvenokārt krievu valoda.

Salīdzinot ar Igauniju, Latvijā negatīvāk tiek vērtētas starpnacionālās attiecības. 14% nepilsoņu un 10% pilsoņu tās vērtē kā negatīvas, 2/3 aptaujāto esošās starpnacionālās attiecības vērtē kā apmierinošas un 1/3 aptaujāto uzskata, ka starpnacionālās attiecības pēc neatkarības atjaunošanas ir pasliktinājušās. Tomēr pozitīvi ir vērtējams fakts, ka apmēram puse Lavijas iedzīvotāju paredz, ka tuvāko 5 gadu laikā starpnacionālās attiecības uzlabosies.

1 Estonia’s Non-citizens: A Survey of Attitudes to Migration and Integration. International Organization for Migration (IOM) January, 1997