Stenogramma 14. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Pārtraukums ir beidzies, un mēs varam turpināt sēdi. Pulkstenis ir 9.00.

Turpinām izskatīt mūsu darba kārtības 13. jautājumu — l ēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam". Vēl ir pieteikušies debatēs trīs deputāti... pieci jau. Vārds Ernestam Jurkānam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Labrīt, godājamie deputāti! Godātais Prezidij! Es neesmu atnācis uz tribīni, lai pieteiktu neuzticību ārlietu ministram Birkava kungam. Bet vakar es biju pietiekoši izbrīnīts, Birkava kungs, par jūsu stundas lielo akadēmisko runu, ko es nosauktu par īsu pamācību ārlietu jautājumos pirmā kursa studentiem un politiskajā un diplomātijas vēsturē. Neapvainojieties....(No zāles: "Tas bija par daudz!") Jūsu runā bija viss labais, ko vienmēr profesori saka, lai iespaidotu studentus, lai viņiem patiktu, lai jūs viņiem patiktu uz pieciem gadiem vismaz. Protams, daudz, ko jūs teicāt, tas ir būtiski un daudz kas ir izdarīts. Un Ārlietu ministrijai kā Ministru kabinetam ir jāpilda Saeimas akceptētā ārpolitika vai šīs ārpolitikas programma.

Bet tagad paņemsim trīs būtībā galvenos aspektus, un jūs redzēsiet, ka mēs gandrīz neesam neko izdarījuši. Un kādi aspekti? Aspektus mēs paņemsim no beidzamās valdības šīs programmas, kas ir salikti punktos. Par to pašu Eiropas Savienību. Kāpēc mēs nevaram atklāti pateikt, ka no Baltijas valstīm mēs esam vistālāk šajā Eiropas Savienībā? Un man tā šķiet, pareizi teica Inkēna kungs vienā preses izdevumā — vai vispār mēs tur būsim? Mēs jau nesakām īsti un nepastāstām īsti to, ko saka mums. Mēs lasām tikai no laikrakstiem un no citiem preses izdevumiem, kas tad īsti ir un kas notiek. Tagad daudzi politiķi arī "Latvijas ceļā" , lai neapvainojas uz mani, ir izvirzījuši tādu interesantu tēzi, tātad Igaunijai ir Somija, Lietuvai ir Polija, tāpēc viņas ir tuvāk Eiropas Savienībai un, protams, arī NATO. Jā.... ja ir vārdu spēle, var piekrist. Tad es uzdodu jautājumu — ja jau ir tā, kāpēc nevarēja prognozēt, ka mēs veidojam šo politiku un kā vienu no pamatuzdevumiem, lai iestātos Eiropas Savienībā, meklēt partneri. Zviedrijā vai Krievijā... vai kā citādi... Varbūt arī... Un tikai tagad mēs pēc būtībā astoņiem gadiem par to te tagad runājam.

Es esmu bieži ticies Baltijas asamblejas ietvaros, mūsu attiecības ar kaimiņiem — un mēs esam viņus diemžēl ielikuši mūsu valdību programmās tikai 13.—15. punktā, kas ir būtībā primārs... ja mēs nesakārtojam Baltijas valstu attiecības, mums nav ko runāt ne par Eiropas Savienību, ne par NATO, ne par daudzām citām svarīgām un labām lietām. Nebūt nav tik labas politiski un ekonomiski sakārtotas šīs atteicības, ja ņem fundamentālos jautājumos. Jūs vakar pieskārāties Lietuvas un Latvijas jūras robežu jautājumiem, bet tas nav atrisināts. Nu nav. Paņemsim vienu mazu, sīku problēmu Latvijas un Igaunijas attiecībās — Valka un Valga. Šo Savienības ielu. Cik gadus mēs par to runājam? Es vēl biju Šķēles kunga valdībā pašvaldību ministrs, kad mēs izskatījām kabineta sēdē, Birkava kungs. Jūs atceraties. Tur bija uzdevumi, tāpat arī Ārlietu ministrijai. Mēs neesam sakārtojuši. Protams, arī citu ministriju uzdevumi tur nav realizēti. Bet līdz šim neesam sakārtojuši šos jautājumus. Mūsu kolēģi šajā nedēļā bija tajā pusē un pārmeta ministrijai, arī jums tāpat, jūs braucat uz tikšanos ar igauņu kolēģi un nevarat iegriezties tur.

Sēdes vadītājs.

Jurkāna kungs, piecas minūtes ir beigušās.

E.Jurkāns.

Paldies! Beidzamais teikums. Un tikai mēs varējām atļauties to, ka kaut kādos kuluāros pateikt, ka igauņi nopirka šo teritoriju. Paldies liels!

Sēdes vadītajs.

Nākamajam vārds Vladilenam Dozorcevam, — Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

V.Dozorcevs

(TSP). Labrīt, cienījamie deputāti! Vakardien Indulis Bērziņš mums pastāstīja par kino. Tātad par to, ka zīgeristieši tikko nesen nenobalsoja par Krasta un Birkava atkāpšanos, par demisiju, un šodien viņi izsauca šo iniciatīvu un aicina Krastu un Birkavu aiziet mājās. Bet tikai Bērziņa kungs nepateica — kāpēc viņi šādi dara? Es uzskatu, ka zīgeristieši vispār ir nolemti balsot visu laiku par TB palikšanu pie varas. Ja TB izkritīs uz opozīciju, tad zīgeristiešiem nebūs ko darīt. Jūs saprotiet, viņus taču neatšķirs no tēvzemiešiem. Un tāpēc viņi līdz vēlēšanām darīs to, ko viņi tagad dara. Kāpēc viņi šodien izsauca šo inciatīvu? Tāpēc, ka viņi ir pārliecināti, ka nekas neizmainīsies, Birkavs paliks pie varas, Krasts paliks pie varas, bet tomēr viņi savu pateiks. Tātad mēs līdz vēlēšanām būsim aculiecinieki vienai tādai sacensībai starp tēvzemiešiem un zīgeristiešiem, kas ir tas īstais, kas ir patriots, kas ir tas nelokāmais un tā tālāk, un tā tālāk. Un vairāk nekas te nenotiek.

Birkava kungam jāaiziet ne tāpēc, ka viņš ir slikts Gēbelss. Kāds Gēbelss viņš ir, lai spriež Kostanda un Mauliņš. Birkava kungam jāaiziet tikai tāpēc, ka viņš ar savu partiju, būdams pie varas, nospēlēja savu nopietno un provokatīvo lomu Latvijas iekšējā politikā. Tātad tādu procesu izsaukšanai, kurai ir tāda pasaules reakcija un ne citādi. Citādāka tā nekad nebūs. Birkava kungs saka mums tagad, ka viņam nepiestāv tāda dubulta morāle. Viņš tagad sāka rakstīt visās avīzēs, ka viņš bija tas pirmais, kurš pateica par nelatviešu integrāciju, par politiskās nācijas veidošanu un tā tālāk. Tā ir tā dubultā morāle. Kas bija pirmais — jūs zināt. Birkavs nekad nepacēla tādu jautājumu savā laikā, viņš tikai tagad runā par to, bet laiks aizgāja, lai atmazgātos. Birkava kungs, vai jūs nezināt.... Tad, kad jūs parakstījāt trīspusīgo vienošanos ar Lietuvu un Igauniju par bezvīzu režīmu tikai pilsoņiem, vai jūs nezinājāt toreiz, ar ko tas beigsies? Kāda situācija izveidosies tajos departamentos, kuros stāvēja nepilsoņi, lai dabūtu atgriešanās garantijas visādas, kuras jūs izdomājāt. Tad, kad jūs parakstījāt 14 vienošanās ar valstīm, ar Eiropas valstīm par bezvīzu režīmu tikai pilsoņiem, vai jūs nezinājāt, kāda reakcija būs pēc tam pasaulē? Tikai Dānija varēja pretoties jūsu iniciatīvām un nešķirot cilvēkus pilsoņos un nepilsoņos. Tad, kad jūs izveidojāt šo pagaidu vienošanos ar Krieviju un Ukrainu, un Baltkrieviju par iebraukšanu un izbraukšanu, jūs nezinājāt, kāda jauda ir Iekšlietu ministrijai? Departamentam? Cik viņi var izdot pases? Es uzskatu, ka tieši marta notikumos jūsu loma ir izšķirošā. Pēc 3. marta notikumiem pie Rīgas Domes ēkas, jūs zināt, kādi mītiņi bija, uz kādu enerģiju viņi bija izveidoti?

Tā bija tā paša problēma — iebraukšanas un izbraukšanas problēma. Jūs ļoti labi zināt, ko jūs darījāt toreiz. Un jūs esat tas vainīgais, kas izsauca cilvēkus uz ielas, uz mītiņiem. Es uzskatu, ka jums tikai tāpēc jāaiziet no sava posteņa.

Ziniet, jūs varat tagad solīt nezin ko. Jums paliek tikai solījumi un politika. Jūs mums tagad solāt, ka Madride būs tāds un tāds un Luksemburgā būs tāds un tāds process. Viss ir garām, nekas nebija. Tāpēc, ka jūs varat solīt nezin ko. Jo jūs strādājat visu laiku tieši pretējā virzienā, tad neko tagad nevar ne attaisnot, ne izlabot. Jums jāaiziet.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Aivaram Guntim Kreitusam, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.G.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es mazliet gribētu parunāt par, manuprāt, vienu problēmu, kas izsauc varbūt šādas gribēšanas izteikt neuzticību, un tagad, it īpaši četrus, piecus mēnešus pirms vēlēšanām, šādi neuzticības izteikšanas piemēri var būt nu interesanti, un tiem var sekot šādas neuzticības izteikšana kaut vai desmit reizes. Jo, kā mēs redzam, vajag tikai savākt tur nedaudz parakstus, un šeit karstas diskusijas iet vaļā.

Pirmais iemesls, protams, ir tas, ka visi deputāti grib kļūt par ministriem, neizvērtējot to, vai viņi var, vai viņi nevar. Un ne tikai deputāti, varbūt arī citi partiju biedri.

Otrs iemesls un, manuprāt, diezgan būtisks, ir manā izpratnē kļūda, kas tika pieļauta... atkāpe, kas tika pieļauta no tās kārtības, kāda bija 6. Saeimas ievēlēšanas sākumā. Atceraties, ka bija regulāri jautājumu un atbilžu vakari jeb vakaru sesijas, kurās piedalījās ministri, opozīcijas deputāti uzdeva šiem ministriem jautājumus, protams, ministri un viņu padotie gatavoja atbildes, diskusijas izvērtās mazas, manuprāt, lai šis atbilžu un jautājumu vakars būtu normāls, vajadzēja iedibināt ar Kārtības ruļļa palīdzību kārtību, ka deputāti — gan opozīcijas, gan jautājumus uzdevušie, gan pozīcijas — var uzdot ministram jautājumus tieši. Tā tas ir citās valstīs. Tad tas zināmā mērā, es domāju, nu liktu dažiem daputātiem padomāt par to, vai viņi ministri var būt.

Diemžēl tādā situācijā, kad pie varas bija trīs partijas, kas nodrošināja lielu deputātu pārsvaru valdībai, izveidojās situācija, ka šos jautājumu un atbilžu vakarus vispār sāka ignorēt, un vēl sliktāk, sāka ignorēt arī iespēju deputātiem iesniegt pieprasījumus ministriem. Mēs redzam pēdējo pieprasījumu ar Rāviņa kungu, kad šeit valdīja liels uztraukums, pozīcijas deputāti skraidīja apkārt, mēģināja savākt balsis, lai šo pieprasījumu noraidītu. Protams, Pieprasījumu komisija, kuru vada pozīcijas deputāts, vienmēr šo pieprasījumu noraida, un līdz ar to deputāti nevar uzdot jautājumus jeb pieprasījumus un līdz ar to nesaņem atbildes. Es neteikšu, ka vienmēr šie pieprasījumi un jautājumi ir konstruktīvi, lielākajā daļā gadījumos tie ir galīgi nekonstruktīvi, bet ministram šeit ir jābūt gatavam nākt tribīnē un skaidrot valsts politiku. Un tad nebūs mums jāklausās tādas runas, kā mēs vakar dzirdējām no Kostandas kunga, piemēram, ka viss ir galīgi slikti, viss ir absolūti nepareizi. Vienu piemēru es tikai minēšu. Ja Birkavs tiek vainots par 8. maija svētku svinēšanu un karogu izlikšanu, tad jāsaka, ka tas cilvēks, kas to teica, šajā gadījumā Kostandas kungs, nezina, kurš ir atbildīgs par karogu izlikšanu, un nezina, kurš ir atbildīgs par to, vai sēru lentes tiek liktas vai neliktas. Par to atbild pašvaldības, un viņš var griezties pie Rīgas mēra un šo jautājumu apspriest.

Tāpat, ja šeit visādas jādzird vaimanas par ceļiem Rietumu priekšā jeb par šausmīgām ekonomiskām sekām, tad es gribētu dzirdēt šeit no tā, kas pie šādām šausmīgām ekonomiskām sekām vaino ārlietu ministru, lai viņš pasaka, kādas ir tās šausmīgās ekonomiskās sekas. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka kaimiņvalsts Krievijas prezidents Jeļcins atzīst, ka attiecības ir normalizējušās. Tāpēc es domāju, ka, lai mēs normalizētu parlamenta darbu, vajadzētu steidzami atjaunot šos jautājumu — atbilžu vakarus, vajadzētu izdarīt izmaiņas Kārtības rullī, ja nu ne priekš šīs Saeimas, tad vismaz priekš nākošās, ka ministriem jautājumus var uzdot šeit tieši, jābūt ir deputātu pieprasījumiem, jābūt sagatavotām konstruktīvām atbildēm, tad mums nebūtu varbūt jāklausās Birkava runa šeit vakarā stundas garumā, bet jāaicina ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, arī finansu ministrs, un vēl daži citi ministri šeit ik pa laikam nāktu un pusstundas garumā sniegtu precīzu informāciju ar skaitļiem. Es domāju, ka tas mums visiem patiktu, tad nebūtu tāda situācija, ka pašreiz opozīcijas deputāti lielākajā daļā gadījumu ir neinformēti par cipariem un nāk, un izsaka šeit šausminošas runas. Protams, pirmajā vietā jāliek ir Valdmaņa kungs, kurš pašreiz atkal ir mazliet iemidzis, bet šeit tās šausminošās runas klausīties ir absurdi. Mums ir jātaupa laiks. Paskatieties, mēs netiekam galā ar likumdošanas darbu. Mums tiek vienmēr atlikti likumdošanas izskatāmie jautājumi. Mums ir regulāri jārīko papildus sēdes, un tajā pašā laikā mēs tagad nositam pusi dienas ar šādām un līdzīgām runām. Es negribēju runāt. Es runāju tikai tāpēc, ka izveidojas tāda situācija, ka man bija jāklausās šīs absurdās uzrunas.

Sēdes vadītājs.

Kreitusa kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

A.G.Kreituss.

Jā. Es lūdzu neatbalstīt šo neuzticības izteikšanu un lūdzu runāt konstruktīvi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Pēterim Tabūnam, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

P.Tabūns

(TB/LNNK frakcija). Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka neuzticības izteikšanas mēģinājumu būs vēl daudz līdz Saeimas vēlēšanām. Ar to ir jārēķinās, bet es gribu pateikt skaidri un gaiši, lai zinātu, jo opozīcija jau strādā faktiski nevis šeit, tā sakot, uz deputātu prātiem, bet uz klausītāju, vēlētāju. Es uzsvēršu, ka katrs mēģinājums šodien — četrus mēnešus, drusciņ vairāk pirms vēlēšanām, ir vienkārši nekaunība no to cilvēku puses, kuri mēģina izteikt neuzticību valdībai vai atsevišķiem ministriem. Tā ir skaidra un gaiša destabilizācija! Situācijas destabilizācija.

To vajadzētu, Kostandas kungs, jums ielāgot, vakardienas jūsu runāšana bija kaut kas nedzirdēts. Jūs jaucāt visu vienā milzīgā kokteilī. Jūs vainojāt tos, kuriem vajadzētu izteikt pateicību. Jūs aizrunājāties tik tālu par "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, par leģionāriem. Es pajautāšu jums: jūs vakar lielu daļu runas veltījāt leģionāru problēmai. Kur tad jūs pats, Kostandas kungs, vai bijāt pie leģionāriem Lestenē, kad apbedīja 338 leģionārus? Jūs bijāt tur? Labākajā gadījumā varbūt no krūmiem jūs skatījāties(No zāles deputāts O.Kostanda: "Ar binokli.") Kur jūs bijāt 16.martā, pie Brīvības pieminekļa? Tā vietā, kad "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti bija tur pirmajās rindās. Es jums atgādināšu: mēs nekaunējāmies no tā. Tad nevajag runāt šādas absolūtas aplamības. Absolūtas aplamības. (Starpsauciens: "Cik ministru tur bija?")

Jūs te runājāt par marionetēm. Kas tad jūs cits esat, ja ne marionete? Marionete Zīgerista rokās. Tikai marionete un vairāk nekas. Un būtu kaunējies un būtu sēdējis. Bet redziet, valdība ir tāda, kāda tā ir. Šobrīd labāka tā nespēja būt. Un to vajadzētu saprast. To vajadzētu Kostandam saprast! Bet nevis kāpt tribīnē un runāt absolūtas aplamības.

Bet tagad es tomēr gribētu pateikt dažus vārdus par Birkava kungu, ko jūs vakar teicāt. Un vakar jūs teicāt skaidri un gaiši šādas lietas, ka vienošanās neaiztikt Pilsonības likumu ir iedzinusi Latviju stūrī. Pilsonības likuma neaiztikšanas aizstāvji esam mēs — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Bijām un esam lielā mērā.

Saprotiet, bet, Birkava kungs, tādā gadījumā vai nu jūs nesaprotat, bet es neticu tam, ka jūs nesaprotat vai vienkārši alojaties, tā runādams, jo šie notikumi, šī Latvijas iedzīšana stūrī nenotika tāpēc, ka kāds aizstāvēja, ka mēs aizstāvējām šā Pilsonības likuma negrozīšanu. Bet jūs zināt, ka Krievija un 5.kolonna Latvijā darīja visu un dara šodien, un darīs rīt visu, lai destabilizētu situāciju Latvijā. Vai tad šīs elementārās patiesības jums nav skaidras kā ārlietu ministram? Es domāju, ka jābūt skaidrām. Tāpēc runāt šādas lietas ir vienkārši jūsu ranga cilvēkam nepieļaujami. Tāpēc es skaidri un gaiši teikšu: par neuzticības izteikšanu nevar būt runa. Es, protams, balsošu pret šādu variantu, un to jau es teicu sākumā, bet jums kā ārlietu ministram vajadzētu ņemt šādas lietas vērā un nemeklēt vainīgos tur, kur to nav.

Es pateikšu vēl vairāk. Šī situācija brieda visus septiņus gadus. Visu iepriekšējo valdību laikā. Un iepriekšējās valdībās jums tur bija noteikta vieta un diezgan stipra vieta, kā arī vienošanās ar...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. (Starpsauciens: "Vēl minūti, Tabūn!")

P.Tabūns.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Aleksandram Kiršteinam, — Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Es gribu tomēr aizstāvēt Ārlietu ministriju pret šiem uzbrukumiem. Un pilnībā negribētu piekrist.

Vakar mēs dzirdējām, ka notika sprādziens Maskavas centrā, uzsprāga sinagoga kārtējo reizi. Es nemaz nešaubos par to, ka ārlietu ministrs ir izsaucis jeb izsauks tuvākajā laikā Krievijas vēstnieku un izteiks Latvijas sašutumu par to, ka notiek nacisma atdzimšana Krievijā un pieprasīs divu nedēļu laikā (aplausi), pieprasīs divu nedēļu laikā atjaunot šīs sinagogas sienu.

Ir daudzas labas lietas, kuras es gribētu paslavēt. Piemēram, ir noslēgta ASV un Baltijas valstu harta. Kā rakstīja viens žurnālists, pateicoties šai hartai, daudzi pilsoņi Amerikas Savienotajās Valstīs uzzināja, ka ir tāda maza valsts — Baltija, kurā, lai cik tas nebūtu jocīgi, nav viens prezidents, kā Amerikā, bet veseli trīs nezin kāpēc, un visi ir suverēni.

Godīgi sakot, manu uzstāšanos nav izpratis Inkēna kungs, es nebūtu nācis runāt, bet es gribētu šeit kategoriski iebilst. Es ceru, ka Inkēna kunga izteikumi nav "Latvijas ceļa" uzskati, bet viņa personīgās domas, jo, ja ārpolitika ir tikai spogulis, tad ticiet man, Inkēna kungs, šajā spogulī neko vairāk par nabu vai pliku dibenu nekad neko vairāk ieraudzīt nevar. Es domāju, ka ārpolitika ir Latvijas interešu aizsardzība vispirms neatkarīgi no tā, kā mums šeit iet, neatkarīgi no tā, kādus likumus mēs šeit pieņemam, ārlietu ministram ir tikai viens uzdevums — visur pasaulē aizstāvēt Latvijas valsti, Latvijas iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu intereses. Tāpēc es gaidīju no Birkava kunga šeit pārskatu, kādā veidā tiek aizstāvētas Latvijas intereses, cik skolas ir atvērtas Krievijā, kādā veidā, teiksim, mēs atgūstam savas kultūras vērtības no Krievijas — arhīvus, filmas, kas notiek ar mūsu pilsoņiem, kas notiek ar 34 000 Latvijas pilsoņu interešu aizsardzību? Ko dod tukšs paziņojums, ka valstis 50 gadus nav atzinušas Latvijas okupāciju, tad Ārlietu ministrijai jāuzprasa, kā tad Abrene nokļuva Krievijas īpašumā, tādā gadījumā, ja šīs valstis atzīst. Acīmredzot šīs valstis vai nu izliekas, vai izlikās, ka atzīst, bet paturēja prātā to, ka Baltijas valstis bija neatkarīgas, vai arī mēs vienkārši neprotam izskaidrot visu šo situāciju.

Es gribu arī iebilst Inkēna kungam, ka Latvija saņem kaut kādu "pērienu". Es domāju, ka Latvija pārliecinājās, ka tikai Amerikas Savienotās Valstis var apturēt šajā reģionā Krievijas ekspansiju. Tas ir vislielākais nopelns. ORT un Berezovskis nav visa pasaule. Kāpēc nesprāgst bumbas pie ķīniešu restorāna? Tāpēc, ka tas ORT televīzijā, Krievijas sabiedriskajā televīzijā neizraisītu absolūti nekādu interesi. Tad loģiski, ka bumbas sprāgst Latvijā pie sinagogas. To vajag arī skaidrot visiem. Tāpēc es nevaru piekrist Inkēna kungam šeit. Es domāju, ka tieši otrādi. Šis gadījums parādīja, ka Latvijai nav pietiekami attīstītas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, jo globālās intereses prasa, ka tā ir vienīgā valsts, kas aizstāvēs Latviju šajā reģionā. Ne Francija, ne Vācija to nedarīs, un mēs par to pārliecinājāmies ļoti skaisti, ja neskaita tukšus solījumus par to, ka mēs tiksim atbalstīti nedaudz.

Nākošais. Es gribētu pateikt, ka nevar mainīt ārlietu ministru pašreiz divu iemeslu dēļ. Tad mēs it kā signalizētu, ka mēs mainām savu kursu. Tātad Latvijai šis ārpolitiskās orientācijas kurss, es domāju, ir pilnīgi pareizs Ārlietu ministrijā, tas ir NATO, tā ir Eiropas Savienība, tā ir Pasaules tirdzniecības organizācija.

Otrs. Nevar mainīt arī zināmā mērā tāpēc, ka Ārlietu ministrija ir novājināta. Tur faktiski trūkst divu stratēģiskās domas gigantu pašreiz. Viens, jūs atceraties tāds Krievijas izcils diplomāts, Krievijas un PSRS diplomāts, kurš savā laikā tika aizsūtīts uz buržuāzisko nacionālistu perēkli — Zviedriju, tagad sēž Polijā un vēro Polijas iestāšanos NATO, otrs domu gigants sēž aiz Alpu kalniem ierakumos un mēģina iekustināt vārgās eksporta un importa operācijas, es domāju šeit Virša kungu. Kāpēc? Tāpēc, ka tad, kad vajadzēja Saeimai izskaidrot, kāpēc mēs atstājam krievu virsniekus šeit, Virša kungs uzdeva Ārlietu komisijas priekšsēdētājam, kas es biju tajā laikā, jautājumus caur avīzi "Labrīt", kura ir bankrotējusi. Jautājums bija tāds: kura tad ir lielākā un varenākā pasaules valsts? Un loģika bija tāda, ja kāda valsts ir liela un varena, jo lielāka un varenāka valsts, jo vairāk virsniekus viņa Latvijā atstāj. Kādas ir sekas šiem atstātajiem virsniekiem, jūs redzēsiet šodien, kur viņu bērni protestēs pret to, ka valsts par velti viņiem māca latviešu valodu. Padomāsim par to, kad domāsim par Pilsonī-bas likumu.

Pēdējais. Es domāju, ka "Latvijas ceļam" varbūt arī būtu kāds cits kandidāts, bet, ņemot vērā, ka arī "Latvijas ceļš" ir novājināts, es domāju, atstāsim pagaidām Birkava kungu savā vietā, jo tiešām ir palikuši pieci mēneši, es domāju, ka nāks laiks un tiešām mums būs tāda Ārlietu ministrija, kas aizstāvēs ne tikai Eiropas Savienību, NATO un Pasaules tirdzniecības organizāciju, bet arī Latvijas pilsoņu intereses, izveidos šīs normālās attiecības ar ASV un Zviedriju, bet tagad es tomēr aicinu balsot par valdības stabilitāti, kā te jau teica Tabūna kungs, un nebalsot pret Birkava kungu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Viesturam Bokam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

V.Boka

(DPS). Augsti godātie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Kāpjot šajā tribīnē, es domāju, ka varbūt Birkava kungam nāks prātā senais romiešu izteiciens: "Skatoties uz mani, viņš nodomās, arī tu, Boka!" Bet tomēr es gribētu pietiekami godīgi pateikt savu viedokli par valsts ārpolitiku. Tātad ārpolitiku veido valdība, parlaments, komisijas. Vakar pietiekami lielā vienprātībā Ārlietu komisija uzskatīja, ka Ārlietu komisijas vadītājs nav savā vietā, lai gan netika kritizēta pati šīs komisijas darbība.

Ārpolitiku veido līgumi, vienošanās, protokoli, tikšanās, bet ārkārtīgu un fundamentālu nozīmi valsts ārpolitikas veidošanā ieņem personība, ieņem ārlietu ministrs, un faktiski daudzās valstīs pakāpeniski izveidojas tāds jēdziens kā doktrīna, ko veido šis cilvēks. Tātad es gribu teikt, ka Latvijā ir Birkava doktrīna. Tas ir labi vai slikti, varbūt tas ir labi. Katram laikam ir sava ārpolitika. No Atmodas laikiem, kad tika veidota šī ārpolitika, mēs nevaram noliegt, ka Birkava kungam ir bijusi ārkārtīgi liela nozīme. Ārkārtīgi liela nozīme Latvijas valsts kā Atmodas valsts stājas stiprināšanā. Bet diemžēl laiks ir pagājis, ir pagājuši septiņi gadi un daudzos jautājumos, par kuriem no šīs tribīnes mēs diskutējām, mēs redzam, ka mēs esam nokavējuši, mēs esam savā doktrīnā iestiguši un palaiduši daudzus momentus garām. Tas mums ir jāatzīst. Mēs esam pirms neilga laika nonākuši samērā lielā, tādā draudošā starptautiskā izolācijā pat no tām valstīm, kas mūs visu laiku ir atklāti atbalstījušas. Kāpēc mums, teiksim, jāturpina veidot un arī pašlaik mēs klausāmies runas par šīs doktrīnas neaizstājamību, neiet runa par to, ka mums ir jāmaina valdība vai jāšūpo kaut kas. Runa ir par to, ka kurss ir pareizs, bet varbūt pašreiz šīs doktrīnas dēļ tas netiek īstenots pareizi. Es domāju, ka arī vakardienas balsojums par pilsonību norāda par šīs pašreizējās politikas kaut kādu tādu stūrgalvību. (Starpsauciens: "Bet tu taču nebalsoji!")

Es domāju, ka šeit mēs varētu runāt par to, kādā veidā pašlaik tiek vadīts šis doktrīnas kuģis. Es gribētu lietot navigācijas terminoloģiju. Ja mums nav precīzu orientieru pie rokas, tad mēs orientējamies pēc zvaigznēm. Bet pašlaik vislielākā kļūda ir tā, ka daudzos gadījumos šīs zvaigznes mēs mēģinām sasniegt, kas ir galīgi utopiski. Ir jāvadās pēc šiem orientieriem, nevis jāmēģina atsevišķi sasniegt kādas konkrētas zvaigznes.

Es tomēr aicinu deputātiem pārdomāt pietiekami godīgi šo zvaigžņu politiku ārpolitikā un balsot tā, lai es varētu, teiksim, sev atklāti teikt, ka es neesmu stūrgalvīgas politikas piekritējs.

Sēdes vadītājs.

Vārds Oskaram Grīgam, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Tāda ir parlamenta būtība, ka ir jānāk un jārunā, un ir jādiskutē. Daudzi šeit, šajā zālē, izvirzīja prasības pret ārlietu ministru. Tā arī ir normāla lieta. Bet vai daudzi prasītāji neprasīja par daudz? Vai daudzi prasītāji neprasīja neiespējamo? Vai daudzi prasītāji neiedomājās vai iedomājās sevi ārlietu ministra vietā? Vai prasītājs uzdeva sev jautājumu — cik viņš paveiktu ārlietās, kad viņš būtu ārlietu ministrs?

Kā zināms, ir veca patiesība, ka idejas ir armijas priekšpulki. Un parasti tur, kur diplomāti ar savām idejām tiekas, es uzsveru — lielvalsts diplomāti ar savām idejām, pēc tām kā likums seko armijas. Un seko agresijas, un seko kari. Bet tā kā Birkava kungam viņa idejas jeb, precīzāk sakot, mūsu valsts idejas realizēt ārpolitikā, ārpus Latvijas valsts robežām, šī spēcīgā trumpja aizmugurē nav, ka mūsu armija ir maza, tehniskie līdzekļi mums ir pavāji, nav atompogas, Birkava kungs, jums. Un, ja jums tāda būtu, tad jūs būtu daudz drošāks tur, sarunās ar citu valstu diplomātiem. Tad es jums varu izteikt tikai zināmā mērā līdzjūtību. Un patlaban, kad pasaulē valda lielā mērā netaisnība, kad pasaules tronī sēž, kā vēl nekad, lielā mērā ļaunums, viltus, cietsirdība, nelietība, apmelojumi, kad lielas valstis daudz nerēķinās ar mazu valstu likteņiem, kad cilvēku sajaukšanas process pasaulē uz mūsu zemeslodes tiek mākslīgi izraisīts, ko pasaules varenie izraisa sadursmju vai kara rezultātā, kas vēlāk noteikti novedīs pie rasu naida, pie ticību naida, pie konfliktu izcelšanās tajās valstīs, kur ir saplūdušas masas. Tad es domāju, ka mūsu ārlietu ministram nav viegls uzdevums.

Mans vēlējums būtu, cienījamais ārlietu ministra kungs, ņemot vērā to, ka mūsu valsts ir samērā maza lielā pasaules valstu saimē, būt tikpat diplomātiski gudram, un es teikšu vārdu — viltīgam kā latviešu zemniekam, kas izdzīvojis cauri gadu simteņiem. Mans vērtējums būs par jūsu darbu balsošanas mehānisma taustiņa spiediens, lai jūs paliktu šajā darbā un turpinātu strādāt gudri tā, kā latviešu zemnieks to darījis ir cauri gadu simtiem.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Guntim Eniņam, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais ārlietu ministra kungs! Visi augstajā namā klātesošie! Es nerunāšu tā, lai šūpotu valdību, bet izteikt savas pārdomas padomu veidā es tomēr esmu tiesīgs.

Man un daudziem citiem nav saprotams, kāpēc mūsu Valsts prezidentam vajadzēja atvainoties pasaules priekšā Izraēlas vizītes laikā par to, ka Latvija ir bijusi okupēta trīs reizes. Un 50 gadus iekļauta Padomju Savienībā.

Visos trīs okupācijas periodos Latvija bija likvidēta kā valsts. Ja Padomju Savienības laikā vēl formāli skaitījās, ka Latvija ir PS republika, tad vācu okupācijas laikā, mēs zinām, pat tādas formālas valsts nebija. Un kā var prasīt atbildību no tādas valsts un atvainošanos, kuras nav. Latvija, kamēr tā pastāvēja 1939. un 1940.gadā, uzņēma ebreju bēgļus, kas bēga no holokausta fašistiskajā Vācijā.

Zviedrijas valdība atvainojās Latvijai par to, ka tā izdeva 1945.gadā dezertējušos leģionārus no vācu armijas uz Zviedriju. Jā, tā ir pavisam cita situācija. Zviedrijas valdībai, Zviedrijas valstij ir bijusi nepārtraukta valdības pārmantotība, un viņai bija pamats atvainoties. Bet nekādā ziņā nevar sasaistīt šeit, ka Latvijai būtu bijušas kaut kādas iespējas uzņemties grēkus par to, ka nebija valsts. Divas totālas lielvaras — Vācijas nacistu valsts un komunistiskās Krievijas valsts — sarīkoja visdrausmīgāko slaktiņu zemeslodes pastāvēšanas vēsturē. Caur Latviju trīs reizes gāja tikai šie fašistiskie un komunistiskie karaspēki. Kā drīkstēja neiet kara laikā armijā? Man ir jautājums. Tie Latvijas puikas, kas izbēga no vācu armijas, tika iesaukti tad, kad ienāca, šeit jau bija ienākusi tā sauktā atbrīvošana Latvijā, tika atkal mobilizēti padomju armijā un sūtīti tur pret Kurzemes katlu. Bija, kas dezertēja no abiem gadījumiem. Es zinu. Es esmu runājis ar cilvēkiem, kas liecina, ka tur veiksmīgi izbēga no vācu armijas un slēpās Staicelē puiši. Pēc tam viņus mobilizēja, aizveda krievu armijā. Viņi atkal izbēga. Un tajā pašā paslēptuvē atkal slēpās. Bet viņus noķēra. Viņu vectēvu pakāra tie paši komunisti. Jā, latvieši, pakāra ar kājām vectēvu un tiktāl spīdzināja, ka viņš pateica, kur slēpjas viņa mazdēls un pārējie.

Vai mēs varam šodien, iedomājieties, vai varēja tad, kad bija padomju laiks vai varēja neiet armijā? Vai drīkstēja neiet tajā laikā uz Afganistānu, kad sūtīja? Vai drīkstēja kāds neiet uz Černobiļu un pārmest par to, ka mobilizēja viena Vācija un viena Krievija, mobilizēja savus karaspēkus? Protams, jā, pārkāpjam starptautiskos likumus okupētajā teritorijā. No civiliedzīvotājiem veido armijas. Lūk, par to bija Kola kungam jāatvainojas. Viņam — Kolam — bija jāatvainojas par to. Un es gribētu savu ierosinājumu pateikt, Prezidents ir savu pateicis. Viņš savu kļūdu vairs nevar izlabot. Viņš jau nevar atsaukt savu atvainošanos. Bet tagad Saeimai, es domāju, vajadzētu sastādīt vēstuli, memorandu un sūtīt Kolam ar aicinājumu tā, kā Izraēla aicināja prezidentu, ka viņam jāatvainojas. Lai Kols atvainojas par to, ko viņa Lielvācijas valsts nodarīja Latvijai, mobilizēdama šīs armijas, darīdama, sūtīdama arī tā sauktos žīdu šāvējus. Bija arī tādi Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Eniņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš.

Nobeiguma teikums par to, ka es piekrītu, ka visloģiskākā runa bija kolēģim Kārlim Leiškalna kungam, ka mēs nedrīkstam sašūpot, kāda nu mums ir šī valdība, šis prezidents, mums ir, kā teikt, konstruktīvi jāturas.

Sēdes vadītājs.

Eniņa kungs, viens teikums ir beidzies. Paldies! Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte runās nākamā.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Man liekas, ka mēs šinīs divās dienās arvien vairāk mēģinām ieviest Latvijā jaunus valodas jēdzienus un arvien mazāk pievērst uzmanību tam, kā esam sagrāvuši Latvijas tēlu un turpinām graut Latvijas — ārvalstu attiecības šeit, savās runās, mēģinot visu to pierakstīt Latvijas ārlietu ministram. Līdz šim Latvijā bija zināms, ka bērnus var šūpot un šūpuļus var šūpot. Nu izrādās, ka ministri un valdība, un Saeima ir nolikta bērnu lomā un viens deputāts pēc otra mēģina nez kāpēc viņus šūpot. Laikam lai iemidzinātu.

Bet skatoties, ko mēs paši šeit runājam. Pirmais, ko mēs šeit Saeimā izdarījām, tas ir tad, kad spriedām par nāvessodu, mēs, es negribu runāt par to, viņš vajadzīgs vai nē, mēs paziņojām, ka mēs esam Āzijas valstu līmenī. Es gribu zināt, kā šie kungi, kas paziņoja, ka Āzija tātad ir atpalikusi vieta, pēc tam brauks uz Āziju un runās tur un veidos attiecības ar šīm valstīm. Kā runās ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras arī tagad ir noliktas zemajā, manuprāt, nepareizi, līmenī kā Āzija, jo tur arī saglabāts nāvessods. Kā jūs, kungi, veidosiet šīs attiecības, un kādu Latvijas tēlu jūs veidojat, šādi šeit runādami no tribīnes?

Mani ļoti pārsteidza vakar, cik mierīgi frakcija "Latvijai" reaģēja, pareizāk sakot, nereaģēja vispār uz to, ka lēnām un klusiņām izmeta ārā no dienas kārtības viņu jautājumu par okupācijas deklarācijas virzīšanu tālāk. Jūs tā kā mazus bērnus vienkārši ņēma un apveda ap stūri, bet jums tas likās tik otršķirīgi, jo troksnis uztaisīts, kņada radīta, rezultāta nav. Un jūs tas neuztrauc. Pat arī tad, kad Juridiskās komisijas vadītājs mēģināja glābt šo situāciju un parādīt, ka jādara ir savādāk.

Bet runājot tālāk, kas ir izskanējis no šīs tribīnes. No šīs tribīnes izskanēja vārdi, kas mani aizskāra kā Latvijas pilsoni. Ja Latvijas Saeimas deputāts var iznākt šeit tribīnē un pateikt, ka Latvijas tēls smird, tad man šķiet, ka mēs esam apkaunojuši savu valsti un ka šinī zālē šādu vārdu pateikšana ir negods, nevis vispār tālāk par to diskutējams jautājums. Vēl interesantāka man šķiet šodien premjera ēnas izteiktā doma, un laikam viņš patiešām ir kļuvis par ēnu, jo viņš savā krēslā vairs nav redzams, ka Latvijai jāmeklē atbalstītājs. Jā, Latvijai varētu būt kāds atbalstītājs. Bet doma, ka Latvijai šis atbalstītājs tāds, kā Igaunijai ir Somija, varētu būt Krievija, manuprāt, mums visiem liek padomāt, uz kādu ārpolitiku vedīs šī premjera ēna, kas ir izvirzījusi šādu ideju. Man gribas teikt, cilvēki mīļie, agrāk pa pasauli klīda komunisma rēgs. Nedod, dievs, ka tagad šis ēnu rēgs sāks mūs vest komunistiskās valsts virzienā.

Ja mēs runājam tālāk vēl par atbalstītāju valstīm un sakām, ka tā varētu būt Vācija, man liekas, ka Zīgerista personā mēs jau to visu esam izbaudījuši, kā tas varētu būt. Un arī rezultāts mums ir redzams. Diezin kā Vācija caur šo Vācijas pārstāvi negrib šeit ar mums kontaktēties. Un varbūt tāpēc vajadzētu deputātiem papriekšu padomāt pašiem, ko mēs šeit runājam, ko mēs šeit sakām, kā mēs veidojam šo Latvijas tēlu, un pēc tam sākt visu to pierakstīt ārlietu ministram.

Es ļoti labi atceros tās debates, kas tika Saeimā toreiz ierosinātas par ārlietu jautājumiem. Ja mani atmiņa neviļ, tad mēs laikam šeit tribīnē nācām divi vai trīs cilvēki. Tad, kad bija nopietni jādiskutē par ārpolitiku. Toreiz nezin kāpēc ne reāliem cilvēkiem, ne ēnām nebija nekādu iebildumu pret pašreizējo ārlietu ministru. Kāpēc tas rodas tad, kad vairs neesi pie varas? Un rodas tik ātri. Vai tāpēc, ka tā vara ir tik tuva un gribas atkal viņā tikt atpakaļ par visu varu un mēģināt kaut kā radīt situāciju? Ar svešām rokām sagrābt sev augļus. Un man būtu ļoti žēl, ja šeit kāds deputāts nesaprastu to un ja kāds deputāts šajā spēlē kļūtu par izmantojamu bērnu, kuru sūta izdarīt to, par ko pieaugušam pašam reizēm atklāti ir kauns.

Tāpēc es šodien aicinu deputātus vēlreiz pārdomāt, ko mēs paši esam izdarījuši ārpolitikas jomā, kāda šodien ir situācija. Atcerēties šo aicinājumu, ka Krievija varētu būt viens no Latvijas protežē vai aizstāvjiem virzībā uz Eiropas Savienību, kas šeit ir izskanējis no tribīnes, un tad izsvērt un pašiem izlemt, kā balsot šajā gadījumā. Un es domāju, ja vajadzēja izteikt Birkava kungam neuzticību, tad to vajadzēja izteikt tad, kad notika balsojums par valdību kopumā, jo neviens šeit zālē nepiecēlās un neaicināja balsot atsevišķi par ārlietu ministru. Kungi, vajag visu darīt secībā tā, kā tas parlamentā ir, nevis ar urrā uzrāvieniem.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Edgaram Bānam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Man gribētos padalīties domās ar jums par diviem aspektiem, ko zemnieki gribētu sagaidīt no ārlietu jautājumu risināšanas. Pirmais jautājums ir par tirgus izpēti, un otrais jautājums ir par Eiropas Savienību. Par pirmo jautājumu visiem ir skaidrs, ka zemniekiem nav laika braukāt pa pasauli un meklēt tirgu, un tirgu viņi arī nevar sameklēt. Šā tirgus sameklēšanā lielas cerības mēs liekam uz ārlietu ministru kopā ar zemkopības ministru, kas varētu šo jautājumu izpētīt un meklēt šos tirgus, nu, es neteikšu Rietumos vai Austrumos, pasaulē. Skaidrs ir viens, ka 800 miljoni cilvēku pasaulē ir, nu, var teikt, gandrīz badā, 20% saņem no nepieciešamā raciona dienā, tie ir Romas konferences deputātu dati. Ja tas ir tā, tad šo jautājumu sameklēt var tikai ar Ārlietu ministrijas un Zemkopības ministrijas ciešu sadarbību un palīdzību. Bez šaubām, Zemkopības ministrijā ir Ārējo sakaru departaments, bet mēs nezinām, cik efektīvi tas strādā, tā ir mūsu vaina, ka neesam interesējušies, bet mani uztrauc viena lieta — tad kad Slaktera kungs un Gulbes kundze bija Amerikā, es ierosināju Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijā uzklausīt viņu priekšlikumus, tad vairāk viņi neko nepateica, tikai pārstāstīja par to, kas Amerikā redzēts. Ja brauc komandējumā izpētīt kādu jautājumu, tad ir jāizdara secinājumi un jāuzraksta arī priekšlikumi, ko mēs varam savā valstī ieviest, kas tur ir labs. Un ne jau, teiksim, tikai vienkārši ekskursijas dēļ izpētīt šo jautājumu. Tā kā var jau būt, ka Zemkopības ministrija nespēj veikt šīs funkcijas, lai, nu es tā uzdrošinos teikt, veiktu par pasaules tirgus izpēti. Var jau būt, ka tad ir jāapvieno šie spēki, kādā veidā, nu, tas jau ir ministra ziņā. Pagājušā gadu septembrī, kad mēs izskatījām jautājumu par lauksaimniecību, tad vairāki deputāti, Leiškalna kungs un citi arī, es to izteicu, ka ārlietu resoram būtu šie jautājumi jāpēta. Latvijā ir milzīgas bagātības, neizmantota zeme, nav šī zeme jāpārdod ārzemniekiem, bet Leiškalna kungs ierosināja, ka jādibina kopuzņēmumi, jāpēta šie jautājumi, ko mēs varam ražot. Pašreiz ir situācija tāda, cukura ražošanā sāk apsīkt jau fabriku jaudas, izejvielas mēs varam saražot, labības ražošanā mēs arī varam paši savai pārtikai saražot, pienu mēs ražojam 87% savam patēriņam, tā kā tur arī jau ir praktiski sasniegts, kas mums vajadzīgs valstij.

Tajā pašā laikā, kad mēs skatām lauksaimniecības attīstības koncepciju, nekas nav pateikts, kā ir rakstīts Lauksaimniecības likumā, vai mēs paši ražosim produkciju vai iepirksim. Un nav nemaz nejaušība, ka Starptautiskais valūtas fonds saka, kad uzstājās Budžeta komisijā, tad pateikts ir ļoti skaidri, ka jums jau ražošanā ir sasniegti diezgan labi rādītāji, attīstīt tālāk jau nu nevajadzētu, vajadzētu domāt par patēriņu. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Bāna kungs, Birkavs taču nav zemkopības minitrs. Ko jūs stāstāt?")

Tālāk es domāju, ka šajā jautājumā ārlietu resoram ir daudz kas darāms. Un par Eiropu. Par Eiropu skaidrs ir viens, ka noteikti uz to ir jāiet, un jāiestājas ir Eiropas Savienībā vienkārši tā iemesla dēļ, ja mēs to nedarīsim, mēs būsim nolemti tehniskai atpalicībai. Bet tad ir jāpasaka abiem ministriem kopā, tā ir sadarbība, bez šaubām, ka šajā jautājumā ir jāzina, kas mums ir jāizdara līdz tai ieiešanai Eiropā. Nevar taču kā tagad, ir attīstīta ražošana tādā līmenī, iet Eiropā, tad mēs arī tādi paliksim turpmāk. Šajā jautājumā, es domāju, ka ir nepietiekami darbs darīts, tas ir jāpapildina un skaidri un gaiši jāpasaka Latvijas zemniekiem. Es domāju, kad vairāk un vairāk zemnieki šodien ir par to, ka ceļš uz Eiropu ir vienīgais pareizais ceļš, tas tā ir, bet kādi noteikumi? Mēs zinām, ka Somijā no gaisa, no aeroplāniem nofotogrāfēta zeme, viņi ne par vienu hektāru nevar zemes apsaimniekošanas platību palielināt, tā ka šajā jautājumā skaidrības nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vārds Kārlim Čerānam, frakcijas "Latvijai" deputātam. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Godātais Ministru prezidenta kungs! Tautas kustība "Latvijai" nepiedalījās balsojumā par neuzticības izteikšanu Guntara Krasta vadītai valdībai, jo mēs nevaram sekot savā rīcībā tiešam Krievijas spiedienam, un to mēs arī skaidri šādā veidā tikām formulējuši. Tomēr ir jāapzinās, un to mēs arī visu laiku esam labi apzinājušies, ka šī valdība kā iepriekšējās valdības tieša mantiniece, viņa ir atbildīga par visu sociālo smago situāciju mūsu valstī. Un viņa ir atbildīga arī par varas atsvešināšanos no tautas, viņa ir atbildīga par visām tām netaisnībām, kas mūsu valstī ir pieļautas. Un tādēļ mēs nevaram piekrist tai nostājai, ka šajā valdībā pilnīgi viss būtu sacementēts un negrozāms un ka šī valdība nevarētu būt pakļauta arī nopietnai kritikai. Un arī pat atsevišķu personu nomaiņai šīs valdības sastāvā. Un šeit valdošo partiju pārstāvji nāk un biedē ar visas valdības nestabilitāti gadījumā, ja šodien tiek izteikta neuzticība Valdim Birkavam.

Patiesībā es šo biedēšanu nevaru un šādus draudus nevaru vērtēt citādi, kā tikai nevēlēšanos strādāt, ņemot vērā mūsu sabiedrības un tautas objektīvās attīstības un uzplaukuma prasības. Tā ir nevēlešanās strādāt atbilstoši tautas interesēm un nevēlēšanās mainīt savu darbu, izlabojot tās kļūdas, kuras ir pieļautas, lai tās tālāk uz priekšu netiktu pieļautas. Odisejs Kostanda un Jānis Mauliņš jau vakar runāja par Ārlietu ministrijas bezdarbību jautājumos par Latvijas okupācijas fakta starptautisku juridisku atzīšanu. Šeit nav bijusi stingra Latvijas valsts nostāja, pieprasot mūsu interešu ievērošanu. Šeit tika teikts, ka Eiropas Savienība prasīja mainīt Pilsonības likumu Latvijā, un tad, kad Krievija, redzot šīs prasības, pieskaņoja arī savas prasības šīm Eiropas prasībām, tad tādā gadījumā izrādījās, ka mums šeit nekas cits neatliekot. Bet neviens nejautā to, kāpēc Eiropas Savienība prasīja mainīt Pilsonības likumu, tad tas ir jautājums, kurš uz šo brīdi nav atbildēts, un neviens to nav centies pat paskaidrot. Un tas ir tāpēc, ka Latvija nav spējusi vai pat nav gribējusi starptautiskā līmenī izskaidrot šo mūsu situāciju, kāpēc mums šis Pilsonības likums ir tāds, kāds tas ir. Tas ir tāpēc, ka Latvija nav uzstājusi uz prasību starptautiski juridiski atzīt Latvijas okupāciju, un tieši šajā formulējumā — kā Latvijas okupācija, kas līdz ar to arī tālāk radītu nepieciešamību, arī to var pēc starptautiskām programmām, tieši okupācijas seku pārvarēšanai Latvijā, ka tas nav ticis darīts. Tad, kad Saeimas deputāti starpparlamentārās komisijas sēdes laikā, kas bija kopā Latvijas parlamentāriešiem un Eiropas parlamenta deputātiem, norādīja uz to, ka Latvija ir bijusi okupēta valsts un ka šim faktam ir zināmas juridiskas sekas, tad izrādās, ka tas tiek uzskatīts pat par zināmu nepieklājību. Visi cenšas no tā norobežoties, tad šeit ir šī skaidrojuma nepieciešamība, kas bija jāizdara Ārlietu ministrijai. Un tas fakts, ka arī okupācijas fakta starptautiskā juridiskā atzīšana nav panākta, tas arī ļauj Latvijā jorpojām turpināties bijušās okupācijas varas ietekmei, ļauj šiem grupējumiem, kas atbalsta šo Kremļa lielvaru, ļauj šeit rīkot dažādas provokācijas. Tāpēc šis jautājums šodien par mūsu valsts ārlietu politiku, tas ir jānoliek uzmanības centrā, tas ir šādā veidā jāatrisina. Un neatkarīgi no tā, kāds būs šis rezultāts balsojumam, mums tomēr jāapzinās ir visiem tās globālās kopsakarības, kas šeit pastāv, un labi tās jāapzinās, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamam vārds Dainim Turlajam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātm. Lūdzu!

D.Turlais

(DPS). Cienījamie kolēģi! Par ko šodien ir diskusija, vai par Valdi Birkavu, vai viņš ir labs cilvēks, vai kādam patīk vai nepatīk, vai izvērst diskusijas, nostāties uz šīs tribīnes un atriebties kādam, kas ir ļaunu vārdu pateicis par sēdošo zālē. Pašlaik tā diskusija tāda izskatās, bet, manuprāt, — tas ir normāls parlamentārās darbības stils un pieņemts visā pasaulē — izskatīt jautājumu par uzticības izteikšanu ministram par to jomu, kuru viņš vada un par kuru viņš ir atbildīgs, jo tieši uzticība vai neuzticība ir jautājums par atbildību konkrētu, un šodien mēs runājam par ārpolitikas sektoru, par to, kā tas tiek darīts. Un mani pārsteidz tieši ne tie deputāti, kas runā par tām problēmām, kas ir šajā jomā mums, bet tie, kas it kā grib aizstāvēt Valdi Birkavu, un vienīgais arguments ir, līdz vēlēšanām ir maz laika, tāpēc nevar iestāties atbildība, ir Krievijas spiediens, tāpēc nevar iestāties atbildība, bet tas taču ir muļķīgi. Vai tad tiešām Birkavs neko nav darījis Latvijas ārpolitikas veidošanā un tās realizācijā dzīvē, ka tagad viņa nopelns ir tikai tas, ka maz palicis līdz vēlēšanām un Krievijas kaut kādas darbības ir iestājušās.

Manuprāt, ka būtu labi un rezultāts mums būtu labs, ja mūsu valsti Latviju slavētu mūsu kaimiņi, slavētu tās organizācijas, to valstu organizācijas, kurās mēs gribam iestāties, un mēs kritiski attiektos pret savu darbu. Birkava kungs runāja par dubulto morāli, ka tā nav raksturīga ārlietu resoram, kuru viņš vada, un partijai, kuru viņš pārstāv, un visi acīmredzot "Latvijas ceļa" cilvēki runā par to, ka "Latvijas ceļš" ir eiropeiska partija, tad mūsu laulības ar partiju, kura bloķē faktiski visus lēmumus, kas ved mūs uz Eiropu, un es neapskaužu Birkava kungu un es pilnīgi saprotu, kāpēc nav valdības viedokļa par visiem notikumiem, par kuriem Latvija ir izskanējusi pasaulē. Un nav mūsu diplomātiem ko skaidrot pasaulē Latvijas politiku un valdības nostāju, jo šīs valdības nostājas nav. Jūs, Birkava kungs, zināt, kas jāpasaka pasaulei, bet jūs nevart darbūt šo akceptu valdībā, jo tur it cits viedoklis. Un tā ir tā mūsu ārpolitikas problēma. Mēs nevaram iestāstīt kaut ko citu, jo Latvijā patiesībā notikumi ir tādi. Es nevaru piekrist tam, kad bija mūsu Ārlietu komisijas tikšanās ar Valsts prezidentu, kur arī Valsts prezidents runāja par mūsu ārpolitikas milzīgiem sasniegumiem. Acīmredzot ir jāizvēlas kritēriji. Ja spriež pēc vizīšu skaita un nolidoto vai nobraukto kilometru skaita, sasniegumi ir lieli, bet pēc tam mums jārunā ir par praktiskiem rezultātiem. Kāpēc mēs nedzirdam to iedzīvotāju problēmas, kuri nevar vienkārši pat gandrīz pie saviem kaimiņiem nokļūt bez liekām formalitātēm? Vai tā ir normāla parādība? Vai tur ir kaut kādas būtiskas problēmas? Tas ir vienkārši darba trūkums. Es aicinu jūs, Birkava kungs, varbūt ieklausīties tomēr arī tajās runās, kur ir izteikti konstruktīvi priekšlikumi, un es nepiekrītu tam, ka Odisejs Kostanda šeit runāja vienkārši nesakarīgas lietas. Viņa runa bija pārdomāta, un es tiešām ieteiktu izstudēt to un padomāt, vai viss ir noliedzams, par ko viņš runāja, jo cilvēks domāja par to. Tā jau laikam ir vēsturiska un filozofiska patiesība, ka jābaidās vairāk ir no tiem, kas liekuļo un slavē. Un balstīties var tikai uz tiem, kas runā skarbi varbūt, bet patiesību. Un ir neliekuļoti un taisnīgi.

Mums šad tad pārmet par bēgšanu no grimstoša kuģa. Ļoti grūti būtu un žēl būtu piekrist, ka tas kuģis tiešām grimst. Lai gan Indulis Bērziņš aicināja mūs vakar netraucēt šo grimšanu, lai mierīgi tas process turpinās, jāsaka, ka šajā situācijā, šajā Saeimā ir grūti atrast citus argumentus.

Sēdes vadītājs.

Turlā kungs, piecas minūtes... Nākošajam vārds Ziedonim Čeveram, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamo premjer! Birkava kungs! Cienījamie kolēģi! Latvijas tēls. Šos gadus mēs esam ilgi un dikti strīdējušies par pamatjautājumu: kāds ir tēls? Sākumā to mēģināja radīt Edvīns Inkēns. Vairāk vai mazāk, bet tomēr veiksmīgi. Pavisam nesen, pagājušajā gadā, kad tika diskutēts jautājums par to, vai nevajadzētu Latvijas valdībai budžetā speciāli paredzēt līdzekļus Latvijas tēla veidošanai, Birkava kungs atbalstīja šo manu priekšlikumu, atbalstīja arī Krasta kungs, bet šis jautājums tika noslāpēts un līdz galam neatrisināts.

Šodien lielu izbrīnu rada Zīles kunga priecīgie paziņojumi, ka Eiropa viņam saka: kāpēc jūs tik maz runājat par saviem sasniegumiem? Kāpēc jūs tos nemēģināt reklamēt? Vai kaut ko var reklamēt, ja patiešām Ārlietu ministrijai neizdala līdzekļus?

Ja mēs runājam, kā ir veidojusies Ārlietu ministrija. Ļoti profesionāli šo Ārlietu ministriju sāka veidot Jānis Jurkāns. Jānis Jurkāns. Šo darbu turpināja arī Birkava kungs. (Aplausi.) Paldies, es nešaubījos par to, ka jūs esat atbalstījuši arī to, kā savā laikā Jānis strādāja. Bet kā strādā šodien Ārlietu ministrijas resors?

Mums patiešām ir 28 vēstnieki. Tas ir daudz vai maz? No vienas puses, tas ir pietiekami daudz, bet bez papildu finansējuma Latvijas starptēla veidošanai un intensīvam darbam ar to valstu sabiedrību neko Ārlietu ministrija nepanāks. Visus šos gadus ārlietu resors ir strādājis viens pats, tam neviena institūcija nav palīdzējusi. Pie tā arī ir vainīgs Birkava kungs kā viens no šā resora vadītājiem, kuram nav izdevies sasaistīt pārējās ministrijas, un pārējo ministru aktivitātes Eiropā ir bijušas ļoti zemā līmenī.

Daudz ko ir paveicis savā laikā Aleksandrs Kiršteins, bet Aleksandr, arī tev izdevās paveikt tikai tanī līmenī, kuru institūciju vadīji tu, Integrācijas biroju. Kopējās koordinācijas valsts mērogā nav.

Ja mēs runājam par mūsu vēstniekiem, savā laikā tikai tāpēc, ka Baumaņa kungs gribēja (es runāju par mūsu vēstnieku Apvienotajās Nācijās), gribēja ieteikt Šķēles kungam neteikt to skarbo runu no Apvienoto Nāciju tribīnes, jo Apvienotās Nācijas nav Latvijas parlaments, kas "norij" visu, tad par to faktiski Baumanis jau atradās "mata galā" savā amatā. Es nezinu, kas viņu noturēja — Birkava kungs vai kāds cits? Es domāju vispār par vēstniekiem. Mēs varam pateikt: Baumanis, Žīgure, Teikmanis. Bet viņu ir 28. Vai daudzi no jums var atcerēties šos vēstniekus, kas atrodas izsūtījumā tikai tāpēc, ka vienā vai otrā vietā politikā ir bankrotējuši.

Kas tas par vēstnieku — Ojārs Kalniņš, kas ir mūsu vēstnieks Savienotajās Valstīs, kurš var atļauties ... Paldies! Kurš var atļauties, jā, es nešaubos, Leiškalna kungs, ka priekš jums viņš ir labs. Priekš manis viņš ir slikts, jo tad, kad Latvijas delegācijas ierodas Amerikas Savienotajās Valstīs, no viņa kā no vēstnieka nav ne smakas. Bet tad, kad ierodas mūsu Valsts prezidents, tad viņš atļaujas doties uz Valsts prezidenta viesnīcu un pastāstīt, cik sliktos viesnīcas apstākļos viņš dzīvo pāris ielas tālāk. Un atrod iespēju padzīvot ar Valsts prezidenta ģimeni vienā numurā tikai tāpēc, ka tas ir ļoti interesanti.

Mēs varam runāt par šiem vēstniekiem ilgi un dikti. Bet tanī pašā laikā Birkava kungs nav parādījis savu stingro raksturu. Ļoti daudzus jautājumus un vēstniekus nostādot vietā, jo tanī pašā laikā viņu atrašanās tanīs valstīs ir pilnīga bezjēdzība.

Kā mēs varam runāt par to procesu, ka mūsu delegācija, kuru vada Valsts prezidents, aizbrauc uz Izraēlu, un valdības — Izraēlas kabineta locekļi vispār pat nezina par mūsu vēstniecību Izraēlā. Tos jautājumus var uzdot Valdim Birkavam.

Bet es gribu padalīties arī citos apstākļos. Ilgu laiku, Birkava kungs, jūsu kļūda ir tā, ka jūs nerunājāt par to, ko prasa Eiropa. Jūs nerunājāt par to, kādas ir Latvijai tiesības, jūs nerunājāt par to, kas Latvijai ir jāizdara, un praktiski nekad nestājāties tribīnē, lai atspēkotu Jura Sinkas viedokli, ka Eiropa nekad nav prasījusi jautājumus par Pilsonības likuma izmaiņām saistībā ar iestāšanos Eiropā. Šodien Juris Sinka runā par kaut ko pretēju, viņš šodien atzīst: "Jā, tādas prasības ir bijušas." Bet šīs prasības nav bijušas vienas dienas laikā.

Ja mēs runājam par to, kā notika gatavošanās Baltijas premjerministru ierašanās šeit, Latvijā, un kā tika šie procesi gatavoti, tad pēdējās dienas vakarā mēs vēl zvanījām uz Ārlietu ministriju no Iekšlietu ministrijas un uzdevām jautājumu: "Vai no mums kaut kas ir atkarīgs? Vai mums jāpiedalās diskusijās un šā procesa izvērtējumos, strīdos ar citu valstu ekspertiem?" Es jums atbildēšu tikai vienu: ne Birkavs vadīja šos procesus, tā arī pateica ārlietu resorā: "Zvaniet Krasta kunga birojam!" Un te es gribu pateikt tikai vienu nobeigumā. No Birkava kunga daudz kas nav atkarīgs. Būs Birkavs, būs Indulis Bērziņš, būs kāds cits. Kamēr šos procesus vadīs neprofesionālā līmenī un miglos mums acis valdības līmenī, pielaidīs kļūdas, braucot ārzemju vizītēs mūsu premjers un negribēs šos jautājumus risināt profesionālā līmenī, Birkavs neko neizdarīs.

Līdz ar to nobeidzot es gribu pateikt. Es vispār šinī balsojumā nepiedalīšos. Jo es redzu tā pilnīgo bezjēdzību. Man vienkārši žēl Birkava kunga, kurš arī tanī brīdī, kad notika šis konflikts ar Krieviju, atradās divējādā situācijā — no vienas puses...

Sēdes vadītājs.

Čevera kungs, piecas minūtes ir pagājušas. Vai nu jūs lūdziet papildu laiku.

Z.Čevers.

Es lūdzu vienu minūti!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par to, lai Čevera kungs turpinātu runu vēl vienu minūti. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 11, atturas — 8. Lūdzu, Čevera kungs!

Z.Čevers.

Es atceros šo sarunu Krasta kunga kabinetā, kur tika uzdots jautājums: kā tad rīkoties, kā rīkoties valdībai? Jā, tika izdiskutēts tas jautājums un tika nolemts, ka tiks taisīta preses konference. Iekšlietu ministrija to uztaisīja. Valdim Birkavam faktiski no ārlietu resora nebija ko teikt. Un tā ir realitāte, ko tad viņš varēja pateikt, ka ārlietu resors nostāsies pret savu premjeru. Absurds. Nostāties pretējā pusē. Absurds, jo momentā būtu sekojis pieprasījums demisijai. Bet tanī pašā laikā man patīk tā divdomība, kuru izteica arī Krasta kungs. Visiem ministriem tika dots pieprasījums, kā viņi strādā ar Krieviju. Kas ir izdarīts attiecībās ar Krieviju, ar NVS valstīm? Es jums gribu pateikt, kamēr šī politika aiz slēgtām durvīm būs par labu attiecību uzlabošanai ar Krieviju, bet šeit, no Saeimas tribīnes, mēs dzirdēsim veselas frakcijas par to, ka mums pret Krieviju ir jāpagriež mugura, nekas nebūs, un nav ko prasīt no Birkava to, ko viņš izdarīt nevar. Viņš ir ķīlnieks savā ministrijā un ķīlnieks valdībā. Tā ir realitāte. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Viktoram Dinēvičam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamās dāmas! Prezidij! Kungi un klātesošie! Bieži no šīs tribīnes dzird sakām: ārpolitika esot iekšpolitikas turpinājums. Tomēr objektīvās likumsakarības un dzīves pieredze rāda, ka iekšpolitika un ārpolitika atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā, un sevišķi ekonomiskā attīstība ir atkarīga gan no iekšpolitikas, gan arī no ārpolitikas. Tādēļ jebkuras izpildvaras struktūras viens no galvenajiem uzdevumiem ir darbības vai bezdarbības seku paredzēšana, un tikpat labi tas ir attiecināms arī uz Ārlietu ministriju. Šādai seku neparedzēšanai un savlaicīgas rīcības trūkumam mēs esam liecinieki arī šodien. Un nevis Ārlietu ministrija, bet gan Repšes kungs paziņo par ekonomikas pārkaršanas iespējām. Es negribu šeit iedziļināties Repšes kunga minēto argumentu objektivitātē, tie vēl jāpakļauj dziļākai analīzei, bet simptomātiska ir mūsu ekonomikas pārkaršanas paredzēšana Repšes variantā, proti, bez ārpolitikas pieminēšanas. It kā ārpolitika šeit nespēlētu nekādu lomu.

Pieredze par ārpolitikas ietekmi uz iekšpolitiku, uz iekšzemes ekonomiku, mums tālu nav jāmeklē. Piemēram, Somijā 1989. —1990.gados tiešām notika ekonomikas objektīva pārkaršana, par ko mūs tagad brīdina, kuras sekas bija inflācija, bezdarbs un ražošanas apsīkums. Bet Somijas ekonomikas pārkaršanas cēlonis bija ārējo ekonomisko saišu pārtraukšana sakarā ar bijušās PSRS sabrukumu. Tomēr Somija operatīvi un pragmatiski atrada iespēju atjaunot gan savas ekonomiskās saites, gan arī ātri uzlabot savu ekonomisko attīstību. Tādēļ domāju, ka draudošie ekonomiskās pārkaršanas cēloņi ir jāmeklē tieši mūsu ārpolitikā, un par to arī būtu jāņem vaina, jāuzņemas vaina arī mūsu Ārlietu ministrijai, jo vairāk tāpēc, ka pašlaik vēl Krievija netaisās sabrukt, un jebkuru ārvalstu saišu pārraušana var nepatīkami ietekmēt mūsu ekonomiku.

Es domāju, ka neatkarīgi no šodienas balsojuma Ārlietu ministrijas stratēģiem priekšdienās būtu jāsaprot, ka tā ir ne tikai iekšpolitikas turpinājums, bet tā ir arī iekšējās ekonomikas stabilitātes garants. Un ja mūsu Ārlietu ministrija to neizpratīs savlaicīgi, tad arī iekšzemes ekonomika var tiešām pārkarst un draudēt mums ar sabrukumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Atim Sausnītim, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

A. Sausnītis

(DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jā, četri gadi ir, kopš Birkava kungs vada ārējo ekonomisko politiku, sākot jau ar to, ka viņš bija arī premjerministrs, un tālāk, ka šī ārēji ekonomiskā politika tomēr arī ir iekšējās ekonomiskās politikas turpinājums. Tādas mums, protams, pašreiz nav. Un tādēļ tas ir vissarežģītākais jautājums, uz kuru vienmēr uzdod jautājumu gan mums šeit, strādājot iekšēji ar uzņēmējiem, ar tiem, kas grib ienākt, investēt savus resursus Latvijā, gan arī tiem, kas saņem savas izejvielas vai savu produkciju realizē ārpus mūsu valsts. Ja mums šīs kopējās ārējās ekonomiskās politikas nav, mums ir grūti veidot arī savu ekonomisko neatkarību, kurai, protams, nav daudz gadu, un tas ir sarežģīts process. Tādēļ šeit ārējā ekonomiskā bloka cilvēkiem ir vislielākā gan reizē atbildība, gan arī uzdevums, kā to veidot. Diemžēl šis darbs ir jāorganizē ne tikai pašam Birkava kungam, bet visai ministrijai.

Diemžēl jāatzīst, ka, vērtējot ministrijas darbinieku sastāvu, diemžēl — vēlreiz uzsveru: diemžēl viņiem ir ļoti neskaidrs priekšstats par to, kas notiek Latvijā, kādas ir nozares, kuri sektori attīstās, kā tie privatizējas, kā tie nonāk no valsts pilnīgas pārvaldes privātajās rokās un kā tie tālāk attīstīsies. Diemžēl šiem cilvēkiem nav vaļas atnākt uz Ekonomikas ministriju, kad tajā laikā es strādāju, un interesēties, kādi ir mūsu ekonomikas sasniegumi atsevišķās nozarēs. Diemžēl šāda informācija ir un tā paliek, Birkava kungs, uz jūsu sirdsapziņas.

Tāpat nākošais. Kā tad šie cilvēki, kas pārstāv ekonomisko bloku ārzemēs, nu vai jūs varat tā godīgi teikt, ka jūs esat izdarījis pareizo izvēli attiecībā uz vēstniekiem, kas atrodas Baltkrievijā, kādas ir problēmas Izraēlā, Spānijā un citur. Vai viņiem ir izpratne, kas ir Latvija, kas notiek Latvijā un ko viņi pārstāv? Kādu zemi viņi pārstāv? Kādu ekonomiku, kādas uzņēmējdarbības vai kādas nozares viņi pārstāv? Un uz ko viņi ir virzīti? Diemžēl domāju, ka viņi pašreiz to vēl nezina.

Tāpat runājot par to, vai ir jāveido ārējā politika uz vienu vai uz otru pusi. Es domāju, ka ir jāveido uz visam pusēm, jo mēs esam tā valsts, kas atrodas centrā, mums ir gan pa labi, gan pa kreisi, gan uz augšu, gan uz leju, mums ir jādomā, kā ar visiem kaimiņiem dzīvot un kā ar visiem kaimiņiem sadarboties. Diemžēl pēdējos gados ir atsevišķas aktivitātes nenoliedzami jūsu personā uz vienu vai otru zemi, tālāku vai tuvāku, bet mums nav kopējās stratēģijas — kā mēs kopējo stratēģiju, uzsveru vēlreiz, ekonomisko stratēģiju veidojam. Un tādēļ arī ir grūti pateikt, kā tad mums šeit — gan parlamentā, gan arī valdībā — veidot atsevišķām ministrijām šo virzību.

Ir noslēgti ļoti daudzi līgumi. Nenoliedzami, Birkava kungs, tas ir jūsu nopelns. Bet vai jūs esat analizējis, vai šie līgumi darbojas? Kā tie darbojas? Tie diemžēl nedarbojas. Tie paliek visi kaudzītēs, jo jūsu darbinieki ministrijās diemžēl uz šiem līgumiem skatās kā uz tipveida projektu, tipveida līgumu. Jūs zināt, kas bija savā laikā tipveida līgumi? Diemžēl mēs Tautsaimniecības komisijā ne vienu reizi vien runājām par līgumu, pieņemsim, ar šo pašu Poliju. Vairākas reizes mēs pat jūs uzaicinājām, jo jūsu darbinieki stāstīja tādus brīnumus, kurus, es gribētu teikt, nu labi, ka tā bija tikai Tautsaimniecības komisija. Tādēļ ir ļoti, ļoti nopietni jāizvērtē tieši jums kopā ar to sistēmu, kādā jūs ar jūsu pieredzi strādājat, jūs taču tomēr šajos gados esiet mācījies, mēģinājis uztvert to pieredzi, kāda ir citās zemēs, citās valstīs.

Tālāk. Arī par to, ka mēs jau pašā sākumā, kad es sāku strādāt Ekonomikas ministrijā, jūs aicināju uz sanāksmi ar Ārlietu ministriju, lai mums būtu vienota valdības ārējā ekonomiskā politika, jo par vienu daļu atbildat jūs ar saviem cilvēkiem un par otru daļu atbild arī Ekonomikas ministrija. Diemžēl, Birkava kungs, jūs zināt, astoņus mēnešus jums neiznāca laika ne cilvēkiem, ne jums par šiem jautājumiem runāt, spriest un mēģināt, un pat valdībā jūs ne reizi necentāties šos jautājumus atbildēt, un tikai varbūt pašā beigu daļā es jums arī uzdevu jautājumu valdībā — kāda tad ir mūsu stratēģija, reaģējot uz marta notikumiem, tāpat reaģējot uz daudziem citiem notikumiem janvāra sākumā, tāpat arī es uzdevu jautājumu — kāda tad ir jūsu attieksme pret to?

Sēdes vadītājs.

Sausnīša kungs, piecas minūtes...

A.Sausnītis.

Jā... un ja vēl varētu pēdējo teikumu. Es gribētu jūsu viedokli dzirdēt arī par cienījamā premjera izteikumiem saistībā gan ar Stokholmu, gan Kijevu, gan arī saistībā ar Krieviju, tāpat kā par pārorientāciju no Krievijas tirgus uz Eiropas tirgu. Cik tas maksā un cik gadus vajadzīgs? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Imantam Liepam, frakcijas "Latvijai" deputātam. Lūdzu!

I.Liepa

(LC). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamais premjer un cienījamais ārlietu ministra kungs! Vakar no šīs tribīnes tika uzstādīts jautājums — par ko tad ir filma? Un šī jautājuma autors arī centās atbildēt uz šo jautājumu, šā jautājuma atbildi ietverot divos punktos.

Pirmais punkts. Tika izteikta doma, lūk, ka šeit tiek pārmests ārlietu ministram par to, ka viņš nerealizē Saeimā akceptēto ārlietu koncepciju. Tā ir maldinoša informācija. Vismaz no iesniedzēju puses neviens nav pārmetis par to, ka netiek realizēts Saeimā akceptētais kurss. Tieši otrādi, filma ir par to, ka netiek realizēts ar pietiekošu intensitāti šis kurss.

Un otrs aspekts šī jautājuma atbildē bija par frakcijas "Latvijai" drosmi atbalstīt Krasta kunga vadīto valdību. Arī tā ir maldu informācija. Šīs drosmes mums netrūka. Mēs vienā dienā, un tanī skaitā es pats vēl uzstājos no šīs tribīnes, izsakot atbalstu Krasta kunga valdībai divas reizes vienā dienā. Bet tad, kad to prasīja vēl trešo reizi darīt, tad vienkārši atteicāmies piedalīties šajā spēlītē, jo šī telpa nu nav tās trepītes, kur būtu jāspēlējas tik puiciski.

Tā par kaut kādu šūpošanu no mūsu puses pat runa nevar būt. Bet tad tomēr — par ko tad ir filma? Filma ir par to, ka tomēr mēs nevaram uzskatīt, ka ārlietās mums viss ir labākajā līmenī un ka šeit nevarētu ienest būtiskus uzlabojumus šīs ministrijas darbā. Un, lūk, par to ir filma — kādā veidā tad uzlabot? Par to ir jāpārrunā, un par to vajadzēja gan referātā pateikt, pareizāk sakot, ārlietu ministra ziņojumā, izvirzīt tās problēmas, kas tad traucē labāk strādāt Ārlietu ministrijai, un te varēja izvirzīt gan tās objektīvās problēmas, kas no Latvijas nav atkarīgas, sākot ar to, ka ārlietu ministrs ir ķīlnieks mūsu valdības ietvaros, un daudzās, daudzās citās problēmās. Mēs šajā ziņojumā dzirdējām to, ko ministrija ir izdarījusi, un tas ir labi, un par to jāsaka paldies. No savas puses es varētu teikt, ka pie šiem plusiem varētu piesummēt vēl citus plusus klāt, un tas, ja viens otrs uzskata, ka ārlietu ministrs brauc pa ārzemēm nolūkā savā un vēl augstākā līmenī kontaktēties un vest sarunas ar ārzemju cilvēkiem, es to uzskatu kā pozitīvu parādību, tāpēc jau viņš ir ārlietu ministrs, un viņam nav jāsēd aizkrāsnē.

Bet tomēr es gribēju dzirdēt tās objektīvās problēmas, kas traucē. Manā izpratnē Ārlietu ministrijai ir daži mīnusi, kurus varētu šeit minēt un kas ir ļoti nopietni mīnusi, diemžēl laika trūkuma dēļ es tos visus nevarēšu uzskaitīt. Bet, manuprāt, Ārlietu ministrijai savu darbību vajadzētu daudzveidot. Un šīs daudzveidības aspektā, te jau Bāna kungs pieminēja, es nedomāju, ka ārlietu ministram būtu jāpilda kāda cita ministra uzdevumi, taču operatīvo, oficiālo informāciju par tirgus konjuktūru tādā vai citā pasaules nostūrī — to vajadzētu gan. Un es domāju, ka atsaukties uz to nabadzību, kāda mums ir, un nepietiekošo cilvēku skaitu ne vienmēr var. Piemēram, Briselē, ja mēs saņemam kopā, tur iznāks vairāk nekā 15 oficiālie pārstāvji, mūsu valsts pārstāvji, un vai viņi visu to ir darījuši, ko viņi varēja izdarīt? Es domāju, ka Ārlietu ministrijai vajadzētu vairāk padomāt, laiku apsteidzoši strādājot, proti, izmantot prognozes, lai mēs netiktu nostādīti fakta priekšā, bet jau iepriekš paredzētu potenciālos mīnusus, sākt darbību šo mīnusu, iespējamo mīnusu minizēšanā.

Diemžēl mans laiks ir beidzies. Man ir vēl vairāki ierosinājumi šinī sakarībā, bet paldies par uzmanību!(Starpsauciens: "Dosim minūti!")

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, vēl ir pieteikušies trīs deputāti, bet Saeimas Prezidijs saņēmis desmit deputātu ierosinājumu: ierosinām slēgt debatētāju sarakstu izskatāmajā jautājumā atbilstoši 65. Kārtības ruļļa pantam.

Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Kostandas kungs vēlas runāt par šo jautājumu. Odisejs Kostanda — frakcija "Latvijai". Lūdzu!

O.Kostanda

(TKL). Godājamie kolēģi! Frakcija "Latvijai" aicina atbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs jau uzskatām, ka sen varēja slēgt runātāju sarakstu. Opozīcijas frakcija "Latvijai" izteica argumentus, mēs dzirdējām Birkava kunga atbildi, bija šeit arī vairākas konstruktīvas uzstāšanās, bet tad mūs vienkārši izbrīnīja, ka sāka parādīties šeit atkal plejāde labi atpūtušos pa nakti runātāju, kas mīl šeit tribīnē vienkārši izlamāties, nu Tabūns smaida... Acīmredzot viņš saprata, ka tas zīmējas uz viņu un vēl citiem, tā kā es redzu, ka neliela paškritikas dzirksts te dažiem ir, bet es aicinātu tiešām pārtraukt vienkārši šo daiļrunātāju nākšanu tribīnē un balsot par runātāju saraksta slēgšanu.

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka vairs jau daudzi deputāti nepieteiksies runāt. Es domāju, ka jautājums ir ļoti svarīgs, tomēr mūsu ārlietas, es domāju, lai katrs var pateikt dažus vārdus, ja grib.

Protams, Kostandas kungs... es saprotu, jūs visvairāk dabūjāt izrunāties, 15 minūtes, citiem mazāk, bet nu tas ir normāli. Bet es domāju tomēr, ka sarakstu nevajag slēgt, varbūt tur viens vai divi cilvēki gribēs pieteikties, bet katrs lai īsi un konkrēti pasaka, ko viņš grib teikt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputāti par un pret šo jautājumu ir izteikušies. Tātad, pirms mēs pieņemam lēmumu, es informēju jūs, ka tātad debatēs ir pieteikušies divi deputāti, kuri ir redzami displeja ekrānā — Jurkāns un Valdmanis, kā arī Valdis Birkavs — Latvijas Republikas ārlietu ministrs, un atbilstoši Kārtības rullim tātad Odisejs Kostanda kā referents, kurš runā pēdējais. Tātad četri runātāji.

Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt savu attieksmi pret desmit deputātu priekšlikumu balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 16, atturas — 10. Šis priekšlikums ir pieņemts. Un līdz ar to debatētāju saraksts ir slēgts.

Līdz pārtraukumam ir četras minūtes. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet pirms pārtraukuma vārds Ilgai Kreitusei, pie frakcijām nepiederošai deputātei, par komisijas sēdi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Pilsonības likuma komisijas locekļiem es atgādinu, ka sēde ir 12.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Vārds Andrejam Požarnovam, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam, par komisijas sēdi.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde, lūdzu šajā pārtraukumā, tūlīt pēc zvana.

Sēdes vadītājs.

Vārds Ernestam Jurkānam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam par komisijas sēdi.

E.Jurkāns

(DPS). Godātie kolēģi! Es nerunāšu par komisijas sēdi. Es izsaku lielu pateicību visiem Latvijas delegācijas pārstāvjiem, mūsu Saeimas tehniskajiem darbiniekiem, Saimnieciskajai komisijai par ļoti lielo ieguldījumu un ļoti labo darbu, Baltijas asamblejas 12. sesijas ļoti labo organizāciju. Mēs tikko esam saņēmuši pateicības vēstuli no Ziemeļu padomes prezidentes Larsēnas kundzes un Beniluksa padomes priekšsēdētāja Mora kunga. (Aplausi.) Un es īpaši pateicību izsaku Sinkas kungam, Tomašūna kungam, Lamberga kungam, Dilbas kungam un pārējiem delegācijas locekļiem.

Un vēl gribu informēt, ka saskaņā ar Baltijas asamblejas nolikumu mēs, Baltijas asamblejas delegācijas locekļi, lūgsim vēl papildus deputātus, lai sarīkotu ārkārtas plenārsēdi un izskatītu tās rezolūcijas, kuras ir pieņemtas Baltijas asamblejas 12. sesijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pateicības saņemt vienmēr ir patīkami, bet, Jurkāna kungs, nākošreiz iesniedziet lūdzu rakstveidā savu vēlmi uzstāties ar paziņojumu.

Vēl viens patīkams paziņojums. Godātie deputāti! Tieši šodien savu 35 gadu jubileju svin Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukums ir beidzies. Es aicinu jūs ieņemt savas vietas.

Vārds Ernestam Jurkānam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Jurkāna kungs runās otro reizi.

E.Jurkāns

(DPS). Cienījamie deputāti! Politika un politikas rezultāts ir kompromisa rezultāts. Bet šajos kompromisos, ja tādus var sasniegt, ir arī lietas, kur nav kompromisu. Un es tagad atceros vēlreiz, runājot par ārlietu resoru darbu, šo tikšanos pie Krasta kunga, kad bija jautājumi par mūsu Eiropas lietām un, protams, attiecības ar Krieviju. Un tad Birkava kungs teica tā (jūs neapvainojieties, Birkava kungs!): "Mums nav svarīgs Krievijas—Latvijas robežlīgums, arī pilsonības jautājumi nav tik būtiski. Mums ir būtiski tas un tas, un tas". Jūs šeit runājat par budžetu. Jā, piekrītu, Igaunijai ir lielāks budžets. Bet jūs jau nerunājat par papildu asignācijām no Privatizācijas fonda un tā tālāk. Bet tad es uzdodu jautājumu arī jums, Birkava kungs, ir principiālas lietas, kāpēc jūs ne vienu reizi šeit neuzkāpāt tribīnē, ne vienu reizi valdības sēdēs nepateicāt, ka ja netiks atrisināti tādi principiāli jautājumi, ko Ārlietu ministrija un ministri uzskata, ka tas kaitē valsts un sabiedrības interesēm, es demisionēju. Jūs būtu daudzas lietas sasnieguši, ko mēs šodien runājam, daudz efektīvāk.

Un man ir beidzamais lūgums jums. Mēs runājam par aktivitātēm Ingušijā. Tas ir ļoti labi. Es lūdzu, atbrīvojiet divkārt ķīlnieku Daudiša kungu, kurš ir šodien Maskavā tiešām par ķīlnieku. Un otrkārt, viņš ir ķīlnieks, pieņemot mūsu grozījumus Likumā par konsulāro dienestu. Un trešais jautājums.

Sēdes vadītājs.

Jurkāna kungs, divas minūtes ir pagājušas.

E.Jurkāns.

Birkava kunga noņemšana vai palikšana amatā, tas ir pašas partijas "Latvijas ceļš" jautājums. Un tāpēc es ceru, ka viņi to arī pareizi atrisinās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim, pie frakcijām nepiederošam deputātam. Valdmaņa kungs arī runās otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes kalpi! Birkava kungs! Premjera kungs! Tauta! Lieta ir tāda, ka 6.Saeimas laikā mūsu tauta ir daudz ko pazaudējusi. Un uz beigām mums draud izzagt Ķegumu, izzagt lielos stratēģiskos objektus. Bet vislielāko skādi mūsu tautai ir darījusi mūsu ārpolitika. Šis trakums, šī skriešana pēc Eiropas, kas pirmajā gadījumā mums iedod īpatnējas, bet ierobežotas iespējas tirdzniecības politikas jautājumos, bet viņš mums pasaka, kādus varoņus mēs drīkstam godināt, kādus mēs nedrīkstam tagad. Viņi mums stāsta, kādai valstij, kādai tautai mums būs jābūt. Samaisītai tautai. Un ļoti lielā drīzumā viņi mums pateiks, viņi mums noteiks monetāro politiku. Viņi mums ierobežos, ko mēs varam darīt ar budžetu. Viņi mums ierobežos, ko mēs varēsim darīt ar inflāciju. Iedomājieties, inflācija 1,5% virs tā, kas bija trīs labākajām valstīm. Kurš ārsts var cerēt, ka viņš dabūs kaut kādu normālu algu, vai kurš skolotājs. Tā aiza, uz kuru Birkava kungs ar abām rokām dzen, ir pilnīgi nepieņemama tautai. Bet tauta pirmo reizi dabūs runāt Pilsoņu kongresā 1998.gada 5.augustā. Mēs ievēlēsim to mažoritārā sistēmā. Un tauta runās tā kā pērkons. Un šitie tautas nodevēji, kas 6.Saeimu ir vadījuši, tiks izslaucīti. Bet ir jābeidz to postu tagad. Saeima nolēma, ka mēs neaiztiksim "Latvenergo". Lai Saeima nolemj, ka mūsu ārlietu politika paņem, un uzliksim bremzi.

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, divas minūtes beigušās.

Nākamajam vārds Valdim Birkavam, Latvijas Republikas ārlietu ministram. Lūdzu!

V.Birkavs

(ārlietu ministrs). Godātie deputāti! Ja teikšu paldies par kritiku, droši vien skanēs liekulīgi. Un tomēr jāteic, ka daudzās runās bija daudz konstruktīvi priekšlikumi, kuri ir rūpīgi jāizvērtē. Tas arī tiks izdarīts. Ja pārfrazēsim to, ko teica Bokas kungs par zvaigznēm kā orientieriem, tad mums vienmēr jāatceras, vienalga, vai raugāmies Eiropas zvaigžņotajā karogā, vai uz Kremļa zvaigznēm, mūsu zvaigznes ir tepat — Brīvības piemineklī, un tā ir mūsu mēraukla. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to debates beidzam. Atbildīgais referents no iesniedzēju puses ir Odisejs Kostanda, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

O.Kostanda

(TKL).Godājamais prezident! Godātie kolēģi! Ko parādīja mūsu vakardienas un šodienas debates? Bija Tautas kustības "Latvijai" izvirzīta konstruktīva, argumentēta kritika par mūsu Latvijas ārpolitikas kursu, bija vairākas konstruktīvas runas, kas izskanēja šeit arī, domāju, kuras ņems vērā mūsu valdība. Taču izskanēja arī, ka daži deputāti nesaprata, kā teica Indulis Bērziņš, par ko filma. Kāpēc īsti šis jautājums tika pacelts šobrīd Saeimā? Un dažs varbūt pat iedomājās, ka demisijas pieprasījums ārlietu ministram esot jau turpat vai valdības gāšanas mēģinājums. Atgādināšu vēlreiz, ka kustība "Latvijai" nevēlējās destabilizēt situāciju valstī un šūpot situāciju, kā daži tēlaini izteicās. Tad, kad šeit ārēja spiediena rezultātā šis jautājums jau bija izvirzījies Saeimā un mēs ieņēmām loģisku, pamatotu un korektu pozīciju, nepiedaloties tad balsošanā. Bet tajā pašā laikā norādījām, ka Latvijas valdošās koalīcijas rīcība nav nekāda svētā govs, kuru nevarētu kritizēt un kur nevarētu izvirzīt priekšlikumus, kā situāciju varētu uzlabot. Un tieši šajā sakarā arī mēs izvirzījām šo lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram, lai sasniegtu sekojošus mērķus. Pirmkārt. Atklāt Latvijas ārpolitikas smagākās kļūdas, lai valdība censtos tās labot savā turpmākā darbā. Otrkārt, parādīt, ka mūsu valsts ārpolitika nav tikai vienas partijas "Latvijas ceļš" un tās ministra darīšana un atbildība, bet par to ir atbildīgas visas valdības koalīcijas partijas, un pirmām kārtām atbildīga ir valdošā partija "Tēvzemei un Brīvībai", un tās premjerministrs Guntars Krasts. Un treškārt. Piekrītot, ka parlamentam arī jāuzņemas daļa vainas par mūsu neveiksmēm ārpolitikā, mēs nolēmām aicināt deputātus noņemt šo diezgan neveiksmīgi vairākos momentos strādājošo ārlietu ministru, ļaujot valdībai, ļaujot valdību veidojošajām partijām atrast piemērotāku cilvēku, jo tas nevis grautu valdību un stabilitāti valstī, bet to nostiprinātu. Tas nevis mainītu Latvijas ārpolitisko orientāciju uz iestāšanos Eiropas Savienībā, uz integrēšanos transatlantiskajās struktūrās, bet to paātrinātu un padarītu efektīvāku. Protams, pie viena nosacījuma, ja pašas pozīcijā, valdošajā koalīcijā esošās partijas neturpinās atkal ierastās tām jau galma intrigas un savtīgās cīņas par krēsliem.

Noklausoties debates, noklausoties ārlietu ministra atbildes ziņojumu, Tautas kustība "Latvijai" paliek pie pārliecības, ka Valdim Birkavam ir jāizsaka neuzticība. Mēs būtu mainījuši viedokli, būtu mainījuši viedokli šajā plenārsēdē, pat ja dzirdētu viņa atbildes runā savu kļūdu analīzi, visas Krasta valdības ārpolitikas kļūdu analīzi, un tiktu parādīts, kas tiks darīts, lai situāciju mainītu uz labo pusi. Bet tas šeit nenotika šajā plenārsēdē. Valdis Birkavs atbildē izvēlējās būtībā ļoti vienkāršu taktiku, kuras uzdevums bija novirzīt uzmanību no tiem uzdevumiem un tām vājajām pusēm mūsu ārpolitiķu darbībā, kuras Tautas kustība "Latvijai" akcentēja. Tā vietā, lai atspēkotu kustības "Latvijai" argumentus, Valdis Birkavs nolasīja būtībā tādu lekciju, pa starpu slavinot arī dažu labu neesošu Latvijas ārpolitikas sasniegumu un mēģinot tikai pieminēt tos mūsu argumentus, pārmetumus valdībai par neveiksmēm ārpolitikā, kurus mēs minējām. Tāpēc es atgādināšu vēlreiz galvenos Tautas kustības "Latvijai" pārmetumus tā dēvētās nacionālās Krasta valdības ārpolitikai.

Pirmais, ko es minēju, bija atteikšanās no 1920.gada miera līguma pieminēšanas starpvalstu sarunās ar Krieviju par robežlīguma noslēgšanu. Tā ir tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju neatrisināta problēma. Tā skar to jautājumu, ka viņi nav saņēmuši kompensācijas par saviem zaudētajiem īpašumiem Abrenē. Birkavs, uzstājoties savā runā, to par kļūdu neatzina, piesauca Igauniju arī vēl šajā sakarā, un tas nozīmē, ka valdība turpinās sarunu procesā ar Krieviju to pašu iesākto, un tātad, kā mēs minējām, šī 1920.gada miera līguma noliegšana ir faktiski kapitulācija Krievijas priekšā, noliedzot mūsu ārpolitikas sasniegumus valsts dibināšanas sākuma gados, un pēc būtības mēs to vērtējam kā nacionālo interešu nodevību. Šo Birkavs kā kļūdu neatzina, valdība šo kā kļūdu neatzina.

Otrais punkts. Es minēju, ka Latvijas ārpolitiķu un Guntara Krasta izgāšanās Baltijas jūras valstu vadītāju saietā Rīgā atbalsojās praktiski negatīvā nozīmē visā pasaulē. Birkavs savā runā tik un tā to uzskatīja par sasniegumu, neskaitāmas reizes atkārtodams, ka galvenais ir, ka saiets noticis Rīgā. Ka pietiek jau ar to, ka vispār tiek pieminēts Rīgas vārds, ka uz Rīgu, lūk, atbraukuši gan kanclers Kols, gan toreizējais Krievijas premjerministrs Černomirdins un tā tālāk. Es domāju, ka ar to ir par maz. Tikai ar ģeogrāfisku vietas iezīmēšanu.

Un pats galvenais mūsu pārmetums. 8.maija notikumus Krasta—Birkava valdība atzīmēja, kā es teicu, pēc būtības kā uzvaras svētkus šeit Rīgā, šeit — Latvijā. Bet ignorēja latviešu leģionāru piemiņas dienu 16.martā. Un te neko nedod un negroza tas, ka piedalījās frakcijas "Latvijai" deputāti leģionāru pasākumā 16.martā, dažu citu partiju pārstāvji, vai tur no "Latvijas ceļa", vai no tēvzemiešiem. Tas neko nemaina. Valdības nostāja skanēja Valda Birkava vārdos. Citēju tos vēlreiz: "Es aicināju valdības locekļus nepiedalīties SS gājienā." Lūk, valdības nostāja, kuru Birkavs pateica, "SS gājiens". Tas saskan ar to Krievijas masu informācijas līdzekļu žurnālistu pausto viedokli, ka šeit maršēja esesieši. Tas saskan ar to, kā šeit atļāvās Krievijas vēstnieks Latvijā Udaļcovs teikt par esesiešiem, kas te maršējuši. Tieši to pašu pasaka mūsu ārlietu ministrs. Kas tas bija tāds? Vai tas bija ārlietu ministra personiskais viedoklis? Es domāju, ka nē. Ja jau Guntars Krasts, partijas "Tēvzemei un Brīvībai" premjerministrs, nenorobežojās no šāda apgalvojuma par kaut kādu esesiešu gājienu, ja jau valdības ministri neviens nepiedalījās leģionāru atceres pasākumos ne 16.martā, ne 8.maijā, tātad tā ir valdības pozīcija, tātad tā ir partijas "Tēvzemei un Brīvībai" premjerministra un partijas "Tēvzemei un Brīvībai" patiesā pozīcija. Lūk, par ko ir runa. Ko Birkavs un valdība var sev attaisnojošu teikt šīs cūcības sakarā? Neko! Stingra mugurkaula trūkums prezidentam Ulmanim, "Tēvzemei un Brīvībai" premjerministram Krastam un arī ārlietu ministram Birkavam. Es domāju, ka tas šajā latviešu leģionāru nolamāšanas sakarā par esesiešiem kaitēja ne tikai Latvijas tēlam pasaulē, bet nopietni sarežģīja situāciju arī valsts iekšienē. Vēl vairāk pastiprināja mūsu valsts iedzīvotāju — Latvijas pilsoņu — neuzticību mūsu Latvijas valsts augstākajām amatpersonām.

Tāpēc Tautas kustība "Latvijai" aicina šodien balsot par neuzticības izteikšanu Valdim Birkavam! Tā ir arī reizē neuzticības izteikšana Krasta, tēvzemiešu realizētajai ārpolitikai, ne jau runa šeit ir par Birkava personību, runa ir šeit par Krasta, tēvzemiešu valdības ārpolitiku. Es gribu pateikt arī to, ka balsojums neļaus nevienam Saeimas deputātam, nevienai partijai izvairīties no atbildības par neveiksmīgās ārpolitikas turpināšanu. Ja "Latvijas ceļš" balsos par Valda Birkava palikšanu amatā, es to vēl varu saprast, bet tajā pašā laikā tai partijai jāapzinās arī, ka tas arī lielā mērā diskreditē, parāda, ka baļķi savā acī neredz, ka tai trūkst paškritikas un tātad varbūt nav intelektuālā potenciāla pietiekami, lai atrastu piemērotāku kandidātu ārlietu ministra amatam. Ja Tautas partijas deputāti, mums tagad Saeimā arī tādi ir pēc lielās tautas staigāšanas šeit, Saeimā, Lagzdiņš, Ābiķis, Vītols domā par Birkava palikšanu amatā, tad es domāju, ka neviens neaizmirsīs un tas nepaliks nepamanīts, ka tas būs pilnīgi pretrunā ar jūsu partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles publisko kritiku par Valdi Birkavu un atcerieties, (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Mēs esam par valdības stabilitāti.") Ābiķi, jūs tagad skatāties uz mani, viņa vārdus — mana lielākā kļūda bijusi, ka viņš nepieprasījis Birkava demisiju. Būs interesanti iedzīvotājiem izvērtēt, kā jūs rīkosities pretēji tam, jo ar to jūs tagad skaidri parādīsiet, ka Šķēles partija nav domubiedru partija, bet lētu karjeristu partija, ka tai nav vienota viedokļa nevienā no svarīgākiem valsts problēmu jautājumiem, tajā skaitā arī ārlietu jautājumos.

Visbeidzot partijai "Tēvzemei un Brīvībai" šis balsojums pieliks punktu mēģinājumiem izlikties par nacionālu partiju, ka tā it kā aizstāv leģionārus, tur taču Tabūns atnāca ar ziedu pušķīti. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Beidz muldēt!") Skat’, redzi, tā taču ir mūsu valdības ministru un Guntara Krasta pozīcija, nē, draugi mīļie, tā nebūs, Guntara Krasta pozīcija ir skaidra, viņš atbalsta ar savu klusēšanu gan Birkava izteicienus par it kā kaut kādiem esesiešiem Latvijā, Guntara Krasta un partijas "Tēvzemei un Brīvībai" ministru pozīcija ir tā, ka viņi kopā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, ar Krievijas vēstnieku Udaļcovu un citiem svinēja uzvaras svētkus šeit, tā kā, Tabūn, sveiki, jūsu runām jāsaka ardievas, tas, ka jūs, Tabūn, varat skraidīt un kādam vientiesim arī teikt, ka "Tēvzemei un Brīvībai" ļoti mīl leģionārus, tam neviens vairs netic. Valdības, jūsu premjerministra Guntara Krasta rīcība ir apstiprinājusi pilnīgi pretējo. Tā kā "Tēvzemei un Brīvībai" ar šo balsojumu šobrīd apstiprinās, ka šī Birkava realizētā ārpolitika ir arī "Tēvzemei un Brīvībai" ārpolitika, un jūs nevarēsiet lēti priekšvēlēšanu sapulcēs stāstīt, ka, nē, nē, nē, tā ir "Latvijas ceļa" darīšana, jūs jau nu gan domājat savādāk, jūs neesat īstie nacionāļi, tā nebūt nav. (Starpsauciens: "Esam!") Tātad es gribu teikt skaidri, jūs nevarēsiet noņemt no sevis atbildību par to, ka tikai "Latvijas ceļš" vainojams par šo Latvijas ārpolitiku, tā ir visa šīs valdošās koalīcijas ārpolitika, un par to atbildība ir jānes valdošai partijai, un tā ir "Tēvzemei un Brīvībai". Šodien Tautas kustība "Latvijai" dod jums, "Tēvzemei un Brīvībai" deputātiem, iespēju pārtraukt šīs saliektās muguras ārpolitiku un labot pieļautās kļūdas, ja jūs šo iespēju tagad noraidāt, tad jūs nicinās katrs kārtīgs patriotisks latvietis. Aicinu balsot par neuzticības izteikšanu Valdim Birkavam, un tas būs balsojums arī par to, lai sāktu īstenot beidzot Latvijas nacionālām interesēm atbilstošu ārpolitiku!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu — par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 44, atturas — 5. Lēmums nav pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — atbilde uz Saeimas pieprasījumu. " Zemkopības ministra Rāviņa atbilde uz Saeimas pieprasījumu par zemniekus apmierinošu graudu realizācijas līguma slēgšanas nosacījumiem ar labības pārstrādes uzņēmumiem." Vārds Andrim Rāviņam, Latvijas Republikas zemkopības ministram. Lūdzu!

A.Rāviņš

(Latvijas Republikas zemkopības ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien runājot par Latvijas vajadzību nodrošināšanu ar labības produktiem, jautājums ir jāsadala divās daļās. Pirmkārt, pārtikas graudu nodrošinājums, otrkārt, lopbarības graudu nodrošinājums. Nepieciešamais graudu daudzums pārtikai ir 150 tūkstoši tonnas kviešu, uz šo brīdi ir iepirktas 133 tūkstoši tonnas par pārstrādes uzņēmumu līdzekļiem. 50 000 tonnas rudzu ir iepirktas, 43 tūkstošu tonnas, 4 tūkstoši tonnu miežu ir iepirktas, 2000 tonnas, 6000 tonnas auzu — ir iepirktas turpat 9000 tonnas, 30 000 spirta ražošanai, šogad ir iepirktas 31 000 tonnas, 2—3 tūkstoši tonnas alus miežu. Kopā tātad nepieciešamais pārtikas graudu daudzums ir aptuveni 240 000 tonnas. No tā izriet, ka 1997./1998.gada graudu sezonā valstij šāds graudu daudzums tiek nodrošināts. Gadā makaronu rūpniecības vajadzībām nepieciešams importēt aptuveni 60 000 tonnu augstas kvalitātes cietos kviešus, kurus Latvijā neaudzē. 1998.gada raža, 1997.gada rudenī iesēti ziemāji 160 000 hektāros. Tas ir tāds pats daudzums kā iepriekšējā gada ražai. Prognoze vasarājiem ir 302 000 hektāru, prognozējamie sējumi kopā 1998.gada ražai ir 460 000 hektāru. Kopējais ievākums 1 014 000 tonnas graudu. Ja salīdzina ieņēmumus no realizētajiem graudiem, tad 1996.gadā tie ir 19 miljoni latu, 1997.gadā — 23 miljoni latu, tas ir, neņemot vērā tās aptuveni 300 000 tonnas, kas ir izlietotas vietējam patēriņam, izlietotas pašu saimniecībām vai realizētas kaimiņam. Ko Zemkopības ministrija ir darījusi, lai stabilizētu graudu iepirkumu? Pirmkārt, ir izstrādāts parauglīgums, lai ražotājs, slēdzot līgumu ar pārstrādāju, zinātu normas, uz kurām jāvērš uzmanība, jo pašreizējais Civillikums ministrijai administratīvo iejaukšanos šajā procesā neparedz. Izstrādātā līguma varianti un slēgšanas principi vairākkārt izdiskutēti gan ar Graudu audzētāju asociāciju, Zemnieku federāciju, gan pārstrādātājiem, gan rajonu lauksaimniecības departamentiem, un iestrādāti labojumi, ko viņi ir ieteikuši.

Nākošie grozījumi likumā par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nosaka norēķinu termiņu ilgāku par vienu mēnesi. Domāju, ka šī likuma norma disciplinēs un abas puses būs stingri noteiktās finansiālās un juridiskās saistībās. Lai kompensētu ražotājam graudu glabāšanas izdevumus, veicinātu graudu glabāšanu ražotāju novietnēs, esam paredzējuši subsīdijas. Šeit gan esam saņēmuši priekšlikumus par glabāšanas subsidēšanu arī pārstrādātāju novietnēs. Šo priekšlikumu pašreiz diskutējam. Bieži, glabājot graudus nekvalitatīvajās graudu novietnēs, mēs zaudējam to kvalitāti. Tāpēc šis priekšlikums ir ņemams vērā, un domāju, kad jāiestrādā nākošā gadā, varbūt pat šogad. Kopā ar bankām — Unibanku, Krājbanku un Tranzītbanku — ir izstrādāti gan vekseļu varianti, gan kredītu izsniegšanas varianti pārstrādes uzņēmumiem, gan kredītu procentu samazināšana, ja kredītu ņems Labības tirdzniecības aģentūra. Ir panākta vienošanās ar Finansu ministriju par 2,1 miljona latu izdalīšanu Labības tirdzniecības aģentūrai likuma par graudu iepirkuma valsts rezervē izpildi pēc budžeta grozījumiem, kas koalīcijas vienošanās protokolā paredzēts aptuveni līdz 20.jūnijam. Ir izstrādāts un tiks iesniegts Ministru kabinetā noteikumu projekts par valsts tirgus intervenci lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgū. Tas neapšaubāmi ietekmēs graudu tirgu tā sakārtošanas virzienā. Esam uzsākuši kopā ar Labības tirdzniecības aģentūru eksporta mehānisma izstrādi, kas, kā domāju, ir viens no galvenajiem mūsu svarīgākajiem uzdevumiem, jo paredzams, ka graudu ražas būs labas, un līdz ar to eksports būs viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem. Daudzus no šiem izstrādātajiem priekšlikumiem graudu audzētājs, pārstrādātājs un Zemkopības ministrija dzīvē iedarbinās pirmo reizi. Tāpēc ļoti svarīgi ir nepārtraukti ar tiem strādāt un informēt iespējami vairāk ieinteresēto, lai pieļautu pēc iespējas mazāk kļūdu. Tādēļ arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Jurkāna kunga vadībā mēs esam pieņēmuši lēmumu arī turpināt šo darbu, lai pēc iespējas veiksmīgāk sagaidītu šī gada ražu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, atbilstoši Kārtības ruļļa 130.pantam desmit deputāti ir arī iesnieguši Saeimas lēmuma projektu. Atbilstoši šim pieprasījumam Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts sakarā ar Saeimas pieprasījumu par zemniekus apmierinošiem graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumiem , dokumenta nr.4015D. Atklājam debates. Vēlas runāt Roberts Dilba, LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

R.Dilba

(LZS, KDS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī problēma, kas attiecas par labības tirgu, saasinājās, protams, pagājušā gadā, un šogad tā draud būt atkal vēl sarežģītāka. Un ņemot vērā to, ka mums ir savā laikā pieņemts Likums par labības tirgu, kurā skaidri un gaiši deklarēts, ka Valsts labības tirdzniecības aģentūrai ir jābūt trīs mēnešu patēriņu normas iegādei pietiekošais naudas daudzums attiecīgais. Un šī problēma joprojām nav atrisināta, tātad trūkst 2,1 miljons latu, lai izpildītu šo likuma normu. Un tas nav tikai tāpēc, ka likumā ir paredzēta šī nauda, bet tas ir arī tāpēc, lai Tirdzniecības aģentūra varētu būt par nopietnu tirgus dalībnieku. Un tādā veidā varētu aktīvi iesaistīties, rudenī iepērkot graudus. Un tāpēc mēs aicinām, šeit, kas parakstījušies, deputāti aicina arī jūs, kolēģus, atbalstīt šo lēmuma projektu — uzdot Ministru kabinetam līdz 1998.gada 1.jūnijam atrisināt likumu par labības tirgu un valsts labības rezerves izpildes finansiālo nodrošinājumu, paredzot šīm vajadzībām 2,1 miljonu latu. Tātad lūdzam, kolēģi, atbalstīt, un tādā veidā mēs izpildīsim likumu un arī kaut nedaudz uzlabosim arī rudens iepirkumu no zemniekiem graudiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs... Ir vēl pieteicies. Imants Liepa, frakcija "Latvijai". Lūdzu, Liepas kungs!

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Rāviņa kungs! Vēsture ir tāda, ka tika izvirzīts pieprasījums zemkopības ministram, un šis pieprasījums tika izskatīts Pieprasījumu komisijā, un komisijas lēmums bija noraidīt šo pieprasījumu. Un tā motivācija noraidīšanai bija tāda, ka toreiz Pieprasījumu komisijas sēdē Zemkopības ministrijas pārstāvjiem Rāviņa kunga vadībā izdevās pārliecināt komisijas locekļus, ka tas, par ko ir uzrakstīts pieprasījumā, procentu 80 apmērā, ir jau izpildīts vai sākts izpildīt.

Un es biju viens no šī pieprasījuma parakstītājiem un arī piekritu, ka tas nav pieprasījums vairs, jo laikā tas jau ir zināmā mērā atpalicis. Un arī no šīs tribīnes toreiz uzstājos un izteicu šo motivāciju. Vienlaicīgi Saeima tomēr pieņēma lēmumu, ka tas ir pieprasījums. Es nerunāšu par to, ka tas ir mazs akmentiņš Pieprasījumu komisijas dārziņā, tas ir cits jautājums, bet runāšu par to, ka es tomēr biju gaidījis vairāk no dokumenta nr. 4015c, ko ir parakstījis zemkopības ministrs un kas ir oficiālā atbilde uz mūsu pieprasījumu. Es šeit nesaskatu vairāk informācijas, kā toreiz Pieprasījumu komisijas sēdē, bet šeit taču ir plenārsēde, un Saeima ir nolēmusi, ka tas ir pieprasījums, un uz to vajadzēja tomēr dot kvalitatīvāku atbildi. Šeit nav nekā vairāk kā toreiz Pieprasījumu komisijas sēdē. Diez vai ar to pietiek. Paskatīsimies, kas šajā pieprasījumā ir rakstīts, un vienlaicīgi es izteikšu ārkārtīgu vilšanos un nožēlu, ka biju tik lētticīgs un toreiz uzticējos mutvārdos izteiktajai informācijai.

Paņemsim un paskatīsimies dokumentā nr. 4015..... "bez tam tiek risināts jautājums par kredītprocesa dzēšanu labības" un tā tālāk, un tālāk kā tekstā. Ko nozīmē — tiek risināts jautājums? Tas nenozīmē absolūti neko. Te nekas nav pateikts. Šeit vajadzēja uzrakstīt kaut vai vienas rindkopas apmērā — kā tiek risināts šis jautājums. Tā būtu informācija lietišķa un vajadzīga, lai mēs nevis viens otru apzākātu, bet runātu par problēmu un atrastu labāko risinājumu.

Skatāmies tālāk. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju un tādu un tādu banku ir izstrādājušas priekšlikumus... Kādus priekšlikumus? Ja ne šeit uzrādīt tos priekšlikumus deputātiem, kur tad tos uzrādīt, jājautā? Tā būtu atkal lietišķa informācija, kas būtu ārkārtīgi vajadzīga.

Un visbeidzot — pēdējā rindkopa tajā nabadzīgajā dokumentā. Ievērojot, kas tuvākajā laikā graudkopības un tā tālāk, un tā tālāk... Zemkopības ministrija strādā pie eksporta stratēģijas izveidošanas. Kas ir šī stratēģijas konceptuālā bāze? Kad šī stratēģija parādīsies atklātībā praktiskai lietošanai? Neviena vārda. Es centos uzmanīgi saklausīt arī šodien ministra kunga teiktajā un šajā runā rast atbildes uz šiem jautājumiem, bet tā es arī neatradu. Es uzskatu, ka tā ir tāda pavirša pieeja. Ja reiz Saeima ir nolēmusi, ka tas ir pieprasījums, tad atbilstošā cieņā pret Saeimu un profesionālā kvalitātē arī vajadzēja šo jautājumu šeit izklāstīt dokumentāli uz papīra. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par desmit deputātu iesniegto Saeimas lēmuma projektu — uzdot Ministru kabinetam līdz 1998.gada 1. jūnijam atrisināt likuma "Par labības tirgu un valsts labības rezerves" izpildes finansu nodrošinājumu, paredzot šīm vajadzībām 2,1 miljonu latu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

 

Nākamais dienas kārtības jautājums — es atvainojos, deputāti.... Pirms mēs pārejam pie nākamā dienas kārtības jautājuma, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu pieprasījumu, ko parakstījuši desmit deputāti — Kārlis Čerāns, Kostanda, Mauliņš, Kušnere, Grīnbergs, Liepa, Grinovskis, Valdmanis, Kazāks, Zelgalvis — Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam, zemkopības ministram Andrim Rāviņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Anatolijam Gorbunovam — dokuments ar numuru 4251.

Par šo pieprasījumu pieprasījuma iesniedzēji lūdz vārdu motivācijai. Bet kurš no iesniedzējiem vēlas runāt? Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir pieprasījums valdībai sakarā ar lauksaimniecības izglītības iestāžu tālāko perspektīvu un labas lauksaimnieciskās un cita veida arodizglītības attīstību Latvijas laukos.

Jautājums pirmais, kas mums rodas valdības esošo programmu sakarā, ir tāds: ar ko ir motivēta valdības pārliecība par lauksaimniecībā strādājošo skaita samazināšanos, tas ir viens. Un otrs — kāpēc būs nepieciešams samazināties arī labas lauksaimniecības izglītības nepieciešamībai? Un kas ir ļoti būtiski, mūsuprāt. Veicot jebkādus pārkārtojumus laukos, ļoti svarīgi ir saglabāt perspektīvu tām mācību iestādēm, kas šobrīd ir šīs lauksaimniecības izglītības iestādes — vai nu tās saglabāt turpmāk tādā pašā veidā, kādas tās ir šobrīd, vai arī veikt zināmu restrukturizāciju, un ļoti svarīgi ir nodrošināt nepieciešamo finansējumu, lai šī bāze, kas ir lauksaimniecības izglītībai šobrīd, lai tā netiktu atkal pakļauta izpostīšanai, un arī lai tie skolotāji, kas šajās iestādēs strādā, lai viņi nepaliktu tālāk bez darba. Tātad ir jābūt šeit konkrētai plānveida politikai. Diemžēl mēs šajos valdības dokumentos, kādi ir mūsu rīcībā, mēs redzam, ka šāda perspektīva iezīmēta netiek vai arī tai perspektīvai, kura tiek piedāvāta, netiek piedāvāts pretī atbilstošs finansējums, jo atkal ir doma pārlikt vienu daļu no šīm skolām uz pašvaldību pleciem, atkal neiedodot līdzi finansējumu, kā tas mūsu valstī jau daudzkārt ir noticis. Un tāpat arī ir lauksaimniecības izglītības iestāžu pārstāvju vēstule Saeimai, un mēs uzskatām, ka ir par šo perspektīvu jāveic diskusija ar lauksaimniecības izglītības iestāžu pārstāvjiem.

Es lūdzu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai un tomēr iedziļināties arī mūsu deputātiem un tad redzēt, vai mēs to varam atrisināt jau šīs Pieprasījumu komisijas līmenī, vai arī pēc tam to tomēr ir jāvirza tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Nododam desmit deputātu parakstīto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

 

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4070. Tātad likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" otrajam lasījumam.

Priekšlikumi iesniegti nav, un Tautsaimniecības komisija lūdz nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Tātad atbilstoši likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā, ja priekšlikumi nav iesniegti nevienā no pantiem, deputāti arī nevēlas runāt... Līdz ar to lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!

E.Bāns

. Divas nedēļas — tātad tas būtu 28. maijs.

Sēdes vadītājs

. Bāna kungs ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 28. maijs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tiek pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldības pasūtījumu"" . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4071. Šajā likumprojektā uz otro lasījumu priekšlikumi iesniegti nav, un Tautsaimniecības komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atbilstoši tam, ko teica atbildīgais ziņotājs, nevienā no likumprojekta pantiem labojumi iesniegti nav. Deputātiem arī nav iebildumu pret kādu no iepriekšminētajiem pantiem. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!

E.Bāns.

Lūdzam noteikt termiņu uz trešo lasījumu, priekšlikumus iesniegt līdz 28.maijam.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 28. maijs — nav? Tas tiek pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Apžēlošanas likums" . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Godājamie deputāti! Dokuments nr.4082. Pirmais priekšlikums, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ir aizstāt likumā vārdus "izcieš sodu" ar vārdiem "notiesāts un izcieš sodus". Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Mēs uzskatām, ka pievienot vēl klāt vārdu "notiesāts" ir liekvārdība, jo izciest sodu var tikai pesona, kas ir notiesāta. Tādēļ tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Otrais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi, ir 3. panta 2. punkts, un tas ir 5. ailē — šis 2. punkta teksts.

Sēdes vadītājs

. 1. un 2. pantā labojumu nebija. Tātad 3. pantā ir atbildīgās komisijas atbalstīts redakcionāls labojums. Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Trešais priekšlikums par likuma 4. pantu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi priekšlikumu — papildināt 4. panta 2. daļu ar redakciju, kāda ir redzama 3. ailē. Priekšlikums ir atbalstīts, un minētā panta 2. daļa ir izteikta 5. ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

5. pants... es atvainojos... 5. pants ir...

Sēdes vadītājs.

Tātad mēs esam atbalstījuši, Kaksīša kungs, 3. un 4. un 5...

J.Kaksītis.

Mēs esam 3. un 4. priekšlikumu atbalstījuši, kas ir analoģiski gan atbildīgās komisijas, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas...

Tātad par 5.pantu. 5. priekšlikums, atbildīgā komisija ir izstrādājusi šo tekstu — 5. panta 1. daļu papildināt ar to, ka apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad persona notiesāta par smagu nozieguma izdarīšanu. Šis priekšlikums ir sestajā ailē kā 5.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniegusi 6.priekšlikumu par šo pašu pantu, un atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir iestrādājusi savā redakcijā, praktiski atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis.

7.priekšlikums tajā pantā. Redakcionāli precizēta 5.panta otrā daļa, un savu priekšlikumu, protams, atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

6.pants. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi 6.pantu un atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Šis priekšlikums ir dots atbildīgās komisijas redakcijā, pret ko deputātiem iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis.

9.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir faktiski iesniegusi redakcionālu priekšlikumu, kas ir ne tik daudz juridisks, bet valodas jautājums, un atbildīgā komisija, saskaņojot ar valodniekiem, nav atbalstījusi šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Par 7.pantu priekšlikumu nav. Par 8.pantu priekšlikumu nav. 9.pants. 10.priekšlikums. Atbildīgā komisija redakcionāli precizējusi 9.panta pirmo daļu "pēc lēmuma par apžēlošanas lūguma noraidīšanu", un šis teksts ir piektajā ailē pirmajā daļā, lūdzu arī Saeimu akceptēt.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju 9.panta pirmajai daļai. Tā tiek pieņemta.

J.Kaksītis.

Ir divi priekšlikumi — 11. un 12. analoģiski, kas ir atbildīgās komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas attiecas uz apžēlošanas lūguma atkārtotu iesniegšanu un šiem gadījumiem, un kā viena, tā otra komisija liek priekšā precizēt, kādi varētu būt iespējamie gadījumi, un tas ir iestrādāts panta otrajā daļā, papildinot otro daļu, izsakot otro daļu tādā tekstā, kā ir piektajā ailē.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātajai redakcijai par 9.panta otro daļu. Iebildumu nav. Tā tiek pieņemta.

J.Kaksītis

. Par 10.pantu priekšlikumi nav ienākuši. 11.pants. Pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma ir precizēts panta nosaukums, kur ir iesniedzami dokumenti.

Sēdes vadītājs.

Ņemot vērā visus — 13., 24. un 15. priekšlikumu, 15. ir vēlējuma izteiksmē...

J.Kaksītis.

15.nav balsojams. 13. un 14. ir atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs.

Piedāvātā redakcija ir dota 5.ailē.

J.Kaksītis.

Pilnīgi pareizi.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputātiem pret to iebildumu nav. Tā tiek pieņemta.

J.Kaksītis.

12.pants un 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 12.panta jaunu redakciju, šī redakcija ir redzama 5.ailē. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

13.pants. 17.priekšlikums. Atbildīgās komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

14.pants redakcionāli precizēts. Atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Par pārejas noteikumiem. Redakcionāli ir precizēts 1. un 2.punkts pārejas noteikumos, kā arī iestrādāts un precizēts arī 3.punkts. Lūdzu atbildīgās komisijas redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis.

21.priekšlikums nav balsojams. Tas ir izteikts vēlējuma formā. Es esmu pārrunājis ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju, acīmredzot, ja būs nepieciešamība, to iestrādās uz trešo lasījumu. Šodien tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Pilnīgi pareizi.

J.Kaksītis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Apžēlošanas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā tiek pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Kaksītis.

Lieku priekšā iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu līdz 19. maijam.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 19.maijs nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākošais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā". Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Apinis

(LC). Godātie deputāti, strādājam ar dokumentu nr. 1048. Steidzamības kārtībā ceturto mēnesi pēc kārtas, un beidzot izskatām Muitas likumu otrajā lasījumā.

Bija iesniegti daudzi priekšlikumi. Priekšlikums nr. 1. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbalstīja atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis.

2.priekšlikums ir deputātu Ābeles, Leiškalna un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu.

P.Apinis.

Par šo pašu jautājumu deputātu Ābeles, Leiškalna un Teņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis.

4.priekšlikums ir deputātu Teņa un Ābeles priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis.

5. ir deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis.

6. ir deputātu Kalviņa un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis.

7. ir deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis.

8. ir deputātu Kalviņa un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis.

9. ir deputāta Kalviņa un Teņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja, bet izteica jaunā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā, ko, bez šaubām, pati atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu.

P.Apinis.

11. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

P.Apinis.

Šajā pašā pantā tika atbalstīts Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis.

13. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrēsjevas priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

P.Apinis

. Šajā pašā pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru arī atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

P.Apinis.

13.panta otrajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis

. Juridiskais birojs iesaka precizētā redakcijā arī trešo daļu, ko arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis

. Ceturto daļu Juridiskais birojs izstrādājis jaunā redakcijā, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pārstrādāja, ietverot Juridiskā biroja ieteikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

P.Apinis.

Tieši tāpat arī piektajā daļā Juridiskais birojs izstrādājis savu priekšlikumu, kuru ietvēris savā priekšlikumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, protams, pati atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tas ir 19. un 20. Tātad deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju, kurš ir 20.priekšlikums, nav. Tas tiek pieņemts.

P.Apinis.

21.ir deputāta Leiškalna priekšlikums — izslēgt 18.panta otrās daļas 3.apakšpunktu, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis.

Taču Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja deputāta Leiškalna priekšlikumu — izslēgt 21.panta pirmās daļas 2.teikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis.

Deputāta Leiškalna priekšlikums — izslēgt 29.pantu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis.

Bet visādā ziņā ņēma vērā un izstrādāja savu priekšlikumu, kuru, protams, pati arī atbalstīja. Tātad jaunais 24.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur ļoti daudz ir ņemts vērā deputāta Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas izstrādāto jauno redakciju likumprojekta 29.pantam. Tas tiek pieņemts.

P.Apinis.

25.priekšlikums. Deputātu Ābeles un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis.

Tāpat komisija neatbalstīja deputātu Kalviņa un Teņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis

. 27. —deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums — tika iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 28. atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu. Pieņemts.

P.Apinis

. 29. priekšlikums. Deputāta Ābeles un Teņa priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis.

30.priekšlikums. Deputātu Bērziņa un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vienu brīdi, Apiņa kungs! Jāatrod ir 30.priekšlikums. Deputāti piekrīt tam.

P.Apinis.

31. ir deputātu Bērziņa un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis.

32., deputātu Ābeles un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis.

33. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. 33.priekšlikums netiek atbalstīts. Deputātiem arī iebildumu pret to nav.

P.Apinis.

Toties deputāti atbalstīja Bērziņa un Teņa priekšlikumu — izmainīt zināmus vārdus šajā pašā punktā, ko deputāti atbalstīja, zināmā mērā atbalstot arī Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta 34.priekšlikumu. Pieņemts.

P.Apinis.

35.priekšlikums. Deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja un iestrādāja savā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas versijā, protams, pati atbalstot.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju 77. panta otrajai daļai. Tā tiek pieņemta.

P.Apinis.

37.priekšlikums. Deputāti Ābele un Tenis gribēja šo pantu arī papildināt, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis.

38.priekšlikums. Deputātu Ābeles, Leiškalna, Teņa priekšlikums — izteikt 14.nodaļu jaunā redakcijā, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis.

39. ir deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt tam. Pieņemts.

P.Apinis.

40. ir deputātu Ābeles un Teņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis.

41. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta arī to. Pieņemts.

P.Apinis.

42. ir deputāta Teņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vārds Mārim Vītolam, pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu! Vēlas runāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es aicinu cienījamos deputātus šeit pievērst lielāku uzmanību 104. panta priekšlikumam — izslēgt šo pantu, ko ierosina Teņa kungs. Lai arī komisija to ir atbalstījusi, Finansu ministrija iebilst un uzskata, ka ir jāsaglabā šis pants tāpēc, ka šis ir vienīgais pants likumā, kurš runā par muitas procedūras piemērošanu precēm brīvajā zonā. Ja mēs šo pantu svītrojam, tad tas nozīmē, ka principā zūd jebkādas kontroles pasākumu iespējas un muitas procedūras piemērošanas iespējas brīvajā zonās, kas nav pieņemami un grauj šo sistēmu, kāda tā pašreiz ir. Lūdzu neatbalstīt šo Teņa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es tiešām brīnos. Pēc tās perfektās redakcijas, kuru komisija ir izskatījusi — katra deputāta, tajā skaitā arī manus, priekšlikumus — un noraidījusi. Šeit komisijas slēdzienam, neapšaubāmi, ņemot vērā to kontekstu, kā pārveidojas likums, vairāku deputātu labojumiem šajā likumā, komisijai nevajadzēja atbalstīt šo 104.panta izslēgumu, un es jūs aicinu balsot pret komisijas viedokli, kas, manuprāt, ir kļūdains. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es mēģināšu izskaidrot. Komisijā tiešām bija lieli strīdi par šo punktu, un tikai tika nolemts, ka atbalstīt, pamatojoties uz to, ka jautājums, kurā pusē mēs novelkam muitas robežu brīvajai zonai. Tajā reizē pārliecinošāk izklausījās to cilvēku argumenti, kuri aicināja balsot par šo priekšlikumu. Es aicinu kolēģus balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Teņa priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 104.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! 42.priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 34, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

P.Apinis.

Deputāta Leiškalna 43.priekšlikums, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

P.Apinis.

44.priekšlikums — deputāta Kristovska priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko, protams, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis.

46.priekšlikums — deputāta Ābeles priekšlikums, ko atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

P.Apinis.

47.priekšlikums — deputāta Kristovska un Ābeles priekšlikums, ko komisija atbalsta, taču iestrādā savā jaunā uzlabotā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis.

49.priekšlikums — deputāta Ābeles priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Tātad 48.priekšlikums bija atbildīgās komisijas redakcija.

49.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Ābele, ir atbalstīts, un deputātiem arī nav iebildumu. Tas tika pieņemts.

P.Apinis.

50.priekšlikums — deputāta Ābeles priekšlikums — izteikt 167.panta otrās daļas 5.apakšpunktu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis.

51.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis.

52.priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums — izteikt 172.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis.

53.priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums — papildināt Muitas likuma 172.panta otro daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis.

54.priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas redakcionāls labojums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis.

55.priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums — papildināt 173.panta pirmo daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis.

56.priekšlikums — izstrādāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ko, protams, pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju. Pieņemts.

P.Apinis

. 57.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums — papildināt 190.pantu ar 5.punktu jaunā redakcijā, ko komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

P.Apinis.

Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā, steidzamā lasījumā, ir izskatīts. Es aicinu kolēģus balsot par to kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

P.Apinis.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" otrajā lasījumā. Strādājam ar dokumentu nr.4130.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Bišera kungs, dienas kārtībā ir trešais lasījums. Precizēsim, kā atbildīgajam referentam, jo arī dokumentos ir teikts, ka likumprojekts tiek iesniegts trešajam lasījumam. Lūdzu! Jūs teicāt otrajam.

I.Bišers.

Atvainojiet par aizkavēšanos. Tātad dokuments nr.4094.

1.priekšlikums ir pie 42.2.panta, kur Juridiskais birojs iesniedz redakcionāla rakstura labojumus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Nākošais priekšlikums ir pie 107.panta, kur arī Juridiskais birojs ir iesniedzis precizējošus priekšlikumus, kas redakcionāli uzlabo attiecīgā panta tekstu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Pie 108.panta ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Pie 165.6.panta redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 204.5.pantu, jo šis jautājums jau ir atrisināts citā kodeksa pantā, par ko ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk nākošais priekšlikums ir pie 228.panta, kur ir dažu pantu pārkārtojums, kas izriet no mūsu jau pieņemtajiem labojumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6.priekšlikumu. Tas tiek pieņemts.

I.Bišers.

7.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Zemkopības ministrijas Lapšes kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Līdz ar to ir atrisināts tas jautājums, ko mēs vakar, neievērojot komisijas iebildumus, neatrisinājām, tika pieņemts jauns likumprojekts, kuru mums nāksies vēl vienu reizi izskatīt. Ar šo jau tas ir atrisināts.

Tālāk ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra priekšlikums pie 238.panta, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums pie 239.panta, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums pie 231.panta, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

12.priekšlikums pie 304.panta. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atbalstīt, Bišera kungs.

I.Bišers.

Jā, atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Civillikumā" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Cienījamie deputāti! Kā atceraties, iepriekšējā reizē, kad mēs sākām skatīt šo jautājumu, Juridiskā komisija noņēma šo jautājumu no izskatīšanas, vēlreiz atgriezās pie minētā, vēlreiz ar dažādiem speciālistiem izskatīja un iesniedza jums vēlreiz precizētu redakciju, ko ir atbalstījusi arī latviešu valodas terminoloģijas komisija. Komisija ir balstījusies, ka saglabāt visus tos pamatā nosaukumus, kuri ir jau apstiprināti 1938.gada Civillikumā.

Komisija ierosina saskaņā ar 98.pantu, ar kuru tiek noteikts, ka pielikums uzskatāms par atsevišķu pantu vai tā daļu, balsot par atsevišķiem pielikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers.

1.priekšlikums — "Publisko ezeru un upju saraksts". Komisija lūdz to apstiprināt minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem nav iebildumu, un deputāti arī apstiprina šo 1.pielikumu. Lūdzu turpinām!

I.Bišers.

2.pielikums — "Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij". Komisija lūdz to apstiprināt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu, un deputāti apstiprina šo 2.pielikumu.

I.Bišers.

3.pielikums ir "Upju vai to daļu saraksts, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij". Komisija lūdz to apstiprināt.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem nav iebildumu, un Saeima apstiprina 3.pielikumu.

I.Bišers.

Līdz ar to izskatīšana ir pabeigta, un komisija lūdz atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Lūdzu balsosim par likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Alkohola aprites likums" trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Jūs un mēs visi kopā strādājam ar dokumentu nr.4129 "Alkohola aprites likums", ko, kā jūs atceraties, Saeima nodeva Juridiskajam birojam, lai saskaņotu atsevišķas pretrunas pantos un pretrunas ar starptautiskajiem likumiem.

1.lapaspusē ir 1.priekšlikums vai Juridiskā biroja labojums, kas runā par tehnisko spirtu. Juridiskais birojs atsaucās uz likumprojekta 3.panta otro daļu, kas nosaka, ka tehniskā spirta aprites un uzraudzības kārtību nosaka Kabinets. Līdz ar to šajā pantā šis termins nav jālieto, un es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja slēdzienu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbalstīšanu. Atbalstām.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums ir pie 4.panta jeb otrais pretrunas novērsums ir pie 4.panta. Šeit Juridiskais birojs paskaidro, ka 55.pantā ir paredzēts, ka uzņēmumi, kas darbojas muitas kontrolē ar valsts dienestu atļauju, var veikt norēķinus skaidrā naudā. Līdz ar to izslēgumu aicina atbalstīt pie 4.panta, kas ir Juridiskā biroja 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

2.priekšlikums 4.lappusē. Deputāti neiebilst. Tas tiek pieņemts.

K.Leiškalns.

3.priekšlikums ir par pagājušajā sēdē vai pagājušajā izskatīšanas reizē ļoti daudz debatēto 7.pantu, un šeit Juridiskais birojs konkrēti paskaidro, ka esošā redakcija nonāk pretrunā ar Eiropas līguma 11.panta ceturto daļu, un līdz ar to es jūs aicinu Juridiskā biroja un Latvijas Republikas vārdā atbalstīt konkrēti, Latvijas tautas vārdā atbalstīt konkrēto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, nav iebildumu pret atbildīgā ziņotāja Kārļa Leiškalna aicinājumu. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns

. Tautas partijas vārdā Vītola kungs, bet pārējiem pie 4.priekšlikuma, kas ir par 12.pantu, Juridiskā biroja motivācija jums ir blakus, un, ja nav iebildumu, es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums ir par aizstājumu 15.un 16.pantā, un motivācija ir blakus 4.ailītē, aicinu atbalstīt šo konkrēto Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem nav iebildumu. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 6.priekšlikums ir jūsu tabulas 10.lappusē par 17.panta 3.punktu. Ar motivāciju jūs varat iepazīties un aicinu atbalstīt. Komisija neapšaubāmi ir atbalstījusi visus šos Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi, 7.priekšlikums 11.lappusē par jaunu 21.panta otrās daļas redakciju, ko liek priekšā Juridiskais birojs 4.ailē, motivējot šo izmaiņu nepieciešamību. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

8.priekšlikums 12.lappusē par 22.pantu. Te, kā jūs atceraties, radās pretrunas par to, ka mēs vienā panta daļā atstājām vārdiņu "manifestācija" vai atļaujam pārdot spirtu, alkoholiskos dzērienus manifestācijās, bet otrajā daļā mēs to aizliedzam, līdz ar to Juridiskais birojs novērš pretrunu starp pantiem. Patiesībā iestrādājot — aizliedzot normu abos gadījumos. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputātiem nav iebildumu pret aicinājumu atbalstīt. Tas tiek pieņemts.

K.Leiškalns.

Ābiķa kungs, šeit nav Rēzekne, neregulējiet! Pārejam pie 9.priekšlikuma par 28.pantu, un aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

10.priekšlikums jūsu tabulas 15.lappusē par 29.panta otro daļu ar visu sekojošo redakciju. Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja labojumu!

Sēdes vadītājs

. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns

. 11.priekšlikums jau 17.lappusē par 38.panta 2.un 3.punktu, kuriem Juridiskais birojs ir izstrādājis attiecīgu redakciju ar attiecīgu motivāciju, aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

12.priekšlikums par 42.panta otro daļu, aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un motivāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

19.lappuse, 13.priekšlikums par 43.panta otro daļu, tāpat es aicinu jūs atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

14.priekšlikums ir par 9.nodaļas nosaukumu, un es aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja pretrunu novēršanas mēģinājumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt aicinājumam atbalstīt. Pieņemts.

K.Leiškalns

. 15.priekšlikums, 20.lappuse, 47.panta jauna Juridiskā biroja sagatavota redakcija, aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns

. Tajā pašā lappusē 16.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina izslēgt 48.pantu, motivācija 4.ailītē, komisija atbalsta. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

17.priekšlikums ir par apvienojumu, 50.un 51.panta apvienojumu, un Juridiskā biroja motivācija ir normas saprotamība, kas nav mazsvarīgi, rakstot un pieņemot likumus. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

52.panta redakcija 18.priekšlikumā, Juridiskais birojs aicina izteikt sekojoši. Es aicinu jūs atbalstīt, ņemot vērā Juridiskā biroja argumentēto motivāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskā biroja argumentētai redakcijai. Tiek pieņemts.

K.Leišklans.

19.priekšlikums, jūsu tabulās 24.lappusē, aicina izslēgt 57.panta otro punktu. Juridiskais birojs ir konkrēti pamatojis savu priekšlikumu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

20.priekšlikumā Juridiskais birojs aicina izslēgt arī 58.panta 2.punktu. Augsti godātie deputāti, aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta to. Pieņemts.

K.Leiškalns.

21.priekšlikums par vārdu nomaiņu vai jēdzienu nomaiņu 59.pantā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

22.priekšlikumā Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt 62.pantu, precīzi to motivējot, komisija to atbalsta. Aicinu atbalstīt arī godātos deputātus!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

23.priekšlikums par sodu apmēriem, kas tiek konkretizēti, precīzi motivējot šī samazinājuma jēgu, un aicinu deputātus atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti, 34.lappuse, 24.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 97.panta trešo daļu. Komisija atbalsta. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

25.priekšlikumā attiecībā uz 99.pantu Juridiskais birojs ir vēl radikālāks, aicina izslēgt visu pantu, komisija atbalsta. Aicinu jūs sekot komisijas piemēram!

Sēdes vadītājs

. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas radikālo pieeju. Pieņemts izslēgt 99.pantu.

K.Leiškalns.

26.priekšlikums, 39.lappusē, Juridiskā biroja labojums, kā arī jau pārejas noteikumi, aicinu atbalstīt Juridisko biroju, Saeimas komisiju un likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti, lūdzu jūs nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā, lai Valsts prezidents var rīkoties.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Alkohola aprites likumu" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ruta Marjaša, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša

(LC). Godātie deputāti! Pirmais priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums — grozīt nosaukumu likumam, un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

R.Marjaša.

2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcionālais priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

R.Marjaša.

3.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

R.Marjaša.

4.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

R.Marjaša

. 5.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

R.Marjaša.

6.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgai komisijai. Pieņemts.

R.Marjaša.

7.priekšlikums ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgai komisijai. Pieņemts.

R.Marjaša.

Arī 8.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

R.Marjaša.

9.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

R.Marjaša.

10.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

R.Marjaša.

11.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

R.Marjaša.

Tāpat 12.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

R.Marjaša

. Un 13.priekšlikums, pēdējais, ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Marjaša.

Tas arī ir viss. Lūdzu nobalsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

R.Marjaša.

Lūdzu līdz 20.maijam.

Sēdes vadītājs.

Atbildīgais referents ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam — 20.maijs. Deputātiem iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu, kura numurs man neparādās, jūs katrā ziņā zināt par...

Sēdes vadītājs

. Dokuments nr.4016.

K.Leiškalns.

Ko ir iesnieguši pieci deputāti. Kā jūs atceraties, pagājušā sesijā mēs izskatījām līdzīgu likumprojektu, pret kuru Saeima nobalsoja diezgan negatīvi. Patiesībā likumprojekts ir iesniegts par jaunu, bet man jāteic, ka likumprojektā ir izdarītas izmaiņas, pret kurām iebilda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tātad tās regulējamās nozares, kas ir pašvaldības rīcībā, šis likumprojekts vairs neregulē. Šeit ir runāts par tā saukto vienoto regulatoru, kas ir katrai nozarei, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai enerģētiku, vai gāzi, vai, teiksim, telekomunikācijas, ar šī likuma palīdzību grib noteikt vienotu regulatoru pretstatā pašreizējai sistēmai. Kā mēs pagājušo reizi noskaidrojām, tas ir tā sauktais Pasaules bankas modelis, kurš jau sekmīgi darbojas vienā, es neatceros kurā, Dienvidaustrumāzijas valstī, un šobrīd mēs mēģināsim līdzīgu modeli ieviest arī Latvijā. Balsojumā komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, un komisijas vārdā, augsti godātie deputāti, man neatliek nekas cits, kā aicināt arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 6, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Leiškalna kungs, termiņus otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūdzu noteikt līdz 14.jūnijam šajā gadā, jebšu likumprojekts ir ļoti sarežģīts, un ir šajā likumprojektā ar labojumiem pirmajā lasījumā jānovērš diezgan daudz iekšēju pretrunu. Tā ka es aicinu vienu mēnesi termiņu noteikt!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgā referenta ierosinājumu — priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 14.jūniju. Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Godātie deputāti, ir pienācis laiks pārtraukumam, es aicinu jūs reģistrēties ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi, lūdzu uz neilgu sēdi 104.kabinetā.

Sēdes vadītājs

. Godātie deputāti, es arī sniedzu īsu paziņojumu tiem deputātiem, kas ar Saeimas lēmumu ir apstiprināti Eiropas parlamenta un Latvijas Saeimas apvienotajā komitejas sēdē, nākošajā pārtraukumā pulksten 15.00 mums būs sēde Saeimas viesu zālē, jo tuvojas otrā komitejas sēde, kas notiks 2.un 3.jūnijā Rīgā, un mums ir jāapspriež mūsu darbība.

Lūdzu vārds Mārim Rudzītim, Saeimas sekretāra biedram.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Aida Prēdele, Aleksandrs Pētersons, Guntars Grīnblats, Juris Vidiņš, Andrejs Panteļējevs, Ruta Marjaša, Kristiāna Lībane, Jānis Ābele, Viktors Stikuts, Jānis Rāzna, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Alfreds Čepānis, Andris Saulītis, Leopolds Ozoliņš, Janīna Kušnere, Kārlis Jūlijs Druva, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim Saeimas sēdi!

Nākošais dienas kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" . Pirmais lasījums. Komisija to ierosina atzīt par steidzamu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols, pie frakcijām nepiederošs deputāts. lūdzu!

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 4017 — "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Šis grozījums ir saistīts ar šo vienoto regulatoru ieviešanu un nosaka šo finansēšanas kārtību, ieviešot jaunu nodevas veidu — regulēšanas nodevu. Budžeta un finansu komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā, tāpat kā komisija atbalstīja iepriekš šo likumu.

Sēdes vadītājs.

Komisija ierosina to atzīt par steidzamu. Par to mums jālemj pirmām kārtām. Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Līdz ar to mums vispirms ir jābalso, lai atzītu šo likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atzīšanu par steidzamu.

Godātie deputāti! Es lūdzu piedalīties balsošanā, arī Lagzdiņa kungu... un Bišera kungu... lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, attturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols.

Lūdzu kolēģus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 44 deputāti...

Godātie deputāti! Es ļoti aicinu jūs piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Godātie deputāti, lūdzu piedalīties balsojumā par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

M.Vītols.

Lūdzu kolēģus iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 21. maijam un izskatīt likumu otrajā lasījumā...

Sēdes vadītājs.

Nevajag termiņu otrajam lasījumam... Ā, es atvainojos... ir steidzams... jā, jā...

M.Vītols.

... Izskatīt likumu otrajā lasījumā 18. jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, mēs esam atzinuši šo likumprojektu par steidzamu, līdz ar to likumprojekts izskatāms divos lasījumos, un atbildīgais referents ierosina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 22. maiju un izskatīt likumprojektu plenārsēdē 18. jūnijā.

Vai ir citi priekšlikumi? Citi priekšlikumi ir Kārlim Leiškalnam, frakcija "Latvijas ceļš", lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es, protams, saprotu Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra bažas par to, ka šajā likumā var tikt iesniegts daudz priekšlikumu pirms vēlēšanām, jo sevišķi kas reglamentē nodevas. Bet mums ir jārunā par kompleksu likumdošanu, un šis likumprojekts ir cieši saistīts ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām". Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar grozījumiem "Pasta likumā", ar grozījumiem likumā "Par telekomunikācijām", tā ir viena likumdošanas pakete. Un ja mēs neesam pieņēmuši galējā lasījumā attiecīgo likumprojektu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, tad mēs nevaram nekādi steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemt likumu, jo šis likums neattieksies ne uz ko vai attieksies uz nepieņemtu un, nedod Dievs, vēl Saeimas atraidītu likumprojektu.

Tā kā mums šis termiņš ir jānosaka tas pats — 14. jūnijs — un šai paketei ir jāiet vienoti, jebšu mēs ieviesīsim vai pastiprināsim to haosu, kas valda Latvijas likumdošanā. Es domāju, ka ieviesīsim, jo šobrīd likumdošana, manuprāt, ir diezgan sakārtota. Paldies! 14. jūniju es iesaku.

Sēdes vadītājs.

Godātais Leiškalna kungs, tātad mēs noteicām iepriekšējam likumprojektam tik tiešām 14. jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu, taču iepriekšējo likumprojektu mēs neatzinām par steidzamu, līdz ar to šis likumprojekts, kurš ir tagad... kur mēs debatējam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, faktiski pēc Kārtības ruļļa mums jānosaka ir plenārsēdes diena, kad mēs to izskatām, bet faktiski referents arī vienlaicīgi piedāvā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt. Līdz ar to es arī no jums gribētu dzirdēt, kas ir 14. jūnijs — tā ir izskatīšanas diena vai tas ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. (Leiškalns no zāles kaut ko skaidro.) Leiškalna kungs, kāds ir jūsu priekšlikums?

K.Leiškalns.

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, man nav klāt kalendāra, un es nevaru pateikt, bet es domāju, ka septembra mēneša pirmajā plenārsēdē, kad mēs varētu izskatīt, cerot uz to, ka likumprojekti, kuriem nav noteikta steidzamība, tiks pieņemti trešajā lasījumā, jo nav citas iespējas. Mēs nevaram reglamentēt lietu, kura reglamentē iesniegt un pirmajā lasījumā pieņemt likumu. Un mēs nezinām, kāda būs šī likuma gaita parlamentā un kāds būs balsojums attiecībā par vienotu regulatoru, jo mums, pieņemot Pasaules bankas viedokli, jādomā ir arī par to, kādā veidā Eiropa regulē tarifus un Eiropa regulē tarifus, caur Eiropas vienoto regulatoru katrai nozarei atsevišķi. Mēs te varam nonākt lielās pretrunās. Tā ka es iesaku septembra mēneša pirmo plenārsēdi izskatīšanai. Paldies! (No zāles: "Nav pieņemti likumi, kas regulē...")

Sēdes vadītājs.

Būtu vēlams noteikt datumus tomēr... Diemžēl mēs vēl neesam vadījušies pēc šādas tendences, ka nosakām mēneša kādu no plenārsēdēm. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai", vēlas izteikt savu priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Atbalstot Kārli Leiškalna kungu, es ierosinu 14. jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 3. septembri kā izskatīšanas termiņu. Tā ir ceturtdiena.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti priekšlikumus izteikt nevēlas. Līdz ar to, ka ir izteikti vairāki šādi priekšlikumi, mums ir jābalso. Un jābalso ir, ņemot vērā tālākos priekšlikumus... izteiktos priekšlikumus, kas ir saistīti ar termiņiem, un tālākie skar to, ko izteica deputāts Čerāns, tas ir saistīts ar 14. jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 3. septembri — kā likumprojekta izskatīšanas termiņu parlamenta plenārsēdē.

Lūdzu zvanu! Un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 3, atturas — 14. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14. jūnijs, plenārsēdē mēs to izskatām 3. septembrī.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā" . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais sēdes vadītāj! Strādājam ar dokumentu nr. 4018 un strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā", kas pieder šai vienotajai paketei, mēģinot Latvijā ieviest vienoto regulatoru. Tā kā mēs esam atbalstījuši likumprojektu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu pirmajā lasījumā, tad es aicinu atbalstīt arī šo likumu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 14. jūniju 1998. gadā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem citu priekšlikumu un arī iebildumu par 14. jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav? Tas tiek pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par telekomunikācijām"" . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Arī šis likums "Grozījumi likumā "Par telekomunikācijām"", kas jūsu darba kārtībā ir numur 4019, pieder pie šīs likumdošanas paketes. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, kaut gan man jānorāda, ka šobrīd mēs zināmā mērā pārkāpjam Ministru kabinetam saistošus līgumus, bet es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā un par termiņu noteikt to pašu 14. jūniju.

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, vispirms mēs pieņemsim lēmumu par pieņemšanu pirmajā lasījumā un tad debatēsim par termiņiem. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par telekomukācijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

K.Leiškalns.

Augsti godātais sēdes vadītāj, augsti godātie deputāti! Aicinu noteikt par termiņu 14. jūniju šajā gadā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 14. jūnijs — nav? Tas ir akceptēts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Godātie deputāti! Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts "Enerģētikas likums". Un ir iesniegti divi grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Tautsaimniecības komisija divas reizes ar savu lēmumu ir pieņēmusi sekojošo: tā kā grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" skar tikko izskatīto likumprojektu "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums", kur ir šīs normas, tāpēc Tautsaimniecības komisija ir pieņēmusi lēmumu un darba grupa ir atbalstījusi, ka šīs normas, kas paliek likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", tiek iestrādātas kā sadaļa Enerģētikas likumā. Līdz ar to Tautsaimniecības komisija piedāvā Saeimai neizskatīt šos divus likumprojektus, tā kā būs viņu komplekss, Enerģētikas likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Jā... tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstuli, kurā komisija, ņemot vērā iepriekšminētos argumentus, lūdz noraidīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" pirmajā lasījumā, bet, ņemot vērā to, ka komisija nav iesniedzēja, iesniedzējs sākotnēji bija Ministru kabinets. Līdz ar to mums par to ir jālemj balsojot. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"", 27.darba kārtības jautājums, par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Atbildīgā komisija ierosina to noraidīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 13, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā tiek pieņemts. Lūdzu atbildīgās komisijas vārdā termiņus otrajam lasījumam.

E.Jurkāns.

Es iesaku 25.maiju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 25.maijs, tas ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, iebildumu nav. Tiek pieņemts priekšlikums.

Nākošais darba kārtības jautājums ir nr. 28. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Es vēlreiz izsaku šo pašu formulējumu komisijas vārdā. Komisija lūdz noraidīt šo likumprojektu tāpēc, ka šīs normas ir pilnībā iestrādātas likumā "Par enerģētiku". Tāpēc komisijas vārdā lūdzu noraidīt, bet pirmajā likumprojektā šo pašu analoģiju Saeima atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"", darba kārtības 28.jautājums, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 25, atturas — 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā tiek noraidīts.

Nākošais darba kārtības jautājums nr. 29. Likumprojekts "Par pašvaldības aptauju" . Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs

(LC). Cienījamā Saeima! Cienījamie deputāti! Es lūdzu šobrīd pievērst jūsu uzmanību dokumentam nr. 4114. Pirms mēs sākam šo likumprojektu skatīt pa pantiem, es vēlētos jūs informēt par to, ka šajā likumprojektā ir ļoti daudz redakcionālu labojumu, kurus ir iesnieguši četri deputāti, taču šo konceptuālo jautājumu nav nebūt tik daudz. Jirgena kungs un Grīga kungs atbalsta lemjošas aptaujas rīkošanu un uzskata, ka konsultatīvā aptauja nebūtu rīkojama. Pēterkopa kunga pieeja ir pretēja. Viņš savukārt uzskata, ka var būt tikai konsultatīvas aptaujas. Tātad tie ir tie divi konceptuālie jautājumi, kas atšķiras šo deputātu priekšlikumos visā likuma tekstā. Vidiņa kungs uzskata, ka no likumprojekta ir jāizslēdz tiesības visiem attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem piedalīties konsultatīvās un arī lemjošās aptaujās. Tās ir galvenās tās būtiskās atšķirības, kuras ir ietvertas šo deputātu priekšlikumos. Bet tagad, ejot pa konkrētiem šiem pantiem.

1.priekšlikums, ko izteicis deputāts Grīgs, komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Nav atbalstījusi šo redakcionālo labojumu, galvenokārt tāpēc, lai neļautu ierosināšanas procedūru ar Grīga kunga piedāvātā lēmuma ierosināšanu. Taču Grīga kunga priekšlikums lielā mērā ir ņemts vērā 5.pantā, kur komisija ir sagatavojusi jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, sākam izskatīt tātad pa priekšlikumiem. 1.priekšlikums — deputāta Grīga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas viedokli. Tas tiek akceptēts.

J.Bunkšs.

Nākošais deputāta Grīga priekšlikums nebūtu balsojams, jo, ja mēs 1.priekšlikumu pieņēmām, tad 2.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Deputāts Pēterkops vēlas izteikties par šo jautājumu?

N.Pēterkops.

Nu balsojam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu!

J.Bunkšs.

Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Balsosim par 2.priekšlikumu, kuru izteicis deputāts Grīgs. Visā likumā izslēgt vārdu "lemjošs" attiecīgajā locījumā un vārdu "konsultatīva" attiecīgajā locījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 29, atturas — 8. Šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs.

Tālāk 3.priekšlikums. Deputāta Jirgena priekšlikums. Līdzīgs deputāta Grīga priekšlikumam. Šobrīd tas nebūtu balsojams, jo šeit Saeimas balsojums bija.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Aigars Jirgens, apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu balsot un arī atbalstīt šo priekšlikumu! Tīri racionālu un pragmatisku apsvērumu dēļ, jo es domāju, ka mūsu valsts neatrodas tādā ekonomikas augšupejas un ekonomiskas labklājības stadijā, lai varētu atļauties tērēt valsts naudu šādiem mērķiem. Proti, rīkot konsultatīvas aptaujas, kuru lēmumiem nav nekāda juridiska spēka, un pašvaldības tāpat var šos lēmumus respektēt vai nerespektēt. Līdz ar to šī ir tikai viedokļu izteikšana, un nekāds rezultāts patiesībā no tā netiek iegūts.

Otrām kārtām tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.panta otro daļu, kas paredz to, ja Saeima pieņem lēmumu, kas prasa budžetā neparedzētus izdevumus, tad ir jānorāda arī šo līdzekļu avoti. Likumprojekta autori un atbildīgā komisija to nav izdarījusi, tāpēc es ierosinu aprobežoties vismaz ar šīm lemjošajām aptaujām, kur vismaz ir kaut kāds racionāls kodols, un noraidīt šīs konsultatīvās apjautas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu noraidīt Jirgena kunga priekšlikumu un arī viņa argumentāciju, jo mums sabiedrībā ir jācenšas tomēr iedzīvināt arī demokrātijas normas, un moderna demokrātija prasa sabiedrības būtisku līdzdalību lēmumu veidošanā. Šādas konsultatīvas aptaujas, ja tās tiktu veiktas kaut kur, tad tās, neapšaubāmi, varētu būt par vienu no formām, kādā veidā plaša sabiedrība tiek iesaistīta tai būtisku un vēlāk saistošu lēmumu veidošanā, jo tas arī ir vispār konstatēts šodienas pasaulē, ka bieži vien valstu valdībām un arī pašvaldībām, ka viņu intelektuālais potenciāls var būt par mazu, lai vienmēr un visās situācijās pieņemtu visoptimālāko lēmumu. Tāpēc ir jāatrod šie dažādie mehānismi, ar kuru palīdzību varētu iesaistīt plašu sabiedrību.

Es negribu pārvērtēt šo konsultatīvo aptauju nozīmi, bet neapšaubāmi tā varētu būt viena no formām, un kā tādu to šeit slēgt ārā no likuma, es domāju, absolūti nebūtu nepieciešamības.

Kas attiecas uz līdzekļiem, tad neviens nevienai pašvaldībai neuzliek nekādu pienākumu veidot šīs konsultatīvās aptaujas. Tā ka es aicinu noraidīt un veicināt šo cilvēku līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Pirmkārt, jautājums ir tiešām tāds, cik maksās šādas konsultatīvās aptaujas. Protams, arī lemjošās. Kas par to ir domājis? Kur tas ir uzrādīts? Bet otrs. Šajā 1.pantā ir vispār šie vārdi "iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldību domes darbību". Iedzīvotāju iespējas ietekmēt Rīgas Domes darbību mēs redzējām šā gada 3.martā, kur viņi centās izmantot šādas iespējas.

Es varu iedomāties, kas notiks, ja mēs pieņemsim šādu likumu, kur dosim iespēju visiem, es viņus nesaukšu par iedzīvotājiem, es saukšu viņus "par tiem, kas šeit atrodas", piedalīties visādās, dažādās aptaujās. Tiem cilvēkiem, kas tiešām varbūt gribētu uzlabot pašvaldību darbu vai arī kaut ko savā apdzīvojamajā teritorijā, tie varbūt tiešām arī kaut ko jēdzīgu tādās aptaujās varētu darīt. Bet pašreizējā stāvoklī Latvijā maz ticības, ka tas būs tā. Varbūt kādā vietā tas būs. Bet tajās vietās, kur ir koncentrēti pret Latviju nelabvēlīgi noskaņoti cilvēki, un tādu ir papilnam šodien Latvijā, šīs aptaujas pārvērtīsies par vienu izākstīšanos un ne par ko citu. Uz šādu aptauju jūs varat šodien aiziet 17.00 uz Vērmaņdārzu, varbūt arī varat piedalīties tādā aptaujā un paklausīties, ko iedzīvotāji domā par valsts valodu un vēl par daudzām citām lietām.

Tomēr vajadzētu padomāt, pirms dot kādiem tiesības. Jā, protams, es saprotu, arī Krievija vienā no saviem astoņiem, nevis priekšlikumiem, bet, var teikt, ieteikumiem, stingriem ieteikumiem, ir iekļāvusi šo nepilsoņu piedalīšanos vispār, ne jau tikai aptaujās, bet arī pašvaldību vēlēšanās. Kāpēc mums tas būtu vajadzīgs? Ko tas mūsu pilsoņiem dos? Kā tas uzlabos pašvaldību darbu, ja tur varētu savu gribu paust katrs, kam tas ienāk prātā. Tā kā es katrā ziņā esmu pret šāda veida aptaujām, tāpēc es, protams, savdabīgi... Ir visi šie komisijas atzinumi — neatbalstīt, vispār neko neatbalstīt. Tāpēc es atbalstu iepriekšējo runātāju ierosinājumus.

Sēdes vadītājs.

Nākamajai vārds Annai Seilei, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātei. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribu pateikt savu viedokli. Manuprāt, aptaujas rīkos gan tad, ja šāds likums būs, gan rīkos arī tad, ja šāda likuma nebūs. Bet nevar vienām aptaujām piešķirt lemjošu spēku. Cik tad mums ir visādu socioloģisko iestāžu, kas veic šos pētījumus. Ļoti daudz! Vai kāds tām var aizliegt un vai kāds var noteikt, kurai organizācijai ir tiesības rīkot lemjošas aptaujas?

Es domāju, ka nevienai. Un tāpat arī pašvaldībai nav tiesību rīkot lemjošas aptaujas. Jā, atsevišķos Ministru kabineta noteikumos jau tagad ir pateikts, ka pašvaldības var rīkot aptaujas, piemēram, lai izmainītu savas administratīvās teritorijas robežas. Un kāpēc ne? Šīs aptaujas tiek lietotas. Bet ne jau tām ir jābūt lemjošām. Tā vai tā Ministru kabinets vēlreiz, pēc šādu aptauju rezultātiem konsultējoties, iepazīstoties, pieņem savu lēmumu par administratīvo teritoriju robežu grozīšanu.

Bet ja nu tāds likums tomēr gaismu ir ieraudzījis un ir otrajā lasījumā, tādā gadījumā es iesaku atbalstīt gan Jirgena, gan Pēterkopa priekšlikumu, bet nekādā gadījumā neatbalstīt Grīga priekšlikumus, jo mēs jau neatbalstījām tos arī visā likuma tekstā — izslēgt šos vārdus laukā. Un tāpēc es ierosinu Jirgena un Pēterkopa priekšlikumu atbalstīt, lai nebūtu šo terminu "lemjošās" un "konsultatīvās". Un tad mums paliks teksts, ka var rīkot šīs pašvaldību aptaujas.

Sēdes vadītājs.

Vārds Normundam Pēterkopam, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Vispirms es gribu griezties pie deputāta Kārļa Čerāna ar lūgumu tomēr lasīt ne tikai likumu 1.pantu, bet arī pārējos pantus, kur ir skaidri un gaiši pateikts gan par lemjošo aptauju, gan arī par konsultējošo aptauju. Ja ierosinātāji ir 20% no attiecīgās domes vēlētājiem par lemjošu aptauju, kā arī, ja 20% ierosina rīkot konsultējošo aptauju no attiecīgajā pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju skaita, tad šāda aptauja vietējai pašvaldībai ir jau jārīko. Un šeit pašvaldībai nav vairs iespējas pateikt, ka viņi nerīkos, jo likums ir pateicis, ka viņiem ir jārīko. Tas nozīmē, ka ir jāatrod līdzekļi, ir jāpaņem līdzekļi no kaut kurienes nost, no neparedzētiem gadījumiem, bet pašvaldībām nav šādu budžeta līdzekļu neparedzētiem gadījumiem. Pašvaldības plāno savu budžetu, un mēs esam noteikuši pašvaldībām diemžēl diezgan striktus ierobežojumus, kur savus budžeta līdzekļus var izlietot. Un šī arī nav pastāvīgā funkcija, ka tā būtu jārīko no pašvaldību pašu līdzekļiem. Mums nav šobrīd priekšlikuma, ka mums būtu jāgroza Likums par pašvaldībām, kur būtu klāt vēl viena funkcija pašvaldībām — aptauju organizēšana. Tātad šādai te procedūrai šobrīd finansējums nav paredzēts, bet mēs noliekam priekšā instrumentu un prasām, lai tas tiek rīkots un savukārt iedzīvotājiem būs visas prasības šo prasīt un pieprasīt attiecīgās pašvaldības, lai šādas aptaujas tiek sarīkotas. Cik tās var tikt sarīkotas? Tās var tikt sarīkotas būtībā par katru jautājumu, kas attiecīgajai sabiedrībai liekas aktuāls.

Tieši tāpēc, lai nejauktu šīs vairākās lietas, gan par lemjošo, gan par konsultējošo aptauju, es jau iepriekšējā reizē, kad mēs skatījām pirmajā lasījumā, teicu, ka aptauja pēc savas būtības var būt tikai aptauja, kur tiek noskaidrots, kāds viedoklis var būt sabiedrībā. Tas var būt tikai konsultējošs. Un aptauja nevar būt lemjoša.

Ja mēs runājam, ka vajadzētu sabiedrībai dot tiesības lēmumu pieņemšanā, tādā gadījumā mums jāskatās analoģiski pēc likuma par tautas nobalsošanu un dot vietējai sabiedrībai lēmumu pieņemšanu. Bet tādā gadījumā tas ir cits likums un cita lieta būtībā. Šeit tiek runāts par aptaujām. Un ja mēs runājam par aptaujām, tad nevajag zem aptaujas kaut ko atkal izprast, šajā likuma izpratnē ir viena lieta, vispār citā izpratnē ir savādāka. Tāpēc es ierosinātu atbalstīt gan Jirgena priekšlikumu, gan arī manu priekšlikumu, kur mēs izslēdzam laukā šo lemjošo, lai mums nejauktos šīs divas lietas kopā. Ir konsultatīvā aptauja. Varam arī šo vārdu nelietot, jo pats par sevi ir skaidrs, ka aptauja var būt tikai konsultējoša.

Sēdes vadītājs.

Vārds Jānim Lagzdiņam, pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu būt diplomātiskiem. Un tomēr neatbalstīt ne Oskara Grīga, ne Aigara Jirgena, ne Normunda Pēterkopa priekšlikumus. Atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto variantu. Kādēļ?

Tādēļ ka, pieņemot šo likumu, godātie kolēģi, mēs ļausim Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem kaut nedaudz piedalīties vietējo lēmumu pieņemšanā. Iespēju mēs dosim. Iespēju piedalīties. Teorētisku iespēju. Atcerieties, bija likums par pašvaldību deputātu atsaukšanu. Vai kādā pašvaldībā tika ierosināts atsaukt deputātus? Vai jūs tiešām domājat, ka šo likumu ik dienu, ik nedēļu, ik mēnesi kādā pašvaldībā izmantos? Neizmantos. Varbūt gada laikā divas reizes. Un ne jau Rīgā, ne jau Liepājā, bet nelielā pašvaldībā varbūt. Šeit Bišera kungs no vietas sauc — Daugavpilī. Redziet, situācija ir tāda, ka šobrīd, kad šī likuma nav, tik tiešām Daugavpils pašvaldība var organizēt aptauju par to, ka Daugavpils reģions tiek pievienots Krievijai vai Baltkrievijai. Bet tagad, kad ir likums, godātie kolēģi, tad šādas izrīcības būs nelikumīgas.

Par naudas līdzekļiem. Pašvaldību savienība ir devusi šim likumam pozitīvu vērtējumu. Tātad Pašvaldību savienība, kura reprezentē lielum lielo vairākumu Latvijas pašvaldību. Godātie tēvzemieši! Būsim diplomāti! Es aicinātu neatbalstīt šos priekšlikumus, kas neatbilst atbildīgās komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts, runās nākamais.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes kalpi! Tautas kalpi! Es šajā likumā redzu divus šķēršļus. Viens ir, ka iedzīvotāji tiks aptaujāti. Tas nozīmē, ka tā daļa — nepilsoņi, viņi arī tiks aptaujāti. Varbūt tas ir labi, varbūt tas nav slikti, bet tā ir viena lieta, par ko ir jādomā.

Otrā lieta ir par aptaujas godīgumu. Mums Latvijā ir aptaujas. Es arī skrienu pirkt avīzīti. Gribu redzēt, kāds reitings ir. Oi, "Tēvzemei un Brīvībai" ir 16, "Brīvība" pat neparādās. Bet tad man zvana telefona zvani. Beidzamajā mēnesī bija vairāk nekā astoņi. Valdmaņa kungs, ko lai mēs darām? Pie mums atnāca sociālās aptaujas cilvēki. Divas stundas ar mums runāja, kādas zeķubikses mēs valkājam, ko mēs domājam par Šķēli, ko mēs domājam par tēvzemiešiem. Neviens jautājums par Leopoldu Ozoliņu, par Valdmani, par Rubinu, par Tautas kopu "Brīvībai", neviens. Astoņi man ir zvanījuši vienā mēnesī. Kā tas varētu būt? Es jums pateikšu. Tas, kas maksā, tas dabū sev aptauju. Tā ir vienkārši tautas maldināšana. Normālā pasaulē par maldināšanu būtu sods. Bet Latvijā maldina, cik vien grib. Gribi tikt ievēlēts Saeimā, pastāsti to, ko tauta grib dzirdēt, un tad atnāc šeit un dari, kā vien gribi. Aizej pie Brīvības pieminekļa, zini, ka tautai patīk "Tēvzemei un Brīvībai" stāsti, ka tas tev sirdī, un tad veidojies uz priekšu. Mēs esam meļu tauta. Tagad kā mēs tās aptaujas pataisīsim par godīgām aptaujām? Būs kaut kāda disciplīna. Cilvēkiem būs jāmāk profesionāli taisīt aptauju. Kā viņi izvēlēsies, ar kuriem viņi runās? Viņi aptaujās četrus draugus un atnāks ar ziņojumu, ka 100% latviešu balsotāji balsos par Tautas kopu "Brīvībai"? Tāpēc, ka viņi aptaujāja tikai manus četrus draugus. Nē, es domāju, vismaz astoņi. Man tie telefonu numuri ir. Skatiet, draugi, šeit ir tā maldināšana.

Tagad nolemt, ka mēs pasakām, ka cilvēku nedrīkst aptaujāt, jo viņš ir valsts amatā. Ka viņš nedrīkst saprast, ko iedzīvotāji vai tauta grib no viņa. Lai pilnveidotu, būvētu to parku pilsētas centrā jeb attīrītu pludmali. Bet es neizprotu — ja tas ir godīgi darīts, ka tur vajadzētu daudz naudu izdot. Paziņo avīzītē, lai nāk un iemet savu biļetenu. Un tam, kam tas jautājums interesē, viņi atnāks, un būs trīs reizes vairāk, lai attīrītu pludmali nekā parku centrā, un labi. Un kāpēc mums būtu tāda lieta jāierobežo? Bet tā lielā bīstamība ir tas, ka mēs dodam balsis jeb teikšanu tādiem, kam nevajadzētu būt teikšanai tanī jautājumā. Un otrs ir, ka mēs kaut kādīgi svētam tos meļus, kas tagad Latvijā taisa aptaujas. Es domāju, uzmanīsimies, kad mēs lasām tos pantus!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Tā kā es nāku no pašvaldībām un es esmu strādājis, es gribu izteikt savas domas šajā jautājumā.

Man liekas, ka var izdarīt aptaujas, un arī aptaujas nav aizliegtas tagad. Bet, teiksim, ierakstīt, ka ir lemjošā aptauja, manā uzskatā, ka tas ir vienkārši muļķīgi. Jo mēs redzam, kas Saeimā notiek. Pietiek, ka kaut kādam mazam grupējumam ienākt prātā — neuzticību tam un tam, lemjošā, un ja, teiksim, tādā veidā ietu, kā pašlaik tiek iesniegts no atsevišķām grupām rajonā vai pilsētā, vai pagastā, nepārtraukti ies strīdi. Un es domāju, ja ir ievēlēta pilsētas dome vai pagasta padome, tad tai arī jāuzticas. Un šeit Lagzdiņa kungs teica, ka varot atsaukt it kā ar aptauju deputātu. Tad tas ir jāraksta Vēlēšanu likumā iekšā. Un man liekas, ka Lagzdiņa kungam to vajadzēja zināt, ka tas attiecas uz Vēlēšanu likumu, nevis rakstīt tagad par pašvaldību aptaujām. Tajā pašā laikā es gribu pateikt, ka ne tikai Alūksnes rajonā, es esmu bijis daudzos rajonos. Aptaujas izdara pagastos, jo pašlaik gandrīz katrā pagastā ir savas avīzītes, un nekas tas arī nav pretlikumīgs. Bet pašlaik, es uzskatu, ka par tādām aptaujām, it sevišķi lemjošajām, nebūtu jāraksta. Varētu būt aptauja, bet aptauja nav arī aizliegta tagad. Tā ka lemjošā nevarētu būt.

Sēdes vadītājs.

Vārds Jurim Dobelim, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam. Dobeļa kungs runās otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms īpaši Lagzdiņa kungam, kurš te nupat filozofēja, ka daugavpilieši varētu nobalsot par atdalīšanos no Latvijas. Lagzdiņa kungs, es jums nolasīšu Latvijas Republikas Satversmi. Strādādams pie Korupcijas apkarošanas likuma, jūs laikam esat to nedaudz piemirsis. 3.pants. Latvijas valsts teritoriju starptautiskajos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Un ir arī 77.pants. Ja Saeima grozījusi tikai šos pantus (tur nemaz par pašvaldībām runas nevar būt, pat tādos gadījumos), tie ir nododami tautas nobalsošanai. Tā kā jūsu arguments, ka Daugavpilī varētu būt kādi šāda veida balsojumi, nu, atvainojiet, lūdzu, ir diezgan nenopietns.

Tālāk nevar salīdzināt to stāvokli, kāds bija tad, kad tapa likums un norma par deputātu atsaukšanu, ar to stāvokli, kāds ir šodien. Propaganda ir darījusi savu, un nevēlamai pašvaldībai nekas nepatīkamāks nebūs, kā šādas bez savas jēgas un gala rīkotās dažādās aptaujas, it īpaši lemjošās aptaujas. Jā, Daugavpilī nevar nobalsot par Daugavpils atdalīšanos no Latvijas. Bet, ja jūs atstāsiet "lemjošā aptauja", tad Daugavpils iedzīvotāji nobalsos, pilsoņi, tā te paredzēts ir. Bet viņi nobalsos, ka centrālā iela būs Ļeņina iela, tai perpendikulārā iela būs Hruščova iela un tā tālāk, un tā tālāk. Tās būs lemjošas aptaujas. Savā administratīvajā teritorijā tām būs lēmuma spēks. Tā kā padomājiet, lūdzu, es jau nesaku neko par atsevišķiem pagastiem, par latviskām pilsētām, kur tiešām iedzīvotāji varbūt saprātīgi darbosies un piedalīsies šādās aptaujās, un tām būs kaut kāda jēga. Bet kāpēc ir jāpakļauj riskam šīs normas? Kāpēc jums tas ir vajadzīgs? Kāpēc mēs paši radām stāvokli un pēc tam brīnīsimies, ka veikli darboņi šo stāvokli izmanto? Tāpēc es domāju, ka vismaz vārds "lemjošās", nu to nevar atstāt. Nevar pakļaut riskam pašvaldību darbu, it īpaši tajās pilsētās un citās apdzīvotās vietās, tajās pašvaldībās, kur šis darbs ir sasprindzināts tāpat, kur jebkuru saimniecisku problēmu mēģinās saistīt ar kaut kādām tiesībpārkāpšanām, ar kaut kādām krievvalodīgo vai kaut kādu vēl citvalodīgo aizskaršanu un tā tālāk. Es lūdzu iedziļinieties jēgā šim lemjošās aptaujas jēdzienam. Nu nav nekādas jēgas.

Tagad par līdzekļiem. Pēterkopa kungs jau jums pareizi pateica, aptauja ir jāsarīko, ja to pieprasa šie 20%, un neviens neprasīs, no kurienes šie līdzekļi nāks. Neviens neprasīs, līdzekļi nāks no pašvaldību budžeta, nāks no tā budžeta, kur varbūt ir kaut kam vajadzīgākam tas paredzēts, un līdz ar to, nu padomājiet, lūdzu šoreiz ļoti uzmanīgi. Latvija ir diemžēl pārāk daudzveidīga un, ieviešot kaut kādu normu, ir jāpaskatās, kā šī norma darbosies viena vai otra sastāva, nacionālā sastāva teritorijā.

Sēdes vadītājs.

Vārds Ērikam Zundam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Ē.Zunda

(DPS). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Pēc būtības ir divas lietas. Vispirms ir aptauja, un ir tautas nobalsošana. Un mēs esam mēģinājuši tajā likumā salikt divas lietas, tas ir, pašvaldību aptauja un tautas nobalsošana. Un būtībā tas ir izdarīts tādā veidā, pasakot, ka aptauja nav aptauja, bet ir nobalsošana. Es nepiekrītu šādam risinājumam un pilnīgi atbalstu to, ko teica Pēterkopa kungs un Dobeļa kungs, jo tādā gadījumā, ja mēs izšķiramies par to, ka aptauja ir lemjoša, mēs nonākam pie situācijas, ka mums pašvaldībās nav lēmēji, ka viņiem uzticamies vai kur tiek izmantota situācija, ka pašvaldību lēmēji visu laiku skatās atpakaļ, sak, kāda būs situācija, vai mēs nevaram izmantot šo politiskām spēlēm. Es domāju, ka no tādas normālas pašvaldības darba organizācijas viedokļa lemjoša aptauja ir zināmā mērā nonsenss, un tas paralizēs pašvaldību darbu. Aptauja var būt tik tiešām konsultatīva, kuras rezultātā pašvaldība var noskaidrot viedokli, kas var palīdzēt tai pieņemt vienu vai otru lēmumu un izšķirties par vienu vai otru lēmumu, bet nevis tās vietā lemt, jo tas tādā gadījumā dezorganizēs pašvaldības darbu. Tāpēc, kolēģi, es piekrītu tam variantam, ka aptauja ir tikai konsultatīva, un izsvītrot no likuma teksta vārdu "lemjoša".

Sēdes vadītājs.

Vārds Jānim Lagzdiņam, pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lagzdiņa kungs runās otro reizi.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Ir vēl kāds politisks arguments, kādēļ šo likumu vajadzētu pieņemt. Jūs visi esat lietas kursā, ka Latviju apmeklē vairāki autoritatīvi citu valstu un sabiedrisko institūciju dažādi eksperti un aicina grozīt Pašvaldību vēlēšanu likumu, lai dotu tiesības nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Un agri vai vēlu spiediens šajā virzienā palielināsies. Kādi var mums būt argumenti pret šo spiedienu? Pret spiedienu var būt argumenti tādi, ka mums ir likums par pašvaldību aptaujām, ar kuru mēs dodam tiesības nepilsoņiem... un tagad es citēšu, ko likuma 5.pants dod, kādas tiesības nepilsoņiem... teorētiskas tiesības atsevišķos gadījumos piedalīties kāda lēmuma pieņemšanā. Tātad atlīdzības apmēra noteikšana pašvaldību deputātiem, par ielu nosaukumiem un skvēriem, un, treškārt, par pašvaldības saistošiem noteikumiem, kas attiecas uz tirdzniecību, reklāmu un mājdzīvnieku turēšanu. Godātie kolēģi, nu, paiesim vienu centimetru uz priekšu, lai mūs nespiestu dažādi Rietumu eksperti kilometriem skriet uz priekšu. Nu, būsim diplomāti taču reiz! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamam vārds Ernestam Jurkānam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Kolēģi deputāti! Mēs nedaudz esam sajaukuši terminus. "Aptauja" un "lemjošā", tātad, ja ir aptauja, tad tā ir aptauja, pēc kuras pēc tam likumīga institūcija — dome vai padome — pieņem kā rekomendāciju, kas kārto par lēmumu vai otrādi, bet aptauja ir lemjoša, ja ir viena lieta, kas ierosināta likumā. Lagzdiņa kungs, sakiet, kādā veidā tas, ir spēkā esošā redakcijā, kura nosaka, kam šīs aptaujas tiek rīkotas, bet mēs zinām, kā var, ņemot vērā šīs normas, pastarpināt citus jautājumus skatīt. Es zinu, kādā veidā arī Pašvaldību savienība, kad bija jautājums par šo pagastu apvienošanu vai neapvienošanu, kad uzraksta tādus jautājumus, kuri pilnīgi skaidri rāda, ka viņi negribēs apvienoties, vai nu otrādi, uzrakstīt tādus jautājumus, kuri mākslīgi gribēs apvienoties, nezinot būtību. Tāpēc, protams, ka nevar būt vārdiņš pie aptaujām "lemjošā", tikai konsultatīvā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vārds Normundam Pēterkopam, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam. Pēterkopa kungs arī runās otro reizi.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mēs šobrīd nenovērtējam šos Rietumu ekspertus un viņu ieteikumus, jo domājam, ka mēs ar šādu likumu mēģināsim aizbāzt to, ko minēja Lagzdiņa kungs, ka, lūk, mums būs šāds likums, un mēs tāpēc varēsim teikt, ka, lūk, mums nav vajadzīgi varbūt tie grozījumi Vēlēšanu likumā un tamlīdzīgi. Tas ir muļķīgi, jo tā pavisam ir cita prasība — dot tiesības nepilsoņiem pie vēlēšanām, un aptaujas — tās ir pavisam cita lieta. Tāpēc šādi argumenti, es domāju, ka tas būtu ļoti naivi, ja mēs domātu, ka tas būtu par to, ka mēs nosegsimies nākotnē un mums nebūs jārisina šis jautājums. Ja šo jautājumu, Saeimā pie tā nonāksim, mēs, vienalga, to būsim spiesti risināt un domāsim, un skatīsimies, ko darīt tajā situācijā. Bet es gribu pateikt vēl vienu lietu, ka, protams, runājot par demokrātiju, tad Satversmē ir teikts, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai. Šajā Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Tātad, ja mēs gribam runāt par to, ka arī vietējā sabiedrībā pieder vara lēmuma pieņemšanā deputātiem un arī vietējai sabiedrībai, tad ir pavisam cits likums jāgatavo, jāgatavo likums par vietējo sabiedrības lēmumu pieņemšanu, kur noteiktu kārtību, līdzīgi kā ir par tautas nobalsošanu, kādos gadījumos var vietējā sabiedrība lēmumu pieņemt, tādos gadījumos, kad viens otru nedublē. Tautas nobalsošana arī nav tā, ka lēmumu var pieņemt gan Saeima, gan vēl citu lēmumu analoģisku vai alternatīvu var pieņemt tautas nobalsošanā. Tātad nedublējas šīs lietas, tad ir jautājums, kurus nodot vietējai sabiedrībai, un jautājums, kurus šajā gadījumā varētu lemt vietējā dome vai padome. Tad tā ir pavisam cita lieta un cits likums. Tā ka es lūgtu atbalstīt mūsu izteikto priekšlikumu par lemjošas aptaujas neatbalstīšanu.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Veldres kungs arī runās otro reizi.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Pašvaldībās lemjošā aptauja varētu būt tikai referendums par pagasta robežām, jo mēs zinām, ka pašlaik ar dažādiem solījumiem uzpērk attiecīgos pagastvečus, pagasts negrib, un es domāju, ja, teiksim, mums arī Satversmē rakstīs, ka, teiksim, lai izdarītu grozījumus par valsts robežām, tiešām tur var būt lemjoša, bet tur pavisam cits jautājums un nav saistāms ar šo. Tā kā var būt tikai aptauja, un es lūdzu arī balsot, ka tikai aptauja, nekāda lemjošā.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bunkša kungs, lūdzu!

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Protams, šī likuma pieņemšana vai nepieņemšana lielā mērā ir atkarīga no mūsu, teiksim, sabiedrības brieduma un arī demokrātijas izpratnes. Es negribētu teikt, ka galvenais arguments šī likuma nepieciešamībai ir kaut kādu starptautisku organizāciju lēmumi vai ieteikumi, vai mūsu uzņemtās saistības, es domāju, ka vispirms šis likums ir vajadzīgs mums pašiem. Un pirmkārt šī likuma pieņemšana ir vajadzīga, to jau šeit teica, manuprāt, vairāki referenti, ziņotāji, tas ir, noteikt to jautājumu loku, par kuriem pašvaldības aptaujas rīko, un te jāpiekrīt Seiles kundzei tajā daļā, ka ir atšķirība tomēr starp sabiedrisko organizāciju un pašvaldību kā valsts institūciju. Tātad sabiedriskas organizācijas, uzņēmumi, viņiem šis aptauju loks ir šobrīd brīvs, un tik tiešām tie ir citi likumi, kas nosaka šos ierobežojumus. Kas attiecas uz pašvaldībām, pašvaldība ir mūsu valsts sastāvdaļa, un tāpēc pašvaldība nevar darboties kā sabiedriska organizācija vai kaut kāds uzņēmums, un iedomāties un rīkot šīs aptaujas par jautājumiem, kas vien tik nāk prātā, un, protams, par pretrunām Satversmē te nebūtu runa.

Otra lieta, kādēļ šis likums ir vajadzīgs, tas ir nepieciešams, lai iedzīvotāji, lai pilsoņi spētu kontrolēt pašvaldības, un, es domāju, nepietiks mums un būs par maz ar to, ka mēs veidosim visādas valdības komisijas, valdības ministrijas, kontroles komitejas un citu, tie arī ir nepieciešami. Taču visefektīvākais līdzeklis, ja pašvaldībām saskaņā ar mūsu pašu likumu ir jādarbojas iedzīvotāju interesēs, attiecīgās teritorijas pilsoņu interesēs, tad šis ir ļoti noteikts un skaidrs instruments, ar kuru kontrolēt šo prasību.

Nākošais, nevajadzētu tomēr ignorēt, un te es atgriežos pie tā, tomēr mūsu uzņemtās starptautiskās saistības. Mēs esam pievienojušies Eiropas pašvaldību hartai, kura nosaka, kur tas iespējams, ir izmantojamas tiešās demokrātijas formas, un ar to ir domātas aptaujas. Es domāju, ka šis likums principā padara mums ļoti konkrētu un skaidru arī mūsu sabiedrības integrācijas instrumentu. Un šeit vajadzētu paskatīties un nejaukt divus jautājumus kopā. Tiešām, ir šīs lemjošās aptaujas, un šis likums pasaka, ka šajās lemjošās aptaujās un lēmumu pieņemšanas procedūrā, ka uz šo lēmumu pieņemšanas procedūru var iejaukties tikai Latvijas Republikas pilsoņi, kuri dzīvo attiecīgajā teritorijā. Kas attiecas uz konsultatīvajām aptaujām, tātad tām ir tikai konsultatīvs mērķis. Pie kam es gribētu arī oponēt Dobeļa kungam tajā ziņā, ka šajā likumā nav teikts, ka visiem, kas atrodas kādā teritorijā, arī konsultatīvā aptaujā var piedalīties tikai tie iedzīvotāji, uz kuriem tiek attiecināti attiecīgie ierobežojumi, kas ir paredzēti arī pašvaldības, domes vēlētājiem, tas ir, jābūt ir noteiktam laikam nodzīvojušam šajā teritorijā vai jāpieder īpašumam šajā teritorijā un vēl citi ierobežojumi, ko paredz likums par vēlēšanām.

Es gribētu oponēt arī attiecībā uz minēto piemēru un mums visiem zināmiem notikumiem Rīgā. Pastāvot šādam likumam, nevajadzēs meklēt kaut kādas ziņas par problēmām kaut kādās avīzēs un tām nevajadzēs aicināt uz kaut kādiem piketiem vai kaut kādām citām izdarībām, šis likums ir ļoti konkrēts instruments, kādā veidā kontrolēt sabiedrību un vadīt sabiedrību. Un savlaicīgi sniegt informāciju gan pašvaldībām, gan valsts iestādēm par tām konkrētām problēmām, kas kādā teritorijā ir.

Kas attiecas par līdzekļiem, tad šī procedūra ir pietiekami vienkārša paredzēta likumā, un galvenie izdevumi ir saistīti ar pašvaldību vēlēšanu komisiju darbību. Protams, šo līdzekļu daudzums uz katru konkrēto budžeta gadu varētu tikt precizēts. Un vēl es gribu teikt, ka mēs tā iedomājamies, ka šo likumprojektu tūlīt visi izmantos kaut kādos ļaunprātīgos mērķos un tamlīdzīgi. Ja jūs uzmanīgi paskatāties, likumā ir pietiekoši augstas noteiktas šīs barjeras vai robežas. Pirmkārt jau šis viens procents, lai vispār pieteiktu šādu ideju par aptauju, ir dots noteikts laiks, tāpat arī vai būt vai nebūt šādai aptaujai vienai vai otrai, arī šie procenti — 20% — ir pietiekoši augsti. Un tikai pēc tam, ja ir sasniegti šie 20%, mēs jau varam runāt par kaut kādu konkrētu darbību saistībā ar tām procedūrām, ja šis likums tiks pieņemts. Tādēļ es aicinu noraidīt šo trešo priekšlikumu, kuru izteica deputāts Jirgens.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Mēs izskatām likumprojektu otrajā lasījumā. Tātad par 1. pantu ir iesniegti trīs priekšlikumi, tur iesniedz deputāts Jirgens, deputāts Pēterkops un deputāts Grīgs. Atbilstoši jau otrajā priekšlikumā, kurā mēs balsojām par deputāta Grīga priekšlikumu — visā likumā izslēgt vārdu "lemjošs" un vārdu "konsultatīvs", un deputāta Jirgena priekšlikums, kurš ar numuru 3 sakrīt, tikai tas ir šaurāks, bet praktiski, nobalsojot deputāta Grīga priekšlikumu, mēs jau esam pauduši šo attieksmi, noraidot to, mums būtu jābalso par deputāta Pēterkopa priekšlikumu 1. pantā — izslēgt vārdus "lemjošās un" un pēc tam jāpauž sava attieksme par deputāta Grīga priekšlikumu, jo deputāta Grīga priekšlikums, kurš ir ar numuru 2 un kuru jau Saeima noraidīja, faktiski ietver... deputāti, kāds ir viedoklis? Vai deputāti piekrīt tam, vai deputāti prasa balsojumu arī par deputāta Jirgena priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Jirgena priekšlikumu — 1. pantā izslēgt vārdus "lemjošās" un "konsultatīvās". Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 19, atturas — 9. Deputāta Jirgena priekšlikums tiek pieņemts.

Līdz ar to mums nebūtu jābalso vairāk par deputāta Pēterkopa priekšlikumu, un mums būtu tātad jāpauž sava attieksme par deputāta Grīga priekšlikumu, kuru komisija arī ir noraidījusi. Lūdzu zvanu! Deputātiem nav iebildumu par komisijas viedokli — noraidīt deputāta Grīga priekšlikumu? Deputāti balsojumu neprasa. (No zāles: "Nav iebildumu!") Tātad līdz ar to tiek akceptēts atbildīgās komisijas viedoklis. Lūdzu turpinām.

J.Bunkšs.

Tālāk nākošais ir sestais priekšlikums, kuru ir izteicis deputāts Jirgens, kurš iesaka 2. panta 1. daļā izslēgt vārdu "lemjošajā". Es domāju, ka par šo priekšlikumu ir jābalso, jo iepriekšējais priekšlikums, kur mēs balsojām par deputāta Jirgena priekšlikumu — izslēgt 1. pantā —, attiecas tikai uz šo 1. pantu, bet šajā gadījumā attiecībā uz 2. pantu te ir tie priekšlikumi, kurus varbūt izteica vairāki deputāti, ka šis likums būtu jāpieņem kā likums, kas regulē konsultatīvas aptaujas. Līdz ar to tātad šis Jirgena kunga priekšlikums būtu balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs ir pieteikušies. Vēlas runāt Normunds Pēterkops, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Man patīk, protams, ka Bunkša kungs šoreiz tā pagrieza šo jautājumu, ka Saeima, man liekas, jau bija izteikusi savu viedokli par to, ka lemjošs un konsultatīvs tiek izslēgts laukā, un es domāju, ka arī turpmākajos pantos visur, kur šis vārds "lemjošs" parādās, arī atbalstīs izteiktos priekšlikumus, jo šobrīd, man liekas, ar pirmo šo balsojumu 1. pantā ir, man liekas, skaidri pateikts, ka iet runa tikai par aptauju un nevar būt aptauja lemjoša. Tā ka es lūgtu atbalstīt Jirgena kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Juris Dobelis, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Paņemiet tomēr vēl vienu reizi 1. pantu! Un apskatieties, par ko mēs esam nobalsojuši! Vairs šiem vārdiem "lemjošās" un "konsultatīvās" nevar būt saistība ar vārdiem "aptaujas" nevienā pantā. 1. pants taču ietver visu sevī. Dārgie juristi, es saprotu, ka kādam tas nepatīk, bet pieiesim tīri no juridiskās puses. Ja mēs 1. pantā šos divus vārdus, kas ir attiecināti uz jebkuru aptauju, esam izņēmuši ārā, tad vairs nav balsojami atsevišķos pantos šie vārdi. Vai tas būtu atsevišķi "lemjošās", vai tas būtu atsevišķi "konsultatīvās".... vārds "aptauja" tagad vairs nav ar to apliekams.

Godātie kolēģi! Ieskatieties, lūdzu, uzmanīgi! Protams, mēs varam tagad vilkt laiku, ja jums tā patīk, uzstāties atkal par katru pantu atsevišķi tieši par šo vārdu "lemjošā". Bet mēs esam izņēmuši. Nupat sēdes vadītājs pateica: tā kā 2. priekšlikums, deputāta Grīga priekšlikums, kur ir izslēgti abi divi, viņš gribēja piemērot.... ja... viens jau tāds... bet tas nesaskan ar to, ko mēs esam nobalsojuši, par 1. pantu balsojot.

Protams, es saku vēl vienu reizi. Mēs varam nākt pie katra panta un runāt no jauna. To mēs varam darīt. Bet es iesaku — ekonomēsim laiku. Jo pamatviedoklis jau nemainīsies. Tie cilvēki, kas ir vispār nobalsojuši par to, viņi taču nemainīs savas domas, balsojot pa atsevišķiem pantiem. Es tomēr aicinātu netērēt laiku pie šādiem neloģiskiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

U.Veldre

(pie frakcijam nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Ja mēs esam nolēmuši, ka tikai ir aptaujās, tad automātiski visos pārējos pantos par to vairs nevajag runāt, un es ceru, ka arī Amerika kungs ievēros nu, vārdu sakot, elementāras lietas. Ja jau kaut kas nolemts, tad uz pārējiem pantiem tas neattiecas.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Bunkša kungs vēlas ko teikt?

J.Bunkšs

(LC) . Cienījamie kolēģi, kas attiecas uz šiem balsojumiem, tad 1. pants ir vispārīgs, kas pasaka šī likuma mērķi. Taču 2. pantā ir izdalītas šīs divas daļas. Ja mēs atstājam 2 . panta 1. daļu, tad attiecīgas korekcijas, protams, šeit ir vajadzīgas. Vai par to balsot vai nebalsot, nu varam lemt. Manuprāt, tur kārtības labad šī 2. panta 1. daļa, ja tāda tā paliek, tad arī tā attiecīgi ir nobalsojama. Jo par to, ka izslēgt visā tekstā šos vārdus, par to mēs balsojam savādāk.

Sēdes vadītājs

. Godātie deputāti! Es domāju, lai ekonomētu laiku un arī zināmā mērā nestrīdētos par procedūru, kur arī mēs patērēsim laiku, tātad es kā sēdes vadītājs lieku uz balsojumu 6. — deputāta Jirgena — priekšlikumu — 2. panta 1. daļā izslēgt vārdu "lemjošā", un domāju, ka ar to arī nākotnē mēs varēsim atrisināt visus jautājumus.

Līdz ar to lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu izteikt savu attieksmi deputātiem par deputāta Jirgena priekšlikumu nr. 6 — 2. panta 1. daļā izslēgt vārdu "lemjošā". Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 16, atturas — 12. Deputāta Jirgena priekšlikums tiek pieņemts, un šis vārds tiek izslēgts.

J.Bunkšs.

Tālāk ir 7. priekšlikums, ko ir izteicis deputāts Pēterkops...

Sēdes vadītājs

. Tas principā vairs nav balsojams... mēs esam šo vārdu izslēguši.

J.Bunkšs

. Nu principā, ja gribam precizēt, tad varam šo priekšlikumu pieņemt, ja ne, tad tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs

. Tas nav balsojams, jo mēs esam izslēguši šo vārdu "lemjošā". Mēs varam pāriet pie 8. priekšlikuma.

J.Bunkšs.

Tālāk 8. priekšlikums nebūtu balsojams, jo tas ir pretrunā ar to, ko mēs šobrīd esam jau balsojuši.

Sēdes vadītājs

. Tieši tā.

J.Bunkšs

. ... Taču deputāta Jirgena 9. priekšlikums, tāpat 10. — deputāta Pēterkopa un 11. — deputāta Vidiņa priekšlikums ir balsojams.

Sēdes vadītājs

. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt. Deputāts Jirgens, Pēterkops un Vidiņš ierosina izslēgt 2. panta 2. daļu. Lūdzu zvanu un balsošans režīmu, un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 16, atturas — 14. Balso 48 deputāti. Tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu.

Lūdzu atkārtot zvanu! Godātie deputāti, es lūdzu piedalīties balsojumā un atkārtoti izteikt attieksmi par priekšlikumu — izslēgt 2. panta 2. daļu. Lūdzu rezultātu! Balso 49 deputāti. Tas atkal ir nepietiekami. Es izsludinu pārtraukumu līdz 14.45 — uz piecām minūtēm.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Īsais pārtraukums ir beidzies. Deputāti, es ceru, ir mobilizējušies turpmākajam darbam. Godātie deputāti, es lūdzu ieņemt savas vietas, un atkārtosim balsojumu par deputātu Jirgena, Pēterkopa, Vidiņa priekšlikumiem, kuri izteikti ar nr. 9., 10, un 11. un kuri ierosina izslēgt 2.panta otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus es lūdzu piedalīties balsojumā! Godātie deputāti, es lūdzu visus piedalīties balsojumā! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 17, atturas — 31. Šis priekšlikums netiek pieņemts.

J.Bunkšs.

Tālāk nākošais priekšlikums ir 12.priekšlikums, kuru piedāvājis deputāts Grīgs, bet, ņemot vērā, ka mēs to esam vienreiz balsojuši, tas nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs

. Piekrītu. Turpināsim!

J.Bunkšs.

Nākošais 13.priekšlikums ir deputāta Jirgena priekšlikums, kurš šajā gadījumā būtu, ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus, atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Mēs esam nobalsojuši jau 1. un 2.pantā. Faktiski līdz ar to izslēdzot šīs lemjošās aptaujas.

J.Bunkšs.

Nebūtu balsojami...

Sēdes vadītājs.

Nebūtu balsojams.

J.Bunkšs.

Tālāk par 14.ir gluži tas pats.

Sēdes vadītājs.

Tas tika pieņemts. Tātad lai būtu deputātiem skaidrība...

J.Bunkšs.

Jā, 13.priekšlikums ir pieņemts. 14.priekšlikums arī principā ir pieņemts. 15.priekšlikums, kuru izteicis deputāts Jirgens, šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, pārcelt otro daļu kā likumprojekta pēdējo pantu vai kā pārejas noteikumus. Šajā gadījumā tā ir vispārēja norma, un tā neparedz konkrētus termiņus, tāpēc tā var palikt arī šajā vietā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Bunkšs.

Nākošais ir 16.priekšlikums, ko izteicis deputāts Pēterkops, viņš piedāvā izslēgt visu 5.pantu. Šajā gadījumā šis priekšlikums būtu balsojams, jo, ja mums paliek viena veida aptauja, tad šajā, 5.pantā, ir noteikta kārtība un noteikti tie jautājumi, par kuriem aptaujas nav rīkojamas.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis jautājums ir izšķirams konceptuāli, jo konsultatīvā aptauja neparedzēja kaut kādu atsevišķa jautājuma izslēgšanu no aptaujas satura. Tādēļ šajā gadījumā deputāta Pēterkopa priekšlikums būtu balsojams, un es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Līdzīgs kā deputātam Pēterkopam ir arī deputāta Grīga priekšlikums. Tātad deputāts Grīgs arī to pašu ierosina — izslēgt 5.pantu. Atklājam debates. Vēlas runāt Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribu paskaidrot esošo situāciju, kāda šobrīd ir radusies. Tātad mēs esam 1. un 2.pantā izņēmuši vārdu "lemjošs" ārā, kurā mēs skaidri un gaiši ar lielu balsu vairākumu — 35 deputāti — esam izteikuši to domu, ka aptauja nevar tikt uzskatīta par lemjošu, un tagad mums paliek izvēlēties, tātad, ja mēs arī šeit izņemam laukā vārdu "lemjoša", ar to ir par maz, jo tālāk tekstā ir runāts tikai par šādu pašvaldību pieņemto lēmumu atcelšanu. Tas nozīmē, ka šā vai tā, ir jau lēmums, kuru mēs it kā izsludinām ar aptauju. Šādā pantā nevar būt nekādi citi labojumi, kā vienkārši viss šis pants ir jāizņem laukā no šā likuma. Lai kaut kādā veidā vismaz sakārtotu šo likumu un būtu tas saprotams, es lūdzu atbalstīt izteikto priekšlikumu — izslēgt no likuma 5.pantu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es atbalstu Pēterkopa priekšlikumu. Ja jau mēs nolēmām, ka nav lemjošā aptauja, tad automātiski šis pants ir jānoraida. Tā ka mēs pa velti kavējam laiku.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns no frakcijas "Latvijai" runās nākamais.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Lai ekonomētu laiku, mēs varam šajā situācijā izdarīt tikai vienu lietu. Tas ir — pārtraukt šā likumprojekta tālāku izskatīšanu un komisijai to paņemt atpakaļ, un izstrādāt kaut kādu tomēr savu viedokli attiecībā uz to, kādu gribētu redzēt šo otro lasījumu, jo tas, kas mums šajā brīdī ir sabalsots jau, tur ir totālas pretrunas parādījušās, un ir skaidrs, ka neveidojas absolūti nekāda koncepcija. Ja mēs paskatīsimies, ko mēs izdarījām 2.pantā, mēs pirmajā daļā atstājām "pašvaldības aptaujā", bet otrajā daļā ir "pašvaldības konsultatīvajā aptaujā", tad mums tagad ir divas — viena ir "pašvaldības aptauja" un otra ir "pašvaldības konsultatīvā aptauja". Tur mums parādās divas dažādas pieejas, kas šajās aptaujās var piedalīties. Tagad vēl nāk diskusija, ka vēl mums ir kaut kādas pašvaldību lemjošās aptaujas. Labi, es pieņemu, ka to vārdu "lemjošā" mēs varam izņemt, bet tas, ka mums šīs divu veidu aptaujas ir palikušas, un tas mums konceptuāli šobrīd ir, un ja mēs izslēgsim šeit to 5.pantu, tad paliks tikai viena veida aptauja, un tās pretrunas neatrisināsies ne vienā, ne otrā gadījumā. Tāpēc es aicinu atbildīgajai komisijai pārdomāt par to un referentam, vai pārtraukt šā jautājuma izskatīšanu līdz kādam laikam un mēģināt ieviest te kaut kādu kārtību. Es domāju, ka mums nav jēgas šeit balsot ne par, ne pret šo Pēterkopa priekšlikumu, jo koncepcija šeit neparādīsies ne vienā, ne otrā gadījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Nākamais runās Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Veldres kungs runās otro reizi.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Šajā gadījumā es pilnīgi piekrītu Čerāna kunga domām, jo tur ir tāda "putra savārīta", ka acīmredzot atgriezt atpakaļ un pārstrādāt. Dabiski, ievērojot to, ko mēs esam pieņēmuši, ka var būt tikai aptaujas. Mans priekšlikums arī ir lūgt komisiju noņemt likumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Ņemot vērā jūsu izteiktos priekšlikumus, es gribu atgādināt Kārtības rulli. Mēs ar Kusiņa kungu tagad apspriedām. Tātad ir divi varianti. Bez šaubām, tas ir 36.pants, kurš var ierosināt šādu lietu — par nodošanu atpakaļ komisijai, tas ir jāiesniedz rakstveidā. 136.pants to prasa, bet ir arī atbildīgās komisijas iespēja pāriet pie nākošā darba kārtības punkta, prasot nodot atpakaļ komisijai, bet jebkurā gadījumā tas ir jāiesniedz rakstveidā. Atbildīgās komisijas vārdā — Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Man šobrīd nav komisijas lēmuma, un es tās vietā nevaru izlemt, it sevišķi, ja tas ir vajadzīgs rakstiski, tad tas attiecīgi ir jāsagatavo. Es saprotu, ka deputātiem ir ļoti grūti varbūt sekot līdzi šim likumam, jo tie priekšlikumi ir tiešām daudz, un šķiet, ka tie ir samudžināti. Ja mums šobrīd tā koncepcija, kas ir palikusi šajā likumā iekšā, ir, protams, mainījusies. Ja pēc šīs koncepcijas šobrīd ir paredzēts, ka notiek pašvaldību aptauja Latvijā, bet šajā aptaujā var piedalīties attiecīgās pašvaldības vēlētāji. Principā komisijas priekšsēdētājs, es saprotu, ir informēts par šo, un notiks kāda komisijas sēde, bet šajā gadījumā, tā kā man nav nekādu tiesību atsaukt, es ieteiktu turpināt un vērst jūsu uzmanību uz sekojošo, ka atbildīgā komisija ir sagatavojusi 19.priekšlikumu, tā ir šā 5.panta jauna redakcija. Principā mēs varētu balsot konceptuāli vai saglabāt veco redakciju, vai, teiksim, pieņemt jauno. Ja mēs balsojam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu — izslēgt, tāpat arī deputāta Grīga priekšlikumu — izslēgt šo 5.pantu, tad mums principā paliek iespēja balsot vēl par atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju un balsot par Jirgena kunga priekšlikumu, ka no atbildīgās komisijas redakcijas mēs izslēdzam ārā vārdu "lemjošā". Tādā gadījumā, teiksim, visas lietas nostājas savā vietā, un es neredzu arī tehniskas problēmas.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, faktiski tagad ir izveidojusies situācija, kāda ir arī atsevišķos citos likumdošanas aktos, ka konceptuāls balsojums atsaucas arī uz citiem pantiem, kas skar šobrīd šo lemjošo aptauju, kura vairs nav iespējama tālākajos likuma pantos. Ir divas iespējas. Tagad izsludināt pārtraukumu, lai komisija sanāktu kopā un pieņemtu lēmumu par tālāko likumprojekta virzību, un tas mums varbūt atvieglotu šo procedūras darbu, un mēs varētu arī nestrīdēties par atsevišķiem pantiem. Es izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

Godātie deputāti, tie, kas ir Eiropas parlamenta un Latvijas Saeimas Apvienotās komitejas locekļi, es aicinu jūs tagad pārtraukumā uz sēdi Viesu zālē.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka uz viena displeja mums rāda 15.28, bet uz otra — 15.31, es ņemu vidējo. Tātad ir 15.30, un mēs varam turpināt sēdi. Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas Saeimas prezidijam adresēts iesniegums saskaņā ar Kārtības ruļļa 52.pantu. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ierosina Saeimas šā gada 14.maija sēdē pārtraukt debates izskatāmajā jautājumā — likumprojekts "Par pašvaldības aptauju". Otrais lasījums. Aicinu Saeimu pāriet uz nākamo lietu. Parakstījis Jānis Kalviņš.

Viens deputāts var runāt par vai pret. Par vai pret runāt nevēlas. Mums ir jābalso par to. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — pārtraukt debates par doto jautājumu — par pašvaldību aptauju likumprojektu, un pāriet uz nākamo lietu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Ļoti lielā vienprātībā lēmums tiek pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums ir nr.30 — likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā". Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! 1.priekšlikums ir par likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu. Tā kā ir saņemti vairāki priekšlikumi un grozījumi tiek izdarīti vairākos Ministru kabineta iekārtas likuma pantos, tad nepieciešams izdarīt redakcionālus precizējumus ievaddaļā un likumprojekta nosaukumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par precizējumiem likuma nosaukumā un ievaddaļas redakcijā. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

2.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 26.pantu ar jaunu teikumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

3.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 27.pantu precizētā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

4.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus likuma 33.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 24.maijs.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam — 24.maijs — nav. Pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Pirmajā lasījumā mēs izdarījām grozījumu tikai vienā pantā šajā likumā. Bet, ņemot vērā to, ka pirms gada mēs grozījām Likumu par pašvaldībām un noteicām citādu rajonu padomju izveidošanas kārtību, un proti, nolēmām, ka rajona padomes nav tiešās vēlēšanās vēlamas, tādējādi arī Likumā par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām ir jāizdara daudzos pantos redakcionāli grozījumi, ko diktē Pašvaldību likuma šī jauna sistēma. 1.priekšlikums — redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 1.panta pirmajā daļā vārdus "pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes" ar vārdiem "pilsētas domes un pagasta padomes". Aicinām atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

3.priekšlikums — izslēgt 1.panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus "ja nepieciešams". Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

4.priekšlikums. Izslēgt 1.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

5.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Lagzdiņš, es gribētu informēt, ka deputāts Lagzdiņš šo priekšlikumu noņem, jo mēs vakar nodevām izskatīšanai Saeimā grozījumus Vēlēšanu likumā, un deputāta Lagzdiņa priekšlikumi ir saistīti ar balsošanu uz kuģiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Lagzdiņš savu priekšlikumu noņem. Līdz ar to viņš nav balsojams. Lūdzu, turpinām!

J.Lagzdiņš.

6.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 3.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

7.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 3.panta trešo un ceturto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

8.priekšlikums. Arī šis priekšlikums, ko iesniedza deputāts Lagzdiņš, ir saistīts ar balsošanu uz kuģiem, kas tiek turpmāk risināts Vēlēšanu likuma grozījumos, tādēļ šo priekšlikumu Lagzdiņš noņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Lagzdiņš noņem 8. un 9.priekšlikumu vai tikai 8.priekšlikumu?

J.Lagzdiņš.

Arī 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Lagzdiņš noņem 8. un 9.priekšlikumu, līdz ar to tie nav balsojami. Lūdzu turpinām!

J.Lagzdiņš.

10.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 6.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

11.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 6.panta trešajā daļā vārdus, pēc vārda "iesniedzēji" vārdus "vai deputāta atsaukšanas ierosinātāja".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 7.panta pirmo daļu pēc vārda "deputātam" ar vārdiem "rajona padomes loceklim".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 7.panta otro daļu pēc vārda "deputāts" ar vārdiem "rajona padomes loceklis".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

14.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 11.panta trešās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

15.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 13.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 15.panta otrajā daļā vārdus "bet deputāta atsaukšanas gadījumā viens no deputāta atsaukšanas ierosinātājiem" un "atsaucamais deputāts vai viņa pilnvarota persona".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

17.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 17.panta trešo daļu pēc vārdiem "katram deputātu kandidātu sarakstam" ar vārdiem "domes (padomes) vēlēšanās".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

18.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 20.panta otrajā daļā vārdus "vai arī deputātu atsaukšanas ierosinātājs".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt arī šim priekšlikumam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

19.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 23.panta pirmajā daļā vārdus "un domes (padomes) deputātu atsaukšanas".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

20.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 23.panta otrās daļas 3.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

21.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 23.panta trešās daļas 5.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

22.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 25.panta pirmo teikumu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

23.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 25.panta 6.punktā vārdus "pilsētā, rajonā vai pagastā" ar vārdiem "pilsētā vai pagastā".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

24.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 25.panta 7.punktā vārdus "un rajonos".

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

25.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 27.pantu, jo šajā pantā iet runa par domes (padomes) deputātu atsaukšanas kārtības organizēšanu un balsošanu. Kā jūs zināt, šis likums ir zaudējis spēku jau ar jaunās pašvaldības ievēlēšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu — izslēgt 27.pantu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

26.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 28.panta pirmajā teikumā vārdus "vai domes (padomes) deputātu atsaukšanas".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

27.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 33.panta 4.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J .Lagzdiņš. 28. un pēdējais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt sadaļu "Pārejas noteikums".

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par šo ierosinājumu. Tas arī tiek pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Atbildīgās komisijas vārdā es ierosinu balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 24.maiju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam — 24.maijs nav. Tas tiek akceptēts.

Nākošais dienas kārtības jautājums ar nr.32. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem". Pirmais lasījums. Komisija ierosina arī atzīt par steidzamu. Ārlietu komisijas vārdā — Juris Sinka, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.4205. Pati tā konvencija pirms tam ir dokumentā nr.4098. Es lieku priekšā komisijas vārdā šo atzīt par steidzamu un lūdzu tā nobalsot.

Sēdes vadītājs

. Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 43 deputāti.

Lūdzu intensīvāk piedalīties darbā, godātie deputāti! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus balsot! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Es esmu pārliecināts, ka otrajā reizē rezultāts būs pozitīvs. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 4. Steidzamība pieņemta. Lūdzu pirmo lasījumu!

J.Sinka.

Paldies, dāmas un kungi! Pirmajā lasījumā mums ir Ārlietu komisijas priekšlikums — papildināt 2. pantu aiz vārda... 2. pantā aiz vārda "latviešu" ar vārdiem...

Sēdes vadītājs.

Sinkas kungs, es ļoti atvainojos, pirmais lasījums ir konceptuālais. Ja Saeima atbalstīs pirmajā lasījumā... tad jums būs tiesības lūgt arī...

J.Sinka.

Es ļoti atvainojos! Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pirmajā lasījumā debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un ASV konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu!

J.Sinka.

Lūdzu cienītos deputātus pieņemt to arī otrajā lasījumā ar precizējumiem. Kā jūs redzat, šeit Ārlietu komisijas priekšlikums ir papildināt 2. pantu aiz vārda "latviešu" ar "un angļu", un 3. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Sinkas kungs, pirms mēs sākam izskatīt otro lasījumu, vai neviens no deputātiem neiebilst, ka dotais likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā arī tagad uzreiz šās plenārsēdes laikā?

J.Sinka.

Es ļoti atvainojos... pieņēmu, ka jūs automātiski tam piekritāt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neceļ iebildumus. Līdz ar to mēs varam sākt izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā, un otrajā lasījumā likumprojekts tiek izskatīts pa pantiem. 2. pantā ir pirmais Ārlietu komisijas priekšlikums, ko...

J.Sinka.

Kā es jau minēju: papildināt 2. pantu aiz vārda "latviešu" ar vārdiem "un angļu". Tātad latviešu un angļu valodā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par šādām izmaiņām? Deputāti tās akceptē. Pieņemts.

J.Sinka.

Un 3. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Par 3. panta redakcionālajiem precizējumiem deputāti arī neiebilst? Tie tiek akceptēti.

J.Sinka.

Tas arī būtu viss, un lūdzu pieņemt šo otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un ASV konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums ar numuru 33 — likumprojekts "Par Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju" . Pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Ārlietu komisijas vārdā — Juris Sinka , "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Ierosinu, kā jau priekšsēža kungs teica, šo dokumentu nr. 4120 pieņemt... atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti par un pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par dotā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 3. Steidzamība pieņemta.

J.Sinka.

Paldies! Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputāti pirmajā lasījumā debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojektu "Par Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam!

J.Sinka.

Lieku priekšā to izskatīt otrajā lasījumā... tagad mums ir tikai redakcionāli precizējumi — viens ir 5. pantā...

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumi par to, ka likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā uzreiz, netiek celti? Līdz ar to mēs varam sākt izskatīšanu. Izskatām pa pantiem. Tātad 1., 2., 3., 4. pantā nav nekādu redakcionālu vai citu labojumu.

J.Sinka.

Un 5. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

5. panta redakcionālie precizējumi, kurus ierosina atbildīgā komisija. Deputāti tos pieņem? Iebildumu nav.

J.Sinka.

Tāpat ir 6. pantā redakcionāli precizējumi, un tas tad arī ir viss.

Sēdes vadītājs.

Un 6. panta redakcionālie precizējumi arī neizraisa deputātos iebildumus. Līdz ar to tie tiek arī pieņemti.

J.Sinka.

Tad lūdzu pieņemt šo otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu svanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Par Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākošais ir dienas kārtības jautājums ar numuru 34 — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem".

J.Sinka. Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr...

Sēdes vadītājs.

Ārlietu komisijas vārdā — Juris Sinka, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Tas viss stenogrammai, Sinkas kungs.

J.Sinka.

Piedošanu, ka es pārāk steidzos... nr. 4121 ir dokumenta numurs, un lūdzu to pieņemt kā steidzamu, atzīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti par un pret steidzamību runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par dotā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 1. Steidzamība pieņemta.

J.Sinka.

Paldies! Lūdzu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātu debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par dotā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

J.Sinka.

Paldies! Es lieku priekšā šo likumprojektu izskatīt tagad otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par šī likumprojekta izskatīšanu tagad? Līdz ar to varam to darīt.

J.Sinka.

1. un 2. pantam nekādu papildinājumu nav. 3. pantā ir redakcionāli precizējumi, ko liek priekšā mūsu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcionālajiem precizējumiem 3. pantā? Tie tiek pieņemti.

J.Sinka.

Lūdzu nobalsot otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" pieņemšanu otrajā un galīgajā variantā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Juris Sinka, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Šo arī mums svarīgo likumprojektu lūdzam pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputāti par un pret... tātad debatēs uzstāties nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

J.Sinka.

Paldies! Līdz 24. maijam iesniegt kādus papildinājumus.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Vai deputātiem iebildumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 24. maijs — iebildumu nav? Tiek pieņemts.

J.Sinka.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākošais dienas kārtības jautājums ar 36. numuru — likumprojekts "Grozījums Civillikumā" . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā, Māris Grīnblats, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4126 — "Grozījums Civillikumā". Atbilstoši Kārtības rullim neviens priekšlikums nav iesniegts. Vienīgi Juridiskā komisija redakcionāli precizē divas vietas, kas jums ir redzams. Un aicinu atbalstīt tās!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas redakcionālajiem precizējumiem?

M.Grīnblats.

Tādējādi aicinu Juridiskās komisijas vārdā pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Civillikumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!

M.Grīnblats.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 19. maijam.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 19. maijs? Tas tiek pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" . Otrais lasījums. Juridiskās komisjas vārdā — Māris Grīnblats, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4127. Neviens priekšlikums no deputātiem nav iesniegts. Vienīgi Juridiskā komisija izdara divus nelielus redakcionālus precizējumus, kurus arī aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par redakcionāliem precizējumiem, kurus ierosina atbildīgā komisija, nav? Tie tiek akceptēti.

M.Grīnblats.

Līdz ar to aicinu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 49 deputāti. Es lūdzu jūs mobilizēties darbam.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus lūdzu piedalīties balsojumā! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!

M.Grīnblats.

Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 19. maijam.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 19. maijs — iebildumu nav? Tiek pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums ir ar numuru 38 — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Izskatām vēl vienu grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un strādājam šoreiz ar dokumentu nr. 4130, ar ko es gribēju pierunāt jūs strādāt iepriekšējo reizi.

Tātad pirmo priekšlikumu ir izteikusi Finansu ministrijas valsts ministre Počas kundze par juridisko personu atbildību. Un šo komisija ir atbalstījusi, bet to ir redakcionāli precizējusi, un tas ir redzams kā otrais priekšlikums. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par Juridiskās komisijas, atbildīgās komisijas, doto priekšlikumu, precizējot Finansu ministrijas valsts ministres Počas priekšlikumu un tātad piedāvājot atbildīgās komisijas redakciju, iebildumu nav? Tas tiek pieņemts.

I.Bišers.

Tā... Nākošais priekšlikums ir pie kodeksa 26. panta — atkal valsts ministres Počas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, bet, mazliet pārveidojot, kā ir 4.priekšlikums, kā jūs redzat to šeit, priekšlikumu pēdējā ailē — 6.ailē.

Sēdes vadītājs

. Godātie deputāti, tātad atbildīgā komisija, daļēji atbalstot ministres Počas iesniegumu, ir izstrādājusi savu redakciju, pret kuru deputātiem iebildumu nav, un tā tiek pieņemta.

I.Bišers.

Tālāk ir 5.priekšlikums. Atkal valsts ministres Počas kundzes priekšlikums, un atbildīgā komisija principā to ir atbalstījusi, tikai nav ierobežojusi to ar muitas jomu, pieļaujot iespēju, ka turpmāk varētu būt arī citas jomas, kurās varētu uzlikt administratīvos sodus juridiskajām personām.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli, izskatot deputātes Počas priekšlikumu un arī atbildīgās komisijas redakciju, nav. Tā tiek akceptēta.

I.Bišers.

Tālāk nāk 7. Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina izslēgt 41.3.panta pirmo, otro un trešo daļu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi tikai daļēji, piekrītot izslēgt tikai pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk nāk deputāta Dinēviča priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, jo Administratīvo pārkāpumu kodekss neregulē tādus jautājumus kā personu atpakaļ pieņemšana darbā un kompensāciju izmaksas, tas ir cita likuma jautājums. Tāpēc komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers.

10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur ierosina apvienot 41.3. panta otro un trešo daļu, izsakot kā jaunu otro daļu, kura ir redzama 6. ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 11. — deputāta Bunkša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir deputāta Bunkša kunga priekšlikums — 12. priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji un izteikusi tādā redakcijā, kā tas ir redzams 6.ailē.

Sēdes vadītājs.

Tas ir 13.priekšlikums.

I.Bišers.

Pamatā faktiski ir 12.priekšlikums — Bunkša kunga priekšlikums, tāpēc komisija ir izteikusi dažas lietas citā redakcijā. Dažas daļas.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts. Tātad tas ir arī 13.priekšlikums.

I.Bišers.

Jā, tas ir 13. un 14. priekšlikums. Tālāk 15. ir deputāta Bunkša kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 155.panta papildināšanu ar trešo un ceturto daļu, kuru komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti, protams, arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 17. atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt kodeksu ar 172.1.pantu, kas paredz administratīvo atbildību par nepilngadīgo iesaistīšanu ubagošanā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

I.Bišers

. Tālāk 18. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur ierosina papildināt 173.panta otro daļu, ka atbild arī bērnu vecāki par nodarbošanos ar ubagošanu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

I.Bišers

. Tālāk ir Finansu ministrijas valsts ministres Počas kundzes rinda priekšlikumu, kuri visi ir saistīti ar to, ka viņa izsaka administratīvos pārkāpumus muitas jomā jaunā redakcijā, arī vesela rinda pantu. Komisija tos ir atbalstījusi daļēji, bet visos gadījumos viņa ir bijusi spiesta izdarīt labojumus daļā "Par sodu uzlikšanu", jo šeit nebija nodalīti tie sodi, kurus uzliek fiziskajām personām un juridiskajām personām, jo maksimālais šo sodu lielums ir dažāds, un mēs to neesam izmainījuši. Tāpēc Juridiskajai komisijai nācās to darīt. Tātad 201.10. pantā principā atbalstījusi minēto pantu, tikai ir dažādojusi sodu apmēru, kas tiek uzlikts juridiskajām un fiziskajām personām.

Sēdes vadītājs.

Tātad, ņemot vērā atbildīgās komisijas viedokli, daļēji atbalstot ministres Počas priekšlikumu, tātad redakcija tiek piedāvāta atbildīgās komisijas variantā, tātad par 20.priekšlikumu, pret kuru deputātiem iebildumu nav. Un deputāti to arī atbalsta.

I.Bišers.

Tāpat 201.11. ir valsts ministres Počas priekšlikums, kur komisija ir diferencējusi atbildību starp juridiskajām un fiziskajām personām.

Sēdes vadītājs.

Un piedāvājusi to savā 22.priekšlikumā kā savu priekšlikumu. Tātad precizējot. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli nav. Pieņemts.

I.Bišers

. Tālāk ir 23. un 24.priekšlikums. Tāpat Počas kundzes priekšlikumi, kur mēs neesam mainījuši viņas piedāvāto pantu saturu, bet tikai atkal diferencējuši uzliekamos naudas sodus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers.

Tieši tas pats ir par 201.13.pantu, kur ir atbalstīts valsts ministres Počas priekšlikums, tikai diferencēts naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 25. un 26.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

Tieši tāds pats ir 27. un 28.priekšlikums, kur ir atbalstīts Počas kundzes priekšlikums daļēji, atkal diferencējot sodus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27. un par 28.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

Tieši tas pats ir par 29. un 30. priekšlikumu, kur arī diferencēti tikai sodi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 29. un 30.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

Tas pats par 31. un 32.priekšlikumu, kur atkal ir atbalstīti valsts ministres Počas priekšlikumi, diferencējot sodus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31. un 32.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

Tas pats par 33. un 34.priekšlikumu, kur izdarītas izmaiņas 201.17.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 33. un 34.priekšlikumu atbildīgās komisijas variantā. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 201.18.pants, kur Počas kundze arī ir devusi jaunu redakciju. Komisija ir atbalstījusi, tikai diferencējot sodus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 35. un 36.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

37. ir Bunkša kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, tikai to precīzāk izsakot. Tas ir redzams 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 37. un 38.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

39. ir deputāta Bunkša kunga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, jo šādas tiesības pašvaldībām jau ir — noteikt personas, kurām var uzlikt sodus par vietējo saistošo apbūves noteikumu pārkāpšanu un noteikt arī to apmērus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk pie grozījumiem 215.3.pantā priekšlikumi nav iesniegti. Pie 231.panta ir deputāta Bunkša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret 40. un 41.priekšlikumu iebildumu nav. Tie tiek pieņemti.

I.Bišers.

42. ir deputāta Bunkša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers.

Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisija lūdz atbalstīt šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

I.Bišers.

Priekšlikums ir iesniegt deputātiem savus priekšlikumus līdz 21.maijam.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 21.maijs, iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

 

Nākošais darba kārtības jautājums nr. 39. Lēmuma projekts "Par Saeimas Ārlietu komisijas delegācijas vizīti uz Lietuvas Republikas Seimu 1998.gada aprīlī" . Tagad gan ir maijs, bet faktiski tas ir jāizskata. Vai deputāti uzstāj šā jautājuma izskatīšanu? Deputāti atsauc savus parakstus. Līdz ar to šo jautājumu noņemam no darba kārtības. Vai kāds uzstāj par šā jautājuma izskatīšanu?

Pārejam pie nākošā darba kārtības jautājuma. Lēmuma projekts "Par Andraša Fazekaša uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu "Par Andraša Fazekaša uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo Saeimas lēmuma projektu, pieņēma pozitīvu lēmumu.

Deputāti iesniedzēji: Dilba, Gredzens, Ozoliņš, Druva, Apalups ir norādījuši, ka Andrašs Fazekašs ir izcils Latvijas vīnogu un citu dārza kultūru selekcionārs, ilgstoša darba rezultātā viņam ir izdevies izveidot unikālas, Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas piecas vīnogu un trīs saldo ķiršu šķirnes. Viņš veic plašu dārzkopības popularizācijas darbu un ir viens no ievērojamākiem Gulbenes rajona sabiedriskajiem darbiniekiem. Kā liecina viena no pēdējām publikācijām Gulbenes rajona avīzē "Dzirkstele", tad pie šīm jau izaudzētajām vīnogu šķirnēm šogad Andrašs Fazekašs pievieno vēl četras jaunas vīnogu šķirnes, piemērotas Latvijas apstākļiem. Pretendents uz pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem pārvalda brīvi sarunu un rakstu valodas līmenī latviešu, krievu un ungāru valodas. Ir piecu bērnu tēvs, kuri visi ir Latvijas pilsoņi.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par Andraša Fazekaša uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 1. Balso 48 deputāti, tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu atkārtot zvanu! Deputātus lūdzu mobilizēties darbam un piedalīties balsošanā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 4. Andrašs Fazekašs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

 

Nākošais darba kārtības jautājums nr. 41. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" . Otrais lasījums. Steidzams. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Arī šajā likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" ir jāizdara grozījumi, kas saistīti ar to, ka pirms gada mēs esam grozījuši Pašvaldību likumu un noteikuši citādu rajonu padomju izveidošanas kārtību. Līdz ar to tiešās vēlēšanās netiek vēlētas rajonu padomes. Un nav jāveido rajonu līmenī šīs vēlēšanu komisijas. Tādējādi ir arī uz otro lasījumu vairāki grozījumi iesniegti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Pirmais grozījums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 1., 4., 8., 12.pantā vārdus "pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes" ar vārdiem "pilsētas domes un pagastu padomes".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 3.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosināt papildināt 6.panta 3.punktu pēc vārda "kastēm" ar vārdiem "un ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem".

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 4.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 6.pantu ar 7.2. un 7.3.puntu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 5.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 15.pantu ar jaunu trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šeit ir runa par datorizēto apstrādi, tā kā mēs pašreiz pieņēmām, jau nosūtījām komisijām Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus, kur paredz, ka skaitīšana nebūs datorizēta, mums nāksies pēc neilga laika mainīt atkal šito likumu, tāpēc es lūdzu nepieņemt to labojumu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Tātad, godātie kolēģi, problēma ir tāda, ka, grozot uz trešo lasījumu Saeimas vēlēšanu likumu, mēs esam pieņēmuši tādas normas, kas nosaka, ka kopumā par partijām nodotās balsis tiek skaitītas attiecīgajās vēlēšanu komisijās — pilsētās un pagastos. Savukārt tā saucamie krustiņi un mīnusiņi tiek skaitīti centralizēti Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un likumā noteiktajā kārtībā. Tā kā šādu procedūru finansiāli un tīri tehniski nav iespējams realizēt, bet atlikušajos sešos mēnešos sagatavoties šīs procedūras tehniskai izpildei, tad ir iesniegti grozījumi Vēlēšanu likumā, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, zinot šos jau grozījumus Vēlēšanu likumā, ko iesniegusi Juridiskā komisija, tomēr uzskatīja, ka likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju 15.pantā ir šī redakcija jāprecizē, vienlaikus tātad nosakot, ka vēlēšanu zīmi datorizēto apstrādi saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu un Centrālās vēlēšanu komisijas noteikto kārtībā un pārraudzībā veic Statistikas pārvalde, vienlaikus ar pārejas noteikumiem mēs nosakām, ka šā panta trešā daļa, proti, tā, ko es citēju, stājas spēkā tikai 6 mēnešus pēc tam, kad ir saņemts attiecīgais finansējums. Tādējādi uz 7.Saeimas vēlēšanām faktiski šī norma nebūs spēkā. Es aicinātu tomēr atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt 15.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Tātad 6.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 16.panta pirmo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

7.priekšlikums. Tas ir priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar trešo punktu, par kuru jau es pirms brīža runāju. Aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Atbildīgās komisijas vārdā aicinātu balsot kopumā par šī likumprojekta pieņemšanu otrā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir 42.darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"" , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Viktors Dinevičs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4138, ar likumu "Par zinātnisko darbību". Izsniegtajos dokumentos jums ir pirmajā, otrajā lappusē atsevišķi tādi redakcionāli priekšlikumi, par kuriem, man liekas, nebūtu šobrīd jābalso un jādebatē, un pirmais priekšlikums...

Sēdes vadītājs.

Godātais Dinēviča kungs, tātad precizēta redakcija ir izteikta 4.pantā. Par to deputātiem iebildumu nav. Tālāk, kur nav priekšlikumu, tad mēs tos trešā lasījumā arī neizskatām. Mēs izskatām tikai tos pantus, kur ir iesniegti priekšlikumi un kur ir precizēta redakcija. Varbūt ka deputātiem ir iebildumi pret šo precizēto redakciju?

V.Dinēvičs.

Pirmais priekšlikums, 3.lappusē. Atbildīgās komisijas priekšlikums par izmaiņām 9.pantā — atklātums informācijā par zinātniskiem pētījumiem. Viss teksts deputātiem ir izdalīts.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

V.Dinēvičs

. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 11.pantu, kur ir zinātniskās kvalifikācijas pamatprasības.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Dinēvičs.

3.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur aizstāt 12.un 13.pantā vārdus "valsts zinātniskās iestādes" ar vārdiem "valsts zinātniskie centri".

Sēdes vadītājs.

Dinēviča kungs, nelasīsim, jo deputātiem dokumentos ir šie priekšlikumi, vienkārši jūs varat komentēt komisijas viedokli. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Deputātiem arī iebildumu nav. Vienkārši lai ietu mums operatīvāk darbs.

V.Dinēvičs.

4.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Dinēvičs.

5.priekšlikums. Deputātu Ābeles, Leiškalna un Tomašūna priekšlikums, komisija noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas... Ir iebildumi. Atklājam debates. Imants Liepa vēlas runāt, frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

I.Liepa

(TKL). Augsti godātie kolēģi! Ja mēs tā paskatāmies, tad abi priekšlikumi, par kuriem mēs varam izšķirties, nav no labākajiem, bet, ja ir jāizšķiras par vienu no tiem, es ieteiktu izšķirties par Ābeles, Leiškalna un Tomašūna ierosinājumu. Kāpēc? Pievērsiet lūdzu uzmanību 6.lappusei pirmajai ailītei, un tur otrajā rindkopā stāv teikts, ka paplašinātā habilitācijas padome, var habilitēt, tātad piešķirt augstāko zinātnisko grādu, var habilitēt zinātņu doktoru, kurš ir iesniedzis dokumentus ievēlēšanai par profesoru konkursa kārtībā. Tātad atliek tikai iesniegt dokumentus ievēlēšanai par profesoru, un vienlaicīgi tas ir pietiekoši, lai piešķirtu augstāko zinātnisko grādu, tas ir neloģiski. Zinātniskie grādi ir viena lieta, par ko ir jāstrādā līdz sirmām galvām, un tad vēl neizdodas aizstāvēt to. Un otra lieta ir amati, profesors ir amats. Un šajā amatā, lai varētu ievēlēt, ir jābūt zināmām prasībām, bet nevar vienlaicīgi abi tie būt. Atliek iesniegt uz vienu, un tas ir pietiekoši, lai saņemtu gan augstāko amatu augstskolā, gan vienlaicīgi arī piešķirtu augstāko zinātnisko grādu. Tas ir neloģiski. Un šis neloģisms ir novērsts Ābeles, Leiškalna un Tomašūna priekšlikumā, tādēļ es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Runās nākamais.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tapa ārkārtīgi smagās diskusijās, ievērojot to, ka komisijā nav daudz cilvēku vai praktiski ir tikai viens, kuri būtu nodarbojušies ar zinātnisko darbību, un tāpēc mēs komisijā pieaicinājām gan pārstāvjus no Zinātņu akadēmijas, konkrēti visu Zinātņu akadēmijas vadību ar akadēmiķi Stradiņu priekšgalā. Komisijas sēdēs piedalījās ministrijas vadība, Augstākās izglītības padome, tāpat arī augstskolu pārstāvji, pat trimdas latvieši pārstāvēja — Nollendorfa kungs, trimdas zinātnieks, un tā situācija bija tāda, ka pat komisija beidza darbu, bet mēs lūdzām visus šos augsti godātos zinātņu pārstāvjus palikt kabinetā tik ilgi, kamēr viņi nevienojās par galīgo likumprojekta variantu. Un ilgās diskusijās visi šo manis iepriekš minēto institūciju pārstāvji tomēr vienojās par visām pusēm pieņemamu vai daudz maz pieņemamu likumprojekta variantu un arī lūdza, lai mēs Saeimā nekādus labojumus vairs neizdarītu, jo citādi atkal būs neapšaubāmi neapmierinātie, jo tas tiešām, šis kompromiss tika panākts visā šajā likuma redakcijā, un neapmierinātie būs vienmēr. Es tomēr ļoti lūgtu pieturēties arī cienījamos deputātus pie komisijas, respektīvi, pie visu šo iepriekš minēto institūciju pārstāvju kompromisa redakcijas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vārds Kārlim Čerānam, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Man arī ir pēdējos mēnešos iznākušas dikusijas ar dažādiem zinātnes jomas ekspertiem, tajā skaitā arī ar Zinātņu akadēmijas vadību, un tā ideja, kas ir šajās zinātnieku aprindās nobriedusi un kas tagad tiek likta priekšā mums šajā likumprojektā, ir veikt valstī pakāpenisku pāreju uz tādu situāciju, kad mūsu valstī vairs netiktu piešķirti habilitētā zinātņu doktora grādi. Tā ir pamatvirzība, kurai ir savi argumenti, un šie argumenti ir, nu, es nosaukšu vismaz divus. Viens no šiem argumentiem ir tāds, ka cilvēkiem, kas... jeb zinātniekiem, kas no Latvijas ir aizbraukuši uz Rietumiem un kas ir strādājuši Rietumos, valstīs, kurās nav šādu habilitētā zinātņu doktora grāda, un šādu valstu ir vairumā, un pat tāda tradicionāla valsts jeb tradīcijām bagāta valsts kā Vācija ir atteikusies jau no šī habilitētā zinātņu doktora grāda piešķiršanas, tātad tam zinātniekam, kurš ir bijis šajā Rietumu zinātņu apritē un ir ieguvis šeit nepieciešamo kvalifikāciju, ir jādod iespēja šādam cilvēkam arī nākt atpakaļ uz Latviju, un ir jādod iespēja šādam cilvēkam kandidēt profesora vēlēšanās. Tas jau ir tas izšķirošais, kas šajā brīdī atšķir habilitēto zinātņu doktoru no tāda zinātņu doktora, kurš nav habilitēts un kurš ir ieguvis tikai šo pirmo zinātniskā doktora grādu. Tad tam ir iespēja būt ievēlētam par profesoru, bet tātad mums ir jāļauj arī jauniem... arī tiem cilvēkiem, kas ir savu līdzšinējo zinātnisko karjeru saistījuši ar darbu kādā Rietumu valstī, ir jāļauj viņiem nākt šeit uz Latviju, un tad, ja viņu zinātniskā kvalifikācija ir apmierinoša, konkurētspējīga, un bieži vien viņu zinātniskā kvalifikācija būs konkurētspējīga, tad tādā gadījumā ir jāļauj viņiem arī ieņemt šo profesora amatu. Un es iztēlojos situāciju ekonomikas vai sociālās zinātnēs, bet tikpat labi tas varētu būt dabas zinātnēs atsevišķos gadījumos, ka šeit mūsu vietējie profesori jeb vietējie cilvēki ļoti labprāt negribētu laist iekšā šādus jaunus spēkus no ārpuses. Un es domāju, ka šādu jaunu cilvēku piesaistīšana tikai varētu stimulēt mūsu izglītības sistēmas attīstību caur to, kā mēs ļaujam arī šiem cilvēkiem ienākt pietiekami viegli šajā izglītības sistēmā.

Otrs moments ir, domājot par paša jauna cilvēka zinātnisko karjeru. Ņemot vērā to, ka zinātne pēdējos gadu desmitos un pēdējos gados pasaulē attīstās ļoti strauji, un tad nebūtu pamatoti tas, ka jauns cilvēks jebkurā vecumā, nebūtu pamatoti tas, ka viņš tā vietā, lai izstrādātu konkrētus zinātniskus rezultātus jeb veiktu konkrētus zinātniskus pētījumus, ka viņš tā vietā nodarbojas ar to, lai noformētu šo habilitētā doktora disertāciju, kura ir nepieciešma tālākai viņa karjerai. Šis laiks, kas aizies šai disertācijas rakstīšanai, tas būs objektīvi zaudēts no tālākas viņa zinātniskās darbības.

Vēl viens punkts, kāpēc šī habilitētā zinātņu doktora grāds būtu atceļams, ir tas, ka šos grādus normāli piešķir par pētījumu kompleksiem, kas ir varbūt pat ilgākā laikā veikti vienā zinātņu nozarē. Bet pēdējā laikā ārkārtīgi strauji attīstās dažādas starpdisciplināras nozares, un lai cilvēks būtu pasaules līmenī, viņam var nākties un nākas šo savu zinātnisko pētījumu tēmu operatīvi un strauji mainīt. Un nepastāv šī iespēja objektīvi vienas nozares ietvaros veikt lielākus pētījumu apjomus, kas varētu tikt uzskatīti par pietiekamiem, lai varētu tikt piešķirts šis zinātniskais grāds par ieguldījumu kādas vienas noteiktas nozares attīstībā.

Šie faktiski iznāca trīs argumenti, kas ir par to, lai no šā habilitēto zinātņu doktora grāda, lai no tā tomēr mēs atteiktos. Šeit šajā likumā ir iestrādāts pārejas periods, bet šī izšķiršanās, faktiski tā jau šajā pantā ir par to, lai mēs principā atteiktos vismaz perspektīvā no tālākas šo habilitēto zinātņu doktora grāda piešķiršanas. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vēl ir pieteikušies pieci deputāti. Nākošajam vārds Imantam Liepam, frakcijas "Latvijai" deputātam. Liepas kungs runās otro reizi.

I.Liepa

(TKL). Pirmkārt, būt vai nebūt habilitētajiem doktoriem, nav runa šinī pantā. Un abi varianti paredz habilitācijas palikšanu, kāda tā ir. Tā ka Čerāna kungs šeit runāja par 7.priekšlikumu labākā gadījumā. Tas ir viens.

Otrkārt, ne mazākā mērā neapšaubot šeit pieminēto akadēmiķu kompetenci un šī likumprojekta tapšanas vēsturi, es tomēr gribu vērst uzmanību uz Latvijas valstī pastāvošajiem likumiem. Un vēl ir Augstskolu likums. Un tikai šajā Augstskolu likumā ir minēts tāds jēdziens kā Paplašinātā habilitāciju padome. Un šajā likumā Paplašinātajai habilitācijas padomei ir dotas tiesības ievēlēt profesorus un asociētos profesorus, un nekādā gadījumā tur nav sacīts, ka šai padomei ir tiesības piešķirt zinātniskos grādus. Zinātniskos grādus, tanī skaitā augstāko habilitēto zinātnisko grādu, piešķir Habilitācijas padome. Tikai un vienīgi. Tāda ir tā lietas precizēšana un punktu salikšana uz "I". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

I.Bišers

(DPS). Es arī negribu ielaisties visās tajās diskusijās, kas neattiecas uz šo priekšlikumu, un apspriest jautājumu, vai Latvijai ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi habilitētie doktori. Man personīgi tas patiktu, ja mēs varbūt ar Liepas kungu un vēl daži paliktu tie pēdējie habilitētie doktori un visi pārējie būtu tur apakšā un nekad nevarētu kļūt. Tas jau nebūtu varbūt nemaz tik slikti. Bet nu tas ir pavisam cits jautājums.

Šeit ir jautājums par to, kā un par ko mēs piešķiram habilitēto doktoru grādus. Un mums jau bija presē un zinātnieku aprindās ir pietiekoši daudz runāts par to, ka dažās šajās habilitācijas padomēs ir katastrofāli krities prasīgums pret tiem kandidātiem, kas iesniedz un grib, tīko pēc šiem habilitēto doktoru grādiem, ka piešķir vienkārši uz pilnīgi nepārliecinošiem materiāliem. Un te ir jau parādījusies mums tāda jauna teorija, ka piešķir grādus par iesniegšanu. Ka vajag kaut ko iesniegt, vienalga ko, bet ja kaut kur kaut kas ir iesniegts, tad tas ir pietiekams pamats, lai piešķirtu habilitētā doktora grādu. Tā, piemēram, nevajag uzrakstīt kvalitatīvu darbu, nevajag vairāk publikāciju, bet vajag atnest no kādas no mūsu daudzajām izdevniecībām papīrīti, ka tur ir iesniegts kaut kāds darbs, kuru izdevniecība varbūt nekad mūžā netaisās publicēt. Bet to jau nav grūti uzrakstīt papīrīti, ka viņiem kaut kāds darbs, kaut kāda papīru čupa ir iesniegta un ka tas pie viņiem atrodas. Un izrādās, ka tas ir pilnīgi pietiekoši, lai uzskatītu, ka viņam ir kaut kāda vērtīga publikācija, pretendentam, un piešķirt šo habilitētā doktora grādu. Te ir solis arī tādā pašā virzienā. Ka pietiek iesniegt dokumentus, lai kandidētu uz profesora amatu, lai ar to pietiktu, lai varētu saņemt habilitētā doktora grādu. Pēc tam jau var nekļūt par to profesoru. Neviens varbūt netaisīsies viņu vēlēt par to profesoru. Bet iedos viņam to habilitētā doktora grādu, un tas viņu pilnīgi apmierinās, un viņš ies prom. Es domāju, ka tik zemu nolaist latiņu habilitētā doktora grāda iegūšanai mēs nu nekādā ziņā nedrīkstam.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte, runās nākamā.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Šī diskusija ir vietā un laikā. Pašlaik kas notiek, un, manuprāt, tā nebeigsies tik vienkārši, ka mēs šeit izrunāsim un ka zinātnieki esot jau Izglītības komisijā izstrīdējušies. Tas ir jautājums par koncepciju. Vai Latvija vēl arvien turpinās saglabāt zinātniskajos grādos to sistēmu, ko ieviesa Padomju Savienībā, kas ļoti krasi atšķīrās no Eiropas un pasaules prakses. Tā ir divpakāpju zinātnisko darbu aizstāvēšana — kandidāts un doktors. Ar ko tad tas doktors no habilitētā tagad atšķiras? Tas ir tieši tas pats, kas bija padomju gados. Divas pakāpes.

Bet, ja mums ir maģistratūra, un maģistratūra ir cilvēka gatavošana zinātniskajam darbam, kas beidzas ar maģistra darbu, tad tā ir tā pirmā pakāpe, kur cilvēks pierāda savu gatavību zinātniskajam darbam, kā agrāk to teica par kandidātu. Tad pilnīgi loģiski, ka tālāk ir doktora disertācija un tālāk ir cilvēka darbs zinātnē. Nevis cīņa par grādiem, lai dabūtu posteņus. Līdz ar to šeit mums ir jāizšķiras, vai mēs izglītības sistēmā iesim to ceļu, ko esam sākuši, vai turpināsim ik pa brīdim pieklibot.

Es jums gribu atgādināt vienu lietu. Jo varbūt cilvēki, kas nav bijuši ar to saistīti, to ir piemirsuši, kā Latvijā radās pirmie habilitētie doktori. Es negribu nevienu habilitēto doktoru šeit zālē apvainot, bet pirmie habilitētie doktori radās ar Ministru kabineta lēmumu. Godmaņa parakstītu. Un vēstures zinātnē tas bija vispār absurds. Viens no pirmajiem habilitētajiem doktoriem saņēma savu grādu un tiesības pēc tam vadīt Habilitācijas padomi par grāmatu un disertāciju — Buržuāziskās partijas un to darbības kritika Latvijā, 1905.—1917.gads. Un tas nevienu tanī brīdī neuztrauca. Un tādā veidā šie habilitētie doktori izveidoja padomes un tālāk veica šo darbību. No vienas puses, patiešām ir tagad habilitēto doktoru padomes, habilitācijas padomes, kurās dod katram, kas uzskata par iespējamu vismaz, uztaisīt tos saucamos papīrus, kas ir vajadzīgi. Bet ir arī otra absurda situācija. Tikko kā parādās valsts profesora postenis, kura atalgojums ir divarpus reizes lielāks nekā nākamajai kategorijai augstskolā, es jums atkārtoju — divarpus reizes lielāks nekā docentam, tā uzreiz Habilitācijas padome savelkas apmēram tā, kā Zīgerists kādreiz teica "armija kā ezis", tā Habilitācijas padome savelkas kā ezis un saskaita. Tā, uz šo brīdi mums ir trīs habilitētie doktori, kas var pretendēt uz profesora vietām. Kamēr viņi nav ievēlēti, nevienu lāga nehabilitēsim. Kā to izdarīt ierēdnieciski, var atrast iespēju vienmēr. Un tādi gadījumi ir bijuši vairāki. Un nedrīkst izveidoties situācija, ka padomes rīcības piešķirtais grāds ir noteicošais, vai tu esi zinātnieks vai ne.

Es gribētu, pat varbūt vajadzētu, veikt tādu aptauju, ko varētu veikt Izglītības komisija. Habilitēto doktoru pēdējās zinātniskās publikācijas, kādas ir bijušas pēc habilitācijas grāda saņemšanas. Un man šķiet šobrīd, ka vismaz 80% habilitēto doktoru nebūtu tur ko ierakstīt vairāk kā daži avīžu raksti. Pasaules praksē nevis tas, vai tu esi habilitēts vai ne, bet tas, kādas grāmatas, kādus rakstus, kādus kursus augstskolā un tamlīdzīgi tu esi lasījis vai uzrakstījis, tas nosaka iespēju tev kļūt par profesoru vai nekļūt. Nevis grāds, ko tev kāds piešķir.

Mēs esam aizgājuši zinātniskajā darbībā, manuprāt, vēl vienu absurdu ceļu. Lai kļūtu par doktoru, vairs nav jāraksta doktora disertācija. Pietiek ar žurnālu publikācijām. Tā arī, starp citu, ir zinātnes degradācija. Jo doktora disertācija (kāpēc pasaule prasa šo doktora disertāciju?) ir šis brieduma pakāpes demonstrējums. Zinātnieks ir sasniedzis šo pakāpi, kad viņš izveido šo darbu, uzraksta šo darbu, pierāda, ka viņš ir spējīgs. Viņam par to iedod šo grādu, un tas nosaka viņa kvalifikāciju tālāk, kā darboties. Vai viņš pratīs tālāk darboties, to jau parādīs viņa praktiskā darbība, nevis grāds, ko viņš ir saņēmis. Jo šobrīd habilitētais doktors ir tā kā personālās pensijas piešķiršana uz mūžīgi mūžiem. Tev iedod šo grādu, tu esi tas, kas var pretendēt uz valsts profesoru, lai tie citi pagaida. Jo sarunāsim Habilitācijas padomē. Un no tevis neprasa vairāk neko tālāk. Nav jau šīs kategorijas, kas ir. Un ja tagad saka tā, ka habilitētais doktors ir attiecīgās zinātnes nozares doktors. Nu, mīļie cilvēki, tad jāsaka tā — medmāsa ir atbilstošās nozares dakteris. Ja mēs saglabājam šādu pamatojumu. Tad vajag izdarīt to izvēli par zinātnes sistēmas attīstību. Izdarīt to izvēli un nogriezt to habilitēto doktoru kā nevajadzīgu, atzīt to, ka viņš savā laikā tika izvēlēts kā pārejas perioda posms zinātniskajā kvalifikācijā, un atgriezties pie tā vai paņemt to, kas darbojas pasaulē. Un nevis teikt, ka doktors ir pielīdzināms habilitētam doktoram. Tas ir pilnīgs absurds.

Es domāju, ka uz trešo lasījumu vajag iet šo ceļu. Un lai man nebūtu otrreiz jānāk tribīnē, es gribētu mazliet piebilst pie nākamā priekšlikuma. Es atvainojos, lai laiks ietu ātrāk un veiksmīgāk uz priekšu. Un Dieva dēļ, nejauciet iekšā Ministru kabinetu un valsts institūcijas, kas pēc tam taisīs kvalifikācijas komisijas, vai pareizi iedots zinātniskais grāds. Klausieties, nu mums bija VAKS. Zinātnieki zin, ko tas nozīmē. Mums bija Ministru kabineta pārbaudes. Nevar ierēdnis, nevar Ministru kabinets, nevar ar savām instrukcijām pārbaudīt, vai zinātniekam ir pareizs zinātniskais grāds. Tas ir atkal nākamais absurds un kontrole, kas tiek uzlikta. Man šķiet, ka uz trešo lasījumu šeit vajadzēs vēlreiz nākt kopā zinātniekiem. (No zāles: "Šis ir trešais lasījums.") Tas ir trešais. Es atvainojos!

Tad jāsaka, kolēģi, es labāk ierosinātu komisijai viņu paņemt atpakaļ, pārdomāt vēlreiz visu, salikt visu, kā pienākas, vēlreiz izdiskutēt plašākā sabiedrībā un tad virzīt tālāk šo likumuprojektu, jo šobrīd jau ar to, kas ir ievēlēti par valsts profesoriem, daudzās vietās mēs esam iebraukuši grāvī.

Sēdes vadītājs.

Viktors Kalnbērzs runās nākamais. Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Man liekas, pašreizējā situācijā kaut kā grimst mūsu zinātne, un, man liekas, tas, ko mēs gribam piedāvāt, zināmā mērā atspoguļo šo procesu un varbūt zināmā mērā arī veicina šo procesu. Redziet, man liekas, ir divas dažādas lietas. Ir zinātniskais, ir goda nosaukums, teiksim, profesors. Un ir arī postenis — profesors. Tā ir viena lieta, bet cita lieta — zinātniskais grāds. Vai tas vecos laikos, kad mums bija zinātņu kandidāts un zinātņu doktors un tagad — habilitētais doktors.

Tās ir ļoti atšķirīgas lietas, un man liekas, ka, ja mēs gribam atbalstīt zinātni, tad mums jāatbalsta zinātniskie pētījumi, un tikai disertācija — viena vai otra — dod iespēju zinātniekam pierādīt, ka viņš uz kaut ko ir spējīgs. Viņš ir spējīgs risināt kaut kādas zinātniskas problēmas. Vienalga, kā tas būs, vai pirmā pakāpe būs maģistrs, otrā pakāpe būs zinātņu doktors vai habilitētais doktors, bet kas ir vajadzīgs? Vajadzīgas ir disertācijas, tās ir kvalifikācijas normas, lai dotu iespēju zinātniekam pierādīt, ka viņš uz kaut ko ir spējīgs. Tā kā kvalifikācijas normas uz Olimpiskajām spēlēm. Nu nevar cilvēks, teiksim, pateikt: "Es gribu piedalīties olimpiādē!" Vispirms tu pierādi, ka tu vari pārsniegt 2 metrus barjeru augstlēkšanā vai citu. Ja tu uz to esi spējīgs, tad tu esi kandidāts, un pēc tam tu vari pretendēt uz kaut ko lielāku.

Tātad, ja mēs gribam stimulēt zinātni, tad mums jāatbalsta zinātniskie pētījumi, un mēs nedrīkstam tikai, ja cilvēks dod kaut kādu sarakstu vai kādus rakstiņus, vai kādus darbus, un viņš uzreiz kļūst zinātņu kandidāts vai habilitētais doktors. Vajag būt procesam. Vajag būt aizstāvēšanai. Es, teiksim, neesmu jurista dēls un neesmu Žirinovskis, kurš atnāks kaut kur padomē un uzreiz viņš paliks par doktoru. Mani tas varbūt neskar tik dziļi, esmu habilitētais doktors un profesors, es negribu sev nekādus atvieglojumus. Bet man liekas, ka šajā formulējumā, ka habilitētais doktors var palikt tikai tad, kad viņš iesniedz dokumentus uz profesoru, bet cilvēks vēlas strādāt zinātnē, viņš nemaz negrib un neplāno kļūt par profesoru, kāpēc viņš nevar būt habilitētais doktors? Viņam jādod iespēja. Protams, ja mums neinteresē zinātne un neinteresē, teiksim, progress zinātnē, tad mēs varam pieņemt to formulējumu, kas ir šeit projektā. Paldies! Es aicinu neatbalstīt šo variantu.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Kārlim Čerānam, frakcijas "Latvijai" deputātam. Čerāna kungs runās otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Vispirms es no savas pieredzes savā nozarē gribu tomēr apliecināt savu cieņu visiem tiem cilvēkiem, kas ir ieguvuši habilitētā zinātņu doktora grādu, un es nekādā gadījumā netaisos noliegt to ieguldījumu, ko viņi ir izdarījuši zinātnes attīstībā. Es zinu savā nozarē cilvēkus, kas ir tiešām izdarījuši ļoti daudz un kas ir panākuši to, lai Latvija arī tiktu vismaz atsevišķās nozarēs uzskatīta par zinātnes lielvalsti, vai vismaz vienu no valstīm, kurā ir cilvēki, kas spēj nopietni pasaules līmenī darboties ar zinātni. Tie cilvēki bieži vien ir ieguvuši šo habilitēto doktora grādu. Neviens šiem cilvēkiem šo habilitēto zinātņu doktora grādu netaisās atņemt, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu dokumentu, kas ir nonācis manā rīcībā, tās ir 10 tēzes par habilitāciju, kas ir apkopotas Izglītības ministrijas sistēmā, un to apkopojis ir kāds Atis Kapenieks. Es ļoti daudziem argumentiem šajās tēzēs varu piekrist, un es gribu vismaz ar dažiem no tiem arī jūs šeit iepazīstināt:

1. Attīstība šodien notiek ātri, un tas ir daudz ātrāk nekā pirms 20 gadiem.

2. Ir nepieciešama iespēja kvalificētiem zinātniekiem mainīt zinātņu nozari, lai saglabātu konkurētspēju. Savukārt habilitācijas nepieciešamība prasa pārāk ilgi strādāt šaurā nozarē. Līdz ar to nepietiekoši attīstās prasme sadarboties un reaģēt uz saimniecības vajadzībām.

3. Habilitācija ir šķērslis jaunu, šodienas Latvijai vitāli nepieciešamu zinātnes nozaru attīstībai.

4. Habilitācija dod iespēju Habilitācijas padomēm, kuras nav orientētas uz attīstības veicināšanu, bremzēt Rietumu izcilu universitāšu profesoru darbību Latvijas universitātēs, jo šie profesori nav habilitēti.

5. Habilitācija apgrūtina Latvijas zinātnieku, kuri ir pēdējos gadus strādājuši Rietumu universitātēs, atgriešanos Latvijā profesoru vēlēšanu ceļā. Līdz ar to tiek papildus bremzēta Rietumu augstākās izglītības pieredzes un prasmes pārnešana uz Latvijas augstskolām.

6. Habilitācija sociālajās zinātnēs rada šķēršļus jaunu zinātnieku darbam Latvijas augstskolās, kuri ir ieguvuši Rietumu pieredzi, kvalifikāciju. Tātad filozofijas doktora kvalifikāciju.

7. Habilitācija ņem daudz intelektuālos un finansu resursus. Līdz ar to pietrūkst intelektuālo resursu, lai iesaistītos Eiropas Savienības projektos. Tā tiešām ir realitāte, ka iesaistīšanās Eiropas Savienības projektos prasa milzīgus intelektuālos resursus, jo viens ir tas, ka mūsu valsts izšķiras par to, ka mēs ņemsim dalību šajās Eiropas Savienības programmās, un tas ir ļoti labi, bet mums ir jāpiedalās šajās programmās tādā veidā, lai mēs no tām varam dabūt vairāk atpakaļ, nekā mēs šeit ieguldām.

8. Habilitācijas darba rakstīšana nedod papildus prasmi starptautiskās sadarbības attīstīšanai. Latvija nespēj izmantot tās sadarbības iespējas, kuras tai ir reāli pieejamas, un tā arī tiešām ir reālā situācija.

9. Būtu vēlējums gados vecākiem kolēģiem mudināt jaunākos kolēģus pūlēties vairāk iesaistīties Eiropas projektos, prasot šādā veidā atbilstoši jaunajam laikmetam apliecināt savu kvalifikāciju.

Visbeidzot habilitācijas darba veidošana neattīsta Rietumu tipa domāšanu, kura ir nepieciešama veiksmīgai starptautiskā līmeņa darbībai. Tam visam seko aicinājums atcelt habilitāciju. Es domāju, ka šie argumenti ir tādi, lai viņos tiešām ieklausītos un lai arī izšķirtos par to, ka šīs habilitācijas grāda piešķiršana, vismaz perspektīvā, tomēr tiktu Latvijā izbeigta.

Vēl gribu teikt, ka, tātad, protams, ir arī atsevišķi argumenti, kurus var minēt habilitācijas aizstāvji, bet es domāju, ka šeit šie pretargumenti ir pietiekami spēcīgi, lai mēs sekotu absolūtam valstu vairumam, piemēram, un šo habilitāciju atceltu.

Vēl gribu piebilst, ka diskusija par habilitācijas atcelšanu vai neatcelšanu tiešām ir vietā šajā brīdī, jo atbildīgās komisijas 6.priekšlikums tikai pasaka, kādas ir habilitēto doktoru tiesības, ka tās paliek tādas pašas, kādas ir attiecīgās zinātnes nozares doktoru tiesības, bet tiek atcelta pašreizējā 13.panta pirmā daļa, tā tiek izteikta citā redakcijā, kas runā par habilitētā zinātņu doktora grāda piešķiršanu. Aicinu atbalstīt šo 6.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, turpināsim izskatīt likumprojektu nākamajā sēdē, jo tuvojas mums šodienas sēdes noslēgums. Vēl debatēs ir pieteikušies par šo likumprojektu 5.priekšlikumu runāt deputāti Aivars Kreituss, Andris Rubins un Anna Seile.

Pirms mēs beidzam sēdi, mums jāpieņem lēmums par 10 deputātu priekšlikumu, kuru Saeimas Prezidijs ir saņēmis. Tas ir par jautājumu— atbilžu sēdi. "Lūdzam pārcelt no š.g. 14.maija uz 28.maiju." Deputāti var runāt par vai pret. Modris Lujāns, es redzu, pirmais ir pieteicies. Lūdzu! Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Mēs šodien atceramies mūsu maigo un mīļo diskusiju par Birkava kungu, kur arī norādīja, ka varbūt opozīcija, it sevišķi Zīgerista personā un zīgeristiešu personā, neuzdotu šos jautājumus, tas ir, uzdotu taisni jautājumus, bet neprasītu ministra demisiju. Tādēļ es iestājos kategoriski par to, lai iepriecinātu beidzot Kārli Čerānu un mūs visus, lai mums nebūtu atkal jāprasa ministru demisija, noteikti vajadzētu šovakar šo sēdi noturēt. Es aicinu beidzot ļauno vairākumu atteikties un beigt ņirgāties par opozīciju, jo, ja jūs mūs apbižosiet, mēs parunāsim ar "Saimnieku", un mēs vienreiz jums parādīsim nopietni, ka šādām sēdēm ir jābūt.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Lujāns runāja pret šo priekšlikumu. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par? Par nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu priekšlikumu — pārcelt jautājumu un atbilžu sēdi no š. g. 14.maija uz 28.maiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 9, atturas — 6. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti, lūdzu reģistrēsimies ar savām identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Godājamie kolēģi! Jūs saņēmāt zīmītes tie, kas darbojas Latvijas—Vācijas parlamentārajā sadarbības grupā, par viesu ierašanos nākamo pirmdien. Ir maza korekcija nepieciešama. Mūsu sastapšanās nevar notikt Sarkanajā zālē, jo tur ir Prezidija sēde, bet gan Jēkaba ielā 16, 106.telpā. Tātad komisijas mājā. Pulksten 10.30 pirmdien. Laipni lūdzu ierasties uz šo sastapšanos ar viesiem!

Sēdes vadītājs.

Vārds Mārim Rudzītim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Andrejs Krastiņš, Aida Prēdele, Oskars Grīgs, Aleksandrs Pētersons, Guntars Grīnblats, Andrejs Požarnovs, Roberts Jurdžs, Juris Vidiņš, Andris Tomašūns, Antons Seiksts, Jānis Bunkšs, Jānis Ābele, Jānis Rāzna, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Alfreds Čepānis, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš, Elmārs Zelgalvis, Ādolfs Ločmelis un Kārlis Jūlijs Druva.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, es pirms sēdes slēgšanas gribu atgādināt, ka mēs pirmdien pulksten 9.00 turpināsim ārkārtas sēdi. Pirmdien pārtraukumā, pirmajā pārtraukumā, Saeimas Prezidijs lems par tālāko mūsu darba kārtību. Domājams, ka, tāpat kā iepriekš, trešdienās un ceturtdienās būs Saeimas sēdes. Šodienas Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.