Iesniegumi

Par Aleksandra Beļavska kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4151)

Pamatojoties uz šā gada 28.aprīļa Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Aleksandra Beļavska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 28. aprīlī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 28.aprīļa sēdes protokola Nr.57

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Ādamsons, M.Lujāns, E.Bāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Aleksandra Beļavska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Aleksandra Beļavska kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Aleksandru Beļavski pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par ieguldījumu Latvijas hokeja attīstībā, izcīnīto 7.vietu pasaules meistarsacīkstēs, Latvijas vārda nešanu pasaulē.

Saeimas deputāti: Dz.Ābiķis, P.Apinis, J.Ābele,

1998.gada 29.aprīlī A.Seiksts, I.Bērziņ š

Autobiogrāfija

Es, Beļavskis Aleksandrs Josifa d., esmu dzimis 1964.gada 17.janvārī Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā Braslavas rajonā Drisvjati ciemā. Tautība — polis. Tēvs — Beļavskis Josifs Josifa d., dzimis 1940.gada 2.septembrī Baltkrievijā, Vidzovskas raj. Mamjani ciemā, tautība — polis. Māte — Beļavska (Ustalova) Nelli Nikolaja m., dzimusi 1940.gada 2.novembrī Krievijā, Irkutskā, tautība — krieviete. No 1962.gada mani vecāki dzīvo Latvijā, Rīgā. Es piedzimu Baltkrievijā, jo mana māte tobrīd bija pie tēva vecākiem Baltkrievijā.

1971.gadā sāku mācīties Rīgas 41.vidusskolā, kur beidzu 3 klases. No 1974. līdz 1978.gadam mācījos Rīgas 68.vidusskolā, kur beidzu 8 klases. No 1978.gada līdz 1980.gadam mācījos Rīgas 55.vidusskolā hokeja specklasē. No 1980.gada līdz 1991.gadam biju pieņemts darbā par sporta instruktoru sporta biedrībā "Dinamo". 1982.gadā tiku iesaukts karadienestā līdz 1984.gadam. Visu šo laika posmu spēlēju hokeju "Latvijas bērza" un "Donamo" hokeja meistarkomandās.

1982.gadā apprecējos. Sieva — Beļavska (Kapitonova) Svetlana Jura m., dzimusi 1964.gada 27.februārī Rīgā. Manā ģimenē ir divas meitas — Beļavska Olga, dzimusi 1982.gada 4.aprīlī Rīgā, Beļavska Jeļena dzimusi 1990.gada 20.novembrī Rīgā.

No 1982.gada mācījos Rīgas 11.profesionāli tehniskajā arodskolā, kuru pabeidzu 1985.gadā. No 1991.gada līdz 1996.gadam biju noslēdzis kontraktu, ka spēlēšu hokeju Zviedrijas hokeja klubos.

1974.gadā — 10 gadu vecumā mani uzņēma "Latvijas bērzs" hokeja bērnu un jaunatnes sporta skolā, kur trenējos un spēlēju hokeju bērnu, jauniešu un junioru komandās. 1978.gadā tika noorganizētas specializētas hokeja klases Rīgas 55.vidusskolā, kur pārgāju mācīties, lai turpinātu pilnveidot savu hokeja meistarību. 1980.gadā tiku uzaicināts spēlēt hokeju "Latvijas bērzs" hokeja meistarkomandā, kurā spēlēju līdz 1991.gadam. 1982.gadā Latvijas junioru izlases komandas sastāvā piedalījos PSRS tautu spartakiādē. 1982.gada aprīlī mani uzaicināja Rīgas "Dinamo" hokeja meistarkomandā, kurā spēlēju līdz 1991.gadam. Šajā laika periodā "Dinamo" komandas sastāvā 1988.gadā tika izcīnīta 2.vieta PSRS čempionātā hokejā. Pirmo reizi Latvijas hokeja vēsturē Rīgas "Dinamo" tikās ar Kanādas NHL profesionālajām hokeja komandām 1989. un 1990.gadā. 1991.gadā beidzu spēlēt Rīgas "Dinamo" komandā un noslēdzu kontraktu ar Zviedrijas hokeja klubu par spēlēšanu Zviedrijas čempionātā, kur spēlēju līdz šodienai.

1994.gadā Latvijas Nacionālās hokeja izlases komandas sastāvā piedalījos pasaules čempionātā B grupā Dānijā, kur izcīnījām 2.vietu.

1995.gadā Latvijas izlases sastāvā piedalījos pasaules čempionātā B grupā — Slovākijā, kur arī tika iegūta 2.vieta. 1996.gadā pasaules čempionātā B grupā — Holandē tika izcīnīta 1.vieta un tiesības spēlēt pasaules hokeja elitē A grupā. Pirmo reizi Latvijas hokeja vēsturē Latvijas hokeja izlase 1997.gadā piedalījās pasaules čempionātā A grupā, kurā būs tādas hokeja lielvalstis kā ASV, Kanāda, Zviedrija, Somija, Čehija u.c. valstis.

Man ir liels gods, ka esmu Latvijas Nacionālās hokeja izlases komandas spēlētājs, un apsolos arī turpmāk aizstāvēt Latvijas vārdu Olimpiskajās spēlēs un pasaules sporta arēnā.

1996.gada 6.maijā A.Beļavskis

 

Par Aleksandra Ņiživija

kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4152)

Pamatojoties uz šā gada 28.aprīļa Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Aleksandra Ņiživija uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 28. aprīlī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 28.aprīļa sēdes protokola Nr.57

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Ādamsons, M.Lujāns, E.Bāns

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Aleksandra Ņiživija uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Aleksandra Ņiživija kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījūsies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Aleksandru Ņiživiju pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par ieguldījumiem Latvijas hokeja attīstībā un Latvijas goda aizstāvēšanu starptautiskajās sacensībās.

Saeimas deputāti: J.Ādamsons, A.Golubovs, O.Deņisovs,

1998.gada 21.aprīlī M.Bekasovs, A.Bartaševičs, A.Saulītis

Autobiogrāfija

Es, Ņiživijs Aleksandrs, Bogdana d., esmu dzimis 1976.gada 16.septembrī Rīgā. Tēvs — Ņiživijs Bogdans Matveja d., dzimis 1938.gada 7.maijā Ukrainā. Māte — Ņiživija (Andrijonova) Anastasija Vasilija m., dzimuši 1937.gada 1.janvārī Krievijā. Ģimenē vēl ir divi brāļi — Ņiživijs Genādijs, dzimis 1961.gada 18.jūlijā Rīgā; Ņiživijs Anatolijs, dzimis 1964.gada 28.oktobrī Rīgā.

1983.gadā es sāku apmeklēt skolu. 1986.gadā pārgāju uz Rīgas 55. vidusskolu ar hokeja novirzienu. Šo skolu pabeidzu 1994.gadā.

Ar hokeju sāku nodarboties 1982.gadā "Latvijas bērza" specializētajā sporta skolā. 1988./89.gada sezonā ‚ izcīnijām I vietu Latvijas čempionātā zēniem.

1991.gadā iegūta II vieta PSRS jauniešu čempionātā Rīgas "Dinamo" komandas sastāvā. 1992.gadā — I vieta starptautiskajā jauniešu turnīrā Kanādā.

Turpmāk seko starti neatkarīgās Latvijas valsts jauniešu un pieaugušo izlasēs. 1993.gadā I vieta pasaules junioru čempionātā kvalifikācijas turnīrā Slovākijā. 1993.gadā Eiropas junioru čempionātā iegūta 5. vieta C grupā. Šajā pašā gadā kļuvu arī par Latvijas čempionu. Šo pašu panākumu atkārtoju arī 1994.gadā. 1995.gadā I vieta pasaules junioru čempionātā C grupā. 1994.gadā izcīnīta II vieta arī pasaules un Eiropas junior čempionātā C grupā. 1995.gadā seko uzaicinājums spēlēt Latvijas Nacionālās izlases sastāvā pasaules čempionātā B grupā. Čempionāts notiek Bratislavā, un komanda paliek II vietā aiz Slovākijas. 1996.gada janvārī Polijā II vieta pasaules junioru čempionātā B grupā.

Un tad seko mans lielākais panākums sportā. 1996.gada aprīlī Holandes pilsētā Eindhovenā tiek iegūta I vieta pasaules B grupas čempionātā un nodrošināta pāreja uz A grupu.

Uzskatu par lielu godu spēlēt Latvijas izlasē.

1996.gada 1.jūnijā A.Ņiživijs

 

Par Aleksandra Šiškoviča

kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4153)

Pamatojoties uz šā gada 28.aprīļa Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Aleksandra Šiškoviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 28. aprīlī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 28.aprīļa sēdes protokola Nr.57

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Ādamsons, M.Lujāns, E.Bāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Aleksandra Šiškoviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Aleksandra Šiškoviča kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Aleksandru Šiškoviču pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par ieguldījumu Latvijas hokeja attīstībā un Latvijas goda aizstāvēšanu starptautiskajās sacensībās.

Saeimas deputāti: J.Ādamsons, A.Golubovs, O.Deņisovs,

1998.gada 21.aprīlī M.Bekasovs, A.Bartaševičs, A.Saulītis

Autobiogrāfija

Es, Šiškovičs Aleksandrs Andreja d., esmu dzimis Rīgā 1972.gada 19.aprīlī. Mans tēvs Šiškovičs Andrejs Dominika d. ir dzimis Baltkrievijā 1937.gada 16.oktobrī, Rīgā dzīvo no 1962.gada. Māte Šiškoviča Enafa Ivana m. ir dzimusi 1940.gada 3.maijā. Uz Latviju pārcēlusies 1961.gadā. Brālis Šiškovičs Sergejs Andreja d. ir dzimis Rīgā 1967.gada 16.aprīlī.

1979.gadā sāku apmeklēt Rīgas 52.vidusskolu. Ar hokeju sāku nodarboties 1982.gadā sporta biedrībā "Dinamo". No 1983.gada mācījos Rīgas 18.vidusskolā hokeja specklasē. Šo skolu beidzu 1989.gadā. 1990.gadā iesauca aktīvajā karadienestā. Šajā laikā spēlēju hokeju Ļeņingradas ASK komandā. Dienestu beidzu 1991.gadā un šā gada oktobrī sāku spēlēt hokeja komandā "Energo". 1992.gada janvārī mani uzaicināja "HK Rīga" meistarkomandā.

1992.gadā apprecējos ar Naidenu Natāliju Nikolaja m., dzim. 1972.gada 2.februārī. 1993.gada 14.februārī piedzima meita Šiškoviča Olga. Meita dzimusi Rīgā.

"HK Rīga" un Pārdaugavas meistarkomandās spēlēju no 1992. līdz 1995.gadam. 1995./1996.gada sezonu spēlēju somu klubā "Vaasa Sport". Somijas II līgā tiku atzīts par līgas labāko ārzemnieku. Latvijas izlases sastāvā — no 1993.gada. Esmu piedalījies visos turnīros un draudzības spēlēs, kurās ņēma dalību Latvijas nacionālā izlase. 1993.gadā Latvijas izlases sastāvā uzvarējām Kopenhāgenas kausa izcīņā. Pats lielākais sasniegums sportā ir 1996.gada aprīlī izcīnītā uzvara turnīra pasaules čempionātā B grupā Eindhovenā. Protams, ir bijuši arī citi sasniegumi sportā, bet es domāju, ka tie visi nav tā vērts, lai tos pieminētu. Uzskatu, ka ir liels gods pārstāvēt Latviju starptautiskajā arēnā.

A.Šiškovičs

 

Par Andraša Fazekaša kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr. 4112)

Pamatojoties uz š.g. 21. aprīļa Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Andraša Fazekaša uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 22. (23.) aprīlī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 21. aprīļa sēdes protokola nr. 56

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Ādamsons, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Andraša Fazekaša uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Andraša Fazekaša kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Andrašu Fazekašu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Andrašs Fazekašs ir izcils Latvijas vīnogu u.c. dārza kultūru selekcionārs. Ilgstoša darba rezultātā viņam izdevies izveidot unikālas, Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas 5 vīnogu un 3 saldo ķiršu šķirnes. Viņš veic plašu dārzkopības popularizācijas darbu un ir viens no ievērojamākiem Gulbenes rajona sabiedriskajiem darbiniekiem. A.Fazekašs ir pilnībā apguvis latviešu valodu.

Saeimas deputāti: R.Dilba, V.Gredzens,

1998. gada 16. aprīlī L.Ozoliņš, K.J.Druva, R.Apalups

Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrība rekomendē uzņemšanai Latvijas Republikas pilsonībā par īpašiem nopelniem Andrašu Fazekašu.

Andrašs Fazekašs ir izcils Latvijas vīnogu un citu dārza kultūru selekcionārs. Ilgstoša darba rezultātā viņam ir izdevies izveidot unikālas, Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas piecas vīnogu un trīs saldo ķiršu šķirnes. Andrašs Fazekašs intensīvi sadarbojas ar vairāku valstu (Ungārijas, Kanādas, ASV u.c.) selekcijas speciālistiem un ir būtiski paplašinājis Latvijas augu ģenētiskos resursus. Viņš veic plašu dārzkopības popularizācijas darbu un ir viens no ievērojamākiem Gulbenes rajona sabiedriskajiem darbiniekiem.

Andrašs Fazekašs ir Latvijas patriots un, pārceldamies uz dzīvi Latvijā, ir pilnībā apguvis latviešu valodu.,

Uzskatām, ka Andrašs Fazekašs ir cienīgs kandidāts Latvijas Republikas pilsonībai par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības prezidents,

Dr. habil. biol., profesors,

LZA korespondētājloceklis Īzaks Rašals

1998. gada 11. martā LĢSB zinātniskā sekretāre Dr. biol. Dace Ornicāne

Andrašs Fazekašs, ungārs, dzimis 1942. gada 23. novembrī Aizkarpatu apgabala Beregovas rajona Varu ciemā, dzīvo Latvijā, Gulbenes rajona Daukstu pagasta "Gruzīšos".

Latvijā dzīvo kopš 1968. gada. Strādāja Daukstu pagasta kolhozā "Uzvara" par šoferi. Brīvi pārvalda latviešu valodu. Strādājot kolhozā, bija čakls, sabiedrisks, ar lielu atbildību veica darba pienākumus.

A.Fazekašs nodarbojas ar vīnogu šķirņu un ķiršu šķirņu veidošanu mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Sešas vīnogu šķirnes, trīs ķiršu šķirnes pašlaik tiek pārbaudītas Salaspils botāniskajā dārzā.

Daukstu pagasta padome uzskata, ka Andrašs Fazekašs ar savu darbību Latvijas labā ir tiesīgs saņemt par īpašiem nopelniem Latvijas pilsonību.

Gulbenes rajona Daukstu pagasta padomes

priekšsēdētājs M.I.Jugāns

Daukstu pagasta padomes deputāti: G.Blūms,

S.Duļbinska, A.Graudiņš,

1998. gada 9. martā D.Graudiņa, G.Graudiņš, I.Sirmace

Rekomendējam Latvijas vīnogu audzētāju selekcionāru Andrašu Fazekašu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Andrašs Fazekašs dzimis 1942. gadā Aizkarpatu apgabalā, pēc tautības — ungārs. Latvijā — Gulbenes rajona Daukstu pagastā — dzīvo kopš 1968. gada. Līdz savas zemnieku saimniecības izveidošanai 1992. gadā A.Fazekašs strādāja par šoferi kolhozā "Uzvara". No valsts darba brīvajā laikā nodarbojās ar racionalizācijas un selekcijas darbu savā piemājas siamniecībā. Jebkuru darbu A.Fazekašs veic kārtīgi, aizrautīgi, ar radošu izgudrotāja izjūtu.

Andrašs Fazekašs brīvi pārvalda latviešu, krievu un ungāru valodu. Viņš ciena Latviju, ir lojāli noskaņots pret Latviju, Latvijas pilsoņiem un paražām. Fazekaša ģimenē sieva ir latviete un pieci bērni — Latvijas pilsoņi.

Andrašs Fazekašs trīsdesmit Latvijā nodzīvoto gadu laikā ir devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas selekcijā — ir izveidojis piecas vīnogu šķirnes un trīs ķiršu šķirnes. Viņa kā selekcionāra darbs augstu novērtēts arī ārpus Latvijas. Vīnogu šķirni ‘Toldi’ amerikāņi paņēmuši uz pavairošanu un krustošanu vīna ražošanai. A.Fazekašs interesējas par tautu vēsturi, netradicionālu medicīnu, lauksaimniecību un sevišķi radoši darbojas vīnogu selekcijā. Mēs lepojamies ar Andrašu Fazekašu kā cilvēku, kā laikabiedru, kā selekcionāru; lepojamies, ka dzīvojam un strādājam vienā rajonā. Andrašs Fazekašs ir pelnījis un ir cienīgs būt par Latvijas pilsoni.

Gulbenes Lauksaimniecības

1998. gada 6. martā konsultāciju biroja vadītāja V.Gargurne

Autobiogrāfija

Es, Andrašs Fazekašs, ungārs, esmu dzimis 1942. gada 23. novembrī Aizkarpatu apgabala Beregovas rajona Varu ciemā, dzīvoju Gulbenes rajona Daukstu pagasta "Gruzīšos".

Darba pieredze: pirmo darba pieredzi ieguvu kā strādnieks Aizkarpatu apgabala Varu ciema selekcijas dārzniecībā (1963.—1968. g.); no 1968. gada — darbs Latvijā, Gulbenes rajona Daukstu ciema kolhozā "Uzvara", strādāju par šoferi; pieredze selekcijas darbā — brīvajā laikā piemājas saimniecībā. Esmu Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības biedrs kopš 1990. gada 9. februāra.

Autordarbi: piecas vīnogu šķirnes — ‘Silvija’, ‘Gauja’, ‘Vidzemes skaistule’, ‘Toldi’, ‘Rauna’ (šobrīd šķirnes tiek pārbaudītas Salaspils botāniskajā dārzā direktora Kārļa Buivida vadībā un ar to nodarbojas arī Gvido Dobelis); trīs ķiršu šķirnes — ‘Līgo’, ‘Mensi’, ‘Eri’ (šobrīd šķirnes tiek pārbaudītas Salaspils botāniskajā dārzā); turpinās hibridizācijas darbs, tuvākajā laikā taps vēl 20 vīnogu šķirnes (t.sk. kopā ar amerikāņiem — bezsēklu vīnogu šķirne ‘Vidzemes rozīne’, vīnogu šķirni ‘Toldi’ amerikāņi paņēmuši uz pavairošanu un krustošanu vīna ražošanai.

Apbalvojumi: padomju laikā apbalvojumi par izcilu darbu.

Valodu zināšanas: latviešu, ungāru un krievu valodu pārvaldu brīvi, angļu valodu — ar vārdnīcas palīdzību.

Ģimenes stāvoklis: precējies (28.07.1973.), sieva un bērni ir Latvijas pilsoņi. Sieva — Mirdza Fazekaša, meita — Nellija Fazekaša (24.07.1968.), dēls — Andrejs Fazekašs (24.07.1968.), dēls — Andis Fazekašs (06.06.1975.), meita — Vita Fazekaša (07.09.1976.), dēls — Salvis Fazekašs (15.05.1989.).

1998. gada 5. martā A.Fazekašs

 

Par Gaļinas Gorbatenkovas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4149)

Pamatojoties uz šā gada 28.aprīļa Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Gaļinas Gorbatenkovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 28. aprīlī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 28.aprīļa sēdes protokola nr.57

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Ādamsons, M.Lujāns, E.Bāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Gaļinas Gorbatenkovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Gaļinas Gorbatenkovas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Gaļinu Gorbatenkovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Gaļina Gorbatenkova ir Latvijas Tautas sporta asociācijas (LTSA) ģenerāldirektore. Bija viena no LTSA dibināšanas iniciatorēm 1991.gadā; tajā pašā gadā, aktīvi piedaloties barikāžu dienās, pierādīja savu lojalitāti Latvijas Republikai.

Kopš 1993.gada LTSA kā dalīborganizācija piedalās Eiropas strādājošo ziemas un vasaras sporta spēlēs. 1997.gadā Latvijas delegācija Tronheimā (Norvēģijā) izcīnīja 3.vietu. Aktīvi piedaloties Eiropas kompāniju sporta federācijas rīkotajos pasākumos, būdama četru starptautisko sporta organizāciju oficiālā biedre, Latvijas Tautas sporta asociācija tika pienācīgi novērtēta un izcīnīja tiesības 2001.gadā Eiropas strādājošo XIII spēles sarīkot Rīgā.

Saeimas deputāti: J.Kalviņš, A.Rugāte,

1998.gada 20.aprīlī R.Dilba, K.Lībane, Ģ.V.Kristovskis

LR Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde lūdz izskatīt jautājumu par ārpuskārtas pilsonības piešķiršanu Latvijas sporta darba veterānei, Latvijas Tautas sporta asociācijas ģenerālsekretārei Gaļinai Gorbatenkovai.

Viņa aktīvi piedalījusies Latvijas Tautas sporta asociācijas izveidošanā, lai radītu nepieciešamos apstākļus valsts strādājošo veselības saglabāšanai un stiprināšanai. G.Gorbatenkova aktīvi darbojas LTSA, pārstāvot arī Latviju starptautiskajās organizācijās, kuras, novērtējot asociācijas darbu G.Gorbatenkovas vadībā, izvirzījušas Rīgu par Eiropas strādājošo XIII sporta spēļu galvaspilsētu 2001.gadā.

G.Gorbatenkova savu lojalitāti pret Latvijas valsti pierādījusi 1991.gada janvāra barikāžu dienās, aktīvi aizstāvot Latvijas neatkarību.

Ar cieņu, —

Izglītības un zinātnes ministrijas

1998.gada 16.aprīlī Sporta pārvaldes vadītājs E.Fogelis

Autobiogrāfija

Es, Gaļina Gorbatenkova (dzimusi Varopaja), esmu dzimusi 1956.gada 2.oktobrī Molodečinskas (tagad Minskas) apgabalā Baltkrievijā. Pēc tautības — poliete. 1962.gadā mana ģimene pārcēlās uz Latviju pie mammas vecākās māsas, kura dzīvoja Latvijā no 1935.gada.

No 1964.gada līdz 1974.gadam mācījos Cēsu 2.vidusskolā. 1974.gadā pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā. Pēc tā beigšanas no 1978.gada līdz 1981.gadam strādāju Jaunogres vidusskolā par fiziskās audzināšanas skolotāju.

No 1981.gada strādāju Latvijas Republikas arodbiedrību padomes darba vingrošanas un GDA kompleksa ieviešanas metodiskajā kabinetā par instruktori, no 1989.gada līdz 1991.gadam par šī kabineta vadītāju, kur aizsākās darbs par cilvēka veselības nostiprināšanas, atveseļošanas, fizisko spēju atjaunošanas un pilnveidošanas, veselīga dzīvesveida nepieciešamību ikdienas dzīvē.

No 1991.gada, dibinot Latvijas Tautas sporta asociāciju, iesaistījos asociācijas darbā. Par galveno mērķi tā izvirza atgriešanos starptautiskajā tautas sporta apritē, koordinējot un radot iespējas un stimulu aktīvākajiem piedalīties Eiropas festivālos, pasaules un starptautiskajos čempionātos, kā arī Latvijas iedzīvotājos stiprinot možu garu un veselību. No 1994.gada biju LTSA izpilddirektore. No 1996.gada esmu LTSA ģenerālsekretāre. Laikā no 1993.gada, veiksmīgi pārstāvot Latviju un LTSA starptautiskajās organizācijās, tika izcīnītas tiesības 2001.gadā Rīgā rīkot Eiropas strādājošo XIII sporta spēles.

Pēc manas iniciatīvas 1993.gadā tika dibināta Latvijas Aerobikas federācija, kurā biju ģenerālsekretāre līdz 1996.gadam.

Partijās neesmu iesaistījusies. Ar Latvijas Republikai kaitīgām organizācijām un citu valstu slepeniem dienestiem neesmu sadarbojusies. Sodīta neesmu.

Pārvaldu latviešu, krievu un angļu valodu.

G.Gorbatenkova

 

Par Genādija Sevastjanova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4150)

Pamatojoties uz šā gada 28.aprīļa Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Genādija Sevastjanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 28. aprīlī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 28.aprīļa sēdes protokola nr.57

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Ādamsons, M.Lujāns, E.Bāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Genādija Sevastjanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Genādija Sevastjanova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Genādiju Sevastjanovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

jaunu ārstēšanas metožu ieviešanu uroloģijā; piedalīšanos mūsdienīgu mazinvazīvu ārstēšanas metožu ieviešanā Rīgas ĀMPK slimnīcā; sadarbības organizēšanu, desmit ārstu apmācību (ķirurgi, traumatologi un ginekologi) Tībingenes universitātē (Vācija) un vērtīgas medicīniskas aparatūras piegādes organizēšanu; mūsdienīga medicīniska uzņēmuma organizēšanu, kurš nodrošina 43 darba vietas mediķiem, noorganizēja vairāk nekā 150 stomatologu, zobu tehniķu mūsdienīgas ārstēšanas un zobu protezēšanas apmācības ciklus ar ASV speciālistu piedalīšanos.

Saeimas deputāi: A.Rubins, A.Saulītis, V.Nagobads,

G.Valdmanis, J.Strods, O.Grinbergs,

1998.gada 20.aprīlī G.Gannusa, J.Ādamsons, Dz.Ābiķis, J.Lagzdiņš

Genādijs Sevastjanovs no 1964.gada strādā par urologu mūsu republikā. Sākotnēji Daugavpils rajonā, bet no 1973.gada — Rīgas pilsētas ātrās medicīniskās palīdzības klīniskajā slimnīcā. 1971.gadā ieguvis pirmo ārsta speciālista kvalifikācijas kategoriju, bet 1978.gadā — augstāko. No 1995.gada ir sertificēts ārsts urologs.

G.Sevastjanovs no 1990.gada līdz šodienai ir ĀMPK slimnīcas uroloģiskās nodaļas vadītājs. Viņa vadībā nodaļa kļuvusi par mūsdienīgu slimnīcas apakšvienību, kur tiek veiktas visplašākā spektra uroloģiskās operācijas. Pēc G.Sevastjanova iniciatīvas un ar viņa līdzdalību no 1992.gada Latvijā uzsāktas nierakmeņu skaldīšanas operācijas.

Ārsts lielu uzmanību velta jaunu, mazinvazīvu operāciju ieviešanai, un, pateicoties viņa kontaktiem ar Tībingenes universitātes (Vācija) klīniku, ĀMPK slimnīca saņēma aparatūru, kas deva iespēju plaši izmantot minētās metodes. Katru gadu G.Sevastjanova vadītajā nodaļā tiek izdarīts aptuveni tūkstotis operāciju, un simtiem slimnieku ir atgriezušies aktīvajā dzīvē, pateicoties G.Sevastjanova darbam.

Vēl jāpiebilst, ka G.Sevastjanova ir LUA uroloģiskā darba analīzes komisijas loceklis, līdzautors diviem izgudrojumiem hroniska prostatīta diagnostikas un ārstēšanas jomā, izstrādājis oriģinālu hemostatisku šuvi prostatas adenomas operācijām, kā arī viņa vadībā sagatavoti 12 ārsti urologi.

Latvijas Urologu asociācijas valde uzskata, ka G.Sevastjanovs ir cienīgs kandidāts Latvijas pilsonības saņemšanai par īpašiem nopelniem.

Latvijas Urologu asociācijas viceprezidents A.Karulis

Sekretātrs E.Vjaters

Genādijs Sevastjanovs no 1989.gada nepārtraukti ieņem prezidējošus amatus, sākumā — asociācijas prezidents, bet pēc tam medicīniskās ražošanas sabiedrības (SIA "Medasko") prezidents.

Kooperatīvās ēras pirmsākumā tika īstenota viņa ideja par republikas medicīnas kooperatīvu asociācijas ("Medasko") izveidošanu ar mērķi apvienot un koordinēt medicīnas kooperatīvu darbību un aizstāvēt to intereses. Asociācijas sastāvā tika iekļauti 14 kooperatīvi. Pēc valsts Uzņēmumu reģistra izveidošanu 1991.gadā asociācija tika pārreģistrēta par SIA ar patstāvīgu ražošanas darbību.

G.Sevastjanova vadībā, pateicoties pārdomātai un apsvērtai kredītpolitikai, praktiski no nulles tika izveidotas divas modernas stomatoloģiskas poliklīnikas (kredītu kopējā summa pārsniedza 100 tūkstošus ASV dolāru, kura šobrīd gandrīz pilnībā dzēsta).

Firmas sastāvā atvērts un sekmīgi funkcionē veikals, kurš nodrošina valsts stomatologus ar profesionālai darbībai nepieciešamiem materiāliem, instrumentiem un iekārtām. Nodibināti plaši, tieši kontakti ar stomatoloģisko materiālu un iekārtu ražotājiem ASV, Vācijā, Zviedrijā, Itālijā, kas ļauj piegādāto produkciju realizēt par stomatologiem un zobu tehniskām laboratorijām pieņemamām cenām.

Lai celtu stomatologu un zobu tehniķu kvalifikāciju, pēdējos četros gados organizēti un sarīkoti trīs semināri ar ASV speciālistu piedalīšanos. Šo speciālistu darbības lauks — modernas ārstēšanas metodes un zobu protezēšana. Katrā seminārā piedalījās aptuveni 30–40 speciālisti no Rīgas un republikas rajoniem. Pieci ārsti mācījās ASV (pēc līguma ar amerikāņu firmu "Janeric/Pentron Inc").

SIA "Medasko" struktūrvienībās radītas darba vietas 43 cilvēkiem, to skaitā 11 darba vietas stomatologiem. Firmas ikgadējais apgrozījums ir ap 250 tūkstošiem latu. Tikai pēdējos trijos gados valsts kasē sociālā un ieņēmumu nodokļu veidā pārskaitīti apmēram 70 tūkstoši latu. Firmai nav parādu valstij nevienā maksājumu veidā.

Uzskatām, ka G.Sevastjanovs ir cienīga kandidatūra pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem.

SIA "Medasko" izpilddirektore V.Zelenska

Rekomendācija ir apstiprināta SIA "Medasko" kolektīva sapulcē 1998.gada 7.aprīlī.

Autobiogrāfija

Es, Genādijs Sevastjanovs, esmu dzimis 1941.gada 13.februārī Rīgā. Otrā pasaules kara laikā es atrados evakuācijā savu vecāku dzīvesvietā Almaatā. 1945.gadā mūsu ģimene atgriezās Rīgā.

1958.gadā pabeidzu Rīgas 22.vidusskolu. Pēc skolas beigšanas trīs gadus mācījos Ļeņingradas I medicīnas institūtā, bet pēc tam mācības turpināju Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē, kuru pabeidzu 1964.gadā.

Pēc institūta beigšanas deviņus gadus nostrādāju Daugavpils rajona centrālajā slimnīcā; sākumā kā ārsts urologs, bet vēlāk kā rajona galvenā ārsta vietnieks. 1973.gadā tiku nosūtīts darbā veselības aizsardzības ministrijā kā ārsts inspektors, bet no 1975.gada — par priekšnieka vietnieku Ārstnieciski profilaktiskās palīdzības pārvaldē. Nepilnus divus gadus (1987 — 1989) biju šīs pārvaldes priekšnieks.

1989.gadā sakarā ar jaunām vēsmām iesniedzu ministrijas vadībai Ārstnieciski profilaktiskās palīdzības pārvaldes reorganizācijas plānu, kurš netika pieņemts. Sakarā ar to uzrakstīju atlūgumu un aizgāju no darba.

1990.gadā uzrakstīju iesniegumu par izstāšanos no LKP.

Strādājot Veselības aizsardzības ministrijā, vienmēr tiku apvienojis darbu ar praktisko veselības aizsardzību — kā ārsts urologs. 1989.gadā pārgāju darbā uz Rīgas pilsētas klīniskās ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcas uroloģisko nodaļu un kopš 1990.gada esmu šīs nodaļas vadītājs.

Strādājot veselības aizsardzības ministrijā, galvenais mana darba uzdevums bija ārstnieciskās un profilaktiskās medicīnas pilnveidošana. Neskatoties uz tā laika apstākļiem (veselības aizsardzības struktūra tika noteikta centralizēti), ņēmu tiešu līdzdalību ārstniecisko iestāžu tīkla izveidē, pievēršot sevišķu uzmanību profilaktiskās medicīnas attīstībai. Neskatoties uz iepriekšējo gadu apšaubāmo medicīnas un sociālo statistiku, samazinājās saslimstība ar sociāli bīstamām slimībām — tādām kā tuberkuloze un venēriskās slimības, bet, pateicoties profilaktisko pasākumu sistēmai, samazinājās saslimstība ar onkoloģiskām un sirds–asinsvadu slimībām. Tā rezultātā radās labvēlīgas tendences tādos objektīvos rādītājos kā mirstība un vidējais dzīves ilgums.

Pēc 1989.gada sāku aktīvi piedalīties praktiskās medicīnas attīstībā. Nodibināju kontaktus un līdzdarbojos līguma slēgšanā starp mūsu slimnīcu un Tībingenes universitāti Vācijā. Saskaņā ar šo līgumu slimnīca ir saņēmusi lielu skaitu humānās palīdzības, aparatūru plašai ķirurģijas mazinvazīvu metožu attīstībai. Ir radīts centrs jauno ārstu un rezidentu apmācībai ar mazinvazīvām ķirurģijas metodēm. Uz Tībingenes universitātes bāzes ir sagatavoti 10 mūsu valsts ķirurgi. Manā vadībā ir apmācīti 12 ārsti urologi. Aktīvi strādāju ar ārstiem rezidentiem.

1989.gadā es izveidoju medicīnas kooperatīvu asociāciju. Izveidoju asociāciju ar mērķi apvienot un koordinēt medicīnas kooperatīvu darbību, aizstāvēt  to intereses. Asociācijas sastāvā tika iekļauti 14 kooperatīvi. Pēc valsts Uzņēmumu reģistra izveidošanas 1991.gadā asociācija tika pārreģistrēta par SIA ar patstāvīgu ražošanas darbību. Tagad SIA "Medasko" sastāvā darbojas divas stomatoloģiskās poliklīnikas un specializēts veikals, kurš apgādā stomatologus ar materiāliem, instrumentiem un iekārtām. SIA "Medasko" struktūrvienībās radītas darba vietas 43 cilvēkiem, tai skaitā 11 darba vietas ārstiem stomatologiem. Pēdējos četros gados apmācīti apmēram 150 ārsti stomatologi un zobu tehniķi ar ASV speciālistu piedalīšanos.

Tēvs — Parfenijs Sevastjanovs, dzimis 1909.gadā, miris 1974.gadā. Māte — Anna Poluiko, dzimusi 1912.gadā, pensionāre. Māsa — Raisa Feoktistova, dzimusi 1936.gadā, mirusi 1969.gadā. Sieva — Svetlana Sevastjanova, dzimusi 1948.gadā, stomatoloģe, strādā SIA "Medasko". Meita — Natālija Zlobina — LV pilsone, dzimusi 1967.gadā, strādā par ārstu reanimatologu Rīgas pilsētas ĀMP slimnīcā.

G.Sevastjanovs

 

Par Vjačeslava Mitrohina kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4222)

Pamatojoties uz š.g. 5.maija Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Vjačeslava Mitrohina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 5. maijā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 5.maija sēdes protokola Nr.58

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, M.Lujāns, E.Bāns, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Vjačeslava Mitrohina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vjačeslava Mitrohina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Vjačeslavu Mitrohinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par mūža ieguldījumu Latvijas un latviešu kultūrā — darbojoties kā mūziķim, komponistam un dziesmu aranžētājam tādos izcilos kultūras kolektīvos kā Valsts filharmonijas R.Paula ansamblī "Modo", Rīgas koncertu apvienībā, Radio un TV orķestrī, skaņu ieraksti Radio, skaņu platēs, darbs studijā pašam vai ar citiem kolektīviem (Igo, Akuratere, A.Hermanis — R.Pauls u.c).

Saeimas deputāti: P.Apinis, P.Keišs, I.Bērziņš,

R.Marjaša, A.Seiksts, J.Jurkāns, Z.Čevers,

V.Dozorcevs, M.Bekasovs, V.Kalnbērzs

Kultūras ministrija atbalsta ierosinājumu piešķirt Latvijas Republikas pilsonību mūziķim Vjačeslavam Mitrohinam.

V.Mitrohins ir viens no labākajiem ģitāristiem Latvijā, kurš devis būtisku ieguldījumu mūsu mūzikas kultūrā. Savulaik darbojies tādos populāros kolektīvos kā "Modo", "Ars" un Latvijas Radio bigbends, mūziķis ir ierakstījis arī neskaitāmus skaņu ierakstus Latvijas Radio un skaņuplatēs. Šobrīd V.Mitrohins strādā kā mūzikas ierakstu producents, veidojot Latvijā populāru mākslinieku un kolektīvu ierakstus, kā arī turpina savu koncertdarbību.

Ņemot vērā V.Mitrohina lojālo attieksmi pret mūsu valsti, kā arī valsts valodas prasmi , uzskatām, ka mūziķa vēlme iegūt Latvijas pilsonību ir atbalstāma.

Ar cieņu,—

1998.gada 30.aprīlī kultūras ministre R.Umblija

Latvijas mūzikas producentu apvienība rekomendē piešķirt Latvijas pilsonību mūziķim Vjačeslavam Mitrohinam, kurš ir devis būtisku ieguldījumu Latvijas mūzikas kultūrā. V.Mitrohins ir viens no labākajiem Latvijas mūziķiem ģitāristiem, kas ir ierakstījis neskaitāmus skaņu ierakstus Latvijas Radio un skaņuplatēs. Viņš strādājis kā izpildītājmākslinieks tādos Latvijā populāros kolektīvos kā "Modo", "Ars" un Latvijas Radio bigbends.

Pašlaik V.Mitrohins darbojas kā mūzikas ierakstu producents, ierakstot Latvijā populārus māksliniekus un kolektīvus, uzstājas kā koncertmākslinieks.

Latvijas mūzikas producentu apvienības vārdā,

1998.gada 29.aprīlī "LaMPA" priekšsēdētājs Ojārs Grasmanis,

Dzīvesgājums

Es, Vjačeslavs Mitrohins Vasilija d., esmu dzimis Liepājā 1953.gada 27.janvārī. Izglītība — vidējā speciālā, beidzu Liepājas mūzikas vidusskolu 1972.gadā.

Amats — pašnodarbināta persona; mūziķis, komponists aranžētājs, skaņu režisors — strādā uz autoratlīdzības līguma. Darba pieredze: 31.12.1970. — Estrādes orķestru birojā kā mūziķis; 29.11.1974. —Valsts filharmonija, R.Paula ansamblis "Modo"; 1.09.1978. — Rīgas koncertapvienībā kā mūziķis; 21.08.1986. — Valsts filharmonija, ansamblis "ARS".

 

 

Par Konstantīna Žihareva kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr. 4223)

Pamatojoties uz šā gada 5. maija Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Konstantīna Žihareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 5. maijā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 5. maija sēdes protokola Nr. 58.

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz. Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, M.Lujāns, E.Bāns, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Konstantīna Žihareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Konstantīna Žihareva kandidatūru ar komisijas negatīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Konstantīnu Žiharevu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

1. Par aktīvu līdzdalību LTF "Darba demokrātija" komisijā, Latvijas strādnieku savienībā.

2. Par aktīvu pilsonisko pozīciju un apbedīšanas kultūras attīstību Latvijā.

6. Saeimas deputāti: M.Lujāns, L.Stašs,

V.Kalnbērzs, V.Dozorcevs, J.Jurkāns,

1998. gada 23. aprīlī J.Urbanovičs, G.Gannusa

Lūdzu izskatīt un labvēlīgi izlemt jautājumu par Konstantīna Žihareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Personīgi pazīstu Konstantīnu Žiharevu jau ilgus gadus, it sevišķi pēc sadarbības Rīgas Domē iedzīvotāju sociālās aprūpes sfērā. Viņš labi orientējas Latvijas vēsturē, interesējas par latviešu kultūru, mākslu un literatūru. K.Žiharevs ir lojāls pret Latvijas valsti un tautu.

Lūdzu atbalstīt Latvijas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Konstantīnam Žiharevam.

Ar cieņu, —

1998. gada 27. februārī Rīgas Domes deputāts N.Ozoliņš

Konstantīns Žiharevs ir politiski aktīvs un valstiski atbildīgs cilvēks. 1988. gadā viņš aktīvi piedalījās Latvijas Tautas Frontes vietējo struktūrvienību veidošanā. 1989. gadā aktīvi darbojās Latvijas strādnieku savienības struktūru izveidē. Konstantīns Žiharevs nav mazinājis savu aktivitāti arī tagad. Tā iegūst aizvien lielāku noteiktību un pilsonisko izpratni. Uzskatu, ka Konstantīns Žiharevs ir cienīgs tikt uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, un iesaku LR Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputātiem atbalstīt ieteikumu.

Ar cieņu, —

I sasaukuma LTF Domes loceklis, LTF "Darba demokrātijas"

1998. gada 27. februārī komisijas priekšsēdētājs S.Jegorjonoks

Lūdzam izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu Konstantīnam Žiharevam, dzimis 1956. gada 2. maijā Rīgā

K.Žiharevs 1988. gadā dibinājis firmu "Rantan", kura bija pirmā savā nozarē. Darbības laikā birojā "Rantan" devis savu ieguldījumu apbedīšanas kultūras attīstībā, vairāki viņa izstrādātie apbedīšanas piederumu dizaina paraugi ir patentēti Latvijas patentu birojā. Darbu veic profesionāli, sūdzības no klientu puses asociācijā nav reģistrētas. Pret klientiem uzmanīgs, līdzjūtīgs, vienmēr respektē katras tautības mentalitāti, reliģisko piederību un ģimeņu tradīcijas. 1995. gadā K.Žiharevs bija viens no Latvijas apbedītāju asociācijas dibinātājiem, bija ievēlēts par LAA valdes priekšsēdētāja vietnieku. Attiecībās ar kolēģiem biedrisks un atsaucīgs. Brīvi runā latviešu valodā.

K.Žihareva raksturojums izskatīts LAA valdes sēdē 1998. gada 6. aprīlī.

Latvijas apbedītāju aociācijas valdes priekšsēdētājs E.Štreihfelds

1998. gada 6. aprīlī Latvijas apbedītāju asociācijas sekretāre I.Masjule

Konstantīnu Žiharevu pazīstu kā cilvēku, kura aktivitātes vērstas Latvijas valsts labā. Cilvēks ar augstu atbildības sajūtu, mērķtiecīgu darbību un noturīgiem uzskatiem par valstī notiekošajiem procesiem. Man simpātiska viņa pilsoniskā izpratne.

Kā Rīgas pašvaldības sociālās apkalpošanas dienas centra "Rīdzene" vadītāja varu piebilst, ka centram ir sadarbības līgums sociālajā sfērā ar Konstantīna Žihareva vadīto firmu mazturīgo iedzīvotāju apkalpošanā, kas tiek korekti pildīts.

Uzskatu, ka Konstantīns Žiharevs var pretendēt tikt uzņemts Latvijas pilsonībā un iesaku LR Saeimas Pilsonības likuma izpildes deputātiem atbalstīt šo ieteikumu.

Ar cieņu, —

Rīgas pašvaldības sociālās apkalpošanas

dienas centra "Rīdzene" vadītāja M.Muižniece

Autobiogrāfija

Es, Konstantīns Žiharevs, esmu dzimis 1956. gada 2. maijā Rīgā. 1971. gadā pabeidzu Jūrmalas astoņgadīgo skolu un iestājos Republikāniskajā tirdzniecības tehnikumā ēdienu gatavošanas tehnoloģijas fakultātē. Pabeidzu augstākminēto tehnikumu 1975. gadā un tiku pieņemts darbā Jūrmalas tirdzniecības pārvaldē inženiera tehnologa amatā.

1975. gadā tiku iesaukts padomju armijā dienestā un dienēju līdz 1977. gadam. Pēc demobilizācijas no 1977. gada līdz 1979. gadam strādāju ēdināšanas kompleksā "Parus" par vadītāju. No 1979. gada līdz 1984. gadam strādāju Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas sabiedriskās ēdināšanas trestā par ēdnīcas vadītāju. No 1984. gada līdz 1986. gadam es strādāju apvienībā "Noma" — banketu zālē par šefpavāru. 1987. gadā strādāju viesnīcas "Tūrists" restorānā par ražošanas vadītāju un tehnologu. 1987. gadā es sāku nodarboties ar biznesu un nodibināju kooperatīvu "Rantan". Pēc likuma par SIA pieņemšanas kooperatīvu nelikvidēju, bet pārreģistrēju kā SIA, rūpējoties par palīdzību Latvijas valstij, lai valsts saņemtu nodokļus. Pašreiz es strādāju par SIA "Rantan" direktoru. No VID Latgales priekšpilsētas nodaļas puses pārkāpumi nav reģistrēti. Nodokļu parādu firmai "Rantan" nav, visi sociālie maksājumi tiek izdarīti savlaicīgi. 1997. gadā pabeidzu bilancspējīgu grāmatvežu kursus.

Komunistiskajā partijā nekad neesmu bijis iestājies. Atmodas laikā cīņā par Latvijas neatkarību biju aktīvs Tautas frontes biedrs, apzinoties, ka tikai neatkarīgā valstī var būt nākotne.

K.Žiharevs

 

Par Viktorijas Pelšes kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4242)

Pamatojoties uz š.g. 12.maija Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Viktorijas Pelšes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 13. maijā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 12.maija sēdes protokola Nr.59

Piedalījās: I.Kreituse, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, M.Lujāns, E.Bāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Viktorijas Pelšes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Viktorijas Pelšes kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Viktoriju Pelši pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par vērtīgu ieguldījumu Latvijas tēlniecībā un Rīgas pilsētas tēla veidošanā (Rīgas emblēma pie Jūras pasažieru stacijas). Par aktīvu radošo darbību un līdzdalību Latvijas mākslas dzīvē.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā

1997.gada 8.oktobrī Saeimas deputāts Dz.Ābiķis

Tēlniece Viktorija Pelše ir aktīva Latvijas Tēlnieku centra biedre, tādēļ LTC kolektīva vārdā griežos pie jums ar ierosinājumu piešķirt V.Pelšei Latvijas Republikas pilsonību par nopelniem Latvijas mākslas attīstībā.

V.Pelše beidza Latvijas Valsts mākslas akadēmiju 1967.gadā un kopš 1973.gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Tēlniece ir piedalījusies ļoti daudzās nozīmīgās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Viņai ir bijušas astoņas personālizstādes. V.Pelšes darbi izceļas ar augstu māksliniecisko kvalitāti un tiek augstu vērtēti gan Latvijā, gan ārzemēs. Vairāki mākslinieces monumentālie darbi priecē rīdziniekus, un LMS mākslas darbu fondos ir ievērojama viņas darbu kolekcija. V.Pelše turpina aktīvi strādāt, dodot savu ieguldījumu mūsu valsts mākslā, arī pašlaik viņa gatavojas kārtējai personālizstādei.

Ar savu darbību V.Pelše ir pierādījusi, ka ir cienīga atrasties labāko Latvijas mākslinieku vidū. Ar tādu mākslinieci Latvija varētu tikai lepoties, tādēļ iesakām piešķirt Viktorijai Pelšei Latvijas Republikas pilsonību.

1997.gada 2.decembrī Latvijas Tēlnieku centra prezidente V.Dzintare

Es Viktoriju Pelši pazīstu kopš 1963.gada, kad kopā mācījāmies Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Jau studiju gados Viktorija sevi parādīja kā aktīva, radoša personība, kas dzīvi interesējas un darbojas Latvijas kultūrā. Viņa ir aktīva izstāžu dalībniece un savu personālizstāžu organizētāja. Vairāki viņas darbi grezno Rīgu, tie pārstāvējuši Latviju arī ārzemēs rīkotajās izstādēs. Ar kolēģiem viņai ir labas un sirsnīgas attiecības.

Uzskatu, ka Viktorija Pelše ir cienīga saņemt Latvijas Republikas pilsonību.

1997.gada 25.novembrī Tēlniece G.Zemīte

Autobiogrāfija

Es, Viktorija Pelše, esmu dzimusi 1936.gada 26.decembrī Maskavā. Mana māte Aleksandra Pelše dzimusi Ostrouhovā, cēlusies no zemniekiem, Saratovas guberņā. Viņas tēvs, mans vectēvs, bija 300 ha zemes īpašnieks. Viņš saimniekoja pēc tā laika progresīvākajām metodēm un grūtos brīžos palīdzēja apkārtnes nabadzīgākajiem zemniekiem. Paredzēdams represijas, viņš 1926.gadā aizsūtīja savu sievu ar meitām uz Maskavu. Bet pats nespēja pamest savu zemi un palika ar dēliem ciematā. 1929.gadā viņš tika atzīts par kulaku, un viņu izsūtīja uz Uhtas pilsētu ziemeļos.

Maskavā mana māte satika manu tēvu Robertu Pelši, kurš arī cēlies no zemniekiem. Mans vectēvs Andrejs Pelše bija 56 ha zemes īpašnieks Elejas pusē. Viņš bija labs saimnieks, kā arī mācītāja palīgs savā draudzē. Mans tēvs dzimis 1880.gadā. 1898.gadā viņš iestājās Latvijas Sociāldemokrātu partijā. 1905.gadā tēvs bija spiests Latviju pamest. Izglītību viņš guva pašmācības ceļā un pārzināja sešas valodas. Pēc oktobra apvērsuma mans tēvs sāka aktīvi strādāt kultūras jomā. Latvijā viņš atgriezās 1944.gadā un tūlīt organizēja Folkloras un etnogrāfijas institūtu un kļuva par tā direktoru. Vienlaikus viņš bija Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāns. Tēvs bija Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Mēs ar māti atbraucām uz Rīgu 1951.gadā. Mātei bija medicīniskā izglītība, un Maskavā viņa bija strādājusi par ārsti. 1955.gada 19.jūnijā mans tēvs gāja bojā nelaimes gadījumā, kas bija tīši inscinēts. Neilgi pirms tam tēvs man teica, ka viņš nav īstenojis partijas funkcionāra karjeru tāpēc, ka uzskatījis to par netīru lietu. Māte mirusi 1996.gadā.

1954.gadā es Rīgā beidzu vidusskolu un iestājos Rīgas Politehniskajā institūtā Elektroenerģētikas fakultātē, kuru beidzu 1959.gadā. Strādāt aizbraucu aiz Polārā loka uz Noriļsku, kas kādreiz bija koncentrācijas nometņu pilsēta. Tur es uzzināju daudz ko tādu, kas mainīja manu pasaules uzskatu, un es nolēmu ziedot savu dzīvi skaistā radīšanai.

1962.gadā iestājos Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beidzu 1967.gadā profesora Emila Meldera vadībā. Mans diplomdarbs "Leopardi", izliets bronzā, atrodas Dziesmusvētku parkā. Rīgas Jūras pasažieru stacijai esmu veidojusi monumentu "Daugava", kuru savulaik neuzstādīja piecus gadus, jo saskatīja tajā ugunszīmes simbolu. 1980.gadā kopā ar tēlnieci Artu Dumpi veidoju monumentālu kompozīciju "Cilvēks un kosmoss" Ostankinas televīzijas centram Maskavā. Mans pēdējais monuments "Enerģija" tika veidots Baikāla un Amūras maģistrālei, taču nepaspēja ieņemt tam paredzēto vietu. Tagad monuments stāv un pamazām iet bojā bijušā kombināta "Māksla" darbnīcā. Joprojām ceru atrast šim darbam piemērotu vidi.

Stājskulptūras veidoju kopš 1962.gada, sākot piedalīties izstādēs. Pieci mani darbi ir Latvijas Kultūras ministrijas īpašums un atrodas Latvijas Valsts mākslas muzejā. LMS mākslas darbu kolekcijā (bij. Mākslas fonds) atrodas apmēram desmit darbi. Trīs skulptūras atrodas Tretjakova galerijā Maskavā. Viens darbs ir pasaulē ievērojamā kolekcionāra Ludviga īpašumā. Desmit skulptūras atrodas privātkolekcijās Vācijā, trīs — ASV, viena — Francijā, viena — Austrijā.

Joprojām piedalos Latvijas Tēlnieku apvienības izstādēs. Ir bijušas astoņas personālizstādes, pašlaik gatavojos devītajai. Sadarbojos ar mākslas galerijām "Bastejs", "Rīgas galerija" un "Rīgas vīni".

Latvijā esmu nodzīvojusi 46 gadus. Manā īpašumā ir 7 ha zemes pie Elejas, māja Mazirbē un dzīvoklis Rīgā. Latvijā kļuvu par mākslinieci un nespēju iedomāties savu dzīvi bez Latvijas.

1997.gada 2.decembrī V.Pelše

 

Par Svetlanas Hajenko kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4243)

Pamatojoties uz š.g. 12.maija Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Svetlanas Hajenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 13. maijā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 12.maija sēdes protokola Nr.59

Piedalījās: I.Kreituse, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, M.Lujāns, E.Bāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Svetlanas Hajenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Svetlanas Hajenko kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Svetlanu Hajenko pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par Latvijas tēlotājmākslas izpēti un popularizāciju, par lekciju kursa "Latvijas vizuālā kultūra" pasniegšanu, par izcilo Latvijas tēlotājmākslas pārstāvju — Ļeva Bukovska, Birutas Baumanes, Viktorijas Pelšes, Jeļenas Antimonovas monogrāfiju — izdošanu, par "Metāls mākslā" grāmatas izdošanu.

Saeimas deputāti: V.Dozorcevs, L.Stašs,

1998.gada 5.maijā M.Lujāns, A.Seiksts, V.Kalnbērzs

Pazīstu Svetlanu Hajenko kopš 1976.gada. Neatsverams bijis viņas ilgos gados darītais latviešu mākslas, kritikas un zinātnes laukā. Viņa ir bijusi īsts palīgs latviešu mākslas skaidrošanā, interpretēšanā gan kā žurnāliste — laikrakstos, žurnālos, radio, gan izstāžu darbībā.

Latviešu mākslu viņa ir izpratusi ar savu dziļāko būtību un allaž uztvērusi tās tolaik izteikti butaforisko, uz asociācijām būvēto dabu.

Ar viņu kopdarbs bijis vienmēr ļoti patīkams — sapratāmies bez vārdiem — tā laika īpašo zīmju valodā! Latviešu sūro likteni viņa ir vienmēr izpratusi. To arī pratusi mūsu mākslā akcentēt, īpaši runājot ar krievu auditoriju. Viņa ar savu darbu Latvijas kultūrā ir pelnījusi būt Latvijas pilntiesīga pilsone. Tādēļ arī rakstu šo ieteikumu, kuram līdzi seko mans prieks, ka tādi cilvēki ir bijuši un cik tie ir vajadzīgi.

1998.gada 18.martā Gleznotāja, Jaunrades fonda prezidente Dž.Skulme

Pazīstu Svetlanu Hajenko kopš 1971.gada, kad mums bija cieša sadarbība bērnu estētiskās izglītības jomā. Pirmās Mākslas dienu akcijas Rīgā, Doma laukumā, notika 1976.gadā. Toreiz es biju Mākslas dienu priekšsēdētājs un Svetlana Hajenko sekretāre. Šis bija izcils notikums Latvijas kultūras dzīvē, jo mēs kopā ar Svetlanu labi sapratāmies un strādājām vienā virzienā — latviešu mākslas un kultūras tuvināšanā tautai.

Jāpiebilst, ka Svetlana Hajenko, kas pārvalda latviešu valodu un ir pārtulkojusi ļoti daudz grāmatu, rakstu un publikāciju no latviešu valodas uz krievu valodu, var pietuvināt latviešu kultūru un mākslu citiem. Svetlana Hajenko — lieliska mākslas zinātniece, turpina līdz šim laikam propagandēt latviešu mākslu, veido izstādes, regulāras apskates par mākslu radio "Doma laukums", televīzijā, presē, žurnālos ("Daugava") un turpina lasīt lekcijas par Latvijas vizuālo kultūru.

Tā kā pazīstu Svetlanu Hajenko arī kā lielisku cilvēku un ļoti godprātīgu arī pret citiem, kas ļoti mīl Latviju, uzskatu, ka viņa ir cienīga būt pilntiesīga Latvijas pilsone.

Gleznotājs, Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas

Rīgā 1998.gada 1.maijā akadēmijas vadītājs J.Anmanis

Svetlanu Hajenko pazīstu kā inteliģentu, labestīgu un smalkjūtīgu cilvēku, kas ieaudzis latviešu tēlotājmākslas dzīvē, to mīl, sajūt un pārzina. Viņas spalvai pieder daudzas mākslas recenzijas periodikā par latviešu tēlotājmākslu, kas izceļas ar iejūtību un profesionalitāti. Taču iespējams, ka lielāko ieguldījumu latviešu mākslā viņa devusi no savām grāmatām — mākslinieku monogrāfijām. Tādas viņai ir par tēlnieci Viktoriju Pelši, par grafiķi Antimonovu, par metālmāksliniekiem un par gleznotāju Birutu Baumani. Tās liecina par viņas dziļo mākslas izjūtu un mīlestību uz to.

Biju ļoti izbrīnīta, ka Svetlanai Hajenko nav Latvijas pilsonības, viņai, kas še augusi no četru gadu vecuma un ieaugusi mūsu zemē, tautā un kultūrā, un ir tās sastāvdaļa.

Lūdzu nokārtot labvēlīgi formalitātes viņas pilsonības iegūšanas jautājumā.

1998.gada 1.maijā Gleznotāja B.Baumane

Pazīstu Svetlanu Hajenko kopš 1962.gada un studiju perioda Latvijas Valsts mākslas akadēmijā. Mācījāmies vienā kursā, kur visas lekcijas pasniedzēji lasīja tikai latviešu valodā. Jau tad Svetlana Hajenko varēja apgūt profesionālās zināšanas mākslas vēsturē latviešu valodā. Akadēmiju beidzot, Svetlana Hajenko izstrādāja diplomdarbu, kas bija saistīts ar mākslas zinātnes un mākslas teorijas pasniegšanas metodiku zīmēšanas stundās vispārizglītojošās skolās. Savas Mākslas akadēmijā studiju laikā gūtās zināšanas Svetlana Hajenko ir pilnveidojusi, strādājot kā pasniedzēja gan Rīgas skolās, gan arī lasot metodoloģijas lekcijas kvalifikācijas kursos pedagogiem. Svetlana Hajenko ir izstrādājusi Latvijas vizuālās kultūras un mākslas veidu mācīšanas programmu.

Līdztekus pedagoģiskajam darbam Svetlana Hajenko ir publicējusi daudz saistošu materiālu par Latvijas mākslu un māksliniekiem gan presē, gan monogrāfiskos izdevumos. Ievērības cienīgi ir Svetlanas Hajenko apcerējumi par metālmākslas attīstību, par pazīstamās grafiķes Antimonovas radošo darbību un tēlnieces Viktorijas Pelšes plastiski izteiksmīgajām skulptūrām.

Gan tuvāko kolēģu mākslas zinātnieku lokā, gan Latvijas mākslinieku vidē Svetlanu Hajenko pazīst, cilvēki atzinīgi vērtē viņas rakstura īpašības un profesionālās zināšanas.

Svetlana Hajenko ar savu līdzšinējo radošo darbību ir devusi būtisku ieguldījumu Latvijas mākslas un vizuālās kultūras attīstības procesu apzināšanā un mūsu sasniegumu popularizēšanā. Svetlana Hajenko pieder pie tiem Latvijā dzīvojošiem citas tautības cilvēkiem, kuri patiešām izprot latviešu kultūras un mākslas vērtību raksturu.

Pilnībā atbalstām Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu mākslas zinātniecei Svetlanai Hajenko.

Ar cieņu, —

Dr.art., Latvijas Mākslinieku savienības

1998.gada 29.aprīlī viceprezidente R.Čaupova

Autobiogrāfija

Es, Svetlana Hajenko (pirms laulības — Ivaščenko) esmu dzimusi 1941.gada 22.maijā Maskavā, kur mani vecāki tolaik mācījās aspirantūrā. Manu tēvu, pēc tautības igauni, Johanu Metsu, bija adoptējis viņa mātes otrais vīrs, un viņš bija ieguvis vārdu un uzvārdu Ivans Ivaščenko. Mācību laikā Maskavā manu tēvu kā igauni atskaitīja no aspirantūras un viņa pasē iespieda zīmogu "politiski neuzticams". Māte Olga Ivaščenko, pēc tautības krieviete, nāca no ģimenes, kurai sakarā ar piederību pazīstamai muižnieku dzimtai tiesības bija ierobežotas, tomēr viņa turpināja izstrādāt disertāciju un viņai izdevās to aizstāvēt.

1946.gada augustā mana māte saskaņā ar norīkojumu darbā sāka strādāt Rīgas Valsts pedagoģiskajā institūtā, pēc šīs mācību iestādes likvidēšanas turpināja darbu kā pedagoģisko zinātņu docente Latvijas Universitātē, 1991.gadā viņai par ilggadīgu pedagoģisko un zinātnisko darbu tika piešķirts goda nosaukums "Doctor Paedagogiae flonoris causa Universitatis Katviensis". Tēvs bija iesaukts karadienestā un karā piedalījās kā jūrnieks. Pēckara gados tēvs strādāja pedagoģisku darbu kā vēstures un politekonomijas pasniedzējs, pēc tam Rīgas jūras ostā. Tēvs miris 1965.gadā.

Es mācības sāku Rīgas 10.vidusskolā, pēc skolas beigšanas iestājos Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, kuru absolvēju 1961.gadā. 1962.gadā iestājos un paralēli pedagoģiskajam darbam mācījos Latvijas Mākslas akadēmijā, Mākslas teorijas un vēstures neklātienes nodaļā, kur mācības notika latviešu valodā. Pēc Liepājas Pedagoģiskā institūta beigšanas biju saņēmusi norīkojumu darbam skolā, kopš tā laika esmu nepārtraukti apvienojusi pedagoģisko darbu ar radošo darbu mākslas zinātnē un mākslas popularizēšanā. Esmu lasījusi un joprojām lasu tematisku kursu "Latvijas vizuālā kultūra" Puškina licejā, kā arī lasu lekcijas par mūsdienu mākslu Latvijā Praktiskās psiholoģijas institūtā un Ekonomikas un Kultūras augstskolā. Kopš 1975.gada esmu Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Paralēli pedagoģiskajai darbībai esmu strādājusi Mākslinieku savienībā kā konsultante (1976.—1978.g.) un veikusi redaktores pienākumus Televīzijas un radio komitejā (1978.—1979.g.), žurnālā "Rīgas Modes" (1982.—1989.g.) un laikraksta "Labrīt" kultūras nodaļā (1994.—1995.g.), biju arī žurnāla "Demo" galvenā redaktore (1990.—1991.g.).

Pašlaik mana pamatdarba vieta ir Puškina licejs, kur esmu padomniece metodiķe, mākslas zinātnes nodaļas vadītāja.

Kopš septiņdesmito gadu sākuma esmu regulāri publicējusi rakstus par Latvijas mākslu un māksliniekiem dažādos preses izdevumos, piemēram, žurnālā "Daugava", kur esmu tēlotājas mākslas nodaļas vadītāja, un laikrakstos — kopskaitā vairāk nekā 250 publikācijas. Regulāri gatavoju arī radiopārraides par mākslu un esmu vadījusi televīzijas raidījumus "Vernisāža" televīzijas kanālā AC.

Esmu vairāku Rīgā un arī Maskavā publicētu monogrāfiju autore, esmu sastādījusi albumus par Latvijas māksliniekiem un uzrakstījusi tiem ievadrakstus. Maskavā tika izdotas monogrāfijas par tēlnieku Ļevu Bukovski (1982.g.) un gleznotāju Birutu Baumani (1987.g.), Rīgā izdota grāmata "Metāls mākslā" (1991.g.), monogrāfijas par tēlnieci Viktoriju Pelši (1985.g.) un grafiķi Jeļenu Antimonovu (1998.g.).

Esmu precējusies. Vīrs Igors Hajenko, pēc profesijas jūrnieks tālbraucējs, tagad ir pensionārs. Meita Linda Hajenko, dzimusi 1964.gadā, policijas majore, Rīgas galvenās policijas pārvaldes operatīvās vadības centra priekšniece.

Mākslas zinātniece S.Hajenko

 

Par Artūra Ņikitina kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4244)

Pamatojoties uz š.g. 12.maija Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Artūra Ņikitina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 13. maijā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 12.maija sēdes protokola Nr. 59

Piedalījās: I.Kreituse, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, O.Golubovs, A.Seiksts, M.Lujāns, E.Bāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Artūra Ņikitina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Artūra Ņikitina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Artūru Ņikitinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par izcilu ieguldījumu Latvijas tēlotājmākslā — piedalīšanās 400 izstādēs Latvijā un ārzemēs, piedalīšanās 24 personālizstādēs, ar lielu ieinteresētību veic pasniedzēja darbu.

Saeimas deputāti: V.Dozorcevs, L.Stašs,

1998.gada 5.maijā M.Lujāns, A.Seiksts, V.Kalnbērzs.

Artūrs Ņikitins profesionālo izglītību ir ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā Grafikas nodaļā no 1957. līdz 1962.gadam. No 1972.gada viņš strādā LMA Dizaina kursos par pasniedzēju. Šajos 25 aktīvā pedagoģiskā darbā aizvadītajos gados Artūrs Ņikitins ir sagatavojis studējam Mākslas akadēmijā un patstāvīgam darbam ievērojamu skaitu jauniešu. Viņš māca zīmēšanu un kompozīciju ar lielu ieinteresētību, nemitīgi attīstot pasniegšanas metodiku. Dizaina kursu audzēkņiem Artūrs Ņikitins ir izstrādājis īpašu programmu zīmēšanas priekšmeta vispusīgai un specifiskai apguvei. Paralēli zīmēšanas profesionālo pamatu mācīšanai viņš cenšas jauniešiem attīstīt māksliniecisko uztveri un stimulēt patstāvīgu radošo darbību.

Kā grafiķis un gleznotājs Artūrs Ņikitins strādā intensīvi un savus darbus regulāri eksponē izstādēs. Viņa darbi Latvijā un ārzemēs speciālistu vidū un plašākā sabiedrībā guva ievērību jau radošās darbības sākumā līdz ar studiju beigšanu. Mākslinieks strādā temperamentīgi, ekspromti, virtuozi.

Artūrs Ņikitins ir atsaucīgs un krietns kolēģis saviem darbabiedriem; iejūtīgs un prasīgs pasniedzējs saviem audzēkņiem.

1998.gada 5.janvārī Latvijas Mākslas akadēmijas rektors profesors J.A.Osis

Kā viens no pašiem novatoriskākajiem latviešu mākslā ienāca Artūrs Ņikitins. Kā tādu viņu zināju jau kopš sešdesmito gadu sākuma. Mākslinieku savienības biedrs no 1968.gada. Viņš bija ļoti izteikts Hruščova "atkušņa" laika mākslinieks. Šodienas valodā varam teikt — Artūrs Ņikitins bija disidents savā garā un mākslā. Pēc kārtējās "skrūvju pievilkšanas" (čehu revolūcijas sagrāve 1968. gadā) Ņikitins vīrišķīgi nemainījās. Viņam šai laikā radās daudz abstraktu, formālu risinājumu viņa darbos. Ar saviem septiņdesmitajos gados radītajiem darbiem Ņikitins ienesa latviešu mākslā savu oriģinālu neatkarīgu garu. Nebija jau tai laikā tik daudzi, kuri riskēja mākslā, nemaksājot meslus konjuktūrai. Par šo neatkarību mēs viņu vienmēr esam cienījuši.

Artūrs Ņikitins nācis no ļoti inteliģentas ģimenees, paralēli savas dvēseles nonkonformismam, vienmēr licies aristokrātisks. Nekad nav glaimojis padomju varai.

Latvijas pilsonību godam nopelnījis, ar savu darbu ierindojas labākajā, kas radies mūsu kultūrā.

Protams, ir neskaitāmu Latvijas un ārvalstu izstāžu dalībnieks. Daudzkārt prēmēts.

Tādēļ arī rekomendēju Artūru Ņikitinu Latvijas pilsonības iegūšanai.

1997.gada 15.decembrī Gleznotāja, Jaunrades fonda prezidente Dž.Skulme

Autobiogrāfija

Es, Artūrs Pētera d. Ņikitins, esmu dzimis 1936.gada 26.augustā Ļeņingradā (Sanktpēterburgā). 1943.gadā tiku aizvests pie represētajiem vecvecākiem — Asmas un Gabdurahmana Asfandijaroviem uz Sibīriju.

Rīgā esmu kopš 1947.gada, kad manu māti uzaicināja darbā profesors P.Stradiņš (viņa bija profesora asistente), 1949.gadā sāku apmeklēt Jāņa Streiča vadīto mākslas studiju Pionieru pilī. 1953. gadā pabeidzu Rīgas 13.vidusskolu. 1953.—1957.g. studēju Rīgas Medicīnas institūtā. 1955.gadā par portretu un akvareli "Konventa sēta" mani apbalvoja ar VACP 2.prēmiju un diplomu. 1957.gadā iestājeksāmenos Latvijas Mākslas akadēmijas Stājgrafikas fakultātē speciālajos priekšmetos saņēmu augstāko novērtējumu un tiku uzņemts uzreiz 2.kursā. Par savu mākslinieka stāža sākumu uzskatu 1958.gadu, kad manu ofortu iegādājās Latvijas Kultūras ministrija un oforta tehnikā zīmētais portrets "Albertīna" tika publicēts žurnālā "Liesma". Mākslas akadēmiju beidzu 1962. gadā prof.Artūra Apiņa un prof.Pētera Upīša vadībā. 1967.gadā mani uzņēma Latvijas Mākslinieku savienībā.

Esmu piedalījies vairāk nekā 400 dažādās grupu un republikas izstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Manā kontā ir 24 personālizstādes, esmu pastāvīgs Tallinas grafikas triennāļu dalībnieks, vairākkārt godalgots ar prēmijām un diplomiem (2 diplomi un prēmija par labāko klasikas interpretāciju izstādē "Stājgrafika un literatūra" Viļņā). No 1983.gada pasniedzu zīmēšanu un vadu diplomdarbus Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina katedras mākslinieciskās projektēšanas vakara kursos.

Māte Gaļina Gabdurahmana m. Ņikitina (dzim. 1915.g.) — medicīnas zinātņu doktore, operatīvās ķirurģijas profesore. Beigusi Ļeņingradas 1.medicīnas institūtu. Rīgā — no 1947.gada, pēc profesora P.Stradiņa uzaicinājuma — asistente un ķirurgs republikas klīniskajā slimnīcā. No 1951.gada — Tukuma slimnīcas galvenais ķirurgs. No 1953.gada — operatīvās ķirurģijas nodaļas vadītāja Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā. Pēc Vissavienības vakances konkursa no 1961.gada — operatīvās ķirurģijas fakultātes vadītāja un profesore Užgorodas universitātē. No 1990.gada — pensijā.

Tēvs, Pēteris Semjona d. Ņikitins (dzim.1915.g. Pēterburgā) — pēc izglītības agronoms. Rīgā — no 1950. gada. No 1953.gada — Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas administratīvās un saimnieciskās daļas prorektors. Viņa vadībā tika veikti visi Rastrelli celtās Jelgavas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbi. Miris 1974. gadā Rīgā.

Sieva Tamāra Mihaila m. Ņikitina (Jeremcova) dzimusi 1941.gadā izsūtīto ģimenē Mordovijā. Rīgā — no 1950.gada. Beigusi Latvijas valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. No 1964.gada — redaktore un tulkotāja dažādās valsts organizācijās. No 1996.gada — pensijā.

Dēls — Gajs Artūra d. Ņikitins, dzimis 1967.gadā Rīgā. 1985.gadā beidzis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu. 1988.gadā iestājās Maskavas Valsts universitātes Filozofijas fakultātē, ko absolvēja 1993.gadā. Pašlaik dzīvo Maskavā un strādā starptautiskā firmā "Mir kompjuterov".

Rīgā 1998.gada 15.janvārī A.Ņikitins