Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Lai iepazītos ar investīciju vidi un iespējām mūsu valstī, Rīgā vienas dienas vizītē bija ieradusies Japānas lielākās uzņēmējsabiedrību apvienības "Keidanren" delegācija apvienības vicepriekšsēdētāja, uzņēmuma "Asahi Breweries Ltd." padomes priekšsēdētāja Hirotaro Higuči ( Hirotaro Higuchi ) vadībā. Delegācijā bija pārstāvētas vairāk nekā 20 Japānas uzņēmējsabiedrības un "Keidanren" struktūrvienības, starp tām "Toray Industries Inc.", "All Nippon Airways", "Toyota Motor Corporation", "Sony Corporation", "Japan Airline Company", kā arī "Bank of Tokyo", "Mitsui&Co", "Itochu Corporation" un vairāki citi lieli Japānas uzņēmumi. Japāņu biznesmeņi un finansisti tikās ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Guntaru Krastu un valdības locekļiem.

Vizītes laikā "Romas" viesnīcā notika seminārs, kurā piedalījās ekonomikas ministrs Roberts Zīle, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis.

Uzrunājot Latvijas ekonomiskās un finansu dzīves pārstāvjus, delegācijas vadītājs Hirotaro Higuči pastāstīja, ka apvienība "Keidanren" dibināta 1946. gadā un tās locekles ir apmēram tūkstoš firmas, kas aptver gandrīz visu Japānas ekonomiku. "Keidanren" vāc informāciju par ekonomiskajām iespējām dažādos reģionos un sniedz konsultācijas firmām to darbības paplašināšanai. "Mūs interesē gan Japānas, gan globālā ekonomika," teica H.Higuči. "Šī ir mūsu pirmā vizīte Latvijā, un tai ir iepazīšanās raksturs. 1991. gadā, kad, sabrūkot Padomju savienībai un tās satelītvalstu sistēmai, Viduseiropā un Austrumeiropā parādījās jaunas neatkarīgas valstis, sākās jauna ēra arī ekonomiskajā darbībā. Pašlaik mūs ļoti interesē Eiropas sadarbības paplašināšanas iespējas ar Eiropas Savienības (ES) valstīm. Taču ne tikai. ES paplašināšanās perspektīvā mūs interesē arī potenciālās sadarbības iespējas ar ES kandidātvalstīm. Tiekoties ar Latvijas ekonomikas vadītājiem, mēs gribam pārliecināties par investīciju iespējām jūsu valstī un sadarbības perspektīvām ar Latviju, lai pēc tam šo informāciju izplatītu dažādos forumos Japānā. Mēs gribam gūt iespējami pilnīgu pārskatu par Latvijas ekonomiku."

Pēc tam finansu ministrs Roberts Zīle japāņu biznesmeņiem sniedza pārskatu par mūsu valsts ekonomisko stāvokli. Viņš uzsvēra, ka pērnais gads bijis ļoti sekmīgs Latvijas tautsaimniecības stabilizācijai. Nacionālais kopprodukts pieaudzis par 6,5 procentiem. R.Zīle uzsvēra, ka mūsu valsts ekonomikas pērnā gada sekmīgā attīstība potenciālajos sadarbības partneros radījusi pārliecību, ka Latvija ir investīcijām droša vieta. R.Zīle arī uzsvēra, ka Latvijā tiks turpināta līdzšinējā fiskālā politika. Finansu ministrs norādīja, ka Latvijas ekonomikā ar katru gadu pieaug privātā sektora loma.

Plašāk finansu ministrs pakavējās pie Latvijas ostu un brīvo ekonomisko zonu iespējām. R.Zīle arī akcentēja Latvijas vēlmi iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā. Seminārā tika uzsvērts, ka Japānas ekonomikas autoritātes piekritušas Latvijas līdzdalībai šajā organizācijā jau ar 1998. gadu.

"Japānas uzņēmēju delegācijas vizīte Latvijā ir nozīmīgs notikums abu valstu ekonomiskās sadarbības veicināšanai," teica finansu ministrs. "Sadarbības nepieciešamību nosaka arī Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, kas mūsu valstij ļauj pildīt tilta lomu starp Austrumiem un Rietumiem, kļūstot par nozīmīgu tranzīta koridoru. To veicina arī augsti kvalificētais darbaspēks un attīstītā infrastruktūra Latvijā.

Par to, ka Japānas uzņēmējus interesē Latvijas tirgus, liecināja arī daudzās tikšanās ar Japānas finansu aprindu pārstāvjiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ikgadējās sanāksmes laikā Kijevā. Jau toreiz uzdotie jautājumi skāra gan investīciju iespējas Latvijā (arī infrastruktūras objektos) un privatizācijas gaitu, gan arī iespējamo japāņu sadarbību ar Latvijas finansu institūcijām."

Japānas uzņēmēju apvienības delegācijas vizīti sarunā ar "LV" pārstāvi augstu novērtēja arī Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks mūsu valstī Takeši Fudži ( Takeshi Fujii ).

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors