DIPLOMĀTIJA

Starp Latviju un Baltkrieviju. Robeža un sadarbība

Preses konferencē

Sestdienas, 16.maija pēcpusdienā, kolīdz bija beigušās abu valstu valdību pārstāvju sarunas un vienošanos parakstīšanas ceremonija, Daugavpilī, Latviešu kultūras centra ēkā notika preses konference, kurā piedalījās Baltkrievijas Republikas premjerministrs Sergejs Linga un Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts.

Vispirms runāja Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts :

— Labdien, godājamie žurnālisti! Man ir patiess prieks redzēt jūs šeit tik lielā skaitā.

Es ļoti augstu vērtēju šo iespēju tikties ar Baltkrievijas premjerministru Sergeju Lingu Latvijā. Uzskatu, ka šai tikšanās reizei būs būtiska nozīme mūsu valstu ekonomisko un robežattiecību jautājumu risināšanā. Ir bijušas mūsu delegāciju tikšanās, man ir bijusi iespēja pārrunāt daudzus jautājumus, kas skar mūsu valstis, ar mūsu kaimiņvalsts premjerministru personīgi. Šodien apmeklējām uzņēmumu "Dauteks", arī Latgales novada lauksaimniecības tehnikas un lauksaimniecības produkcijas izstādi.

Tika parakstīti vairāki būtiski līgumi. Vienošanās par sadarbību cīņā ar organizēto noziedzību, vienošanās par sadarbību muitas jomā un vienošanās par pārrobežas sadarbības principiem. Es gribu atzīmēt, ka šis ir pirmais tāda veida līgums, ko Latvija ir noslēgusi ar kādu no kaimiņvalstīm. Parakstīta arī vienošanās par inženiertehnisko, hidrogrāfisko un hidroloģisko darbu veikšanu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, projektu, tāmju un atskaišu dokumentācijas nodošanu. Šī pēdējā vienošanās ir būtisks elements, lai varētu veikt abu mūsu valstu robežas demarkācijas darbus. Attiecībā uz vienošanos par sadarbību cīņā ar organizēto noziedzību es vēl gribētu atzīmēt, ka mums ir labas sadarbības piemērs — jau Latvijā plaši izskanējusī trīs vagonu lieta, kur mēs sadarbojāmies ar Baltkrievijas kolēģiem, lai šo jautājumu atrisinātu, lai atklātu šos kontrabandas pasākumu organizētājus.

Tūlīt pēc preses konferences mēs dosimies uz Silenes–Urbanes robežpunktu, kur tiks atklāts šis robežpunkts un kur paredzēta oficiāla atklāšanas ceremonija.

Tikšanās laikā, kā jau es sākumā uzsvēru, būtiska nozīme tika veltīta ekonomiskās sadarbības jautājumiem. Galvenais uzsvars tika likts uz sadarbību tranzīttirdzniecības veicināšanas jomā. Kā es sajutu, lielu atbalstu guva mans priekšlikums par tā sauktā ziemeļu–dienvidu tranzītkoridora veidošanu, kurā būtu iesaistītas trīs valstis — līdzās Latvijai un Baltkrievijai arī Ukraina. To es savas nesenās vizītes laikā Ukrainā piedāvāju Ukrainas valdības pārstāvjiem. Tur arī šī koridora veidošana tika atzinīgi novērtēta. Tātad Latvija ir uzņēmusies iniciatīvu šī tranzītkoridora izveides virzīšanai, un mēs veidosim kopīgu trīs valstu darba grupu, kas tad arī strādās pie šī koridora projekta sagatavošanas.

Tikāmies arī ar uzņēmējiem, kuriem ir interese par sadarbību ar kaimiņvalsts partneriem. Uzklausījām pretenzijas un priekšlikumus sadarbības veicināšanai, to, kādas ir tās problēmas, kas pašlaik traucē sadarbību starp abām valstīm — pirmkārt starp uzņēmējiem — un arī konstatējām, ka daļa no šīm problēmām būtu jārisina, iesaistoties valsts institūcijām. Mēs arī vienojāmies, ka jāsadarbojas vides aizsardzības jomā par to ūdeņu aizsardzību, kas ir abu valstu teritorijā, tātad šķērso mūsu robežas. Un šī būtu trīspusēja vienošanās, jo tai ir piekritusi Krievijas Federācija. Un jāsaka, ka mēs ar baltkrievu kolēģiem esam ieinteresēti šo vienošanos drīzāk noslēgt, šajā gadījumā Krievijas puses kavēšanās dēļ šī vienošanās pagaidām nav noslēgta.

Izmantojot izdevību, es gribētu pateikties pilsētas saimniekam Aleksejam Vidavskim par veiksmīgi organizēto pasākumu, tā labo tehnisko nodrošinājumu. Un liels paldies arī žurnālistiem, kas ir parādījuši interesi par šo tikšanos. Paldies.

Pēc tam izteicās Baltkrievijas Republikas premjerministrs Sergejs Linga :

— Es pievienojos tiem pateicības vārdiem, ko izteica mans kolēģis Krasta kungs attiecībā uz šīs vizītes organizēšanu tiem, kas rūpējās par mūsu delegāciju, par tik augstā un labā organizatoriskā līmenī sarīkotu pasākumu. Domāju, ka tas nodrošināja mūsu vizītes sekmīgus rezultātus, jo mēs panācām labas vienošanās un parakstījām attiecīgus dokumentus papildu tiem, kas ir bijuši jau parakstīti. Mums ir jau izstrādāti vairāk nekā 25 dokumenti, kas veidos juridisko bāzi sadarbībai uz abpusēji izdevīgiem pamatiem. Apmēram resoru vai ārpusresoru 10 dokumenti tagad ir sagatavoti un gaida parafēšanu un parakstīšanu. Tas viss ir nopietna bāze, kas apliecina mūsu nolūku nopietnību un mūsu kontaktu perspektīvu. Baltkrievijas ekonomika ir diezgan atvērta, mums ir ļoti liels eksportējamās produkcijas īpatsvars un daudzējādā ziņā esam atkarīgi no importa, tāpēc arī ieinteresēti nodibināt kontaktus. Turklāt veidojas tāda ekonomiskā situācija, ka aizvien izdevīgāk ir veidot ekonomiskos sakarus ar tuvākajiem kaimiņiem, jo šodien reizēm mums pārvadājumu attālumi nosaka kontaktu ekonomisko rezultātu likteni. Tāpēc mēs ļoti lielu uzmanību veltām tieši darbam ar tuvākajiem kaimiņiem. Prakse ir apstiprinājusi arī Latvijas puses ieinteresētību savstarpējos kontaktos. Gaidāms, ka šī vizīte būs papildu solis mūsu attiecību attīstīšanā. Pašlaik ir uzlabojusies kontaktu dinamika politiskajā līmenī. Mēs tikko sagaidījām divus Latvijas ministrus un vienojāmies, apspriežot vairākas problēmas. Tagad, lūk, premjera Guntara Krasta vadītās Latvijas delegācijas vizīte. Es uzaicināju Krasta kungu apmeklēt Baltkrieviju kopā ar darījumu aprindu delegāciju. Domāju, ka tas ir kārtējais solis, kas apstiprina mūsu sakaru efektivitāti un pozitīvo dinamiku.

Mēs domājam, ka mūsu attiecību perspektīvas ir visai labas. Jo pašlaik vērojamas pozitīvas tendences gan vienas, gan otras valsts ekonomikas attīstībā. Mēs esam pārvarējuši krīzes kulmināciju, ir sākusies augšupeja visās tautsaimniecības jomās, kaut arī tie varbūt ir nepietiekami soļi. Un tomēr tas rada pārliecību, ka šī dinamika būs. Jau trešo gadu mums pieaug iekšējā kopprodukcija, attīstās atsevišķas nozares, palielinās investīcijas. Pieaug pieprasījums pēc tās produkcijas, ko ražo Latvijā, un rodas iespējas nostādīt labā līmenī arī Baltkrievijas produkcijas ievešanu šeit. Domāju, ka patērētājiem ir labi pazīstama mūsu produkcija — ne tikai MTZ traktori un MAZ automašīnas, bet arī daudzi citi izstrādājumi. Tādējādi Baltkrievija ir nopietna partnere Latvijai, tāpat kā Latvija Baltkrievijai. Preču apgrozījuma ziņā pēc Krievijas un Ukrainas trešā ir tieši Latvija. Pēc mūsu statistikas, tas ir apmēram 139 miljoni dolāru, ieskaitot vairākus tranzīta pakalpojumus. Taču tas, kā mēs šodien runājām gan delegāciju līmenī, gan tiekoties ar premjeru, ir tikai sākums, tas ir pirmais solītis mūsu savstarpējās attiecībās un mūsu preču apgrozījumā. Perspektīvā tas varētu būt ievērojami lielāks.

Mēs gribētu atzīmēt, un es to daru ar milzīgu gandarījumu, ka vissarežģītākie jautājumi savstarpējās attiecībās ar kaimiņiem, tostarp ar Latviju, tiek risināti ļoti izsvērti un mierīgi, uz tāda lietišķa pamata, kas dod iespēju aktīvi attīstīt šīs attiecības. Mēs izteicām bažas, manuprāt, diezgan asā jautājumā, kas saistīts ar to, ka no 80 tūkstošiem baltkrievu tikai 20 tūkstoši ir ieguvuši Latvijas pilsonību ar visām no tā izrietošajām sekām. Es domāju, ka pats fakts, ka tik daudzi iedzīvotāji nav šīs valsts pilsoņi — varbūt šodien, kad mēs esam vairāk ekonomisti nekā politiķi, tam nav liela loma ekonomikā, taču no politiskās stabilitātes viedokļa pretenzijas no EDSO, nacionālo minoritāšu komisāra puses un tā tālāk — protams, rada zināmu spriedzi, sevišķi neiespējamība piedalīties vēlēšanās, tikt ievēlētiem un tā tālāk. Tātad šis jautājums pastāv. Es domāju, ka to var atrisināt kaut kādā dinamiskā veidā, sarunu rezultātā un noslēdzot attiecīgas vienošanās par minoritāšu tiesībām, nepieļaujot kaut kādu notikumu negatīvu attīstību, lai nekas neaptumšotu mūsu savstarpējās attiecības, kas tiek veidotas uz labiem, lietišķiem, perspektīviem un saprātīgiem pamatiem. Šo jautājumu mēs arī mierīgā garā apspriedām un vienojāmies, kā mēs tālāk rīkosimies šajā ziņā. Tāpēc mūsu delegācija ir apmierināta ar vizītes rezultātiem, mēs saskatām starpvalstu attiecībās labu dinamiku un labu nākotni.

Pateicos par uzmanību!

Valdību vadītāji —

žurnālistiem

— Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir paziņojis, ka perspektīvā Latvija un Baltkrievija varētu noslēgt tādu pašu savienību, kāda pastāv starp Krieviju un Baltkrieviju. Krasta kungs, vai Latvijas valdība ir tam gatava?

Guntars Krasts:

— Šāda jautājuma apspriešana nav bijusi nevienā no mūsu tikšanās darba kārtības punktiem. Tā ka pagaidām būtu pāragri runāt par šādu jautājumu. Tāda varētu būt pavisam īsa un konkrēta atbilde.

— Jautājums Baltkrievijas premjerministram. Ievērojot to, ka Latvija varētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, tās robeža acīmredzot būs arī Eiropas Savienības robeža. Ko Baltkrievija gatavojas darīt, lai mazinātu nelegālo imigrantu plūsmu pāri šai robežai?

Sergejs Linga:

— Baltkrievija pašlaik dara visu iespējamo, lai apturētu šo nelegālo pārceļotāju plūsmu, jo, pēc ekspertu datiem, Baltkrievijā ir aptuveni 100 tūkstoši nelegālo migrantu. Mēs pastāvīgi aizturam uz robežas šos migrantus, nepieļaujot viņu plūsmu uz Latviju un Rietumeiropas valstīm. Kaut gan es nedomāju, ka viņi no citām valstīm bēg uz Baltkrieviju vai Latviju. Tā ir, kā saka, migrantu tranzītplūsma. Par lielu nožēlu, starptautiskās finansu organizācijas un augstākais komisārs migrācijas lietās nav pieņēmuši kaut kādus lēmumus par Baltkrievijas finansiālu atbalstīšanu šajā gadījumā. Mēs saprotam, kāpēc uzdots šis jautājums. Tā ir vienošanās par nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu. Tā tiek gatavota, mēs to saskaņojam un norunājām turpināt darbu pie šī dokumenta. Taču tas ir daudzpusējs dokuments. Tajā jābūt ieinteresētām tām valstīm un struktūrām, kuras izjūt šo spiedienu, uz kurām virzās nelegālie migranti. Bet, no otras puses, mums ir ļoti svarīgi, lai šie ļaudis pēc līguma par nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu parakstīšanas tiktu nogādāti atpakaļ savā dzimtenē, lai nebūtu iespējams padarīt Baltkrieviju par nosēdumu rezervuāru. Diemžēl šajā ziņā jautājums vēl nav atrisināts. Tāpēc mēs turpinām darbu šajā virzienā, gaidām finansiālu palīdzību no attiecīgām starptautiskajām finansu organizācijām, lai nodrošinātu migrantiem pieņemamus apstākļus, viņiem uzturoties Baltkrievijas teritorijā pirms nosūtīšanas atpakaļ, un gatavojamies šī dokumenta parakstīšanai. Vienlaikus aktivizējam pūliņus un lūdzām Latvijas pusi arī sniegt mums palīdzību šo jautājumu risināšanā.

— Baltkrievijas un Krievijas savienības līgumā paredzēta ārpolitikas koordinācija. Vai arī šī tikšanās ir saskaņota ar Krievijas vadību?

— Jā, līgumā un ārlietu ministriju attiecībās mēs vienojāmies par ārpolitisko akciju koordināciju. Bet tas nenozīmē, ka nepieciešams saskaņot katru darbības lēmumu, katru vizīti, katru atbildi vai nostādni. Runa nav par to. Mēs vienojāmies par nozīmīgām iniciatīvām, kas saistītas ar to, lai uz mūsu robežām vienmēr būtu miers, lai mēs nāktu klajā ar miera iniciatīvām, lai mēs aizstāvētu cilvēktiesības un tā tālāk. Lūk, tā ir koordinācija lielos vilcienos. Bet, kas attiecas uz vizītēm, tad mums ir suverēna valsts un mēs izmantojam savas tiesības, mūsu līgumā ir ierakstīts, ka šī vienošanās nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt attiecības ar trešo pusi. Tātad mēs esam brīvi savā izvēlē, mēs vienīgi vienojamies par principu, ka savienības dalībnieki nedrīkst kaitēt viens otram. Kad man pirms braukšanas uz šejieni Krievijas televīzijas pārstāvji vaicāja — kā jūs gatavojaties rīkoties, es teicu — Krievija var būt mierīga, ka mēs nekad neesam kaitējuši sabiedrotā interesēm. Un vispār mūsu valsts nekad nav paudusi kādu agresīvu ideju, mēs vienmēr izvirzām un aizstāvam miera iniciatīvas. Tāpēc, protams, nekas nav darīts, kaitējot sabiedrotajam. Bet kas attiecas uz Krievijas interesēm, šo sarunu gaitā mēs vienīgi pieskārāmies jautājumam par nepilsoņu tiesībām. Es vienkārši pateicu tādu frāzi, ka mēs pievienojamies Krievijas bažām šajā lietā. Mēs uzskatām, ka Latvijai EDSO rekomendāciju ietvaros vajadzētu veikt nepieciešamās procedūras, lai likvidētu šo spriedzi. Es domāju, ka tas ir Latvijas puses interesēs. Nekādus citus sarežģītus jautājumus mēs neredzam.

— Šodien Latvija kā Baltkrievijas tirdzniecības partnere ir tikai septītajā vietā. Kā turpmāk reāli varētu palielināties preču apgrozījums? Kas šajā ziņā būtu vajadzīgs?

Sergejs Linga:

— Es atcerējos mācības mehanizācijas skolā. Mums ļoti ilgi stāstīja par traktoru, bet tad pasniedzējam tika jautāts, kā tas bez zirga spēj pārvietoties. Pirmkārt, mēs uzskatām, un faktiski Latvija ir piektais partneris apjomu ziņā, jo šie 139 miljoni to noliek piektajā vietā. Otrkārt, mēs šodien ar to vien nodarbojāmies, kā centāmies atbrīvot tiesisko jeb juridisko ceļu sadarbības tālākvirzībai. Tāpēc mūsu intereses ir saistītas, piemēram, ar ķīmiskās rūpniecības attīstību šeit un riepu ražošanu pie mums, ar Minskas traktoru rūpnīcas attīstību un traktoru pārdošanu šeit, ar automašīnu MAZ ražošanu uz jauniem pamatiem un to realizāciju šeit, ar cukura, kas pašlaik Latvijā ir papilnam, realizāciju mūsu pusē un tā tālāk. Tātad mēs nodarbojamies ar šādiem konkrētiem jautājumiem. Mēs vienojāmies par pierobežas rajonu sadarbību, par procedūru pilnveidošanu muitas punktos uz robežas, lai likvidētu līdzšinējās "šaurās vietas". Visa mūsu darbība veltīta tieši tam, lai pieaugtu mūsu savstarpējais preču apgrozījums. Mēs taču neatbraucām uz šejieni, lai robežstabu ieraktu. Es, piemēram, ar lielu gandarījumu izrautu šo stabu. Taču vēsture ir izraudzījusi mūs. Ja reiz 1995.gadā ir parakstīts līgums par robežas demarkāciju, mēs esam spiesti izpildīt šos vēstures norādījumus un parakstītos līgumus. Taču iepriekš jautājums bija pareizi uzdots. Kas notiks, ja Latvija iestāsies ES? Man gribētos nodzīvot līdz tam laikam, kad mēs atbrauksim un izraksim to stabu. Uz to mums vajadzētu virzīties. Mums taču kādreiz nebija robežas. Vai tad starp mums bija kādi ekscesi? Iedomājieties, tagad mūsu valstis sākušas nospraust robežu. Bet cik gan asiņu nav izlējušas citas valstis, nospraužot robežas? Te sala nav īstajā vietā nonākusi, te upe netek tur, kur vajadzīgs, te mūsu vectēvu laikā upe bijusi tur, bet tagad citur. Reizēm ļaudis vienas ežas dēļ karo par pārdesmit centimetru platu zemes joslu. Bet mēs tagad esam sākuši robežas demarkāciju. Mums nav nevienas teritoriālas domstarpības. Bet vai tad mēs slikti dzīvojām bez robežas? Nu ko, padzīvosim ar robežu pa vidu, ja reiz vēsture tā ir lēmusi. Iztaisīsim robežu un dzīvosim līdzās kā civilizētas nācijas, kā civilizēti, kulturāli ļaudis. Iztaisīsim tādu robežu, lai cilvēkiem būtu ērti gan šķērsot robežu, gan radiniekus apciemot, ja vajadzīgs, aizbraukt un kaut ko atvest. Lai šī robeža, pirmkārt, būtu miera robeža, kas ir pats galvenais, un, otrkārt, lai tā netraucētu cilvēkiem. Robežsargiem būs darbs un alga — lai tad viņi tur stāv.

Guntars Krasts:

— Es mazliet papildināšu sacīto. Es neuzskatu šo robežu par tādu, kas sadala, faktiski šī robeža iezīmē divu valstu attiecību stabilizāciju. Jo robeža ir tā līnija, kas nosaka divu valstu suverēnās robežas, tātad drīzāk tuvumu, nevis nošķirtību.

Par ekonomisko attiecību attīstības iespējām. Mēs tikāmies ar uzņēmējiem, kā jau informēju. Abām pusēm ir liela interese. Bet diemžēl šobrīd galvenā problēma, kā es sapratu, ir Baltkrievijas valūtas nestabilitāte. Kamēr pastāvēs šī problēma, daudzos gadījumos mūsu biznesa iespējas strauji attīstīties būs ierobežotas. Tomēr katrā ziņā pašreizējos apstākļos ir liela vēlme un interese no abām pusēm šo sadarbību attīstīt, meklējot dažādas citas norēķinu formas. Turklāt es gribētu uzsvērt, ka ir stājies spēkā parakstītais līgums par abpusēju produkcijas sertifikātu atzīšanu, kas rada jaunas iespējas novērst daudzas tehniska rakstura problēmas, kas bija uzņēmējiem. Tagad vienīgi jāpanāk, lai šis līgums darbotos pilnā apjomā, jo, kā mēs konstatējām, tiekoties ar uzņēmējiem, atsevišķās vietās līgums vēl netiek precīzi piemērots.

— Kā Krievijas spiediens uz Latviju varētu ietekmēt Baltkrievijas un Latvijas attiecības?

Sergejs Linga:

— Es nenodarbojos ar politiku tik lielā mērā, lai kaut kādā veidā sasaistītu šos jautājumus ar ekonomiskajām attiecībām. Šeit zālē ir ārlietu ministra vietniece. Vēlāk pavaicājiet viņai, kā viņa raugās uz šīm lietām. Es šīs problēmas nesaistu kopā.

 

Latvijas ministri

— "Latvijas Vēstnesim"

Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš:

— Mani, protams, visvairāk saista šodien parakstāmā vienošanās par sadarbību cīņā ar organizēto noziedzību. Tas ir nepolitisks, bet ļoti būtisks un praktiski pielietojams nolīgums ar baltkrievu kolēģiem, lai mēs kopīgi vienkāršotā un paātrinātā veidā varētu cīnīties pret organizēto noziedzību — gan informācijas apmaiņas jomā, gan noziedznieku izdošanas jomā, gan aizturēšanas jomā un tā tālāk. Tā ka tur pamatā ir nevis politika, bet divu valstu policijas dienestu sadarbības centieni.

Domāju, ka šī premjeru tikšanās ir organizēta ļoti veiksmīgi. Sevišķi Baltkrievijas pierobežā, kur Daugavpils attiecīgie dienesti, tostarp policija, ir paveikuši visu iespējamo, lai viss būtu augstā līmenī.

Par Latvijas un Baltkrievijas robežas kontroli un apsardzi jāsaka, ka no likumdošanas jeb juridiskā viedokļa tur nekādu problēmu nav. Tagad vienīgi vajadzīgi naudas ieguldījumi no abām pusēm un atbilstīgo izpildstruktūru precīzs darbs. Turpmāk būs jārisina tehniska rakstura jautājumi, kas, protams, prasīs nepieciešamo finansējumu.

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš:

— Šoreiz gan netika parakstīts neviens dokuments par sadarbību lauksaimniecībā. Acīmredzot zemkopju interesēm vistuvākā ir parakstītā vienošanās par pārrobežas sadarbības pamatprincipiem. Bet, tā kā kaimiņvalsts delegācijā bija arī lauksaimniecības un pārtikas preču ministrs, mēs runājām par dažādu pārtikas produktu pārstrādes kopuzņēmumu darba principiem, par to, kā varētu sadarboties un iespējami plašākos apjomos tirgoties, piedāvājot savu produkciju Baltkrievijas tirgum. Katrā ziņā mēs esam ļoti ieinteresēti Baltkrievijas tirgus apgūšanā. Tāpat, manuprāt, baltkrieviem ir interese par mūsu tirgu. Par abpusēju ieinteresētību liecina gan viņu traktoru, lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citas produkcijas, ko mēs neražojam, iepirkumi. Viņu tehnika tomēr ir būtiski lētāka nekā Rietumos ražotā. Šā gada pirmajos četros mēnešos Baltkrievijas MTZ markas traktori ir iepirkti desmit reižu vairāk nekā visi pārējie kopā. Savukārt Latvijas zemkopji ir ieinteresēti piegādāt baltkrieviem pārtikas produktus, piemēram, piena produktus, kas, izrādās, viņiem pašiem ir ļoti daudz. Bet te mēs atradām tādu sadarbības variantu, ka mēs mēģināsim veidot kopuzņēmumus, kur mēs dotu mūsdienīgas pārtikas pārstrādes tehnoloģijas, kas ir galvas tiesu pārākas par viņu tehnoloģijām. Par tām viņiem ir liela interese.

Par to ir bijusi saruna ar "Latgales piensaimnieku", ar Vitebskas apgabala gubernatoru.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors'

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"—

"Latvijas Vēstneša"

speciālkorespondenti

Šajā atpūtas vietā Daugavpils rajonā Silenes pagastā līdzas Sīles ezeram risinājās abu valstu vadītāju sarunas

Baltkrievijas Republikas premjerministrs Sergejs Linga un Latvijas Republikas ministru prezidents Guntars Krasts parakstās Daugasvpils ķīmiskās škiedras rūpnīvas viesu grāmatā

Latvijas robežas sardzē — iekšlietu ministrijas robežapsardzes kareivis

Par veiksmīgu sadarbību uz robežas abu valstu valdību vadītāji Sergejs Linga un Guntars Krasts; Baltkrievijas Republikas Robežapsardzības spēku valsts komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Pavlovskis un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Robežapsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš

Daugavpils ielās Latvijas Ministru prezidents Guntars Krasts, Baltkrievijas premjerministrs Sergejs Linga un pilsētas mērs Aleksejs Vidavskis

Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas "Dauteks" apmeklējuma laikā

Divpusējos līgumus paraksta: Baltkrievijas iekšlietu ministrs Valentīns Agolets un Latvijas iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš…

…Baltkrievijas Robežapsardzības spēku valsts komitejas priekšsēdētājs Alek-sandrs Pavlovskis un Latvijas Robežapsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš …

…Baltkrievijas Valsts muitas komitejas priekšsēdētājs Vikentijs Makarēvičs un Latvijas Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča