Frakciju viedokļi

Pēc 1998. gada 13. un 14. maija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Seiksts

(frakcija "Latvijas ceļš"): Nedēļa patiešām bija notikumiem bagāta. Gribētu teikt, ka debates par ārlietu ministra atbilstību amatam bija garas un emocionālas. "Latvijas ceļš" nedomā, ka ārlietu ministrs ir ideāls un ka ārlietu resors strādā bez kļūdām. Bija konstruktīvas debates un konstruktīvi priekšlikumi, bet mēs kategoriski norobežojamies no tā, ka ārlietu resoram tiek uzkrautas visas — ne tikai iekšpolitiskās, bet arī paša parlamenta vainas. Eiropas Komisijas atzinums, Eiropas Padomes ekspertu atzinums — visi šie punkti, par kuriem Latvija tiek kritizēta, ir parlamenta neizdarītais darbs, un kritizēt par to ārlietu resoru nav korekti.

Cita lieta, ka ārlietu resors varētu būt nedaudz uzbrūkošāks tajos gadījumos, kad ārvalstis un mūsu austrumu kaimiņvalstis nodarbojas ar demagoģiju un apmelo Latviju. Vairāk varētu runāt par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem pašā Krievijā, bet par to, kas jādara parlamentam un ko parlaments nav izdarījis, kritizēt ārlietu resoru ir neloģiski. Balsojums parādīja pašreizējo situāciju — domāju, ka tas bija korekts.

Protams, ārlietu resoram jāizdara secinājumi no tiem konstruktīvajiem priekšlikumiem, kas šeit izskanēja.

Esmu ļoti gandarīts par to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātais Bērnu tiesību aizsardzības likums izskatīts bez lielām grūtībām. Protams, daudzas pretrunas tajā būs jānovērš un likums jāpadara darbotiesspējīgāks, lai bērnu tiesības tiktu aizstāvētas nevis deklaratīvi, bet pēc būtības.

Mani nedaudz pārsteidza frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" balsojums par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā". Ja būtu runa par likuma koncepciju, tad es tēvzemiešu nostāju saprastu — viņiem ir tiesības uz savu nostāju, un to neviens nedrīkst apstrīdēt, bet Ministru kabineta, tas, Krasta kunga valdības iesniegtais projekts, par kuru šī frakcija atturējās, pareizāk sakot, sākumā pat nebalsoja, manī rada šaubas, vai frakcija vispār atbalsta savu premjeru. Es, protams, gribētu stingrākus un konsekventākus koalīcijas sabiedrotos.

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija) : Pēc ilgāka pārtraukuma es atkal esmu kopā ar jums, un šodien negribētu runāt par izskatītajiem likumprojektiem, bet par to, ko frakcija paveikusi atsevišķi, kā arī kopīgi ar citiem kolēģiem attiecībā uz daudzu tautsaimniecības jautājumu risinājumu. Divas reizes esam centušies iesniegt labojumus par labības tirgus sakārtošanu budžeta likumā. Bijām sanākuši kopā ar labības pārstrādes uzņēmumu vadību un lielākajiem graudaugu ražotājiem un runājām par to, kā šogad sabalansēt piedāvājumu graudu tirgū un kā savlaicīgi pārstrādāt un, galvenais, samaksāt par izaudzēto ražu. Jautājums ir par 2,1 miljonu latu — minimālo summu, kas nepieciešama. Bet grozījumus budžetā mums neizdevās panākt. Tomēr gribu teikt paldies Zemnieku savienībai, kas šodien Saeimā nobalsoja par pieprasījumu un lēmumu projektu attiecībā uz šo jautājumu. Ceru, ka pieprasījuma formā, kurā teikts, ka Ministru kabinetam jāsameklē šie 2,1 miljons latu, Kabinets šo summu atradīs un kaut kādā mērā varēs stabilizēt graudu tirgu un, galvenais, samaksāt par izaudzēto ražu.

Otrs būtisks jautājums šajā pašā sakarā ir problēma ar cukurbietēm. Jūs zināt, ka pagājušogad iekšējā tirgū bija patērēts apmēram 80 000 tonnu cukura, no kurām pusi saražoja no cukurbietēm. Šogad no cukurbietēm varētu būt ap 65 000 tonnu cukura. Līdz ar to gandrīz visu iekšējo tirgu iespējams pārklāt ar vietējo cukuru. Bet problēma rodas ar to, kā šos noslēgtos līgumus realizēt, lai nebūtu tāpat kā ar graudiem — tie ir saražoti, bet mēs nevaram pieņemt un par tiem samaksāt. Jautājums ir arī par cukura fonda izveidi, kam varētu būt nepieciešami 3 miljoni latu. Mēs esam tikušies ar Finansu ministrijas pārstāvjiem, tāpat arī ar speciālistiem un rūpnīcu vadību, un šodien dienaskārtībā iekļauts punkts par šāda cukura fonda izveidi. Nākamnedēļ mēs tiekamies vēlreiz, un tad valdībai tiks uzdots jautājums priekšlikumiem likumam par cukuru — kā šo ražotni stabilizēt.

Runājot par laukiem, jūs noteikti atceraties, ka pagājušogad septembrī Saeima nolēma izskatīt jautājumu par lauku attīstības problēmām. Viens no punktiem toreiz bija Ministru kabineta izstrādātā lauku vides attīstības programma. Tautsaimniecības komisija pagājušonedēļ šo programmu akceptēja, to akceptēs arī Ministru kabinets, un mēs esam pieņēmuši lēmumu 15. jūnijā sasaukt Saeimas ārkārtas plenārsēdi, kurā šos jautājumus varētu izskatīt un vēlreiz atgriezties pie problēmām un risinājumiem, kas veikti šajā gadā. Bez tam Ministru kabinetam vajadzētu uzdot par pienākumu risināt jautājumus, kurus gaida lauki. Galvenās tādējādi būtu budžeta problēmas un šīs 3% izmaksas laukiem. Un, manuprāt, valdībai divas reizes gadā būtu nepieciešams atskaitīties par paveikto.

Noteikti jau esat lasījuši avīzēs, ka "Saimnieka" partija un frakcija vakar izveidojusi ēnu kabinetu. Tā būs īpaša, Latvijai jauna un, es domāju, stabila un interesanta parlamentārās darbības forma, kad opozīcija strādā ar ēnu kabinetu, kas ir paralēls esošajai Ministru kabineta struktūrai. Ēnu kabineta ministri, sabiedrība un vēlētāji, tajā skaitā arī jūs, kas klausās, varēs izteikt savu viedokli par to, kā Ministru kabinets risina jautājumus, kādus jautājumus tas uzstāda — aktuālus vai mazāk aktuālus; varēs tikties ar ministriem — gan esošajiem, ko akceptējusi Saeima, gan arī ēnu kabineta ministriem un izteikt savu viedokli, kurš ir kompetentāks, kurš rod pareizu risinājumu un kurš pareizi virza savu nozari — ekonomiku, finanses vai kultūru.

Nākamnedēļ mēs tiekamies ar inteliģences pārstāvjiem, lai pārrunātu lauku skolu attīstības problēmas. Domāju, ka tā būs ļoti interesanta tikšanās, un nākamajā ceturtdienā es jums pastāstīšu par šīs tikšanās rezultātiem.

Vēl nākamnedēļ "Saimnieka" frakcija rīko lielu konferenci par "Latvenergo" privatizācijas variantu apspriešanu. Mēs, kā jau teicu, esam par nedalāmu šī uzņēmuma privatizāciju, un es ceru, ka konferencē, protams, būs dažādas domas, bet viena ideja — privatizācijai, ja to veic, jābūt nedalāmai.

M.Lujāns

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Manuprāt, galvenā šīsnedēļas iniciatīva bija neuzticības izteikšana ārlietu ministram V.Birkava kungam. Diskusija bija karsta un V.Birkava kunga grēku nasta pietiekami smaga. Dabiski, tā iekrājusies piecos sešos gados, kopš V.Birkava kungs kā nenogremdējams ledlauzis peld ārlietās. Varbūt sākotnēji viņš ir bijis dinamisks, taču pēdējā laikā kā jebkurš kuģis ar laiku apaug ar aļģēm un gliemežiem, arī šis kuģis iegūst ļoti skumju gaitu. Diemžēl pēdējo divu gadu laikā V.Birkava kungs gandrīz nevienu reizi nav bijis ne Maskavā, ne kādā citā NVS valstī. Tāpat viņš nav realizējis arī G.Ulmaņa kunga plānoto vizīti. Līdz ar to viss Austrumu valstu apjoms palicis atklāts. Un šeit V.Birkava kungam pilnībā būtu jāuzņemas atbildība par attiecību pasliktināšanos ar Krieviju. Tāpēc nevajadzētu visu atbildību, kā to mēģina darīt LC, novelt uz parlamentu, jo mēs nevaram aizmirst, ka līdz pagājušā gada vidum V.Birkava kungs bija šīs partijas ģenerālsekretārs. Tas nozīmē, ka viņam bija dominante vienā no valdošajām partijām gan 5. Saeimā, gan 6. Saeimā, un tāpēc LC godīgi jānes atbildība par to, ka Saeima realizē to politiku, ko LC piekopj kopā ar pārējiem kolēģiem.

Tāpat V.Birkava kungam būtu jāatbild par tiem notikumiem, kas notika 3.martā pie Rīgas Domes, un arī par pastāvīgo sasprindzinājumu sakarā ar nepilsoņu pasēm. Pilsonības likuma izpildes komisija vairākkārt virzījusi Ārlietu ministrijai jautājumu, vai nav iespējams pagarināt PSRS pilsoņu pasu darbību vismaz Austrumu virzienā. Krievija un arī pārējās valstis, kurās šodien cilvēkiem liegta iebraukšana, būtu ar mieru, iespējams, kādā noteiktā laika periodā vēl atļaut šo pasu izmantošanu. Diemžēl V.Birkava kungs šo iniciatīvu pilnībā ignorēja.

V.Krištopana kungs norādīja, ka uz V.Birkava kunga dvēseles ir arī problēmas ar tranzītvīzām. Latvijai ir iespējams uz robežām izveidot punktus, kur tranzītu mašīnu vadītāji varētu saņemt tranzītvīzas. Taču arī šeit Ārlietu ministrija izrādījusi pilnīgu ignoranci, un tāpēc šie ir konkrēti jautājumi, par kuriem Birkava kungam šodien būtu jānes atbildība.

Kā sapratu no Ernesta Jurkāna kunga, tikko izveidots ēnu kabinets, kas gatavojas aktīvi sākt strādāt. Iespējams, kad šie ēnu ministri sāks klīst pa Saeimas telpām, tad arī radīsies nopietna konkurence šiem "neēnu" ministriem. Bet šodien sakarā ar to, ka ēnu kabinets nebija gatavs pārņemt visas valdības funkcijas, līdz ar to viss "Saimnieks" pēkšņi pazuda balsojumā, kurā vajadzēja izteikt neuzticību V.Birkava kungam. Domāju, ja "Saimnieka" ēnu ministri būtu daudz aktīvāki un gatavāki šim procesam, tad viņi jau šodien varētu gatavoties jaunajai darba sezonai.

Vēl viens valdības pārbaudes akmens bija vakardienas plenārsēdē — pilsonības jautājums, kurā nulles lasījumā bija pacelta problēma par pilsonības piešķiršanu bērniem. Tautas saskaņas partijas vairākums nolēma šajā spēlē nepiedalīties, jo jau divi Pilsonības likuma projekti atrodas komisijās un gaida savu laiku, kad tiks virzīti uz pirmo lasījumu. Līdz ar to trešais projekts jau paliek interesants — tāds kā uzticības zvērests gan Eiropas Savienības komisāriem, gan arī partijām. Un te sevišķi patīkami bija skatīties, kā LC un TB sadarbojas savu solījumu pildīšanā. Pirms nedēļas A.Panteļējeva kungs norādīja uz to, ka, ja šis jautājums netiks virzīts uz parlamentu un nebūs pozitīvs balsojums, tad iespējams, ka LC būs spiests pacelt jautājumu par savu atrašanos koalīcijā. Šodien izrādījās, ka laikam partnerība Latvijā nav partnerība mieram NATO struktūrās, jo katrs partneris velk to deķīti uz savu pusi, un to ļoti labi nodemonstrēja "Tēvzemei un Brīvībai", kas pēkšņi aizmirsa savus solījumus LC, ko bija zvērējuši A.Panteļējeva kungam. Tāpēc arī šodien LC un TB atkal — gan ar opozīcijas, gan kolēģu A.Bartaševiča un A.Golubova, gan "Saimnieka", gan pārējo rokām — saglabāja valdības koalīciju. Tāpēc domāju, ka būs interesanti skatīties — tuvojas vasara, nāk pērkona laiks, un es ceru, ka šī valdība kādā karstā dienā nesabruks, un no šīm lietavām šī valdība tomēr spēs nodzīvot vismaz līdz jaunajai ražai.

N.Pēterkops

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Tā kā man dotas iespējas komentēt Saeimas darbu šajās divās pagājušajās dienās, tad, īsi sakot, īsti apmierināts ar to rezultātiem es neesmu. Šo divu dienu plenārsēdē bija jāizskata 79 jautājumi, bet mēs izskatījām tikai 42. Protams, ļoti ilgs laiks pagāja debatēs par Ārlietu ministriju un ārlietu ministra noņemšanu, un tā rezultātā ļoti daudzi likumprojekti, kuri bija iekļauti dienas kārtībā jau aprīlī, netika izskatīti un pieņemti. Līdz ar to būtībā kavējas tieši likumdošanas darbs. Šeit, protams, liels nopelns ir opozīcijai, kas mēģina šādā veidā darīt visu, lai likumdevējs neko prātīgu un labu nevarētu izdarīt, bet kavētos pie pārrunām, kurām rezultāta, protams, nav. Tāpat ir zināms, ka šobrīd pozīcija ir pietiekoši spēcīga un nevienu ministru nomainīt nav iespējams, tāpēc nebūtu pareizi, ja mēs veltītu laiku neauglīgām sarunām.

Šodien trešajā lasījumā beidzot tika pieņemts likums par alkohola apriti. Es ceru, ka tas ienesīs jaunu un labu kārtību tieši alkohola mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, ka būs precīza uzskaite un viss pārējais, jo līdz šim laikam darbojas tikai Ministru kabineta noteikumi. Gribu pakavēties arī pie likumprojekta par pašvaldību aptaujām, ko Saeima sāka skatīt, bet, ņemot vērā parlamenta viedokli, kas atšķiras no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokļa, kas šo likumprojektu sagatavoja, komisija to no otrā lasījuma noņēma. Kāpēc noņēma? Tāpēc, ka Saeima iebilda pret to, ka aptauja tiek pielīdzināta arī kā lemjoša. Protams, mūsu partijas nostāja ir viennozīmīga — aptauja var būt tikai aptauja, un tā ir tikai viedokļu noskaidrošana. Bet, ja mēs gribam runāt par demokrātiju un par to, ka vara, protams, pieder tautai, tad vajag arī runāt par precīzām lietām. Tādā gadījumā jāraksta pavisam cits likums, kas šīs lietas noteiktu precīzi.

Ja mēs paskatāmies Satversmē, tad 64.pants nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros. Analoģiski tas būtu tā, ka vietējā vara attiecīgajā administratīvajā teritorijā pieder domei vai padomei, kā arī lokālajai sabiedrībai. Un, ja likumdevējs nosaka, ka ir lēmumi, kuru pieņemšanai vajadzīgs arī vietējās sabiedrības viedoklis, tādā gadījumā jābūt atsevišķam likumam, līdzīgi tam, kā tas ir ar likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Tātad, jābūt likumam par vietēja rakstura lēmumu pieņemšanu un ierosināšanu. Bet nedrīkst jaukt kopā divas lietas — aptauju un lēmumu pieņemšanu. Tāpēc es domāju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ņems vērā Saeimas izteikto viedokli, šo likumu pārstrādās un varbūt sagatavos citu likumu, kas būtu piemērojams vietējai sabiedrībai vietējo lēmumu un problēmu risināšanā, kur tiešām vajadzīgs vietējo iedzīvotāju viedoklis. Pirmais varētu būt tas, ka likumā par administratīvi teritoriālo reformu jau paredzētu šo principu, ka, lai izlemtu jautājumu par divu vai trīs pašvaldību apvienošanos, noteikti būtu vajadzīgs vietējais referendums vai vietējā tautas nobalsošana, kurā piedalītos attiecīgie pagasta vai pilsētas vēlētāji, tas ir, pilsoņi, kas izsaka viedokli par to, vai apvienošanās ir vajadzīga vai nav. Tātad šī norma tiktu ietverta konkrētos likumos vai arī būtu nepieciešams atsevišķs likums. Bet tad par to jārunā precīzi — ka tā ir tautas nobalsošana vietēja rakstura līmenī.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Šajā nedēļā Saeima vairākās formās diskutēja par to, vai nedzimuša bērna dzīvība arī ir dzīvība un vai tai nepienākas vismaz morāla aizsardzība. Ārkārtīgi grūti saprast to, ka pat tādos gadījumos, kad šī izšķiršanās neizsauc nekādas tiešas juridiskas konsekvences, deputātu vairākums nobalso pret, kā tas bija ar deputātes Aidas Prēdeles priekšlikumu "Bērnu tiesību aizsardzības likuma" otrajā lasījumā. Tā nu mēs šajā ļoti smagajā jautājumā paliekam tur, kur esam — situācijā, kad valstī vairāk tiek nonāvēts nedzimušo dzīvību, nekā pasaulē nāk bērnu. Un nav pat apņemšanās domāt par kādām ekonomiskajām programmām, kas atbalstītu topošās māmiņas, lai tās atturētos no šī drausmīgā soļa, un nav arī vēlmes domāt par sabiedrības izglītošanu šajā jautājumā. Diemžēl šo situāciju skaidri varētu raksturot kā garīguma deficītu. Es negribu šeit saukt uzvārdus, jo svarīgs ir iespējamais problēmas risinājums, kura nav. Šī ir ļoti smaga problēma, kura nākotnē mums būs jārisina, un es ļoti ceru, ka šis risinājums noteikti būs.

Vēl vakardienas un šodienas sēdes neapšaubāmi iezīmējās ar diskusiju un balsojumu par neuzticības izteikšanu Latvijas ārlietu ministram Valdim Birkavam. Kā tas jums droši vien labi zināms, Tautas kustība "Latvijai" nepiedalījās balsojumā par neuzticības izteikšanu Guntara Krasta veidotajai valdībai tāpēc, ka šis neuzticības pieprasījums bija izveidojies tiešā Krievijas spiediena ietekmē. Bet tas nekādā ziņā nenozīmē to, ka mēs atbalstītu šīs valdības darbību, jo skaidri redzams, ka tā ir atbildīga par bezcerību, kas ir daudzviet Latvijā, par kļūdām gan saimnieciskajā, gan sociālajā, gan izglītības un arī ārlietu jomā. Mēs uzskatām, ka mums jāstrādā un jānorāda uz šīm kļūdām, un jācenšas uzlabot valdības darbu. Tāpēc, ņemot vērā to, ka Ārlietu ministrijas darbs ir zem katras kritikas, ka skaidri bija apliecināta ārlietu ministrijas mazspēja, sekoja šis ierosinājums. Tikai daži argumenti motivācijai. Pirmkārt, Ārlietu ministrija faktiski neko nebija darījusi, lai panāktu Latvijas okupācijas deklarācijas starptautisku juridisku atzīšanu. Pasaules valstis pat nebija informētas par šo un citiem dokumentiem, kas apstiprinātu tajā minētos faktus par Latvijai nodarīto kaitējumu. Kā parādīja pēdējo mēnešu notikumi, tad šīs deklarācijas starptautiska atzīšana ir ārkārtīgi svarīga, lai tas mūsu valstī ierobežotu dažādus provokatīvus spēkus, arī Krievijas spiediena iespēju uz Latviju. Tas nav izdarīts. Vēl vairāk — ārlietu ministrs atļāvies 16.marta leģionāru gājienu nosaukt par SS gājienu. Kur tas ir redzēts? Kādu vēsturi zina šis ārlietu ministrs? Tāpat arī 8.maija svinēšana no Valsts prezidenta G.Ulmaņa, Ministru prezidenta G.Krasta un ārlietu ministra V.Birkava puses Padomju armijas kapos vairāk pielīdzināma šī datuma svinēšanai kā Uzvaras dienai, un tas absolūti nav pieņemami. Balsojumā deputāti gan no "Tēvzemei un Brīvībai", gan no jaunizveidotās A.Šķēles partijas apliecināja to, ka viņi tomēr atbalsta šāda ministra darbību. Līdz ar to tēvzemieši nonākuši pretrunā ar jebkuriem viņu deklarētajiem principiem. Arī Tautas partijā mēs redzam, ka A.Šķēles izteikumi par nepieciešamību nomainīt V.Birkavu netiek atbalstīti viennozīmīgi no viņa partijas kolēģu puses.

Vēl tikai gribu piebilst, ka zīmīgs bija balsojums par grozījumiem Pilsonības likumā, kurā paredzēts dot pilsonību visiem pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā dzimušajiem bērniem un kuru bija iesniegusi valdība. Balsojumā par savas valdības priekšlikumu tēvzemieši šoreiz kaunīgi atturējās, jo kas gan cits viņiem atlika — tāpat jau acīmredzot šajā jomā iets pārāk tālu.

G.Eniņš

(Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Šodien debatēs spilgtākais jautājums bija par uzticības vai neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Valdim Birkavam. Šīs debates ievilkās divas dienas, un, domājot par to, kas notiek ar Latvijas tēlu pasaulē, man sāp sirds. Kāpēc mūsu prezidentam bija jāatvainojas par to, ka Latvija bija okupēta? Ak, mana nabaga Latvijas tauta, gadsimtu ciešanu un sāpju zeme! Es atvainojos tautai, ka nespēju tai palīdzēt. Latvija joprojām ir nospiesta uz ceļiem. Es atvainojos jums, ka prezidentam Guntim Ulmanim bija jāatvainojas Izraēlai, ka Latvijas valsts bija trīs reizes okupēta un uz 50 gadiem iekļauta Padomju savienībā. Jā, pirms vairākiem gadiem Zviedrijas valdība atvainojās Latvijai par to, ka 1945.gadā tā izdeva Padomju Savienībai un Staļinam izbēgušos leģionārus no Vācijas armijas. Tā ir pavisam cita atvainošanās, jo Zviedrijas valdība pastāvēja savā pārmantojamībā, Zviedrijas valsts nekur nebija likvidēta, bet Latvijas valsts nebija jau kopš 1940.gada jūnija. Divas totalitāras lielvaras — Vācijas nacistu valsts un komunistiskās Krievijas valsts — sarīkoja visdrausmīgāko slaktiņu zemeslodes vēsturē. Caur Latviju trīs reizes izgāja okupācijas karaspēki un, ja padomju okupācijas laikā vēl bija radīts iespaids, ka it kā teorētiski eksistē Latvijas PSR, tad vācu okupācijas laikā taču pat nekāda teorētiska Latvijas valsts nepastāvēja. Un kā var izteikt aizrādījumus Latvijai par to, ka bijis šāds SS vai cits karaspēks! Vai tad drīkstēja neiet armijā tāpat kā padomju laikā armijā? Mums taču bija jāiet! Bet uzrodas kaut kādi ebreju tautības pārstāvji, kas raksta avīzē un kultivē viedokli, kāpēc Latvijas valsts nepasargāja ebrejus. Tas ir gluži aplam, un es domāju, jo šīs lielvaras, kas pašas bija atbildīgas par to, ka tās okupēja, un tagad tās pārmet Latvijai par to, ka bija šādi vieni vai otri karaspēki, leģionāri vai sarkanie strēlnieki, un ko viņi darīja, kas tur piedalījās un kāpēc Latvijas teritorijā šāva ebrejus. Domāju, ka nav par vēlu labot, un Saeimai jāatceļ vai memoranda veidā tai pašai Vācijai, kura tomēr ir kulturālāka šodien par Krieviju, un jāpanāk, lai Vācijas kanclers Kola kungs atvainotos Latvijai par to, ko viņa valsts nodarīja Latvijas valstij savā laikā. Un vajadzētu atvainoties par to, kad vēl kopā ar Borisu Jeļcinu izskanēja pārmetumi Latvijai par SS karaspēka darbībām. Tā kā mans laiks ir beidzies, uz redzēšanos citreiz!

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribētu arī nedaudz pieskarties bērnu tiesību aizsardzības likumam, kur Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija ar ekspertiem arī tika šis alternatīvais pamatlikums sagatavots un, ņemot vērā, ka mēs būtībā netiecamies par to, kurš tad to ir sagatavojis, bet galvenais likums būtu daudz kvalitatīvāks, piekāpāmies un atstājām, kā komisijā tika sagatavots. Daudzi mūsu sagatavotie priekšlikumi tika iestrādāti un mēs sekosim līdzi, lai tas tā arī turpinātos.

Nedaudz es varētu Čerāna kungam oponēt, kaut gan ideja ir pareiza un attiecībā no bērna ieņemšanas brīža līdz dzimšanai nav atdalāms no topošās mātes tiesībām un to nodrošināšanas, jo mums veidojas šajā ziņā pretrunas. Ja mēs zinām, ka sievietei, atbilstoši visiem ANO Cilvēktiesību dokumentiem, kam Latvija ir pievienojusies, ir tiesības būt noteicējai pār savu ķermeni, izvēlēties savu bērnu skaitu un tā regulēšanas paņēmienu, arī dalīt atbildību par bērna nodrošinājumu ar visu nepieciešamo vienlīdz ar bērna tēvu. Turklāt, ja nekur nav paredzēta valsts atbildība par grūtnieces — mātes veselības sociālās un materiālās labklājības nodrošinājumu, nevar tikt īstenotas arī topošā bērna pamattiesības. Jo ne katrai sievietei ir tam iespējas. Šeit rodas pretrunas atsevišķos likumos, kas mums noteikti ir jāsakārto. Bet visādā ziņā likums otrajā lasījumā ir pieņemts un trešajā lasījumā noteikti būs kaut kas labojams, bet galvenais, ka viņš noteikti tiks pieņemts un tas ir ļoti vajadzīgs.

Bez tam nedaudz gribu pieskarties arī jautājumam par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram Birkavam. Šajā tiešām ilgajā laikā tika ļoti daudz runāts krustām šķērsām un daudzi runāja par to, kā mūsu Latvijas tēlu iznes pasaulē, tad es domāju, ka daudzi ar savām dižajām runāšanām, tieši otādi, daudzi šo tēlu nevis iznesa labvēlīgu, bet noteikti negatīvā nozīmē. Es domāju, ka mūsu oponentiem tur būs ļoti daudz materiālu par ko rakstīt tieši sliktā nozīmē par mums. Tāpēc es visādā ziņā gribu aicināt kolēģus turpmāk daudz lietišķāk un pragmatiskāk runāt. Mums Zemnieku Savienībā, protams, arī ir ļoti daudz pretenziju par Ārlietu ministrijas darbību, bet galvenais ir tas, ka tomēr ir jānovērtē pragmatiski no iespējām un jāvērtē no tā, ko mēs paši visi kopumā darām, visi kopā ar valdību dara. Mēs tomēr kopumā atbalstījām tikai tāpēc, lai saglabātu šo valdību. Tā kā mēs esam pirms tam ierosinājuši un arī šajā gadījumā atbalstījām Birkava saglabāšanu šajā ministra postenī, lai valdība varētu turpmāk strādāt.

Trešais jautājums, kam es gribētu pieskarties, tas ir saistībā ar pieprasījumu zemkopības ministram Rāviņa kungam attiecībā uz graudu tirgu, kur arī Zemnieku savienības frakcija sagatavoja priekšlikumu — lēmuma projektu, ar kuru uzdot Ministru kabinetam līdz 1998.gada 1.jūnijam atrisināt likumu "Par labības tirgu" un "Valsts labības rezervi" izpildes finansiālo nodrošinājumu, paredzot šīm vajadzībām 2,1 miljonu latu. Tātad ir vajadzīga šī nauda, kas arī likumā ir paredzēta, lai Labības tirdzniecības aģentūra būtu nopietns tirgus dalībnieks rudenī, lai tiešām rudenī varētu mēģināt maksimāli vairāk iepirkt graudus no zemniekiem un lai nebūtu ši milzīgā problēma, kas bija radusies pagājušajā gadā, bet tur ir vēl citi mehānismi noteikti jāizstrādā, lai pilnveidotu šo sistēmu un lai noteikti šo problēmu noņemtu no dienas kārtības šajā rudenī. Diemžēl mans laiks ir iztecējis. Paldies par uzmanību! Vēlu veiksmi jums!

Saeimas preses dienests